Likumprojekts

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"

 

Izdarīt likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 15., 24.nr.; 2006, 62.nr.; 2007, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1.  1.pantā:

svītrot 2.punktu;

papildināt pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) zemes atpirkšana – tāda aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala (vai tā daļas) atpirkšana, uz kura neatrodas būves (ēkas). Kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu nosaka naudā."

 

2. Papildināt likumu ar 1.1 pantu šādā redakcijā:

 

"1.1 Likumā lietotie termini "zeme" un "zemesgabals"  

Šajā likumā lietotie termini "zeme" un "zemesgabals" atbilst terminam "zemes vienība" Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā."

 

3.  3.pantā:

svītrot pirmās daļas 2.punktu;

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) zemes atpirkšana.";

 

papildināt otro daļu aiz vārda "lauksaimnieciskās" ar vārdiem "vai mežsaimnieciskās";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mež­saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kuras nevar pretendēt uz šā panta otrajā daļā minētajiem atbalsta maksājumiem no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbalsta maksājumu izmaksas kārtību un atbalsta maksājumu apmēru nosaka Ministru kabinets."

 

4.  5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā, ja zemju robežas starp vairāku zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju īpašumiem ierīkotas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām.";

 

aizstāt trešajā daļā vārdu "maiņu" ar vārdu "atpirkšanu".

 

5. Svītrot 7.pantu.

 

6. Papildināt II nodaļu ar 7.1 pantu šādā redakcijā:

 

"7.1 pants. Tiesības prasīt zemes atpirkšanu

(1) Zemes īpašnieks var prasīt tādas zemes atpirkšanu, uz kuras neatrodas būves (ēkas), ja:

1) pieņemts un stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā;

2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā pēc šā likuma 6.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto nosacījumu iestāšanās.

(2) Ja zeme (vai tās daļa) iekļauta dabas liegumā, kas iedalīts funkcionālajās zonās, zemes īpašnieks var prasīt tās zemes (vai tās daļas) atpirkšanu, kas atrodas dabas lieguma stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

(3) Zemes īpašnieks var prasīt tikai aizsargājamā teritorijā esoša konkrēta zemesgabala tās daļas atpirkšanu, kurai ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un kura atbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem (ievērojot teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto jaunveidojamā nekustamā īpašuma minimālo platību).

(4) Zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja zemesgabals nav ieķīlāts vai apgrūtināts ar izpirkuma tiesībām.

(5) Ja atpērk tikai daļu nekustamā īpašuma, ēku (būvju) īpašnieki var (ievērojot teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto jaunveidojamā nekustamā īpašuma minimālo platību) saglabāt īpašumā šādas platības:

1) lauku apvidos – zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi;

2) pilsētās – zemi, ko aizņem ēkas (būves), tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei).

 

(6) Uz zemes atpirkšanu neattiecas likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" un Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumos Nr.415 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" noteiktais aizliegums sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem."

 

7. Izslēgt IV nodaļu.

 

8. Papildināt likumu ar V nodaļu šādā redakcijā:

 

"Zemes atpirkšana

 

23.pants. Par zemes atpirkšanu atbildīgās institūcijas

Zemes atpirkšanu atbilstoši kompetencei organizē šādas institūcijas (turpmāk – atbildīgās institūcijas):

1) Dabas aizsardzības pārvalde – ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;

2) pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija – ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.

 

24.pants. Zemes atpirkšanas iesniegums

(1) Zemes atpirkšanas procedūras uzsākšanas pamats ir zemes īpašnieka iesniegums atbildīgajai institūcijai. Iesniegumā norāda zemesgabala atrašanās vietu, zemes kadastra apzīmējumu, iesniedzēja vārdu un uzvārdu (juridiskajai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru), adresi un tālruņa numuru. Iesniegumam zemes īpašnieks pievieno atpērkamā zemesgabala īpašuma dokumentus, kuri apliecina tiesības prasīt atlīdzību saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmo un otro daļu un kurus atbildīgā institūcija nevar iegūt no citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī zemes īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu – zemesgrāmatas apliecības kopiju. Ja zemesgrāmatas apliecības kopija nav notariāli apliecināta, uzrāda oriģinālu. Iesniegumu var iesniegt elektroniski, ja elektroniskais dokuments atbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu. Ministru kabinets nosaka iesniegumu pieņemšanas kārtību un zemesgabalu atpirkšanas prioritāro secību.

