Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 

18.06.08.          9/7 - 

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

 

 

            Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (reģ.nr.542/Lp9).

 

 

 

Pielikumā: likumprojekts un priekšlikumu apkopojums uz 22lpp.

 

 

 

Cieņā

Komisijas priekšsēdētājs                                                                         Oskars Spurdziņš


Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija                                                                                                             Likumprojekts otrajam lasījumam

 

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

(nr. 542/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr.

Priekšlikumi (37)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā otrā lasījuma redakcija

 

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2005, 10.nr.; 2006, 20.nr., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2005, 10.nr.; 2006, 20., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt likumīgai valdībai lojāla, profesionāla, politiski neitrāla valsts civildienesta tiesisko statusu, kas nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

2.

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 1. pantā vārdus “likumīgai valdībai lojāla” ar vārdiem “Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla””

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 1. panta pirmo daļu aiz vārdiem “politiski neitrāla” ar “un augsti teorētiski un praktiski izglītota””

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

5.pants. Valsts administrācijas skola

 

(1) Valsts administrācijas skola ir Valsts kancelejas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku ierēdņu izglītības jomā, lai sagatavotu augsti profesionālus ierēdņus.

(2) Valsts administrācijas skolas funkcijas ir:

1) izstrādāt ierēdņu mācību programmas saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtījumu kārtējam gadam;

2) koordinēt un nodrošināt ierēdņu mācību procesu;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus, konceptuālos jautājumus, ziņojumus, programmas un citus dokumentus, kas saistīti ar ierēdņu mācībām.

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 5. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(3) Ierēdņu augstāko izglītību un profesionālo izglītību īsteno attiecīgi augstskolas un profesionālās izglītības iestādes.””

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 5. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(4) Izglītības un zinātnes ministrija reizi gadā apkopo informāciju par ierēdņu augstākās un profesionālās izglītības apguvi, zinātnisko un pedagoģisko darbību, kā arī izstrādā valsts politiku un ārējo normatīvo aktu projektus ierēdņu izglītības jautājumos.””

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

7.pants. Pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

 

Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura pārvalda latviešu valodu;

3) kurai ir augstākā izglītība;

4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;

6) kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi;

11) kurai nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 7.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 7.panta 9.punktu šādā redakcijā:

„9)kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks, izņemot, gadījumus, kad persona ir brīvprātīgi izstājusies vai tikusi izslēgta no šādas organizācijas līdz brīdim, kad spēkā stājies likums vai tiesas nolēmums par organizācijas aizliegšanu;”.

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

9.pants. Pretendentu atbilstības ierēdņa amatam pārbaude

(1) Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) konkursam uz iestādes vadītāja amatu — attiecīgais ministrs. Personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, apstiprina Ministru kabinets pēc attiecīgā ministra ieteikuma;

2) konkursam uz pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgās iestādes vadītājs.

(2) Pretendentu atbilstību vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām izvērtē, ievērojot attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus, kurus nosaka:

1) iestādes vadītāja amatam — ministrs, saskaņojot tos ar Pārvaldi;

2) pārējiem ierēdņu amatiem — attiecīgā iestāde.

(3) Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:

1) Ministru prezidentam — iecelšanai Valsts kancelejas direktora amatā;

2) ministram — iecelšanai iestādes vadītāja amatā;

3) attiecīgās iestādes vadītājam — iecelšanai citos ierēdņu amatos.

(..)

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus „attiecīgais ministrs” aizstāt ar vārdiem „attiecīgais valsts sekretārs, bet konkursam uz valsts sekretāra amatu – attiecīgais ministrs””.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Likuma 9. panta otrās daļas 1. punktā vārdus „ministrs, informējot” aizstāt ar vārdiem „valsts sekretārs, bet attiecībā uz valsts sekretāra amatu – ministrs, saskaņojot”

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Likuma 9. panta otrās daļas 2. punktā papildināt aiz vārdiem „attiecīgā iestāde” ar vārdiem „informējot par to Pārvaldi”

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Likuma 9. panta trešās daļas 2. punktā aizstāt vārdus “iestādes vadītāja amatā'' ar vārdiem ''valsts sekretāra amatā, valsts sekretāram — iestādes vadītāja amatā;''”

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

14.pants. Ierēdņa statusa piešķiršana

(..)

(3) Lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata pieņem ministrs, bet par Valsts kancelejas direktora atbrīvošanu — Ministru prezidents. Lēmumu par valsts sekretāra, Ministru prezidenta biedra sekretariāta vadītāja, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Valsts kancelejas direktora un pārraudzībā esošas iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata attiecīgā amatpersona pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu.

 

 

 

 

11.

