Likumprojekts pirms trešā lasījumam

 

Rīgā, 2009. gada       martā

Nr. 9/3 –

 

                                                                             Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Zemesgrāmatu likumā″ (Nr. 515/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts uz        lpp.

 

 

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                   V.Muižniece

 

 

 

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                   Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (Nr.515/Lp9)

 

 

1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi

( 11 )

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstīta redakcija

 

Izdarīt Zemesgrāmatu likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.;Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1998,23.nr.; 1999, 23.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 10.nr.; 2006, 6., 14.nr.) šādu grozījumu:

 

 

 

Izdarīt Zemesgrāmatu likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14./15.nr.;Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 5.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 10.nr.; 2006, 6., 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

1.

Juridiskā komisija

Aizstāt visā likuma tekstā vārdu „pagasttiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „bāriņtiesa” (attiecīgā locījumā).

 

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdu „pagasttiesa” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „bāriņtiesa” (attiecīgā locījumā).

3. Katrs nekustams īpašums jāieraksta zemesgrāmatā tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras rajonā tas atrodas.

 

 

2.

 

 

3.

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 3.pantā vārdu „rajonā” ar vārdiem „darbības rajonā”.

Juridiskā komisija

Papildināt 3.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Zemesgrāmatu nodaļu darbības rajoni atbilst rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijām, izņemot Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas darbības rajonu, kurš atbilst Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas darbības teritorijām, bet Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas darbības rajons atbilst Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijai.”

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

 

2. 3.pantā:

aizstāt vārdu „rajonā” ar vārdiem „darbības rajonā”;

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Zemesgrāmatu nodaļu darbības rajoni atbilst rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijām, izņemot Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas darbības rajonu, kurš atbilst Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas darbības teritorijām, bet Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas darbības rajons atbilst Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijai.”.

 

10. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katram pagastam un katrai pilsētai, kas atrodas zemesgrāmatu nodaļas rajonā.

 

 

4.

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 10. pantu šādā redakcijā:

„10. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katrai zemesgrāmatu nodaļas darbības rajonā esošajai administratīvajai teritorijai, bet ja administratīvajā teritorijā ir novada teritoriālā iedalījuma vienības, tad zemesgrāmatas iekārto katrai teritoriālajai vienībai.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

3. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

„10. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katrai zemesgrāmatu nodaļas darbības rajonā esošajai administratīvajai teritorijai, bet ja administratīvajā teritorijā ir novada teritoriālā iedalījuma vienības, tad zemesgrāmatas iekārto katrai teritoriālajai vienībai.”


 

30. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās, ieraksta tās pilsētas vai pagasta zemesgrāmatā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos tās pilsētas vai pagasta zemesgrāmatā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas lielākā zemes gabala daļa, vienlaikus atzīmējot, kādu administratīvo teritoriju robežās īpašums atrodas.

 

 

5.

 

 

 

Juridiskā komisija

Izteikt likuma 30. pantu šādā redakcijā:

„30. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās vai novada teritoriālā iedalījuma vienībās, ieraksta tajā zemesgrāmatā, kuras administratīvajā teritorijā vai novada teritoriālā iedalījuma vienībā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos – kur atrodas lielākā zemes gabala daļa, vienlaikus atzīmējot kādu administratīvo teritoriju vai novada teritoriālo iedalījuma vienību robežās īpašums atrodas.”

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

4. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

„30. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās vai novada teritoriālā iedalījuma vienībās, ieraksta tajā zemesgrāmatā, kuras administratīvajā teritorijā vai novada teritoriālā iedalījuma vienībā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos – kur atrodas lielākā zemes gabala daļa, vienlaikus atzīmējot, kādu administratīvo teritoriju vai novada teritoriālo iedalījuma vienību robežās īpašums atrodas.”

60. Privātpersonu parakstiem uz iesniedzamiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinātiem. Apliecinot parakstu, pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu.

Privātpersonu parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinājums, ja nekustamā īpašuma īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski un lūgums pamatots:

1) uz tiesas nolēmumu;

2) uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu;

3) uz administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

4) uz līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu.

