Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un
mantas izšķērdēšanas novēršanu"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 1997, 5.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt likuma nosaukumā un visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. 5.pantā:

papildināt otro daļu ar 2.¹punktu šādā redakcijā:

"2¹) valsts mantu valsts iestāde nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai, ja par to lēmis Ministru kabinets;";

papildināt otro daļu ar 4.¹punktu šādā redakcijā:

"4¹) pašvaldība savu mantu nodod lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai, ja par to lēmusi attiecīgās pašvaldības dome (padome);";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets šā panta otrās daļas 2.¹ punktā minētajā lēmumā un pašvaldība šā panta otrās daļas 4.¹ punktā minētajā lēmumā norāda bezatlīdzības lietošanā nododamās mantas lietošanas mērķi.

(4) Līgumu par valsts mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai rakstveidā sagatavo un slēdz ministrija, tās padotībā esošā iestāde vai kapitālsabiedrība, kuras valdījumā vai turējumā atrodas valsts manta. Līgumu par pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai rakstveidā sagatavo un slēdz attiecīgā pašvaldība. Līgumā norāda šādu informāciju:

1) bezatlīdzības lietošanā nododamā manta, tās apjoms, bilances vērtība, stāvoklis un apraksts;

2) bezatlīdzības lietošanā nododamās mantas lietošanas mērķis, termiņš un noteikumi;

3) noteikumi par bezatlīdzības lietošanā nodotās mantas atdošanu atpakaļ, ja sabiedriskā labuma organizācijai tiek atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss;

4) sabiedriskā labuma organizācijas atbildība;

5) citi noteikumi, kas saistīti ar bezatlīdzības lietošanā nodotās mantas lietošanu."

3. Izslēgt 12.panta trešo daļu.

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 5.panta pirmo daļu pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un statūtsabiedrībām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, aizliegts valsts vai pašvaldību mantu nodot sabiedriskā labuma organizācijām bezatlīdzības lietošanā.

.....Pašreizējā situācija neparedz iespēju nodot valsts vai pašvaldību mantu bezatlīdzības lietošanā biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Piemēram, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet nav pelņas gūšanas rakstura, nav spējīgas konkurēt ar citiem iespējamiem pretendentiem uz valsts nekustamā īpašuma izmantošanu par iespējami augstāku nomas maksu. Paredzot iespēju valsts un pašvaldību mantu nodot bez atlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām, tiek veicināts valsts atbalsts sabiedriskā labuma organizācijām, to attīstībai, darbībai, sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai, kā arī sekmīgai pārvaldes uzdevumu veikšanai.

Jāņem vērā Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktais, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu. Līdz ar to secināms, kā šādas iespējas paredzēšanu pirmkārt un visnozīmīgāk ietekmētu minēto mērķu sasniegšanu, kas arī ir jāparedz, izdarot nepieciešamos grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanas novēršanu”.

Likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” 12.panta trešajā daļā ir noteikts, ka noraksts no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtāms Valsts kontrolei.

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontrole pārbauda valsts un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, kā arī rīcību ar valsts vai pašvaldību mantu vai tās daļu, veicot revīzijas saskaņā ar Valsts kontroles padomes apstiprinātu revīziju gada plānu.

Lai nodrošinātu normatīvajos aktos un starptautiskajos revīziju standartos noteiktos revīziju veikšanas neatkarības principus, kuru pamatā ir uz revīziju gaitā gūtajiem pierādījumiem balstītas rekomendācijas, likumprojektu nepieciešams papildināt ar grozījumu, izslēdzot pienākumu valsts uzņēmumam, statūtsabiedrībai vai uzņēmējsabiedrībai iesniegt norakstu no dāvinājuma (ziedojuma) līguma Valsts kontrolei.

2. Normatīvā akta būtība

Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu Latvijā un ņemot vērā programmas "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads” (apstiprināta ar Ministru kabineta 2005.gada 4.marta rīkojumu Nr.141 „Par valsts programmu "Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005.–2009.gads"”) 3.sadaļas 1.1.5. un 2.1.13., likumprojekts paredz iespēju nodot bezatlīdzības lietošanā valsts un pašvaldības mantu sabiedriskā labuma organizācijām, ja par to lēmis attiecīgi Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), minētajā lēmumā norādot bezatlīdzības lietošanā nododamās mantas lietošanas mērķi. Likumprojekts paredz slēgt rakstveida līgumu par valsts un pašvaldības mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, līgumā iekļaujot noteiktu informāciju.

Tāpat likumprojekts vairs neparedz pienākumu norakstu no dāvinājuma (ziedojuma) līguma, ko noslēdzis valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, 10 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas nosūtīt Valsts kontrolei.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

nav

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Izslēdzot pienākumu valsts uzņēmumam, statūtsabiedrībai vai uzņēmējsabiedrībai iesniegt norakstu no dāvinājuma (ziedojuma) līguma Valsts kontrolei, tiek vienkāršotas administratīvās procedūras.

3. Sociālo seku izvērtējums

Paredzot šāda veida valsts un pašvaldību atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām, iespējama sabiedriskā labuma mērķu efektīvāka sasniegšana.

4. Ietekme uz vidi

nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Valsts un pašvaldību budžetā samazināsies potenciālie ieņēmumi, kurus nav iespējams prognozēt un aprēķināt

- „ -

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, Ls

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Iespējama negatīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo netiks saņemta atlīdzība par mantas bezatlīdzības lietošanu.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar biedrību „Latvijas Pilsoniskā alianse” un sabiedriskās politikas centru „Providus”.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Konsultācijās ar nevalstiskajām organizācijām likumprojekts saskaņots.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Papildus institūciju izveide nav nepieciešama.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Aizsardzības ministra vietā iekšlietu ministrs

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā persona

Dokumenta autors

I.Godmanis

I.Dreģe

S.Araslanova

I.Kalna

I.Alkšere

07.08.2007 15:30

1191

I.Alkšere,

e-pasts: ilze.alksere@mod.gov.lv

tālr.: 67335217; fakss: 67212307