"Grozījumi Civillikumā"

Likumprojekts

 

Grozījumi Civillikumā

 

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1537. pantu šādā redakcijā:

„1537. Ja līgumu slēdz starp klātneesošiem līdzējiem, tad tas uzskatāms par noslēgtu no tā brīža, kad priekšlikuma saņēmēja beznosacījuma piekrišana sasniegusi priekšlikuma devēju.”

 

2. Izteikt 1587. pantu šādā redakcijā:

„1587. Tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saistība jāizpilda pat tad, ja tā kļuvusi apgrūtinošāka vai nu tāpēc, ka pieauguši izpildīšanas izdevumi, vai arī tāpēc, ka samazinājies ieguvums no izpildīšanas.

Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. Līdzējs var atsaukties uz apstākļu izmaiņām, ja:

1) apstākļu izmaiņas notikušas pēc līguma noslēgšanas;

2) līdzējs līguma slēgšanas brīdī nevarēja paredzēt apstākļu izmaiņas;

3) līdzējs nav uzņēmies apstākļu izmaiņas risku.

Ja līdzēji saprātīgā laikā nespēj panākt vienošanos par līguma grozījumiem vai tā izbeigšanu, jebkurš no līdzējiem ir tiesīgs prasīt tiesai:

1) izbeigt līgumu, nosakot izbeigšanas datumu;

2) grozīt līgumu, nosakot apstākļu izmaiņu radīto zaudējumu un ieguvumu taisnīgu sadalījumu.

Papildus tiesa var uzlikt par pienākumu atlīdzināt pusei zaudējumus, ko tā cietusi, ja otra puse atteikusies no sarunām vai arī pārtraukusi tās pretēji labai ticībai.”

 

3. Papildināt likumu ar 1592.1 pantu šādā redakcijā:

„1592.1 Līdzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja līguma neizpildīšana ir būtiska.

Līguma neizpildīšana ir būtiska, ja:

1) saistības precīzai izpildei ir svarīga nozīme vai

2) neizpildīšanas dēļ kreditors lielā mērā zaudē to, ar ko viņam bija tiesības rēķināties saskaņā ar līgumu, izņemot gadījumus, kad parādnieks rīkojās ar tādu rūpību un čaklību, kādu var sagaidīt no krietna un rūpīga saimnieka, vai

3) neizpildīšana ir ļaunprātīga un dod kreditoram pamatu uzskatīt, ka viņš nevar paļauties uz saistības izpildīšanu nākotnē.”

 

4. Izteikt 1668. pantu šādā redakcijā:

„1668. Ja līdzējs bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības izvirzīt vēlāk citus ar nokavējumu saistītus prasījumus, ja vien viņš ar vārdiem, mutiski vai rakstiski, vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme nav no šādiem blakus prasījumiem noteikti atteicies.”

 

5. Papildināt likumu ar 1724.1 pantu šādā redakcijā:

„1724.1 Tiesa var samazināt līgumsodu līdz saprātīgam apmēram pēc līdzēja lūguma, ja līgumsoda apmērs par saistības neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu ir pārmērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus, kuriem ir nozīme līgumsoda samazināšanai, bet samazinātais līgumsods nedrīkst būt mazāks par nodarītajiem zaudējumiem”.

 

6. Izteikt 1776. pantu šādā redakcijā:

„1776. Cietušajam, kura tiesības ir aizskartas, zaudējumu samazināšanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi.

Tiesību aizskārējs var prasīt zaudējumu atlīdzības samazinājumu par summu, par kādu cietušais tos varēja samazināt.

Cietušajam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, kas radušies, ievērojot pienācīgu rūpību, cenšoties samazināt zaudējumus.

Tiesa var samazināt zaudējumu apmēru par summu, par kādu cietušais tos varēja samazināt ievērojot pienācīgu rūpību.”

 

7. Papildināt 1785. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„1785. Tiesisko darījumu neizpildījusī puse atlīdzina otrai pusei zaudējumus tādā apmērā, kādu tā paredzēja vai varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav notikusi ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ.”