(2) Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par to, vai zemes atpirkšanas iesniegums ir pamatots. Pēc minētā lēmuma pieņemšanas atbildīgā institūcija 90 dienu laikā pieņem lēmumu par zemes atpirkšanu.

(3) Ja atbildīgā institūcija ir pieņēmusi lēmumu par zemesgabala daļas atpirkšanu, tā, saņemot zemes īpašnieka piekrišanu zemesgabala daļas noteikšanai, organizē zemesgabala robežu uzmērīšanu un zemes vienības daļas noteikšanu un reģistrāciju.

(4) Atbildīgā institūcija no valsts budžetā, Valsts īpašuma privatizācijas fondā vai pašvaldības budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem veic zemes uzmērīšanu, ja nepieciešams, organizē zemes ierīcības projekta izstrādi, sagatavo zemes pirkuma līgumu un izmaksā zemes īpašniekam kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu.

 

25.pants. Zemesgabala cenas noteikšana

(1) Neapbūvēta zemesgabala cenas noteikšanu organizē atbildīgā institūcija, iesniedzot iesniegumu Valsts zemes dienestam.

(2) Valsts zemes dienests zemesgabala vērtību nosaka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes vērtēšanu zemes atpirkšanas vajadzībām, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par zemesgabala platību, zemes lietošanas veidu platībām, apgrūtinājumiem un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju (informācija ir aktualizēta atbilstoši pēdējo sešu mēnešu pārskata periodam) attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Nosakot atpērkamā zemesgabala vērtību, neņem vērā tās samazinājumu saistībā ar aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

(3) Ja Valsts zemes dienesta noteiktā neapbūvēta zemesgabala vērtība ir zemāka par zemes kadastrālo vērtību, atbildīgā institūcija zemesgabala atpirkšanas cenu nosaka vienādu ar zemes kadastrālo vērtību.

 

26.pants. Vienošanās ar zemes īpašnieku par pirkuma līguma noslēgšanu

Atbildīgā institūcija informē zemes īpašnieku par atpērkamā zemesgabala aprēķināto cenu. Ja zemes īpašnieks piekrīt atbildīgās institūcijas noteiktajai atpērkamā zemesgab ala cenai, viņš mēneša laikā rakstveidā paziņo atbildīgajai institūcijai, ka piekrīt slēgt pirkuma līgumu par attiecīgo cenu.

 

27.pants. Zemes pirkuma līgums

(1) Ja zemes īpašnieks piekrīt atbildīgās institūcijas noteiktajai atpērkamā zemesgabala cenai, atbildīgā institūcija sagatavo zemes pirkuma līgumu. Zemes pirkuma līgumu slēdz atpērkamā zemesgabala īpašnieks un atbildīgā institūcija. Ministru kabinets nosaka kompensācijas izmaksas termiņus un kārtību, kā arī atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību.

(2) Atbildīgā institūcija informāciju par noslēgto zemesgabala pirkuma līgumu nosūta Valsts zemes dienestam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un aizsargājamās teritorijas administrācijai (ja tāda ir izveidota).

 

28.pants. Atpirktā zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

(1) Pēc līguma noslēgšanas atbildīgā institūcija iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu zemesgabala reģistrēšanai uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

(2) Zemes atpirkšanā iesaistītās puses ir atbrīvotas no valsts nodevas par atpirktā zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(3) Atpirkto zemesgabalu zemesgrāmatā ieraksta uz valsts vārda Vides ministrijas personā vai uz attiecīgās pašvaldības vārda."

 

9. Svītrot pārejas noteikumu 1. un 2.punktu.

 

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

 

"3. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 3.panta trešajā daļā, 24.panta pirmajā daļā, 25.panta otrajā daļā un 27.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

 

4.  2008. un 2009.gadā atpērk zemi, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā.

 

5. Sākot ar 2010.gadu līdz 2015.gadam atpērk zemi, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā.

 

6. Sākot ar 2016.gadu atpērk zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, ja uz šo zemi ir atjaunotas īpašuma tiesības."

