Likumprojekts

Grozījumi Reģionālās attīstības likumā

Izdarīt Reģionālās attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 9.nr.; 2003, 2., 6., 9.nr.; 2005, 7., 8.nr.; 2006, 15.nr.; 2007, 3., 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) teritorijas attīstības indekss – sintētisks rādītājs, kas apkopo atsevišķu teritoriju grupu rādītājus un raksturo teritorijas attīstības līmeni."

2. Papildināt 14.pantu ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"5) nosaka teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību;

6) nosaka kritērijus valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai;

7) nosaka mērķdotāciju investīcijām pašvaldībām piešķiršanas un izlietošanas kārtību."

3.  16.¹ pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) izvērtē un sniedz atzinumus par reģionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;";

papildināt pirmo daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

"10) izstrādā un īsteno projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Lai īstenotu plānošanas reģiona kompetenci, Plānošanas reģiona attīstības padome:

1) apstiprina plānošanas reģiona nolikumu un budžetu;

2) var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas reģiona iestādes un kapitālsabiedrības;

3) var lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos;

4) var noteikt atlīdzību par padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu un administrācijas darbinieku pienākumu pildīšanu un tās izmaksāšanas kārtību;

5) var noteikt plānošanas reģiona sniegto maksas pakalpojumu veidus un samaksas apmēru."

4. Papildināt likumu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

17.¹ pants. Plānošanas reģionu finansēšanas kārtība

(1) Plānošanas reģiona finansēšanas avoti var būt šādi:

1) valsts budžeta dotācijas plānošanas reģionu atbalstam un citas valsts budžeta dotācijas;

2) pašu ieņēmumi, tai skaitā ieņēmumi no plānošanas reģiona sniegtajiem maksas pakalpojumiem;

3) dotācija no pašvaldību budžetiem saskaņā ar pašvaldību un plānošanas reģiona noslēgtajiem līgumiem;

4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi;

5) ziedojumi un dāvinājumi.

(2) Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai plānošanas reģions atver norēķinu kontu Valsts kasē. Atbildīgā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai dotāciju ieskaita norēķinu kontā. Gada beigās neizmantoto valsts budžeta dotāciju ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

(3) Plānošanas reģions var atvērt norēķinu kontu Valsts kasē līdzekļu uzskaitei, kas nav plānoti valsts budžetā. Gada beigās konta atlikums paliek plānošanas reģiona rīcībā, un to var izlietot nākamajā saimnieciskajā gadā."

5. Papildināt pārejas noteikumu 5.punktu ar 7. un 8.apakšpunktu šādā redakcijā:

"7) līdz 2008.gada 31.janvārim izdod šā likuma 14.panta 5. un 6.punktā paredzētos noteikumus;

8) līdz 2009.gada 30.decembrim izdod šā likuma 14.panta 7.punktā paredzētos noteikumus."

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs

A.Štokenbergs

Likumprojekta „Grozījumi Reģionālās attīstības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	1.Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007 -2013 piektās nodaļas 5.1.1.punktā (otrais risināmais uzdevums) ir noteikta nepieciešamība reģionālās attīstības jomā izstrādāt un īstenot teritoriāli diferencētus reģionālās attīstības atbalsta instrumentus. Teritoriāli diferencētu atbalsta instrumentu veidošanai par pamatu ir lietderīgi izmantot teritorijas attīstības indeksu kā sintētisku rādītāju, kas vispārēji raksturo atsevišķu valsts teritoriju attīstību. Lai nodrošinātu priekšnosacījumus teritorijas attīstības indeksa piemērošanai, veidojot jaunus vai turpinot esošus reģionālās attīstības atbalsta instrumentus (t.sk. ES fondu līdzfinansētas atbalsta programmas), kā arī sniegtu iespēju izmantot teritorijas attīstības indeksu reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai, ir nepieciešams izdot attiecīgus Ministra kabineta noteikumus, taču šobrīd Reģionālās attīstības likums (turpmāk – likums) neparedz šādu deleģējumu Ministru kabinetam. Līdz ar to šobrīd nav iespējams likumdošanā nostiprināt teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību. Tai pat laikā ir nepieciešams izdot arī atsevišķus Ministru kabineta noteikumus, lai pašvaldībām, kas īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētos projektus, saglabātu iespēju saņemt valsts budžeta dotāciju, ko šobrīd regulē 2004.gada 2.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.124 „Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģionu attīstības aģentūrām Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai”. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija piešķir mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām, tādā veidā sniedzot atbalstu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai, nodrošinot priekšnosacījumus pašvaldību funkciju efektīvai veikšanai un valsts teritorijas līdzsvarotai attīstībai. Lai sakārtotu mērķdotāciju investīcijām pašvaldībām piešķiršanas sistēmu, nodrošinot pašvaldībām skaidrus un caurskatāmus nosacījumus atbalsta saņemšanai, nepieciešams paredzēt, ka Ministru kabinets nosaka mērķdotāciju investīcijām pašvaldībām piešķiršanas un izlietošanas kārtību. 2. 2006.gada veiktajos grozījumos likumā tika noteikta plānošanas reģionu kompetence, t.i., nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību reģiona līmenī. Lai nostiprinātu plānošanas reģionu lomu attīstības plānošanas procesā, ir nepieciešams paplašināt plānošanas reģionu kompetenci, nosakot tiem atbildību par reģionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas procesa koordināciju, t.sk. par vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu izvērtēšanu par atbilstību reģionu attīstības prioritātēm un normatīvo aktu prasībām. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno ar 2008.g 1.janvāri (Ministru kabineta 06.02.2007. sēdes protokols Nr.10 30.§) nodot plānošanas reģioniem līdzšinējo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas funkciju - izvērtēt vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu atbilstību reģionu attīstības prioritātēm un normatīvo aktu prasībām. Plānošanas reģioni ir noteikti kā atbalsta saņēmēji vairāku finanšu instrumentu ietvaros, t.i., Eiropas Savienības struktūrfondu līdzsfinansētās atbalsta aktivitāšu, INTERREG, Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, līdz ar to plānošanas reģioni piedalīsies projektu konkursos attiecīgo atbalsta aktivitāšu ietvaros, taču reģionu attīstībai nozīmīgu projektu izstrāde un īstenošana pašreizējā likuma redakcijā nav iekļauta plānošanas reģionu kompetencē. Lai precizētu plānošanas reģionu lomu reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā, t.sk. Eiropas Savienības struktūrfondu apguves procesā, ir nepieciešams plānošanas reģiona kompetencē iekļaut iespēju plānošanas reģioniem izstrādāt un īstenot reģionu attīstībai nozīmīgus reģionālās attīstības projektus. 3. 2006.gadā veiktajos grozījumos likumā tika noteikta plānošanas reģiona vieta un loma valsts pārvaldē, piešķirot plānošanas reģionam atvasinātas publiskas personas statusu, bet neparedzot specifisku regulējumu par plānošanas reģionu finansēšanas kārtību. Plānošanas reģionu finansēšanas kārtību ir svarīgi noteikt likumā, lai paplašinātu plānošanas reģionu finansēšanas iespējas, tādā veidā sekmējot plānošanas reģioniem noteikto funkciju izpildes efektivitāti un plānošanas reģionu attīstības iespējas, kā arī lai nodrošinātu iespēju plānošanas reģioniem 2007. – 2013.gada Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas periodā sagatavot un īstenot reģionāla mēroga, reģionālās attīstības projektus partnerībā ar vietējām pašvaldībām.
2.Tiesību akta projekta būtība	1. Likumprojekts paredz papildināt likuma 14.pantu ar jauniem deleģējumiem Ministru kabineta noteikumu izstrādei, lai nodrošinātu iespēju valsts pārvaldes iestādei piemērot teritorijas attīstības indeksu atbalsta plānošanai un piešķiršanai valsts teritorijām reģionālās attīstības atbalsta instrumentu ietvaros, izmantot teritorijas attīstības indeksu reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada programmēšanas periodā saglabātu iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta dotāciju, ja tās īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētos reģionāla mēroga, reģionālās attīstības projektus. Likuma 14.pants papildināts arī ar deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei par mērķdotāciju investīcijām pašvaldībām piešķiršanas un izlietošanas kārtību, lai pašvaldībām noteiktu skaidrus atbalsta saņemšanas nosacījumus pašvaldību attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai. 2. Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, likumprojekts tiek papildināts ar termina „teritorijas attīstības indekss” skaidrojumu. 