Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā"

Izdarīt likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2006, 5.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt II nodaļu ar 5.¹pantu šādā redakcijā:

"5.¹pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem ierobežotā apmērā apmierina to personu prasījumus:

1) kuras ir bijušas vai ir darba tiesiskajās attiecībās ar maksātnespējīgo darba devēju un kuras ir vai divu gadu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās ir bijušas maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma dibinātāji, dalībnieki – kapitāla daļu īpašnieki vai akcionāri, ieguldītāji, biedri, pārvaldes institūciju (izpildinstitūciju) locekļi, kā arī prokūristi ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām;

2) par kurām saistībā ar darbinieku prasījumu apmierināšanu Ministru kabineta izveidota valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) ir iesniegusi ziņojumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, bet gadu pēc ziņu saņemšanas par uzsākto kriminālprocesu nav stājies spēkā galīgais nolēmums konkrētajā kriminālprocesā.

(2) Darbinieku prasījumu apmēru šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ierobežo:

1) šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minētajam privātajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos un ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto periodu (ņem vērā uz maksātnespējas iestāšanās dienu publicētajā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minēto darba algas apmēru);

2) šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minētajam privātajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos un ko attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanai izmantoto mēnešu vidējo izpeļņu (ņem vērā uz maksātnespējas iestāšanās dienu publicētajā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minēto darba algas apmēru).

(3) Darbinieku prasījumu apmēru šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā ierobežo:

1) šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot maksātnespējas iestāšanās dienā valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteikto periodu;

2) šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minēto darbinieku prasījumu apmēru piesaistot maksātnespējas iestāšanās dienā valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai, ko proporcionāli attiecina uz šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanai izmantoto mēnešu vidējo izpeļņu."

2. Aizstāt visā likumā vārdu "pieteikums" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgā locījumā).

3. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Ministru kabineta izveidota valsts aģentūra "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk – Maksātnespējas administrācija)" ar vārdiem "Maksātnespējas administrācija";

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) izmanto Kriminālprocesa likumā noteiktās procesuālās tiesības un par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās iesniedz iesniegumu par darbinieku prasījumu garantiju fondam radītā kaitējuma kompensāciju izmaksāto līdzekļu apmērā saskaņā ar šā likuma 5.¹panta pirmās daļas 2.punktu un trešo daļu, ja Maksātnespējas administrācija ir atzīta par cietušo konkrētā kriminālprocesā."

4. Papildināt likumu ar VI nodaļu šādā redakcijā:

"VI nodaļa

Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība saistībā ar ziņojuma iesniegšanu par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās

14.pants

(1) Maksātnespējas administrācija saistībā ar darbinieku prasījumu apmierināšanu ir tiesīga iesniegt ziņojumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, ja, izvērtējot maksātnespējīgā darba devēja administratora iesniegto iesniegumu par darbinieku prasījumiem un citus nepieciešamos dokumentus un pieprasīto informāciju, konstatēta kāda no šādām pazīmēm:

1) naudas līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīti tādu personu prasījumu apmierināšanai, kuru vidējā darba samaksa un ar to saistītie maksājumi ir palielinājušies par pēdējiem trijiem darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās, salīdzinot ar pārējo mēnešu vidējo darba samaksu 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās;

2) naudas līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīti tādu personu prasījumu apmierināšanai, kuru darba devēja maksātnespēja iestājusies gada laikā kopš darba devēja dibināšanas (tiesiskā statusa iegūšanas) brīža;

3) naudas līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīti tādu personu prasījumu apmierināšanai, kuru darba devēja rīcībā saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā vienlaikus tiek konstatēti šādi apstākļi:

a) darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uzsāktas gada laikā pirms maksātnespējas iestāšanās,

b) darba devēja darbinieku kopējais skaits 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu,

c) darba devējs normatīvajos aktos sociālās apdrošināšanas jomā noteiktajos termiņos Valsts ieņēmumu dienestā nav sniedzis ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, ziņas par darba ņēmējiem un darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu uzskaiti.

(2) Maksātnespējas administrācija ir tiesīga vērtēt šā panta pirmajā daļā minētās pazīmes un iesniegt ziņojumu, ja darbinieku prasījumu apmierināšanai iesniegti dokumenti arī pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā. Izvērtējot šā panta pirmās daļas 3.punkta "c" apakšpunktā minētos apstākļus, Maksātnespējas administrācija pārbauda, vai iesniegts ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka, vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja – ārvalstnieka – sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām pārskata ceturksnī.

15.pants

(1) Saņemot maksātnespējīgā darba devēja administratora iesniegto iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu, Maksātnespējas administrācija mēneša laikā izvērtē šā likuma 14.pantā minētās pazīmes.

