Likumprojekts

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 38.panta 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņa atrašanās tajā ir ilgāka par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 15 kalendāra dienas, un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī, atrodoties ceļā, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi radušies. Karavīram ceļa un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi tiek segti atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi."

2. Papildināt 38.pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas pastāvīgajā dienesta vietā karavīram piešķir 20 kalendāra dienas ilgu apmaksātu papildatvaļinājumu, un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu. Papildatvaļinājumu piešķir ne vēlāk kā mēneša laikā pēc karavīra atgriešanās no starptautiskās operācijas. Laikā, kurā piešķirams papildatvaļinājums, neieskaita laiku, kas tiek pavadīts, ārstējoties no starptautiskās operācijas laikā gūtajiem ievainojumiem vai slimības, kā arī rehabilitācijas periodu."

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Militārā dienesta likuma 38.panta otrajā prim daļā šobrīd ir noteikts, ka karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu, kas nedrīkst pārsniegt 15 kalendāra dienām vienas starptautiskās operācijas laikā, sedzot ceļa izdevumus uz Latviju un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu. Minētais likuma pants neparedz iespēju, dodoties papildatvaļinājumā, izmantot viesnīcu (naktsmītni), ja tāda nepieciešamība ir radusies kādu neparedzētu apstākļu dēļ. Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 50.pantu karavīri tiek sūtīti starptautiskajās operācijās no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābiem, Eiropas Savienības militārajiem štābiem un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajiem štābiem. Šie karavīri papildatvaļinājuma starptautiskās operācijas laikā vēlas dodoties atpakaļ uz savu dienesta vietu ārvalstī, nevis Latviju, kā tas ir paredzēts šobrīd spēkā esošajā normā. Patreiz spēkā esošās tiesību normas neparedz atvaļinājumu pēc atgriešanās pēc starptautiskās operācijas. Dalība starptautiskajās operācijās ir ar ievērojami lielu riska pakāpi karavīru veselībai un dzīvībai, dienests ir intensīvs un ilgst 6 mēnešus. Citu valstu prakse ir dažāda atvaļinājuma piešķiršanā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas - Igaunijā – 14 dienas, Luksemburgā – 5 dienas, Rumānijā - 8 dienas, Kanādā – 15 dienas.

2.Normatīvā akta būtība

Likumprojekts paredz to, ka karavīram tiks segti ne tikai ceļa izdevumi, dodoties papildatvaļinājumā starptautiskās operācijas laikā, bet arī izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi radīsies, kā arī karavīri, kas nosūtīti uz starptautiskajām operācijām no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābiem, Eiropas Savienības militārajiem štābiem un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajiem štābiem, papildatvaļinājuma laikā varēs doties atpakaļ uz savu dienesta vietu ārvalstī. Likumprojekts paredz, ka pēc atgriešanās no starptautiskajām operācijām, karavīram tiek piešķirts papildatvaļinājums, kura ilgums ir 20 kalendāra dienas. Atvaļinājuma, starptautiskās operācijas laikā, piešķiršana ir komandiera kompetencē, kas, ņemot vērā situāciju operācijas rajonā (veicamos uzdevumus, nepieciešamos personāla resursus), izlemj vai atvaļinājums ir piešķirams, vai nē. Minētā atvaļinājuma ilgums nedrīkst pārsniegt 15 kalendāra dienas vienas starptautiskas operācijas laikā, attiecīgi vienam operācijā pavadītajam kalendārajam mēnesim piemērojot 2,5 atvaļinājuma dienas. Atvaļinājumu piešķir, ja operācijā pavadītais laiks ir ilgāks par četriem mēnešiem.

3. Cita informācija.

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

20,0

< p class=MsoNormal>Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

20,0

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

71,0

71,0

71,0

3. Finansiālā ietekme.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

- 71,0

- 71,0

- 71,0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins. 110 karavīriem viesnīcas izdevumi, ieskaitot brokastis (Ls 91 par nakti) ceļā uz un no Latvijas: 110×2×Ls91. Sākot ar 2008.gadu – papildus 390 karavīriem viesnīcas izdevumi, ieskaitot brokastis (Ls 91 par nakti) ceļā uz un no Latvijas: 390×2×Ls91.

20,0

71,0

6. Cita informācija.

Likumprojekta īstenošanu 2007.gadā un turpmākajos gados Aizsardzības ministrija nodrošinās atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem programmas „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Cita informācija.

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

LR Satversme 112.pants

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas. Analizējot citu valstu pieredzi saistībā ar atvaļinājumu pēc starptautiskajām operācijām, konstatēts, ka dažās valstīs tiek piešķirts atvaļinājums atgriežoties no starptautiskajām operācijām, to ilgums ir dažāds, piemēram, Igaunijā – 14 dienas, Luksemburgā – 5 dienas, Rumānijā - 8 dienas, Kanādā – 15 dienas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Jaunas papildu funkcijas valsts pārvaldes iestādēm neradīsies. Normatīvā akta izpildi nodrošinās Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā ir iespējama Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

4. Cita informācija.

Nav.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Aizsardzības ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Slakteris	E.Rinkēvičs	S. Araslanova	I.Kalna	V.Savickis

18.10.2007 13:07

1008

V.Savickis

67071900, valdis.savickis@mil.lv