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Vides ministrs

R.Vējonis


Likumprojekta

„Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Patreizējās situācijas raksturojums

Likuma „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” (Saeimā pieņemts 2005. gada 30. jūnijā) (turpmāk - likums) daļēja ieviešana ir uzsākta jau  ar 2006. gada 1. janvāri. Ņemot vērā likumā paredzētā zemes maiņa procesa ieviešanai sagatavojamo noteikumu sarežģītību likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” 2005. gada 20. oktobrī tika izdarīti grozījumi, kas paredzēja, ka normas, kas regulē zemes maiņu, stājas spēkā ar 2007. gada 1. janvāri.

2006. gada 19. decembrī likumā tika izdarīti grozījumi, kas paredz, ka Likuma normas, kas regulē valsts zemes maiņu, stājas spēkā ar 2008. gada 1. janvāri.

Pēc privatizācijas procesa pabeigšanas ieviest zemes maiņu kā vienu no kompensācijas veidiem ir problemātiski, jo valsts rīcībā nav pietiekami brīvu  zemes platību, kuras varētu piedāvāt apmaiņai pret zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Valsts rīcībā nav lauksaimniecībā izmantojamo zemju, kuras varētu piedāvāt zemes maiņai. No zemes maiņai piedāvātajām valsts meža zemēm tikai 9 768 hektāri veido zemes vienības, kurās nav koku ciršanas ierobežojumi, šī platība ir pietiekama, lai apmierinātu 1/3 meža zemes īpašnieku pieprasījumus. Atbilstoši meža valsts reģistrā apkopotās informācijas izvērtējumam, zemes maiņai var būt nepieciešami aptuveni 28 520 hektāri meža zemju. Šī informācija  ir iegūta no Meža valsts reģistra atlasot meža zemju platības, kuru īpašnieki ir privātpersonas un kuru īpašumā esošās zemes ir iekļautas dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

Lai risinātu likuma ieviešanas problēmu, atbilstoši 2006. gada 7. novembra „Deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbību”, kas paredz pilnveidot kompensāciju mehānismu, plānojot iespēju zemes maiņas vietā izvēlēties naudas maksājumu vai zemes atpirkšanu, kā arī izpildot Ministru kabineta 2006. gada 1. decembra sēdes protokollēmumā Nr. 63 noteikto, Vides ministrija ar 2006. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 689 ir izveidojusi darba grupu, kurā ietilpst pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Valsts zemes dienesta, Zemkopības ministrijas, valsts A/S „Latvijas valsts meži” un  Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, kā arī Vides ministrijas. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt grozījumus likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, lai precizētu zemes maiņas tiesisko regulējumu, un iesniegt šādus grozījumus Ministru kabinetā. Vides ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu, kas atspoguļo darba grupā iesaistīto ministriju viedokļus. Informatīvais ziņojums ir pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2007. gada 12. jūnija sēdē, atbalstot arī Vides ministrijas iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ietverto risinājumu un paredzot, ka sagatavotie grozījumi likumā jāiesniedz Ministru kabinetā.

2. Normatīvā akta projekta būtība 

Likumprojektā tiek grozītas normas par zemes maiņu paredzot zemes atpirkšanu noteiktam pretendentu lokam. Pārējiem zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem tiktu nodrošināta kā ikgadējie kompensējošie maksājumi no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai  arī valsts budžeta. Līdz ar to zemes maiņas vietā zemes īpašnieks var saņemt ikgadēju maksājumu vai pretendēt uz zemes atpirkšanu.

Zemes atpirkšana tiek paredzēta kā īpaši aizsargājamā  dabas teritorijā esoša zemesgabala vai tā daļas uz kura neatrodas būves (ēkas) atpirkšana. Kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu nosaka naudā. Likumprojektā tiek paredzēts arī, ja  atpērk tikai daļu no nekustamā īpašuma, ēku (būvju) īpašnieki (ievērojot teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto jaunveidojamā nekustamā īpašuma minimālo platību):

 var saglabāt  īpašumā:

a) lauku apvidos — zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi;

b) pilsētās — zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei).

Katru  zemes gabala atpirkšanas gadījumu atbildīgā institūcija (Dabas aizsardzības pārvalde,  ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar  likumu piešķir valsts, vai  pašvaldība, ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar  likumu piešķir pašvaldība) izvērtē uz iesniegumu pamata, nosaka cenu atbilstoši Ministru kabineta noteiktai kārtībai un pēc vienošanās ar zemes īpašnieku par zemes atpirkšanu, uzmēra atpērkamā zemes gabala robežas un sagatavo pirkuma līgumu.