(2) Pēc šā likuma 14.pantā minēto pazīmju konstatēšanas Maksātnespējas administrācija pieņem lēmumu iesniegt ziņojumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajām valsts institūcijām, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu, un apturēt administratīvo procesu līdz dienai, kamēr Maksātnespējas administrācijā tiek saņemta informācija par galīgā nolēmuma spēkā stāšanos konkrētajā kriminālprocesā, vai lemj par atteikšanos iesniegt ziņojumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajām valsts institūcijām, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu.

(3) Ja gada laikā no dienas, kad no minētajām atbildīgajām valsts institūcijām tiek saņemtas ziņas par kriminālprocesa uzsākšanu un virzību, nav stājies spēkā galīgais nolēmums konkrētajā kriminālprocesā, Maksātnespējas administrācija atjauno administratīvo procesu un mēneša laikā lemj par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar šā likuma 5.¹panta trešajā daļā noteikto darbinieku prasījumu apmēra ierobežojumu. Attiecībā uz pārējo no darbinieku prasījumu garantiju fonda pieprasīto darbinieku prasījumu apmēra daļu administratīvā procesa virzība netiek atjaunota līdz dienai, kamēr Maksātnespējas administrācijā tiek saņemta informācija par konkrētā kriminālprocesa galīgā nolēmuma spēkā stāšanos.

(4) Ja par kriminālprocesa norisi atbildīgās valsts institūcijas ir atteikušās uzsākt kriminālprocesu, Maksātnespējas administrācija mēneša laikā no šādu ziņu saņemšanas dienas lemj par naudas līdzekļu piešķiršanu maksātnespējīgā darba devēja darbinieku prasījumu apmierināšanai."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

"5. Maksātnespējas administrācijai ir tiesības vērtēt šajā likumā minētās pazīmes un, ja nepieciešams, iesniegt ziņojumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās arī tad, ja iesniegumi darbinieku prasījumu apmierināšanai Maksātnespējas administrācijā iesniegti līdz dienai, kad stājas spēkā likumprojekts par grozījumiem likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kas papildina minēto likumu ar VI nodaļu ''Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība saistībā ar ziņojuma iesniegšanu par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās'', bet lēmums par darbinieku prasījumu apmierināšanu tiek pieņemts pēc minētā likumprojekta par grozījumiem likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" spēkā stāšanās dienas."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījumi likumā

“Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Likums „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ir stājies spēkā 2003.gada 1.janvārī un tas būtībā reglamentē vispārīgos noteikumus darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda (turpmāk - Garantiju fonds) līdzekļiem, kā arī nosaka valsts aģentūru „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) par atbildīgo institūciju valstī attiecībā uz darbinieku prasījumu apmierināšanu.

Tomēr normatīvais regulējums attiecībā uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā neparedz Maksātnespējas administrācijas tiesības ierobežot darbinieku prasījumu apmierināšanu un Garantiju fonda līdzekļu izmaksāšanu gadījumos, ja, saņemot pieteikumus par naudas līdzekļu izmaksāšanu no Garantiju fonda, rodas aizdomas par šo līdzekļu nepamatotu izmantošanu vai izkrāpšanas mēģinājumu.

Ministru kabinets ar 2007.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.202 „Par koncepcijas „Par ierobežojumu ieviešanu darbinieku prasījumu apmierināšanā no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem” īstenošanu” (turpmāk – koncepcija) konceptuāli ir atbalstījis ierobežojumu ieviešanu darbinieku prasījumu apmierināšanā no Garantiju fonda, kā arī noteicis Maksātnespējas administrācijas un par kriminālprocesa norisi atbildīgo institūciju savstarpējo rīcību (procesuālo kārtību) gadījumos, kad Maksātnespējas administrācija par kriminālprocesa norisi atbildīgajās valsts institūcijās tiek iesniegts ziņojums par nepamatotu līdzekļu izmantošanu no Garantiju fonda.

Darbinieku un maksātnespējīgā darba devēja apzināti veiktās darbības Garantiju fonda līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā ir pretrunā ar Garantiju fonda izveidošanas mērķi - aizsargāt darbiniekus darba devēja maksātnespējas gadījumā un izmaksāt līdzekļus darbiniekiem, kuru tiesības uz taisnīgu darba samaksu maksātnespējīgais darba devējs ir ierobežojis, neizmaksājot darba algu un ar darba samaksu saistītos maksājumus un paliekot darbiniekiem parādā. Savukārt, kriminālprocesa ietvaros neizmeklējot tos iespējamos gadījumus, kad līdzekļi no Garantiju fonda var tikt izkrāpti, samazināsies valsts budžeta līdzekļu apjoms, kas tiktu novirzīti vispirms to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru prasījumi ir pamatoti un kuri nav iesaistīti fiktīvās darba attiecībās un izkrāpšanas mēģinājumā, negodprātīgā veidā izmantojot iespēju iegūt valsts budžeta līdzekļus.