 

 

 

 

 

27.07.2007 11:24

535

Paipala

67046104, olga.paipala@tm.gov.lv

 

 

 

Tieslietu ministrs

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

G. Bērziņš

I. Juhansone

I. Nikuļceva

L. Popova

V. Jarkina

 

 

 

 

 


Likumprojekta “­Grozījumi Civillikumā” anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Civillikumā” (turpmāk – likumprojekts) nolūkā sekmēt tiesisko darījumu regulējumu atbilstoši Eiropā atzītiem līgumtiesību principiem (turpmāk – ELTP), Apvienoto Nāciju Organizācijas 1980. gada 11. aprīļa Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma – pārdevuma līgumiem (turpmāk - Konvencija) un 2004. gada UNIDROIT (Starptautisko privāttiesību unifikācijas institūts) starptautisko komerclīgumu principiem (turpmāk – UNIDROIT principi), kā arī, ņemot vērā Latvijas tiesu praksē un civiltiesiskajā darbībā izvirzījušos strīdīgos un neregulētos jautājumus un nepieciešamību modernizēt un uzlabot tiesisko regulējumu līguma pārkāpuma tiesisko seku noteikšanā un piemērošanā.

Pašlaik spēkā esošais Latvijas Republikas Civillikums (turpmāk – Civillikums) tika pieņemts 1937. gadā. Laika posmā no 1992. līdz 1993. gadam, kad Civillikuma juridiskais spēks tika atjaunots, šā likuma normas praktiski netika grozītas vai papildinātas ar jaunām un faktiskajai situācijai atbilstošām tiesību normām un ir uzskatamas par zaudējušām aktualitāti. Vienlaikus ar Civillikuma atjaunošanu 1992. gadā tika izveidota darba grupa un uzsākts darbs pie Komerclikuma projekta izstrādāšanas. Jau sākotnēji šajā likumā bija plānots ietvert arī noteikumus, kas regulētu komercdarījumus (t. s. “komercdarījumu daļu”). 2005. gada 15. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās koncepcijas "Par komercdarījumu tiesisko regulējumu" 1. risinājuma variantu, uzdodot Tieslietu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā (Ministru kabineta 2005. gada 16. novembra rīkojums Nr. 731 ar grozījumiem, kas apstiprināti Ministru kabineta 2007. gada 17. aprīļa sēdē). Likumprojekta par grozījumiem Komerclikumā izstrādes laikā tika konstatēts, ka ir palikuši daži neatrisināti jautājumi saistībā ar komercdarbības regulējumu atbilstoši Eiropas Savienībā atzītiem principiem, papildinot ar pantiem par komercdarījumu vispārīgiem noteikumiem. Papildus vērtējot grozījumu nepieciešamību, tika konstatēts, ka attiecīgi grozījumi vairāk iederas Civillikumā kā vispārējā tiesību aktā, kas attiecas uz visiem tiesiskā darījuma dalībniekiem, nevis tikai uz komersantiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gadā 3. novembra rīkojumu Nr. 860 ir apstiprināta Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadam. Minētās stratēģijas 1.3.4.1. punkts paredz civiltiesību nozares regulējuma pārvērtēšanu un aktualizāciju atbilstoši sabiedrības mūsdienu vajadzībām, un 1.3.4.4. punkts paredz veikt pētījumus par Civillikuma mantojuma, lietu un saistību tiesību daļu modernizācijas nepieciešamību.

Likumprojekts ir pirmais solis Latvijas līgumtiesību normu modernizācijai un harmonizācijai.

Jautājumi par privāttiesisko līgumu noslēgšanu, saistību pastiprinājumiem, līguma stabilitāti, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un daudzi citi jautājumu moderno līgumtiesību jomā pēdējos 10 – 20 gados ir plaši analizēti starptautiskās konferencēs, zinātniskos centros, Eiropas Savienības institūciju veidotās vai atbalstītās tiesību unifikācijas grupās, kā arī starptautiskajos forumos.

Pašlaik Civillikums nesatur modernas līgumtiesību normas, kas būtu atbilstošas pašreizējai faktiskajai situācijai un radītu labvēlīgas tiesiskās sekas tiesisko darījumu dalībniekiem.

ELTP un UNIDROIT principi atspoguļo autoritatīvu tiesību zinātnieku kolektīva darba rezultātu, kas balstās uz Eiropā dominējošiem uzskatiem, koncepcijām un risinājumiem.

Eiropas iekšējā ekonomiskā darbība ir atkarīga arī no vienotu līgumtiesību izveidošanas, izveidojot Eiropā saskaņotu izpratni par tām. Latvijas īstermiņa uzdevums šajā sakarā ir izprast jau notiekošo līgumtiesību normu harmonizācijas procesu būtību, attīstības virzienu un iespēju robežās ietekmēt šos procesus, vienlaikus uzlabojot Civillikumu.

