Likums

Likumprojekts

Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt zemnieku un zvejnieku saimniecību statusa, dibināšanas un darbības pamatnoteikumu tiesisko regulējumu.

2.pants. Zemnieka un zvejnieka saimniecības jēdziens

(1) Zemnieka saimniecība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi un kura ierakstīta komercreģistrā kā zemnieka saimniecība.

(2) Zvejnieka saimniecība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras komercdarbības joma galvenokārt ir zvejniecība un ar to saistītie pakalpojumi un kura ierakstīta komercreģistrā kā zvejnieka saimniecība.

3.pants. Zemnieka un zvejnieka saimniecības darbības tiesiskais regulējums

(1) Zemnieka un zvejnieka saimniecību (turpmāk – saimniecība) darbību regulē šis likums, Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

(2) Saimniecības darbībai Komerclikums un citi normatīvie akti, kas regulē sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tiek piemēroti tiktāl, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

4.pants. Saimniecības dibinātāji un dalībnieki

(1) Saimniecību var dibināt viena vai vairākas fiziskās personas.

(2) Par saimniecības dalībnieku (īpašnieku) var būt viena vai vairākas fiziskās personas.

(3) Komercreģistrā ieraksta saimniecības dalībnieka (īpašnieka) vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu.

5.pants. Saimniecības dibināšanas dokumenti

(1) Saimniecība var neizstrādāt dibināšanas līgumu un statūtus. Šādā gadījumā Komerclikuma 143. un 144.pantā noteikto informāciju, kā arī citus dibināšanas un darbības noteikumus norāda reģistrācijas pieteikumā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā attiecībā uz reģistrācijas pieteikumu un tā izmaiņām piemēro Komerclikuma noteikumus par statūtiem.

6.pants. Saimniecības pārvalde

Ja saimniecībai ir viens dalībnieks (īpašnieks), šī persona pati var veikt arī izpildinstitūcijas pienākumus. To norāda reģistrācijas pieteikumā un izdara attiecīgu ierakstu komercreģistrā. Šādā gadījumā nepiemēro Komerclikuma 224.panta noteikumus.

7.pants. Saimniecības nosaukums (firma)

(1) Zemnieka saimniecības nosaukumā (firmā) ietver norādi "zemnieka saimniecība" vai tās saīsinājumu "ZS".

(2) Zvejnieka saimniecības nosaukumā (firmā) ietver norādi "zvejnieka saimniecība" vai tās saīsinājumu "ZvS".

Pārejas noteikumi

1. Ar 2010.gada 1.jūliju spēku zaudē likums "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7., 17., 49./50.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 177.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos jaunus individuālos uzņēmumus, zemnieka vai zvejnieka saimniecības uzņēmumu reģistrā nereģistrē.

3. Zemnieka vai zvejnieka saimniecība līdz 2010.gada 30.jūnijam veic kādu no šādām darbībām:

1) piesakās ierakstīšanai komercreģistrā;

2) pārveidojas par cita veida komercsabiedrību un piesaka attiecīgo komercsabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā;

3) piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieku ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu;

4) veic zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidāciju un piesaka zemnieka vai zvejnieka saimniecības likvidāciju ierakstīšanai uzņēmumu reģistrā.

4. Individuālais uzņēmums līdz 2010.gada 30.jūnijam veic kādu no šādām darbībām:

1) pārveidojas par komercsabiedrību un piesakās ierakstīšanai komercreģistrā;

2) piesaka individuālā uzņēmuma īpašnieku ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu;

3) veic individuālā uzņēmuma likvidāciju un piesaka individuālā uzņēmuma likvidāciju ierakstīšanai uzņēmumu reģistrā.

5. Zemnieka vai zvejnieka saimniecības ierakstīšanai komercreģistrā piemēro Komerclikuma noteikumus par pārveidošanu, ņemot vērā šādas īpatnības:

1) reorganizācijas lēmuma vietā pieņem lēmumu par zemnieka vai zvejnieka saimniecības ierakstīšanu komercreģistrā un lēmumā norāda arī visu zemnieka vai zvejnieka saimniecībai nošķiramo mantu;

2) negatavo reorganizācijas prospektu;

3) neieceļ revidentu reorganizācijas lēmuma pārbaudei;

4) ja pamatkapitālu nosaka 2000 latu apmērā, pārveidojamās zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks pats pieteikumā apliecina līdzekļu pietiekamību pamatkapitāla izveidošanai (faktu, ka, no pārveidojamās zemnieka vai zvejnieka saimniecības pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu, krājumu un naudas kopsummas atskaitot kreditoriem maksājamo parādu kopsummu, paliek pozitīva starpība, k ura pārsniedz 2000 latu);

5) ja pamatkapitālu nosaka lielāku par 2000 latiem, pārveidojamās zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka pieaicināts zvērināts revidents sastāda rakstisku atzinumu par līdzekļu pietiekamību pamatkapitāla izveidošanai un, piesakot reorganizāciju, minēto atzinumu pievieno pieteikumam;

6) ja no pārveidojamās zemnieka vai zvejnieka saimniecības pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu, krājumu un naudas kopsummas līdzekļu pamatkapitāla izveidošanai nepietiek, pamatkapitālu iespējams apmaksāt ar jauniem ieguldījumiem trūkstošās summas apmērā, piemērojot Komerclikuma noteikumus pamatkapitāla apmaksai kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumā;

7) ar zemnieka vai zvejnieka saimniecības ierakstīšanu komercreģistrā to izslēdz no uzņēmumu reģistra un izdara attiecīgu ierakstu;

8) zemnieka vai zvejnieka saimniecība komercreģistrā tiek ierakstīta ar uzņēmumu reģistrā ierakstīto reģistrācijas numuru.

6. Individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības reorganizācijai par komercsabiedrību piemēro Komerclikuma noteikumus par pārveidošanu, ņemot vērā šā likuma pārejas noteikumu 5.punkta
2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.apakšpunktā noteiktās īpatnības.

7. Par individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības nodokļu saistībām, kas radušās līdz individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības pārveidošanas ierakstīšanai komercreģistrā, atbild solidāri pārveidojamā individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks un iegūstošā komercsabiedrība. Nodokļu maksājumu aprēķināšana un piedziņa notiek nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piedziņu vispirms vēršot pret iegūstošo komercsabiedrību.

8. Lai individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieku ierakstītu komercreģistrā kā individuālo komersantu, attiecīgā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks iesniedz pieteikumu atbilstoši Komerclikuma 75.panta trešās daļas noteikumiem, papildus norādot reģistrācijas numuru uzņēmumu reģistrā. Ierakstot komercreģistrā individuālo komersantu, no uzņēmumu reģistra tiek izslēgts attiecīgais uzņēmums vai zemnieka vai zvejnieka saimniecība. Individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības tiesības un saistības pāriet individuālajam komersantam.

9. Individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības filiāli piesaka ierakstīšanai komercreģistrā vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā vai ar tās īpašnieka lēmumu minēto filiāli slēdz.

10. Ja līdz 2010.gada 30.jūnijam individuālais uzņēmums vai zemnieka vai zvejnieka saimniecība nav veikusi šā likuma pārejas noteikumu 3. vai 4.punktā paredzētās darbības, ar 2010.gada 1.jūliju individuālo uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību uzskata par darbību izbeigušu, un Uzņēmumu reģistra amatpersona izdara ierakstu uzņēmumu reģistrā par individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra. Individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks šādā gadījumā kā fiziskā persona pārņem uzņēmuma tiesības un pienākumus.

11. Piemērojot šā likuma 7.panta un Komerclikuma 28.panta noteikumus, nedrīkst aizskart tiesības uz nosaukumu (firmu), kas ir iegūtas pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas.

12. Par individuālā uzņēmuma pārveidošanas ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības ierakstīšanu komercreģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

13. Pieteikumus par pārveidoto individuālo uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību ierakstīšanu komercreģistrā komercreģistra iestāde izskata 30 dienu laikā.

14. Individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība līdz ierakstīšanai komercreģistrā piemēro normatīvos aktus, kuri regulē to darbību līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

15. Šā likuma pārejas noteikumi ir attiecināmi arī uz gadījumiem, ja individuālajam uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai ir uzsākts likvidācijas process līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

16. Attiecībā uz individuālo uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kura reģistrēta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kurai iestājusies maksātnespēja līdz 2010.gada 30.jūnijam, ņem vērā šādas īpatnības:

1) nepiemēro šā likuma pārejas noteikumu 3., 4. un 10.punkta noteikumus, izņemot gadījumu, ja individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai tiek piemērota sanācijas vai izlīguma procedūra;

2) visu maksātnespējas procesa laiku individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība ir tiesīgi atrasties līdzšinējā tiesiskajā statusā;

3) par parādnieka mantu maksātnespējas procesa ietvaros atzīst arī individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekam piederošo mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar Civilprocesa likumu nevar vērst piedziņu.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministra vietā –

zemkopības ministrs

M.Roze

Likumprojekta

“Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumu 4.punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai likumprojektu, kurā noteikts individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmākais statuss.

Šobrīd zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību regulē likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu” un citi normatīvie akti, taču tajos ietvertais normatīvais regulējums ir novecojis, tādējādi, jārisina vēl palikušo uzņēmējdarbības subjektu turpmākais statuss. No teorētiskā un praktiskā viedokļa individuālo uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību tiesiskais statuss nav pareizs, jo šiem veidojumiem ir juridiskas personas statuss, taču tajā pat laikā īpašnieki par saistībām atbild ar visu savu mantu.