Lai aizsargātu valsts intereses un novērstu iespējas valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanā, ir nepieciešams noteikt speciālu procesuālo kārtību, lai Maksātnespējas administrācijā apturētu labvēlīga administratīvā akta pieņemšanu par līdzekļu izmaksāšanu no Garantiju fonda līdz lietas izlemšanai kriminālprocesuālā kārtībā, kā arī lai aizstātu nosacījumus par administratīvā akta (labvēlīga administratīvā akta) izdošanu viena gada laikā, ja par kriminālprocesa norisi atbildīgajās iestādēs tiek iesniegts ziņojums par nepamatotu līdzekļu izmantošanu no Garantiju fonda.

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (turpmāk – likumprojekts) ir nepieciešams, lai nodrošinātu koncepcijas ieviešanu un tajā paredzēto ierobežojumu un speciālās procesuālās kārtības regulējumu likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā regulēti tiesiskie apstākļi, kas pamatos darbinieku prasījumu apmierināšanu ierobežotā apmērā divās situācijās:

1) ja darbinieku prasījumu apmierināšana darba devēja maksātnespējas gadījumā var tikt atzīta par nepamatotu sakarā ar aizdomām par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanas mēģinājumu un par kriminālprocesa norisi atbildīgajās institūcijās tiek iesniegts attiecīgs ziņojums;

2) ja darbinieku prasījumi pieteikti par darbiniekiem, kuriem ir ieguldītāju, biedru, dibinātāju, dalībnieku (kapitāla daļu īpašnieku vai akcionāru), pārvaldes institūciju (izpildinstitūciju) locekļu, kā arī to pilnvaroto personu (prokūristu) statuss, un kuras pieņēmušas lēmumus vai īstenojušas jebkāda cita veida ietekmi maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma darbībā (turpmāk – maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma amatpersona), tajā skaitā pieļaujot, ka darbiniekiem savlaicīgi netiek izmaksātas darba algas un citi ar darba samaksu saistītie obligātie maksājumi.

Iepriekšminēto personu rīcība var būt saistīta ar maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma nonākšanu maksātnespējas situācijā, bet kuri tomēr izmanto iespēju kā darbinieki saņemt no Garantiju fonda līdzekļus. Ja šīs personas ir ietekmējušas maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma nonākšanu maksātnespējas situācijā un ir bijušas saistītas ar lēmumu pieņemšanu attiecībā uz darba samaksu un ar to saistīto maksājumu izmaksāšanu vai neizmaksāšanu, ierobežojums attiecībā uz šīs darbinieku kategorijas prasījumu apmēru no Garantiju fonda būtu taisnīgs un samērīgs.

Lai darbinieku prasījumu apmierināšana darba devēja maksātnespējas gadījumā varētu tikt atzīta par nepamatotu un par kriminālprocesa norisi atbildīgajās institūcijās tiktu iesniegts attiecīgs ziņojums, likumprojektā definētas konkrētas pazīmes attiecībā uz darba devēja un darbinieka rīcību.

Likumprojektā tiek definēti arī nosacījumi un noteikta procesuālā kārtība, lai apturētu labvēlīga administratīvā akta pieņemšanu par līdzekļu izmaksāšanu no Garantiju fonda, kā arī tiek reglamentētas procesuālās darbības Maksātnespējas administrācijā, kas aizstātu nosacījumus par administratīvā akta (labvēlīga administratīvā akta) izdošanu viena gada laikā, ja par kriminālprocesa norisi atbildīgajās iestādēs tiek iesniegts ziņojums par nepamatotu līdzekļu izmantošanu no Garantiju fonda. Iespējamais termiņš, uz kuru tiks atlikta darbinieku prasījumu apmierināšana, iesniedzot ziņojumu par kriminālprocesa norisi atbildīgajās iestādēs, ir samērots ar pirmstiesas kriminālprocesa darbību veikšanai nepieciešamajiem termiņiem, kas var būt ilgāki kā gada ietvari. Tā kā atbildīgajās iestādēs par kriminālprocesa norisi faktu izvērtēšana un galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētā kriminālprocesā var aptvert arī laiku, kas ir ilgāks par vienu gadu, tad arī darbinieku prasījumu apmierināšana pilnā apmērā tiek apturēta līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētā kriminālprocesā. Līdz ar to atlikšanas procedūras nosacījumi var arī nesakrist ar Administratīvā procesa likumā noteikto administratīvā akta izdošanas termiņu vai šī termiņa pagarinājumu.