 

3.Cita informācija

   Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Likums veicinās saimniecisko darbību valstī, jo privātajiem zemes īpašniekiem, pārdodot zemi īpaši aizsargājamām dabas teritorijās, būs iespēja  ieguldīt iegūtos finanšu līdzekļus, lai uzsāktu vai izvērstu tādu saimniecisko darbību, kas citādi ir ierobežota vai aizliegta attiecīgajās aizsargājamās dabas teritorijās.

2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo zemes atpirkšanas rezultātā zemes īpašniekiem būs  finanšu līdzekļi, kurus var ieguldīt uzņēmējdarbībā;

Likumprojekts paredz jaunas specifiskas administratīvās procedūras  zemes atpirkšanai. Taču šīs procedūras ir vērstas uz to, lai zemes īpašnieki varētu izmantot savas ar likumu noteiktās tiesības prasīt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Līdz šim daļā sabiedrības izveidojusies negatīva attieksme pret īpaši  aizsargājamajām  dabas teritorijām un dabas aizsardzības mērķiem, kuru sasniegšanai šīs teritorijas tiek veidotas. Pamatā tas ir saistīts tieši ar to, ka līdz šim valsts kā šo dabas aizsardzības mērķu īstenotāja nav nodrošinājusi adekvātu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem šajās teritorijās.

1)     Izmantojot normatīvā akta projektā noteiktās tiesības, zemes īpašnieki varēs gūt finansiālus līdzekļus pārdot sev piederošo zemi  īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Rezultātā mazināsies sociālā pretestība dabas aizsardzības mērķu realizēšanā.

4. Ietekme uz vidi

Piešķirot zemes īpašniekiem adekvātu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem  īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ievērojami mazināsies šajās teritorijās esošo dabas vērtību apdraudējums no likumīgas saimnieciskās darbības veicēju puses un  no patvaļīgas rīcības.

5. Cita informācija

Nav.

 

III Kāda var būt programmas ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2007

Nākamie trīs gadi

(2008. – 2010. gads)

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Projekts šo jomu neskar

500,0

1505,5

1505,5

1304,4

3. Finansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

- 500,0

-1505,5

- 1515,5

-1304,4

4. 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins (kopējā platība sastāda: 28 520 hektāri meža zemes un 22 320 hektāri lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kuras plānots atpirkt 10 gadu periodā);

2008. un 2009. gadā  plānots atpirkt zemi, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā- 3070 ha meža zemes

 

 

Projekts šo jomu neskar

500,0

1348,5

1348,5

1178,8

Zemes atpirkšana par netieši noteikto tirgu vērtību: meža zeme par vidējo netieši noteikto tirgus cenu 235 lati par hektāru, lauksaimniecībā izmantojamas zemes par vidējo netieši noteikto tirgus cenu 577 lati par hektāru un  mežaudžu (koksnes) atpirkšana: vidējā pieaugušo skuju koku audžu vērtība 5509 lati par hektāru un vidējā pieaugušo lapu koku audžu vērtība 3337 lati par hektāru, (aprēķinam izmantota Meža valsts reģistra informācija par mežaudžu sadalījumu un vecumstruktūru)

Projekts šo jomu neskar

500,0

1348,5

1348,5

1178,8

Atpirkto zemes gabalu uzmērīšana un ierakstīšana zemesgrāmatās: vidēji 70 latu par hektāru un atpirkšanas procesa administrēšana

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

157,0

157,0

125,0

6. Cita informācija

Jautājumu par papildus nepieciešamajiem līdzekļiem no valsts budžeta 2009. un 2010. gadā nepieciešams  izskatīt kopā ar citu ministriju pieprasījumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

Finanšu līdzekļi (ikgadējai kompensācijai par negūtajiem labumiem,   2 999 tūkst. latu gadā) ir pieejami no finansējuma, kuru paredz PADOMES REGULA (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Latvijas lauku attīstības programmas 2007. - 2013. gadam projekts Natura 2000 maksājumiem septiņu gadu laikā paredz atvēlēt 22 840 tūkst. latu (3 263 tūkst. latu gadā). 10% finansējuma (326 tūkst. latu gadā) sastāda izmaksas tām teritorijām, kas nevar saņemt atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības finansējuma un kuras nevar pretendēt uz  zemes atpirkšanu, minētās izmaksas nepieciešams segt piešķirtā budžeta ietvaros.