 

 

 

 

6.

 

 

Juridiskā komisija

Izslēgt 60. pantā vārdu iekavās „(pagasttiesas)”.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

5. Izslēgt 60. pantā vārdu iekavās „(pagasttiesas)”.

61. Nostiprinājuma lūgumam jāpievieno:

1) dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības;

2) apliecinājums par tās personas piekrišanu pret kuru nostiprinājums vērsts, izņemot tos gadījumus, kad nostiprinājuma pamatā ir likums vai tiesas spriedums vai lēmums, vai arī kad nostiprinājumu izdara 45. panta 1.-6. un 8. punktā paredzēto atzīmju veidā;

3) apliecinājums par trešās personas piekrišanu, kad pēc likuma šāda piekrišana ir nepieciešama nostiprinājumam;

4) 106.panta 2.punktā paredzētās nodevas atkarībā no izdarāmā nostiprinājuma un pierādījumi par tā paša panta 1.punktā minēto nodevu samaksu;

5) dokumenti, kas apliecina pilnvarojumu vai pārstāvības tiesības, — oriģinālā vai notariāli apliecināta noraksta veidā. Nostiprinājuma lūgumam nepievieno dokumentu, kas apliecina to juridisko personu pārstāvības tiesības, kuras ir reģistrētas komercreģistrā;

6) juridiskajām personām — arī notariāli apliecināti to tiesībspēju un rīcībspēju apstiprinošu dokumentu noraksti (izraksti), ja šīs juridiskās personas nav reģistrētas komercreģistrā vai citā publiskā reģistrā.

Pievienotos dokumentus norāda nostiprinājuma lūgumā.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim ir pienākums līdz lēmuma pieņemšanai ieskatīties komercreģistrā, atzīmējot uz nostiprinājuma lūguma ieskatīšanās datumu, ja nostiprinājuma lūgumu iesniedz komercreģistrā reģistrēta juridiskā persona..

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 61.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā:

“4) pierādījumi par nodevu samaksu;”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 61.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pierādījumi par nodevu samaksu;”.

 

72. Nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis skata cauri tādā secībā, kādā tie ierakstīti nostiprinājuma žurnālā, ievērojot iesniegumu pirmtiesības uz izpildījumu (73.—75.p.).

Nostiprinājuma lūgumi izskatāmi ne vēlāk kā 15 dienu laikā. Sarežģītās lietās zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks šo termiņu var pagarināt līdz mēnesim.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Aizstāt 72.panta otrajā daļā skaitli „15” ar skaitli „10”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Aizstāt 72.panta otrajā daļā skaitli „15” ar skaitli „10”.

 

77. Skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pārliecinās vienīgi par to:

1) vai lūgums atbilst 57., 58. un 60.-68.panta noteikumiem;

2) vai nostiprinājumam nav par šķērsli citas jau nostiprinātas tiesības vai cits tajā pašā dienā ienācis nostiprinājuma lūgums (75.p.);

3) vai tiesības, kuras lūdz nostiprināt, pieder pie 31. un 44.pantā minētām tiesībām, kurām ir sakars ar nekustamu īpašumu;

4) vai dokumentos, uz kuriem pamatots nostiprinājuma lūgums, nav nekā acīmredzami pretlikumīga.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Papildināt 77.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5)  vai līdz lēmuma taisīšanai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai."

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt 77.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

  "5)  vai līdz lēmuma taisīšanai nav saņemta kriminālprocesa virzītāja apstiprināta lēmuma kopija par aresta uzlikšanu mantai. "

106. Zemesgrāmatu lietās par apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām ņem:

1) nodevas, kas paredzētas sevišķos likumos, un

2) kancelejas nodevas pēc 107.pantā paredzētās takses.

 

 

 

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 106.pantu jaunā redakcijā:

“106. Zemesgrāmatu lietās par apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu.

Kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kā arī valsts nodevas apmēru un no valsts nodevas atbrīvojamās personas nosaka Ministru kabinets.”

Juridiskā komisija

Izteikt 106.pantu jaunā redakcijā:

“106. Zemesgrāmatu lietās par apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu.

Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr. 10.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

9. Izteikt 106.pantu šādā redakcijā:

“ 106. Zemesgrāmatu lietās par apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu veiktajām darbībām ņem kancelejas un valsts nodevu.

      Par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā maksājamās valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību, kā arī atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas nosaka Ministru kabinets.”

Pārejas noteikumi

(1998.gada 22.oktobra likuma redakcijā,  kas stājas spēkā no 18.11.98.)

 1. Datorizētā zemesgrāmata aizstāj līdzšinējo zemesgrāmatu, nostiprinājumu žurnālus, nekustamo īpašumu lietas un alfabētiskos rādītājus, saglabājot likumā noteiktos datus.

 2. Līdzšinējos zemesgrāmatu ierakstus pārraksta datorizētajā zemesgrāmatā un pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas veic ierakstu elektronisku apliecināšanu (autorizāciju).

  3. Pēc tam, kad pārejas noteikumu 2.punktā minētie nosacījumi izpildīti attiecībā uz visām zemesgrāmatu nodaļas pārziņā esošajām zemesgrāmatām, nodaļas priekšnieks pieņem lēmumu pārtraukt zemesgrāmatu vešanu līdzšinējā formā un pāriet uz to kārtošanu datorizētā veidā.

Līdzšinējās zemesgrāmatas, nostiprinājumu žurnālus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumu oriģinālus, nekustamo īpašumu lietas un alfabētiskos rādītājus saglabā arhīvā.

  4. Līdz šā likuma 112.pantā norādītās datorizētās zemesgrāmatas izveidošanai un ieviešanai atbilstoši pārejas noteikumu 1.-3.punktam:

1) nekustamā īpašuma lietas netiek vestas elektroniskā veidā, bet kārtojamas atbilstoši šā likuma 26.-28.panta noteikumiem;

2) nostiprinot tiesības zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūdzējam izsniedzama zemesgrāmatu apliecība atbilstoši šā likuma 128.panta noteikumiem un to dokumentu noraksti vai apliecinātas gaismas kopijas, kas bija par pamatu nostiprinājumam, ar atzīmi par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu;

3) tā dokumenta oriģinālu, uz kura pamatots lēmums par tiesības nostiprināšanu, atbilstoši šā likuma 83.pantam pievieno nekustamā īpašuma lietai kopā ar nostiprinājuma lūgumu un tiesneša lēmuma neapliecinātu datorizdruku.

 5. Tieslietu ministrs ar savu instrukciju nosaka:

1) datorizētās zemesgrāmatas izveides noteikumus,

2) zemesgrāmatu ierakstu autorizācijas kārtību.

  6. Līdz valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izveidošanai juridiski atzītu informāciju satur zemesgrāmatu nodaļās uzturētās datorizētās zemesgrāmatas.

 7. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai likumos par kriminālprocesuālajā kārtībā izdarītu nekustamā īpašuma arestu zemesgrāmatā, pamatojoties uz procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ierakstāma ķīlas atzīme, ja ar mantas arestu tiek nodrošināta iespējamā mantiskā prasība, un aizlieguma atzīme, ja ar mantas arestu tiek nodrošināta iespējamā īpašuma tiesību pāreja vai mantas konfiskācija.

(2003.gada 27.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 30.04.2003.)

 8. Šā likuma 61.panta pirmās daļas 5.punkta otrais teikums un trešā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(2003.gada 27.marta likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 30.04.2003.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

„9. Šā likuma 3.panta otrā daļa un 77.panta 5.punkts, kā arī 10. panta un 30.panta jaunā redakcija (terminoloģiski precizējot administratīvās teritorijas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

10. Līdz šā likuma 106. panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 1. decembrim piemērojami 2001. gada 23. janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

„9. Šā likuma 3.panta otrā daļa un 77.panta 5.punkts, kā arī 10.  un 30.panta jaunā redakcija (terminoloģiski precizējot administratīvās teritorijas sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu) stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

10. Līdz šā likuma 106. panta otrajā daļā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 1. decembrim piemērojami Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumi Nr.28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”