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Likuma 14. panta trešajā daļā aizstāt vārdu “pieņem ministrs” ar vārdiem “pieņem valsts sekretārs, par valsts sekretāra atbrīvošanu – ministrs”

 

 

 

Neatbalstīts

 

15.pants. Ierēdņa pamatpienākumi

 

(1) Ierēdņa pamatpienākumi ir:

1) ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus;

2) neatkarīgi no savas politiskās pārliecības būt lojālam likumīgai valdībai;

3) apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus.

(2) Ierēdnis amata pienākumu izpildes laikā un ārpus tā ar savu rīcību nedrīkst diskreditēt sevi, iestādi un valsti.

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā vārdus “būt lojālam likumīgai valdībai” ar vārdiem “būt lojālam Latvijas Republikai”

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 15. pantā vārdu “diskreditēt” ar vārdu “apkaunot”

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

19.pants. Pienākums celt kvalifikāciju

 

Ierēdņa pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt likuma 19. panta nosaukumu šādā redakcijā “Valsts civildienesta ierēdņu izglītības pilnveide un kvalifikācijas celšana”.”

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt likuma 19. panta tekstu kā šī panta pirmo daļu.”

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(2) Ierēdnim, kurš studē doktora studiju programmā, ik gadus pienākas apmaksāts papildus trīs kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, promocijas darba izstrādei, bet vienu reizi doktora studiju programmas apguves laikā – apmaksāts papildus astoņu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, promocijas darba izstrādei un zinātnisku pētījumu veikšanai ārpus iestādes.””

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“(3) Ierēdnim ar doktora zinātnisko grādu ik gadus pienākas apmaksāts ikgadējais sešu kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, bet ik pēc sešiem gadiem – apmaksāts ikgadējais divpadsmit kalendāra nedēļu atvaļinājums, neskaitot svētku dienas, zinātnisku pētījumu veikšanai vai zinātniskās kvalifikācijas pilnveidošanai ārpus iestādes””

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcija:

“(4) Ierēdnis, kurš studē doktora studiju programmā ik mēnesi saņem studiju pabalstu apmērā, kas ir vienāds ar vienu ceturto daļu no šī ierēdņa mēnešalgas.””

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Papildināt likuma 19. pantu ar jaunu daļu šādā redakcija:

“(4) Ierēdnis, kurš ieguvis doktora zinātnisko grādu ik mēnesi saņem zinātniskas darbības pabalstu, kas ir vienāds ar pusi no šī ierēdņa mēnešalgas.””

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts,

skat 25.priekšl.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

1. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

“24.1 pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) Ierēdņa veselību apdrošina. Ierēdni pret nelaimes gadījumiem apdrošina, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

1. Papildināt likumu ar 24.1 pantu šādā redakcijā:

“24.1 pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) Ierēdņa veselību apdrošina. Ierēdni pret nelaimes gadījumiem apdrošina, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.”

 

25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

 

Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

 

2. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja ir beidzies viņam noteiktais pārbaudes laiks ierēdņa amatā.

 

(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāte S.Ķikuste

Izslēgt likumprojektā paredzētā 25.panta trešo daļu.

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt likuma 25. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir abiem vecākiem.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

2. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja ir beidzies viņam noteiktais pārbaudes laiks ierēdņa amatā.

 

(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu.”

 

27.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

 

Ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu.

 

3. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pabalsts sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu

(1) Ja ar ierēdni izbeidz valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu, ierēdnis saņem pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis vairāk nekā 20 gadus.

(2) Par strādāšanu valsts iestādē uzskata dienestu vai darbu no valsts budžeta pilnīgi finansētās institūcijā vai valsts aģentūrā.

(3) Šā panta izpratnē strādāšanu valsts iestādē uzskata par nepārtrauktu arī gadījumā, ja tā pārtraukta uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.”

 

 

 

 

 

 

 

22.

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Likumprojekta 3. pantā (paredzamajā likuma 27. panta pirmajā daļā):

Aizstāt burtus “g”, “h” vai “m”  ar burtiem “d”, “g”, “h”, “j”, “m”.

 

 

Neatbalstīts

3. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pabalsts sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu

(1) Ja ar ierēdni izbeidz valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu, ierēdnis saņem pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis vairāk nekā 20 gadus.

(2) Par strādāšanu valsts iestādē uzskata dienestu vai darbu no valsts budžeta pilnīgi finansētā institūcijā vai valsts aģentūrā.

(3) Šā panta izpratnē strādāšanu valsts iestādē uzskata par nepārtrauktu arī gadījumā, ja tā pārtraukta uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.”

 

 

 

 

 

31.pants. Ikgadējais atvaļinājums

 

(1) Ierēdnim katrā kalendāra gadā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot vidējo izpeļņu.