Izvērtējot praksē risinātās situācijas un faktu, ka kriminālprocesa laikā konkrētajā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums (Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmo daļu), labvēlīga administratīvā akta izdošana tiktu apturēta, ņemot vērā Kriminālprocesa likumā noteiktos procesuālos termiņus, ja tajā ir iesaistīta persona, kā arī ņemot vērā apstākli, ka, iesniedzot ziņas par kriminālprocesa norisi atbildīgajās iestādēs un uzsākot kriminālprocesu, Maksātnespējas administrācijas rīcībā var nebūt informācija par lietas tālāko virzību uz tiesu un par personas vainas pierādīšanu valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanas mēģinājumā.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu administrēšana netieši ietekmē makroekonomisko vidi, ņemot vērā, ka pēc darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksājamo summu apstiprināšanas ierobežotā apmērā likumprojektā noteiktajām darbinieku kategorijām Maksātnespējas administrācija papildus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajos budžetos ieskaita arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas maksājumus, kas saistīti ar darbinieku prasījumu izmaksām noteiktā ierobežotā apmērā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumu veikšana speciālajos budžetos ietekmē darbinieku statusā esošo personu citu sociālo garantiju saņemšanu sociālo tiesību jomā, kā arī ietekmē minēto darbinieku kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju tiesības uz attaisnoto izdevumu un atvieglojumu piemērošanu.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts netieši ietekmē visas tautsaimniecības nozares, kuras nonāk saskarē ar maksātnespējas procesiem vai no tiem izrietošajām darbinieku tiesību aizsardzības sekām.

Tiks ieviesti vienoti kritēriji riska situāciju vērtēšanā Garantiju fonda līdzekļu izmaksāšanā un nodrošināta efektīvāka un adekvāta kontrole pār Garantiju fonda līdzekļu izlietojumu darbinieku prasījumu apmierināšanā, kā arī skaidri nodalītas rīcības robežas starp valsts pārvaldes iestādēm un ieviesta saskaņota rīcība administratīvā sadarbībā un budžeta līdzekļu izkrāpšanas gadījumu izmeklēšanā.

Ierobežojumu ieviešana nodrošinās līdzsvaru starp maksātnespējīgo darba devēju darbinieku tiesību īstenošanu naudas līdzekļu saņemšanā no Garantiju fonda un valsts budžeta interešu aizsardzību situācijās, ja darbinieku prasījumu apmierināšana no Garantiju fonda nav pamatota.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiks nodrošinātas pamatotas sociālas garantijas maksātnespējīgā darba devēja darbiniekiem.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

213,3

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, t .sk.,

1 350,0

-58,9

+14,1

-0,5

2.1. ierobežojumu ieviešana maksātnespējīgā darba devēja amatpersonām prasījumu apmierināšanā no Garantiju fonda līdzekļiem

Likumprojekts šo jomu neskar

-58,9

2.2. maksājumu atlikšanas procedūras ieviešana saistībā ar ziņojuma iesniegšanu atbildīgajās valsts institūcijās par kriminālprocesa norisi

Likumprojekts šo jomu neskar

+73,0

+58,4

3. Finansiālā ietekme

-1 136,7

+58,9

-14,1

+0,5

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2007.gadam” 1 136,7 tūkst. latu tiek segti no iepriekšējos saimnieciskajos gados radušās līdzekļu ekonomijas Garantiju fondā

2008. gadā

Saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 8.panta trešo daļu Garantiju fonda līdzekļu atlikumu izlieto darbinieku prasījumu apmierināšanai nākamajos saimnieciskajos gados.

2009. gadā un turpmāk

Nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi 14,1 tūkst. latu apmērā (-58,9 tūkst. latu + 73,0 tūkst. latu = 14,1 tūkst. latu) tiks segti no radušajiem uzkrājumiem Garantiju fondā

-1136,7

+58,9

-14,1

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:

Spēkā esošā likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 2.panta pirmā daļa nosaka, ka šis likums attiecas uz visiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kā arī piemērojams komercreģistrā reģistrētajiem komersantiem (tajā skaitā individuālajam komersantam kā fiziskai personai un valsts un pašvaldību komercsabiedrībām), izņemot kredītiestādes. Līdz ar to tiek izslēgts to daudzo subjektu skaits, kam ir juridiskas personas statuss (tajā skaitā valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes), bet kuru darbība netiek kvalificēta kā komersanta darbība. Savukārt likumprojektā „Maksātnespējas likums”, kura spēkā stāšanās tiek plānota no 2008.gada 1.janvāra, paredzētie maksātnespējas subjekti pēc būtības ir visi, kuriem ir finansu līdzekļu apgrozība, finanšu piesaiste un izdevumi, slēdzot dažādus civiltiesiskus darījumus savas darbības nodrošināšanai. Tomēr, nespējot segt savus izdevumus un nonākot parādnieka statusā, kreditoriem tiek dota iespēja vērsties pret parādnieku un ierosināt maksātnespēju. Ņemot vērā, ka valsts un atvasināto publisko tiesību juridisko personu komercdarbība tiek nodalīta no pārvaldes funkcijām, uz valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēm netiek attiecinātas maksātnespējas tiesību normas, ierobežojumi maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu amatpersonu prasījumu apmierināšanai no Garantiju fonda līdzekļiem attieksies uz privātajā sektorā strādājošo maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu amatpersonām (maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma dibinātāji, dalībnieki - kapitāla daļu īpašnieki vai akcionāri, ieguldītāji, biedri, pārvaldes institūciju (izpildinstitūciju) locekļi, kā arī prokūristi ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām).