Finanšu līdzekļi zemes atpirkšanas ieviešanai pilnā apmērā, kas  kopumā sastāda 111 002 tūkst. latu, būtu jāparedz pakāpeniski 10 gadu laikā. Lai nodrošinātu zemes atpirkšanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 10 gadu laikā, vienā gadā nepieciešams veikt zemes atpirkšanu 5084 hektāru platībā. Tā kā  nākamo gadu budžetā šādus līdzekļus piešķirt nav iespējams, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2007.gada 6.marta sēdes protokollēmuma 17 § 34 „Ziņojums par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem” noteiktos inflāciju ierobežojošos pasākumus, projekts ir papildināts ar pārejas noteikumiem, kuri nosaka, ka: 1) 2008.  un 2009. gadā atpērk zemi, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā;

2) sākot ar 2010. gadu līdz 2015.  gadam atpērk zemi, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas tika iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā;

3)sākot ar 2016. gadu atpērk zemi,  ja īpašuma tiesības ir atjaunotas uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā. Līdz ar to samazinās arī  2008. un 2009. gadā nepieciešamais finansu apjoms.

Tā kā likumprojekts paredz, ka atbildīgā institūcija veic zemes uzmērīšanu, sagatavo zemes pirkuma līgumu un veic kompensācijas izmaksu zemes īpašniekam par atpērkamo zemes gabalu no valsts budžetā vai Valsts īpašuma privatizācijas fondā vai pašvaldības budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem, daļu  nepieciešamā finansējuma varētu segt no  Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem. Sadalījumu un konkrētu finansu apjomu šobrīd nevar noteikt, jo tas atkarīgs no   finansu līdzekļiem, kas piešķirti valsts budžetā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Jāizdod Ministru kabineta noteikumi līdz 1.01.2008. par:

1)par zemes vērtēšanu zemes atpirkšanas vajadzībām;

2)par  kompensācijas izmaksas    termiņus un  kārtību un atlīdzības  izmaksu  reģistrācijas kārtību;

3)iesniegumu pieņemšanas kārtību un prioritāro secību zemesgabalu atpirkšanai.

 

Tāpat ir jāizdara grozījumi Meža likumā, Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai izslēgtu normas par zemes maiņu.

 

 

2. Cita informācija

Nav.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts kopumā veicinās 1979.gada 2.aprīļa Padomes direktīvas 79/409/EEC par savvaļas putnu aizsardzību un 1992.gada 21.maija Padomes direktīvas 92/43/EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību prasību praktisko izpildi.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

 Likumprojekts veicinās Latvijas Republikas starptautisko saistību praktisko izpildi dabas aizsardzības jomā. Šīs saistības izriet no sekojošām konvencijām:

1) Eiropas Padomes dalībvalstu 1979.gada 16.septembra Bernes “Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”;

2) 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro “Konvencija par bioloģisko daudzveidību”;

3) 1971.gada 2.februāra Ramsāras “Konvencija par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”;

4) 1979.gada 23.jūnija Bonnas “Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību”.

Projekts daudzējādos aspektos sekmēs minētajās konvencijās ietverto dabas aizsardzības prasību praktisko realizēšanu.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Vienlaikus  ar projekta izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē projekts nosūtīts Vides konsultatīvajai padomei un Meža īpašnieku biedrībai.

2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Saņemts atzinums no Meža īpašnieku biedrības,  kopumā atbalsta projektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekts no izsludināšanas brīža Valsts sekretāru sanāksmē tiks  ievietots Vides ministrijas mājas lapā.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5.Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta īstenošanai netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Tiek paplašinātas Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc pieņemšanas tiks publicēts likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

Nav.

 

 

 

Vides ministra vietā

 labklājības ministre                                                                  D.Staķe     

 

 

 

 

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktores p.i.

Par kontroli atbildīgās persona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

E.Cilinskis

U.Lapiņš

V.Puriņš

D.Vilkaste

 

 

20.09.2007.11.26

2110

D.Vilkaste

67026504, daiga.vilkaste@vidm.gov.lv