(2) Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir četras kalendāra nedēļas. Pilnu ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu piešķir ierēdnim, kurš valsts civildienestā nepārtraukti nokalpojis vismaz sešus mēnešus.

(3) Ierēdnis, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

(4) Ierēdnim piešķir papildu atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, apmērā un kārtībā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 31.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnis saņem atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nostrādātajam laikam, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu un nav saņēmis atvaļinājuma pabalstu. Ja ierēdnis tiek atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu un atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām.”

 

 

 

23.

 

 

 

 

 

24.

 

Deputāts K.Šadurskis

Izslēgt likumprojektā paredzētā 31.panta 3.1 daļas otro teikumu.

 

 

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 1.lasījumā atbalstīto 31.panta 3.1 daļas otro teikumu  šādā redakcijā:

            “Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības pirms tā darba gada beigām, par kuru viņam jau piešķirts atvaļinājums, un viņš saņēmis atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, izņemot gadījumus, kad valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu.”

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

4. Papildināt 31.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnis saņem atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nostrādātajam laikam, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu un nav saņēmis atvaļinājuma pabalstu. Ja ar ierēdni tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības pirms tā darba gada beigām, par kuru viņam jau piešķirts atvaļinājums, un viņš saņēmis atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, izņemot gadījumus, kad valsts civildienesta attiecības izbeigtas, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu.”

 

 

32.pants. Mācību atvaļinājums

Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomdarba aizstāvēšanai piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām, saglabājot mēnešalgu. Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Mācību atvaļinājums             (1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (tai skaitā, lai sagatavotos šiem pārbaudījumiem, izstrādātu un aizstāvētu bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņam apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Mācību atvaļinājums

            (1) Ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu kārtošanai (tai skaitā, lai sagatavotos šiem pārbaudījumiem, izstrādātu un aizstāvētu bakalaura, maģistra, kvalifikācijas, promocijas darbu vai diplomdarbu) piešķir mācību atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā, saglabājot mēnešalgu.

(2) Ja ierēdnim, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, viņam apmaksātu mācību atvaļinājumu līdz 10 darba dienām gadā var piešķirt semestru pārbaudījumu kārtošanai vai promocijas darba izstrādei.”

 

 

33.pants. Atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas

 

(1) Ja ierēdnim ir nepieciešams un dienesta apstākļi to atļauj, ierēdnim piešķir atvaļinājumu bez mēnešalgas saglabāšanas.

(2) Ja ierēdnis piekritis kandidēt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās un ja ierēdnim, kurš ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu, tas ir nepieciešams, viņam līdz vēlēšanu dienai piešķir šādu atvaļinājumu:

1) Saeimas vēlēšanām — līdz diviem mēnešiem;

2) pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām — līdz vienam mēnesim.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26.

 

 

 

 

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 33. pantā vārdus “diviem mēnešiem” ar vārdiem “sešiem mēnešiem””

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 33. pantā vārdus “vienam mēnesim” ar vārdiem “līdz trim mēnešiem””.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

35.pants. Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtējums

 

(1) Iestādes vadītājs izveido vērtēšanas komisiju, kas katru gadu novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

(2) Iestādes vadītāja darbību un tās rezultātu ne retāk kā reizi divos gados novērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveido attiecīgais ministrs.

(3) Novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Novērtēšanas rezultāts tiek izmantots par pamatu lēmumam par ierēdņa statusa piešķiršanu, ierēdņa neatbilstību ieņemamam amatam, pārcelšanu amatā, ierēdņa kvalifikācijas pakāpes piešķiršanu.

 

 

 

 

 

 

& nbsp;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 35. panta otrajā daļā vārdu “ministrs” ar vārdiem “valsts sekretārs, bet attiecībā uz valsts sekretāru – attiecīgais ministrs.””

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

37.pants. Pārcelšana citā amatā valsts interesēs

 

(1) Lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē. Pārcelšanas pamatojums var būt arī ierēdņa motivēts lūgums.

(2) Ierēdni citā amatā tajā pašā iestādē pārceļ ar šīs iestādes vadītāja vai ministra lēmumu, citā iestādē tā paša ministra padotībā — ar ministra lēmumu, citā iestādē cita ministra padotībā — ar Pārvaldes vai Ministru prezidenta lēmumu. Ja iestādi reorganizē ar Ministru kabineta lēmumu, tad ierēdni citā amatā citā iestādē pārceļ ar tās iestādes vadītāja lēmumu, kura pārņem saistības, vai ar attiecīgā ministra lēmumu.

(3) Pārceļot ierēdni, tiek izvērtēts viņa viedoklis. Pārceļot ierēdni uz citu iestādi, tiek izvērtēts arī to iestāžu viedoklis, no kuras un uz kuru ierēdni var pārcelt. Ja ierēdnis nepiekrīt pārcelšanai, pārcelšanu saskaņo ar Pārvaldi.