Tādējādi anotācijas aprēķinos par vidējo darba samaksu valstī maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu amatpersonām tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par mēneša bruto darba samaksu vadītājiem privātajā sektorā 2005.gadā. Minētie vidējie darba algas rādītāju aprēķini vadītājiem privātajā sektorā nepieciešami, lai izrēķinātu vidējās summas, par kādām var prognozēt nākotnē pieteiktos darbinieku prasījumus maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu amatpersonām.

Savukārt likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 1.pantā minētajā regulējumā (papildinātais likuma teksts - 5.¹ panta otrās daļas 1. punkts) noteikts aprēķināmā ierobežojuma apmēra vai apjoma tiesiskais pamats, tā aprēķināšanu piesaistot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā minētajam privātajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos un kas proporcionāli tiek attiecināts uz noteiktu laika periodu.

Ierobežojumu ieviešana maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu amatpersonu prasījumu apmierināšanā no Garantiju fonda līdzekļiem

Saskaņā ar likumu „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” darbiniekiem no Garantiju fonda apmierina prasījumu par darba samaksu par pēdējiem trīs darba tiesisko attiecību mēnešiem pirms darba devēja pasludināšanas par maksātnespējīgu, ikgadējo atvaļinājuma pabalstu, atlaišanas pabalstu likumos noteiktajā apmērā un nesamaksāto kaitējuma atlīdzību plus darba devēja nesamaksātiem nodokļiem saistībā ar darba samaksu. Tā kā ierobežojums neattiecas uz kaitējuma atlīdzību, tad aprēķinos tas netiek ņemts vērā.

2006.gadā Maksātnespējas administrācija no Garantiju fonda apmierināja darbinieku prasījumus 95 maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumos. Tādējādi tiek pieņemts, ka arī nākamajā gadā varētu tikt apmierināti darbinieku prasījumi 95 maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumos. Aprēķinot ietekmi uz valsts budžetu, tiek pieņemts, ka katrā maksātnespējīgā darba devēja uzņēmumā ir viena amatpersona (bieži vien arī dalībnieks vai izpildinstitūciju loceklis), tad plānotais ierobežojums varētu attiekties uz 95 maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu amatpersonām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2005.gada oktobri vidējā mēneša bruto darba samaksa vadītājiem privātajā sektorā ir 333 lati (kopā ar darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (turpmāk – VSAOI) 413 lati). Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā privātajā sektorā vidējā darba samaksa ir pieaugusi par 20,8 procentiem, līdz ar to tiek pieņemts, ka vadītāju darba samaksa arī ir pieaugusi par 20,8 procentiem, t.i., viņu bruto mēneša samaksa ir 402 lati (kopā ar VSAOI 499 lati). Tādējādi vidējā izmaksājamā prasījumu summa vienai maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma amatpersonai ir 2495 lati (t.i., 5 mēneša darba algas x 499 (vidējā mēneša alga vadītājiem kopā ar VSAOI) = 2495 lati).

Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka vidējā bruto mēneša darba samaksa valstī 2006.gadā bija 302 lati (kopā ar VSAOI 375 lati). Līdz ar to izmaksājamā prasījumu summa no Garantiju fonda vienai maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma amatpersonai ir 1875 lati (t.i., 5 darba algas x 375 lati (vidējā bruto mēneša alga valstī kopā ar VSAOI 24,09% ) = 1875 lati).

Saskaņā ar iegūtajiem datiem, nosakot ierobežojumu maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu amatpersonām, attiecībā uz izmaksājamām prasījumu summām no Garantiju fonda rodas līdzekļu ekonomija 620 lati (t.i., 1875 (ierobežotā izmaksājamā prasījumu summa) – 2495 (pieprasītā prasījumu summa) = -620 lati) uz vienu maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma amatpersonu.

Līdz ar to kopējā līdzekļu ekonomija budžetā ir 58,9 tūkst. lati (t.i., 95 vadītāji x 620 lati (starpība starp pieprasīto prasījumu summu un izmaksājamo prasījumu summu) = 58 900 lati).