Tādējādi, lai Civillikuma normas varētu pielietot plašāk, nepieciešami Civillikuma grozījumi, iekļaujot ELTP un UNIDROIT principos ietvertās atziņas, piemēram, apstākļu izmaiņu klauzulu, kas rada pusēm pienākumu veikt pārrunas par līguma izmaiņām, ja līguma izpilde kādai no pusēm ir kļuvusi pārlieku apgrūtinoša, ievest ‘’pastkastītes principu’’ akcepta spēkā stāšanas brīdī, paredzēt tiesām tiesības samazināt līgumsoda apmēru, paredzēt atkāpes no līguma saistoša spēka principa, kā arī paredzot citus grozījumus, tādejādi izlabojot līgumtiesību regulējumu Latvijā un tuvinot to Eiropas valstu atzītajam regulējumam.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Ar likumprojektu tiek novērstas pretrunas starp Civillikumu, ELTP principiem un Konvenciju. Likumprojekts paredz izdarīt grozījumus attiecībā uz līgumslēdzēju pienākumu izpildīt līgumā apsolīto, veicot pārrunas, lai izmainītu līguma noteikumus vai izbeigtu līgumu, vai paredzot tiesības līgumslēdzējiem vērsties tiesā attiecībā uz līguma izbeigšanu.

Likumprojekts paredz papildināt Civillikumu ar normām, kas paredz tiesai tiesības samazināt līgumsodu, ja tas acīmredzami ir pārmērīgs, salīdzinot ar līguma neizpildīšanas radīto kaitējumu, zaudējumu atlīdzināšanu, zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma atcelšana.

Likumprojekts paredz arī noteikumus, kad tiesiskā darījuma dalībniekiem jāveic pasākumi zaudējumu samazināšanai, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi.

Likumprojekta pamatā ir ELTP 2:205. punkts, UNIDROIT 2.1.6. apakšpunkts, Konvencijas 20. pants („pastkastītes princips”), ELTP 6:111. punkts (atkāpes no līguma izpildes pienākuma), Konvencijas 25. pants, ELTP 8:103.,8:106. punkts, UNIDROIT principu 7.3.1., 7.1.5. apakšpunkts (tiesības prasīt līguma izbeigšanu tā neizpildīšanas vai nokavējuma dēļ), UNIDROIT principu 7.4.4., 7.4.8. apakšpunkts, ELTP 9:503., 9:505. punkts (zaudējumu atlīdzība un samazināšanas pienākums), ELTP 9:509. punkts un UNIDROIT principu 7.4.13. apakšpunkts (tiesas tiesības samazināt līgumsoda apmēru).

Anotācijas I sadaļas 1. punktā minētās problēmas tiks risinātas, papildinot Latvijas tiesību sistēmu ar tiesisko darījumu regulējošajām tiesību normām.

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu ietekmēs pozitīvi, jo, pirmkārt, mazinās tiesvedību skaitu attiecībā uz pārmērīgi augsta līgumsoda piedziņu vai nepamatotu zaudējumu piedziņu, otrkārt, gadījumā, ja tiks šādas tiesvedības ierosinātas tiesai, izvērtējot lietā esošos materiālus, būs tiesības samazināt pārmērīgi augstus līgumsodus, kā arī veikt pamatotu un samērīgu zaudējumu piedziņu, neradot nelabvēlīgus apstākļus tiesisko darījumu dalībniekiem.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu ietekmēs pozitīvi, jo, pirmkārt, mazinās tiesvedību skaitu attiecībā uz pārmērīgi augsta līgumsoda piedziņu vai nepamatotu zaudējumu piedziņu, otrkārt, tas ir pirmais solis Latvijas līgumtiesību normu modernizācijai, harmonizācijai un civiltiesiskās apgrozības veicināšanai.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 

Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar

2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                               1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u. tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Nav

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Konsultācijas ir notikušas ar Dr. habil. iur. Kalvi Torgānu, Latvijas Universitātes profesoru, LZA akadēmiķi un citiem Latvijas Universitātes mācībspēkiem.

Likumprojektā ir ietverti Dr. habil. iur. Kalvja Torgāna priekšlikumi, Eiropas valstu ekspertu atziņas, ELPT un UNIDROIT darba grupu ekspertu viedokļi, piemēram, prof. Michael Joachim Bonell  un Dr. jur. h.c. Prof. Ole Lando.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”. Likumprojekts tiks publicēts portālā www.likumi.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

 

4. Cita informācija

Nav

 

Tieslietu ministrs       G. Bērziņš

 

27.07.2007 11:22

1388

Paipala

67046104, olga.paipala@tm.gov.lv

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

I. Juhansone

I. Nikuļceva

L. Popova

V. Jarkina