(4) Pārceļot ierēdni citā ierēdņa amatā, ierēdnim nosaka amata mēnešalgu, kas nav zemāka par iepriekšējo, saglabā pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes, izņemot gadījumus, kad ierēdni pārceļ, ja tiek likvidēta iestāde vai ierēdņa amats, tiek samazināts ierēdņu skaits, ir pieņemts lēmums par ierēdņa neatbilstību ieņemamam amatam, kā arī pēc ierēdņa lūguma.

(5) Pārceļot ierēdni citā amatā uz noteiktu laiku, viņam saglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

(6) Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek atlīdzināti ar pārcelšanu saistītie izdevumi.

(7) Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

(8) Ierēdnim, kurš pārcelts citā amatā, ir tiesības piemērot disciplinārsodu par disciplinārpārkāpumu, kas izdarīts iepriekšējos ierēdņa amatos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

30.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31.

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 37. panta pirmajā daļā vārdus “jebkurā citā” ar vārdiem “līdzvērtīgā vai augstākā”

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izslēgt Likuma 37. panta otrajā daļā vārdus „Ministru prezidenta lēmumu”.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

”Papildināt 37. pantu ar jaunu daļu šādā redakcija: “(9) Šī panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētais noteikums neattiecas uz valsts sekretāra amatu. Uz valsts sekretāra amatu jebkurā gadījumā rīkojams atklāts konkurss.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

40.pants. Disciplinārā atbildība

 

Ierēdņu disciplināratbildību nosaka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums. Papildus minētajā likumā noteiktajam Ministru prezidents ir tiesīgs ierosināt, pārņemt un izskatīt jebkuru disciplinārlietu un pats piemērot disciplinārsodu, izmantojot tiesības, kas paredzētas tās iestādes augstākai iestādei, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu.

 

 

 

32.

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

„40. pants. Disciplinārā atbildība un pieņemto administratīvo aktu pārsūdzība”

(1) Ierēdņu disciplināratbildību nosaka Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums.

(2) Pieņemtos administratīvos aktus pārsūdz administratīvajā rajona tiesā.

(3) Papildus minētajā likumā noteiktajam Valsts Civildienesta pārvalde ir tiesīga ierosināt, pārņemt un izskatīt jebkuru disciplinārlietu un pati piemērot disciplinārsodu, izmantojot tiesības, kas paredzētas tās iestādes augstākai iestādei, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu.”

 

 

 

Neatbalstīts

 

41.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

 

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdnis ar iestādes vadītāja, iestādes vadītājs ar ministra, bet Valsts kancelejas direktors ar Ministru prezidenta lēmumu tiek atbrīvots no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam (attiecībā uz iestādes vadītāju — ievērojot 14.panta trešās daļas noteikumus),

 

 

e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām,

f) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa atstāšanu amatā ir iestādes vadītāja pamatots rīkojums vai par iestādes vadītāja atstāšanu amatā ir ministra rīkojums,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka viņš pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) atbrīvošanu no ierēdņa amata piemērojot kā disciplinārsodu,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) (izslēgts ar 24.05.2007. likumu) ,

l) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

 

2) sakarā ar ierēdņa nāvi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Papildināt 41.panta 1.punktu ar “m” apakšpunktu šādā redakcijā:

“m) ierēdnis nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;”

 

 

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34.

 

 

 

 

 

 

 

 

35.

 

 

 

 

 

36.

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Aizstāt likuma 41. pantā vārdus “iestādes vadītājs” ar vārdiem “iestādes vadītājs ar valsts sekretāra, valsts sekretārs ar ministra”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Valst pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 41.panta 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām, izņemot šā likuma 7.panta 4.punktā noteikto;”.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likuma 41.panta 1.punkta “f” apakšpunktu.

 

Deputāts K.Šadurskis

Papildināt likumprojekta 5. pantu (paredzamajā likuma 41. panta 1. punkta „m” apakšpunktu)ar vārdiem šādā redakcijā: „vai arī pēc ierēdņa paša vēlēšanās, ja ierēdnis ir ieguvis zinātnisko grādu un uzsāk darbu izglītības vai zinātnes institūcijā.”

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. 41.panta 1.punktā:

izteikt “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) sakarā ar neatbilstību ierēdņa obligātajām prasībām, izņemot šā likuma 7.panta 4.punktā noteikto”;

 

 

 

 

izslēgt “f” apakšpunktu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt punktu ar “m” apakšpunktu šādā redakcijā:

“m) sakarā ar ierēdņa  nespēju veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;”.

 

 

 

 

 

37.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.