Maksājumu atlikšanai procedūras ieviešana saistībā ar ziņojuma iesniegšanu atbildīgajās valsts institūcijās par kriminālprocesa norisi

Atbilstoši likumprojektā ieviestajai maksājumu atlikšanas procedūrai saistībā ar ziņojuma iesniegšanu atbildīgajās valsts institūcijās par kriminālprocesa norisi, ja gada laikā no ziņojuma iesniegšanas brīža no atbildīgajām valsts institūcijām par kriminālprocesa norisi netiek saņemtas ziņas par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par kriminālprocesa uzsākšanu vai gadu pēc ziņu saņemšanas par uzsākto kriminālprocesu nav stājies spēkā galīgais nolēmums konkrētajā kriminālprocesā, Maksātnespējas administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par prasījumu apmierināšanu noteiktā minimālā apmērā. Šādā gadījumā izmaksājamās summas minimālais apmērs ir piesaistīts minimālajai mēnešalgai valstī.

Saskaņā ar likumu „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” darbiniekiem no Garantiju fonda apmierina prasījumu par darba samaksu par pēdējiem trīs darba tiesisko attiecību mēnešiem pirms darba devēja pasludināšanas par maksātnespējīgu, ikgadējo atvaļinājuma pabalstu, atlaišanas pabalstu likumos noteiktajā apmērā un nesamaksāto kaitējuma atlīdzību. Tā kā ierobežojums neattiecas uz kaitējuma atlīdzību, tad aprēķinos tas netiek ņemts vērā.

Atbilstoši likumprojektā ieviestajai maksājumu atlikšanas procedūrai saistībā ar ziņojuma iesniegšanu atbildīgajās valsts institūcijās par kriminālprocesa norisi Maksātnespējas administrācijai 2005.gadā un 2006.gadā radās aizdomas par nepamatotiem pieprasījumiem no Garantiju fonda līdzekļiem četros uzņēmumos (kopējais darbinieku prasījumu skaits 98). Tādējādi tiek pieņemts, ka teorētiski katru gadu četru maksātnespējīgo darba devēju uzņēmumu darbinieki iesniedz nepamatotus prasījumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu no Garantiju fonda (kopā 98 darbinieku prasījumi).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumiem Nr. 858 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālās mēneša darba algas ar 2007.gada 1.janvāri valstī tika noteikta 120 latu. (kopā ar darba devēja sociālo nodokli 149 lati) apmērā. Tādējādi komercsabiedrības vienam darbiniekam izmaksājamā summa ir 745 lati (149 lati x 5 algas = 745 lati), savukārt kopējā izmaksājamā summa 98 darbiniekiem – 73,0 tūkst. lati (745 lati x 98 darbinieki = 73 010 tūkst. lati).

2008. gadā rodas līdzekļu ekonomija 58900 latu apmērā, ko Saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 8.panta trešo daļu Garantiju fonda līdzekļu atlikumu izlieto darbinieku prasījumu apmierināšanai nākamajos saimnieciskajos gados.

2009. gadā un turpmāk

Nepieciešamie papildus finanšu līdzekļi 14,1 tūkst. latu apmērā (73010 latu - 58900 = 14110 latu) tiks segti no radušajiem uzkrājumiem Garantiju fondā

-58,9

+73,0

-14,1

-58,9

+73,0

-14,1

6. Cita informācija

Papildus nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks segti no radušajiem uzkrājumiem Garantiju fondā

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Pēc likumprojekta pieņemšanas nepieciešams pieņemt šādus Ministru kabineta noteikumus:

1. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumos Nr.830 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība” (likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 10.panta otrā daļa).

2. Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumos Nr.465 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība pārrobežu maksātnespējas gadījumā” (likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 12.panta piektā daļa).

Iepriekšminētajos noteikumos tiks precizēta darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība saistībā ar darbinieku prasījumu apmierināšanu ierobežotā apmērā, kā arī saskaņota terminoloģija un Maksātnespējas administrācijas kā kreditora prasījumu tiesību īstenošanas iespējas ar Maksātnespējas likumu, kas stāsies spēkā no 2008.gada 1.janvāra. Maksātnespējas likums pieņemts otrajā lasījumā Saeimā 2007.gada 19.aprīlī (Nr.808). 2007.gada 29. un 30.maija Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tika izskatīts Maksātnespējas likums tā tālākai virzībai un pieņemšanai trešajā lasījumā.