Zemnieku un zvejnieku saimniecību reformas gaitā 2006.gada 19.septembrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.711 „Par Koncepcijas par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu” (turpmāk – rīkojums Nr.711). Saskaņā ar rīkojuma Nr.711 1.punktu tika atbalstīts Koncepcijas par zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietvertais III risinājuma variants. Minētais risinājuma variants paredz zemnieku un zvejnieku saimniecību formas saglabāšanu, pielīdzinot to juridiskai personai. Zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašniekam šajā gadījumā ir jāveic reorganizācija (tādā pašā kārtībā kā reorganizējoties par sabiedrību ar ierobežotu atbildību). Tajā pašā laikā tiek piedāvāta brīvprātīga iespēja zemnieku un zvejnieku saimniecībai pārveidoties par komercsabiedrību, veicot reorganizāciju, vai iesniegt iesniegumu par zemnieku un zvejnieku saimniecības likvidāciju un darboties kā fiziskai personai – saimnieciskās darbības veicējam.

Izvērtējot faktiskos apstākļus un pastāvošo tiesisko regulējumu attiecībā uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām, tika konstatēts, ka normatīvo aktu pārskatāmībai un skaidrībai, ir lietderīgāk izstrādāt atsevišķu normatīvo aktu, kas regulētu pamatjautājumus attiecībā uz zemnieku un zvejnieku saimniecību tiesisko reglamentāciju, nevis iestrādāt nepieciešamos grozījumus šobrīd Komerclikumā pastāvošajā sistēmā. Zemnieku un zvejnieku saimniecību reglamentācijas ietveršana Komerclikumā pēc būtības nozīmētu, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības nevis saglabā savu īpašo statusu, bet gan ar atsevišķiem izņēmuma noteikumiem tiek pielīdzinātas Komerclikumā regulētajām kapitālsabiedrībām, kas neatbilstu koncepcijā noteiktajam.

Tāpat tika konstatēts, ka no tiesību normu lietotāja viedokļa lietderīgāk un pārskatāmāk ir pārejas perioda normas attiecībā uz zemnieku un zvejnieku saimniecību pārveidošanu iestrādāt normatīvajā aktā, kas regulē zemnieku un zvejnieku saimniecību pamatjautājumus, nevis ietvert attiecīgos noteikumus kādā no šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus respektējot vēsturiski izveidojušos tiesisko situāciju, kad individuālie uzņēmumi un zemnieku un zvejnieku saimniecības (kā specifiski individuālie uzņēmumi) ir tikuši regulēti kopīgi, veicot visu individuālo uzņēmumu reformu, lietderīgāk, pārskatāmāk un tiesību normas lietotājam saprotamāk ir visus šīs reformas noteikumus ietvert vienkopus – vienā normatīvajā aktā.

Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izstrādāt normatīvo aktu, kas regulē zemnieku un zvejnieku saimniecību statusa, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus, kā arī satur pārejas perioda normas gan attiecībā uz zemnieku un zvejnieku saimniecību pārveidošanu, gan attiecībā uz individuālo uzņēmumu pārveidošanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumprojekts nosaka zemnieku un zvejnieku saimniecību turpmāko statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus. Citi jautājumi, kas skar zemnieku un zvejnieku saimniecību darbību (piemēram, nodokļu likmes, valsts atbalsta instrumenti u.c.), tiks regulēti ar citiem likumiem.

Atšķirībā no pašreizējā regulējuma, likumprojektā ir noteikts, ka zemnieku un zvejnieku saimniecības ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību paveids, tādējādi zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieks par saimniecības saistībām vairs neatbildēs ar savu mantu.

Likumprojekts paredz, ka zemnieka un zvejnieka saimniecības no parastajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību atšķirsies pamatā ar to, ka:

1) zemnieku saimniecību deklarētā komercdarbības joma galvenokārt ir lauksaimniecība un ar to saistītie pakalpojumi, bet zvejnieku saimniecībām – zvejniecība un ar to saistītie pakalpojumi. Par šo darbības specifiku liecinās arī saimniecības nosaukums. Tai pat laikā likumprojekts neparedz valstisku kontroli pār to, vai saimniecības faktiski darbojas šajās jomās;

2) saimniecībām paredzēti vienkāršāki noteikumi dibināšanai un darbībai salīdzinot ar parastajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (piemēram, var nebūt dibināšanas līgums un statūti).

Saskaņā ar likumprojektu tiek likvidēta uzņēmējdarbības forma - individuālais uzņēmums.

Likumprojektā ietverti pārejas noteikumi, kas paredz kārtību, kādā 18 mēnešu laikā (no 2009.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 30.jūnijam) individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības tiek vai nu ierakstītas komercreģistrā vai izbeidz savu darbību un tiek izslēgtas no uzņēmumu reģistra. Gadījumos, kad jāveic reorganizācija, kārtība ir būtiski vienkāršota.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts makroekonomisko vidi būtiski neietekmē.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts veicinās uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, nosakot vēl pēc Komerclikuma reformas palikušo uzņēmējdarbības subjektu – individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību juridiski precīzāku turpmāko statusu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts tūlītējas sociālās sekas neradīs, tomēr ilgtermiņā tam var būt labvēlīgas sekas, ņemot vērā visai lielo zemnieku saimniecību īpatsvaru un to, ka atbilstoši likumprojektam zemnieka vai zvejnieka saimniecības neveiksmīgas darbības rezultātā kreditoru prasījumiem nav pakļauta saimniecības īpašnieka personiskā manta.

Likumprojektam ir neitrāla ietekme uz sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos