Rīgā, 2009. gada maijā

Nr. 9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Civillikumā″ (Nr. 528/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Juridiskā komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

“Grozījumi Civillikumā” (Nr.528/Lp9)

1. Spēkā esošā likuma redakcija	2. Otrā lasījuma redakcija	3. Nr.	4. Priekšlikumi (13)	5. Komisijas atzinums	6. Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:				Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:
169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: 1) adoptētājs; 2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; 3) nepilngadīga adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības, vai aizbildnis. Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām. Tiesa var atsvabināt puses no šīs piekrišanas apliecinājuma, ja pēc faktiskajiem apstākļiem tas izrādās neiespējams kāda pastāvīga šķēršļa dēļ vai arī ja nav zināma to personu dzīvesvieta, kuru piekrišana vajadzīga. Tiesa publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" aicinājumu minētajai personai atsaukties. Ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem un otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt, šādu atļauju var dot adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa. Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš to spēj formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem. Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.		1. 2.	< p class=MsoNormal style='text-align:justify;text-indent:36.0pt'> Saeimas Juridiskais birojs Precizēt likuma 169. panta sestajā daļā vārdus „ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju” norādot konkrētu ministru kas dod atļauju bērna adopcijai pēc pantā minēto personu lūguma vai aizstāt ar vārdiem „ar Ministru kabineta noteikta ministra atļauju”. Juridiskā komisija Aizstāt likuma 169. panta sestajā daļā vārdus „ar bērnu un ģimenes lietu ministra atļauju” ar vārdiem „ar atbildīgā ministra atļauju”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr 2. Atbalstīts	1. Aizstāt 169. panta sestajā daļā vārdus „ar bērnu un ģimenes lietu ministra” ar vārdiem „ar atbildīgā ministra”.
1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par galīgi noslēgtu no tā brīža, kad tas, kam piedāvāts priekšlikums, paziņo priekšlikuma piedāvātājam par tā pieņemšanu, kaut arī priekšlikuma piedāvātājs vēl nebūtu paziņojumu saņēmis. Ja pieņemšana nav notikusi bez nosacījuma, bet priekšlikums ir prasījis vēl tālākas pārrunas, tad līgums atzīstams par galīgi noslēgtu no tā brīža, kad viena puse paziņo pēdējo beznosacījuma piekrišanu.	1. Izteikt 1537. pantu šādā redakcijā: „1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem līdzējiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana sasniegusi priekšlikuma devēju.”	3. 4.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 1537. pantā vārdu „līdzējiem”. Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 1537. panta redakcijā vārdus „kad priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana sasniegusi priekšlikuma devēju” ar vārdiem „kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana”.	Atbalstīts Atbalstīts	2. Izteikt 1537. pantu šādā redakcijā: „1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma piedāvātāju ir sasniegusi priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana.”
	2. Papildināt likumu ar 1588.^1 pantu šādā redakcijā: „1588.^1Ja no līdzējiem neatkarīgu objektīvu apstākļu izmaiņu dēļ līguma saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša, līdzēja pienākums ir nekavējoties par to paziņot otram līdzējam un uzaicināt viņu uz pārrunām, lai līgumu grozītu vai izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz objektīvu apstākļu izmaiņām, ja: 1) tās notikušas pēc līguma noslēgšanas; 2) līguma slēgšanas brīdī šīs izmaiņas vai to radītās sekas nevarēja paredzēt; 3) zinot par tādām, nebūtu slēdzis līgumu vai būtu to slēdzis ar citiem noteikumiem; 4) viņš pats nav tieši uzņēmies apstākļu izmaiņu risku.”	5. 6.	Tieslietu ministrs M.Segliņš Izslēgt likumprojekta 2.pantu. Saeimas Juridiskais birojs Aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 1588.^1 panta pirmajā teikumā vārdus „līguma saistību izpilde” ar vārdiem „līguma izpilde”.	Atbalstīts Neatbalstīts
1668. Ja nokavēto izpildījumu pretinieks bez iebilduma pieņem, vai ja saistību atceļ to pārjaunojot, vai arī ja prasījuma tiesība izbeidzas ar noilgumu, tad arī ar nokavējumu nevar pamatot nekādas prasības.	3. Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā: „1668. Ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības vēlāk izvirzīt citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņa no šādiem blakus prasījumiem nav noteikti atteikusies.”				3. Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā: „1668. Ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības vēlāk izvirzīt citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņa no šādiem blakus prasījumiem nav noteikti atteikusies.”
	4. Papildināt likumu ar 1724.^1 pantu šādā redakcijā: „1724.^1 Līdzējs var lūgt samazināt piedzenamo līgumsodu par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu līdz saprātīgam apmēram, ja pieprasītā līgumsoda apmērs ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus, kuriem ir nozīme līgumsoda samazināšanā, tomēr samazinātais līgumsods nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.”	7. 8.	Saeimas Juridiskais birojs Apsvērt likumprojektā piedāvāto 1724.^1 pantu vai izteikt šādā redakcijā: „1724.^1 Līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.” Juridiskā komisija Izteikt 1724.^1 pantu šādā redakcijā: „1724.^1 Līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.”	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. Nr 8. Atbalstīts	4. Papildināt likumu ar 1724.^1 pantu šādā redakcijā: „1724.^1 Līgumsoda cietējs var lūgt samazināt pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.”
1776. Cietušais nevar prasīt atlīdzību, ja viņš pats varējis zaudējumu novērst, ievērojot pienācīgo rūpību (1646.p.). Izņēmums no šā noteikuma pielaižams tikai ļaunprātīga tiesību aizskāruma gadījumā.	5. Izteikt 1776. pantu šādā redakcijā: „1776. Cietušajam, kura tiesības ir aizskartas, zaudējumu samazināšanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus. Tiesību aizskārējs var prasīt zaudējumu atlīdzības samazinājumu par summu, par kādu cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību, šos zaudējumus varēja samazināt, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums ir ļaunprātīgs.”	9. 10. 11. 12.	Saeimas Juridiskais birojs Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 1776. panta pirmajā daļā vārdus „kura tiesības ir aizskartas”. Juridiskā komisija Aizstāt 1776.panta pirmajā daļā vārdus „zaudējumu samazināšanai” ar vārdiem „zaudējumu novēršanai”. Saeimas Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 1776. panta trešo daļu kā otro daļu šādā redakcijā: „Tiesību aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p), varēja zaudējumus novērst, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums ir ļaunprātīgs.” Juridiskā komisija Aizstāt likumprojekta 5.panta trešajā daļā vārdus „ir ļaunprātīgs” ar vārdiem „izdarīts ļaunā nolūkā”.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	5. Izteikt 1776. pantu šādā redakcijā: „1776. Cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Tiesību aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p), varēja zaudējumus novērst, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus.”
1785. Ja zaudējumu atlīdzības pienākums izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma, tad atlīdzības apmēru noteic šā līguma saturs.	6. Papildināt 1785.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „Ja līdzēji līgumā nav vienojušies par zaudējumu atlīdzības pienākumu vai apmēru, zaudējumu nodarītājs atlīdzina otram līdzējam zaudējumus tādā apmērā, kādu tas paredzēja vai varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.”	13.	Juridiskā komisija Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā: „Papildināt likumu ar 1779.^1 pantu šādā redakcijā: „1779.^1 Zaudējumu nodarītājs atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.””	Atbalstīts	6. Papildināt likumu ar 1779.^1 pantu šādā redakcijā: „1779.^1 Zaudējumu nodarītājs atlīdzina zaudējumus tādā apmērā, kādu varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.”