Ņemot vērā, ka likumprojekta un iepriekšminēto noteikumu spēkā stāšanās tiek plānota vienlaicīgi ar Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos, saistīto normatīvo aktu projektu izstrāde jau ir uzsākta, plānojot to iesniegšanu Ministru kabinetā šā gada augustā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

1) Dalībvalstis informē Eiropas Komisiju par metodēm augstākās robežas noteikšanai darbinieku prasījumu apmierināšanā saskaņā ar Eiropas Kopienu Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpmāk - Direktīva 80/987/EEK) 4.panta 3.punktu (tajā skaitā, ņemot vērā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvu 2002/74/EK pieņemtos grozījumus šajā pantā);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/74/EK, ar ko grozīta Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā (turpmāk – Direktīva 2002/74/EK), 2.panta 2.punktā un Direktīvas 80/987/EEK 11.panta 2.punktā ir noteikts dalībvalsts informēšanas pienākums Eiropas Komisijai par tiesību aktiem, kas pieņemti minētās direktīvas regulētajā jomā;

3) Saskaņā ar Direktīvas 80/987/EEK (ņemot vērā tajā veiktos grozījumus, kas pieņemti ar Direktīvu 2002/74/EK) 10.a pantu, dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par tiem valstī noteiktajiem maksātnespējas procedūru veidiem, uz kuriem attiecas minētās direktīvas piemērošanas joma, un par visām ar to saistītajām izmaiņām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas 173.konvencijas “Par darbinieku prasījumu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” (Latvijai saistoša no 2003.gada 22.februāra):

1) 10.pantu, dalībvalsts var veikt pasākumus, kas novērš iespējamās ļaunprātības, konsultējoties ar lielākajām darba devēju un darbinieku organizācijām;

2) 7. un 13.pantu, ja darbinieku prasījumu apjoms tiek ierobežots, tad noteiktās summas lielums periodiski jākoriģē tā, lai tās vērtība saglabātos un nav mazāka par sociāli pieņemamu līmeni;

3) 4.panta 2.punktu, dalībvalsts ir tiesīga izslēgt konkrētas darbinieku kategorijas vai ierobežot darbinieku prasījumu apmierināšanu, ņemot vērā to specifiskās darba attiecības, konsultējoties ar lielākajām darba devēju un darbinieku organizācijām;

4) 3.panta 4.punktu, dalībvalsts nākošajos ziņojumos, kurus iesniedz saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas statūtu 22.pantu, informē par to, uz kādām strādājošo kategorijām vai ekonomiskās darbības nozarēm attiecināmi konkrēti tiesību aizsardzības pasākumi vai to ierobežojumi.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5.¹panta otrā un trešā daļa

Eiropas Kopienu Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvas 80/987/EEK 4.panta 3.punkts (tajā skaitā, ņemot vērā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvu 2002/74/EK pieņemtos grozījumus šajā pantā)

Atbilst

5.¹panta pirmās daļas 2.punkts, 14. un 15.pants

Eiropas Kopienu Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvas 80/987/EEK 10.panta „a” un „b” apakšpunkts

Atbilst

5.¹panta pirmās daļas 1.punkts

Eiropas Kopienu Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvas 80/987/EEK 10.panta „c” apakšpunkts (tajā skaitā, ņemot vērā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvu 2002/74/EK pieņemtos grozījumus šajā pantā)

Atbilst

5. Cita informācija

nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikusi konsultācija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas pārstāvjiem, izvērtējot likumprojekta „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” paredzētos ierobežojumus darbinieku prasījumu apmierināšanā un šo ierobežojumu samērīgumu ar darbinieku prasījumu apmierināšanas garantiju mērķiem un prasījumu apmēra noteikšanas pamatprincipiem.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas ietvaros iepriekšminēto nevalstisko organizāciju pārstāvji konceptuāli atbalstīja likumprojektā piedāvāto risinājumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma amatpersonām (t.i., maksātnespējīgā darba devēja uzņēmuma dibinātāji, dalībnieki - kapitāla daļu īpašnieki vai akcionāri, ieguldītāji, biedri, pārvaldes institūciju (izpildinstitūciju) locekļi, kā arī prokūristi ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām) ierobežotā apmērā, kā arī atbalstīja darbinieku prasījumu apmierināšanas speciālo kārtību un iespējas apmierināt darbinieku prasījumus ierobežotā apmērā situācijās, ja kriminālprocesa ietvaros tiek veiktas procesuālas darbības, izvērtējot, vai maksātnespējīgais darba devējs un darbinieki varētu būt iesaistīti darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu izkrāpšanā, tomēr galējais nolēmums kriminālprocesā vēl nav pieņemts.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji izteica savu ierosinājumu iesaistīties informatīvajās kampaņās, uzsverot nepieciešamību informēt plašākas sabiedrības grupas darbinieku prasījumu tiesību aizsardzības sakarā, kā arī attiecībā uz darbinieku prasījumu tiesību īstenošanas procedūrām saskaņā ar jaunā Maksātnespējas likuma ieviešanu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti, jo likumprojekts tika izstrādāts pamatojoties uz koncepciju „Par ierobežojumu ieviešanu darbinieku prasījumu apmierināšanā no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem”, kurai tika noteikts ierobežotas pieejamības statuss.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Maksātnespējas administrācija ir apkopojusi informāciju kopumā par desmit ārvalstu (Slovēnija, Īrija, Lielbritānija, Lietuva, Igaunija, Slovākija, Zviedrija, Norvēģija, Ungārija, Vācija) praksi darbinieku prasījumu apmierināšanā . Informācijas pieprasīšana no ārvalstīm un tās apkopojums ir informatīvs darba materiāls Tieslietu ministrijas rīkotās starpinstitūciju sanāksmes ietvaros 2006.gadā kopā ar nozares speciālistiem no Maksātnespējas administrācijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Labklājības ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts darba inspekcijas un Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldes. Minētajā sanāksmē tika analizēta citu institūciju prakse un tiesiskās iespējas novērst iespējas valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanas situācijās.

