15.11.2007. 9/7-2-

Saeimas Prezidijam

Augsti godājamie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 315/Lp9). Komisija nolēma iesniegt Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” un lūdz iekļaut minētos likumprojektus Saeimas nākošās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: alternatīvais likumprojekts un anotācija uz 3 lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Staņislavs Šķesters

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Alternatīvais likumprojekts

Grozījumi Valsts civildienesta likumā

Izdarīt Valsts civildienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 19.nr.; 2001, 9.nr.; 2002, 14., 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2005, 10.nr.; 2006, 20.nr., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 24.¹ pantu šādā redakcijā:

“24.¹ pants. Veselības apdrošināšana un apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

(1) Ierēdņa veselību apdrošina. Ierēdni pret nelaimes gadījumiem apdrošina, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos.

(2) Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.”

2.  zteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Ierēdnis bērna piedzimšanas gadījumā saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

(2) Ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, ja ir beidzies viņam noteiktais pārbaudes laiks ierēdņa amatā.

(3) Ja abi bērna vecāki strādā valsts iestādē un abiem vecākiem normatīvajos aktos ir paredzētas tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, tiesības saņemt pabalstu ir vienam no viņiem.

(4) Ja vienās dzemdībās piedzimuši vairāki bērni, pabalstu šajā pantā noteiktajā apmērā ierēdnis saņem par katru piedzimušo bērnu.”

3. Izteikt 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Pabalsts sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanu

(1) Ja ar ierēdni izbeidz valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz šā likuma 41.panta 1.punkta “g”, “h” vai “m” apakšpunktu, ierēdnis saņem pabalstu šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis valsts iestādē nepārtraukti nostrādājis vairāk nekā 20 gadus.

(2) Par strādāšanu valsts iestādē uzskata dienestu vai darbu no valsts budžeta pilnīgi finansētās institūcijā vai valsts aģentūrā.

(3) Šā panta izpratnē strādāšanu valsts iestādē uzskata par nepārtrauktu arī gadījumā, ja tā pārtraukta uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem.”

4. Papildināt 31.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Izbeidzot valsts civildienesta attiecības, ierēdnis saņem atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nostrādātajam laikam, par kuru viņš nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu un nav saņēmis atvaļinājuma pabalstu. Ja ierēdnis tiek atbrīvots no amata pēc paša vēlēšanās pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu un atvaļinājuma pabalstu, iestāde no ierēdnim izmaksājamās darba samaksas ietur izmaksāto vidējo izpeļņu un atvaļinājuma pabalstu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām.”

5. Papildināt 41.panta 1.punktu ar “m” apakšpunktu šādā redakcijā:

“m) ierēdnis nespēj veikt amata pienākumus veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;”

Alternatīvā likumprojekta

“Grozījumi Valsts civildienesta likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts nepieciešams, lai novērstu nekoordinētu sociālo garantiju sistēmas veidošanu valsts iestādēs, kas izpaužas spēkā esošo tiesību normu dažādā un nepamatotā interpretācijā. Likumprojektā paredzēts atrisināt vairākus jautājumus:

1) ierēdņu veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, nosakot, ka Ministru kabinets tam noteiks īpašu kārtību un apmēra ierobežojumus;

2) precizēt un noteikt papildu ierobežojumus, lai varētu saņemt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumam;

3) saskaņot Valsts civildienesta likuma un Darba likuma normas jautājumā par atlaišanas pabalstu, lai arī ierēdni, atbrīvojot no amata likumā īpaši noteiktos gadījumos, viņš saņemtu atlaišanas pabalstu līdzīgā apmērā kā patlaban iestādes darbinieks;

4) novērst likuma 31.panta trešās daļas dažādās interpretācijas par atvaļinājuma pabalsta izmaksu saistībā ar ierēdņa tiesībām saņemt atvaļinājuma pabalstu, izbeidzot valsts civildienesta attiecības.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts tiek iesniegts kā alternatīvais likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam, likuma ietekmi uz budžetu Ministru kabinets ir izvērtējis un to atbalstījis (sk. Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” reģ.nr. 315/Lp9 anotāciju).

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts novērš atsevišķu Valsts civildienesta likuma normu atšķirīgas un nepamatotas interpretācijas iespējas, kā arī paredz saskaņot Valsts civildienesta likuma un Darba likuma normas jautājumā par atlaišanas pabalstu.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Likumprojekta izstrādāšanā konsultācijas notikušas ar Valsts kanceleju, Valsts civildienesta pārvaldi un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Sabiedrība tiks informēta ar laikraksta “Latvijas Vēstnesis” starpniecību. Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.