Apkopota informācija par desmit ārvalstu nacionālajos tiesību aktos iekļautiem izņēmumiem vai ierobežojumiem atsevišķām darbinieku kategorijām attiecībā uz darbinieku prasījumu segšanu un tiesiskiem pasākumiem iespējamo nelikumību novēršanā un secināts, ka:

- deviņās no iepriekšminētajām ārvalstīm to nacionālajos tiesību aktos attiecībā uz darbinieku prasījumu apmierināšanu pastāv summas apmēra ierobežojums (limits). Darbinieku prasījumu segšanai izmaksājamo summu maksimāli pieļaujamais limits tiek izmaksāts no garantiju institūcijas līdzekļiem un attiecas uz visiem darbiniekiem (darbinieku grupām). No garantiju institūcijas līdzekļiem darbinieku prasījumu segšanai izmaksājamo summu maksimāli pieļaujamais limits nav paredzēts vienīgi Lietuvas nacionālajos tiesību aktos;

- iespēju atteikt darbinieku prasījumu segšanu no garantiju institūcijas līdzekļiem gadījumos, kad darba devējs un darbinieks ir saistīti un tiem pastāv kopīgas intereses, kā arī gadījumos, kad darbinieks vai tā radinieki ir darba devējam piederošās komercsabiedrības dalībnieki vai izpildinstitūciju locekļi, kuriem ir būtiska ietekme darba devēja lēmumu pieņemšanas procesā, paredz Norvēģijas, Īrijas, Lielbritānijas, Igaunijas, Zviedrijas un Ungārijas nacionālos tiesību aktos. Saskaņā ar Slovēnijas un Īrijas tiesību aktu prasībām atbildīgā persona, kas nodrošina informācijas un dokumentu iesniegšanu garantijas institūcijai, kā arī atbild par šīs informācijas patiesumu, ir maksātnespējas procesa administrators, kuram tad arī ir pienākums rīkoties situācijās, ja ir konstatēti pārkāpumi darba tiesiskajās attiecībās un darbinieki kopā ar maksātnespējīgiem darba devējiem ir snieguši nepatiesu informāciju. Norvēģijas tiesību akti paredz iespēju atteikt darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantijas institūcijas līdzekļiem, ja darbinieki ir zinājuši vai tiem vajadzētu zināt par darba devēja nespēju maksāt ar darba tiesiskām attiecībām saistītās izmaksas un nav atbilstoši rīkojušies.

Informāciju par ārvalstu praksi darbinieku prasījumu apmierināšanā Maksātnespējas administrācija apkopojusi tabulā un nosūtījusi Tieslietu ministrijai, ziņojot par nepieciešamo rīcību, lai novērstu iespēju maksātnespējīgiem darba devējiem un darbiniekiem izmantot esošo tiesisko regulējumu prettiesisku darbību veikšanai un izkrāpt naudas līdzekļus no Garantiju fonda.

5. Cita informācija

Notikušas konsultācijas ar citu nozaru speciālistiem, kas saskārušies ar līdzīgu praksi, kuras izvērtēšanas rezultātā secināts, ka nepieciešams novērst riska situācijas attiecībā uz valsts budžeta līdzekļu nepamatotu pieprasīšanu.

Kopīgi ir analizēta informācija par nepamatotiem darbinieku prasījumiem un izvērtēta nepieciešamība aizturēt pieprasīto līdzekļu izmaksāšanu gadījumos, kad rodas aizdomas par prettiesisku darbību veikšanu.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiek veidotas, noteikto funkciju ietvaros likumu īstenos Maksātnespējas administrācija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un likumprojektu tiesību aktu portālā www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt administratīvā procesa kārtībā, iesniedzot sūdzību Tieslietu ministrijā par v/a „Maksātnespējas administrācija” direktora pieņemtajiem lēmumiem par darbinieku prasījumu apmierināšanu ierobežotā apmērā vai par administratīvā procesa apturēšanu.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājas p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Gratkovska

L.Popova

E.Ābele

14.08.2007. 9:38

3921

Tērauda, 67099126

Ieva.Terauda@mna.gov.lv