3. Likumprojekts paredz papildināt likuma 16^1. panta pirmo daļu ar diviem punktiem, nosakot plānošanas reģioniem atbildību izvērtēt plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī paredzot iespēju plānošanas reģioniem izstrādāt un īstenot reģionāla mēroga projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros. 3. Ņemot vērā to, ka nevienā tiesību aktā nav atrunāti plānošanas reģionu finansēšanas jautājumi, likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu - 17^1.pantu, kas nosaka plānošanas reģionu finansēšanas kārtību, kurā ir noteikti plānošanas reģionu finansēšanas avoti, plānošanas reģiona izmantojamie Valsts kases konti norēķinu veikšanai u.c., un izdarīti labojumi likuma 16^1.panta otrajā daļā, iekļaujot plānošanas reģiona attīstības padomes kompetencē administrācijas darba samaksas nolikuma, padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atlīdzības izmaksāšanas kārtības un sniegto maksas pakalpojumu noteikšanas kārības apstiprināšanu. 4. Likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumu 5.punktu ar septīto un astoto apakšpunktu, lai noteiktu termiņus kādos Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi, kurus paredz likumprojekta 2.pants.
3.Cita informācija	Citas informācijas nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1.Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3.Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst.latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2007.	2008.	2009.	2010.
1	2	3	4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	680.1	680.1
3.Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	-680.1	-680.1
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5.Detalizēts finansiāla pamatojuma aprēķins
Speciālistu piesaiste plānošanas reģionu administratīvās kapacitātes paaugstināšanai Katrā plānošanas reģionā tiks piesaistīti 5 dažāda veida speciālisti, t.i. 5 (plānošanas reģioni)x5 =25 speciālisti:
1.Atlīdzība: 20 424.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 510 603.00LVL	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	510.6	510.6
1) Speciālistu darba samaksa– 381 359.00 LVL a) Alga 963.00 LVL (mēneša alga vienam speciālistam) x 25 x 12 = 288 900.00 LVL b) Piemaksas par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos 20% no algas (vidēji 4 reizes gadā) 770.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 =19 260.00 LVL c) Vienreizēja gada prēmija (120% apmērā no mēneša darba algas) 1156.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 28 900.00 LVL d) 10% no atalgojuma fonda materiālai stimulēšanai 1 387.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 34 669.00 LVL e) Piemaksas par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu atvaļinājuma laikā 40% no viena mēneša atalgojuma 385.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 9 630.00 LVL	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	381.4	381.4
2) Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātas iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas – 129 244.00 LVL a) darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 24.09% 381359.00 LVL (25 speciālistu gada darba alga) x 24.09% = 97 669.00 LVL b) Atvaļinājuma pabalsts (mēnešalgas apmērā) 963.00 LVL (vienam speciālistam) x 25 = 24075.00 LVL c) Darba devēja veselības apdrošināšana 300.00 LVL (vienam speciālistam) x25 = 7 500.00 LVL	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	129.2	129.2
2.Preces un pakalpojumu – 6780.00 LVL (vienam speciālistam gadā x 25 = 169 510.00 LVL	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	169.5	169.5
1) Komandējumi 546.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 13 640.00 LVL	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	13.6	13.6
2) Pakalpojumu apmaksa 5353.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 133 815.00 LVL a)sakaru pakalpojumi (telefona abonēšanas maksa, vietējo sarunu un tālsarunu, mobilo telefonu sarunu, interneta pakalpojumu, Latvijas Pasta pakalpojumu un c.) 378.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 9450.00 LVL b) Izdevumi par komunāliem pakalpojumiem (apkure, ūdens un kanalizācija, elektroenerģija un c.) 432.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 10 800.00 LVL c)mācību semināri, konferences un tml. (dalības maksa)* - plānotās izmaksas 154.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 3850.00 LVL d)Jaunu telpu noma (~20 kv.m uz cilv kopējās plātības 15 Ls par 1 kv.m.) 3 600.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 90 000.00 LVL	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	133.8	133.8
e)Telpu uzturēšana (apsardze, uzkopšana , citi telpu un ēku uzturēšanas izdevumi) 302.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 7 550.00 LVL
4) Krājumi, materiāli, energoresursi, prece, biroja preces un inventārs, ko neuzskaita kodā 5000 882.00 LVL (vienam speciālistam gadā) x 25 = 22 055.00 LVL	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	22.1	22.1
6.Cita informācija	Plānošanas reģionu administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanai piesaistīto speciālistu darba algai 18 mēnešiem, darba vietu iekārtošanai un darba procesa nodrošināšanai nepieciešamais finansējums 2008.gadā un 2009. gadā tiks nodrošināts no Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” prioritātes „Administratīvās kapacitātes stiprināšana” pasākuma „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību administratīvās un attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumu Nr.198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam” 9.6.apkašpunktu ministrijas pamatbudžeta bāze tiks pārrēķināta, palielinot uzturēšanas izdevumus, kas rodas no Eiropas Savienības instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām un kas turpmāk jāfinansē no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem. Ministrija plāno palielināt pamatbudžeta bāzi sākot ar 2010.gadu par 680,1 tūkst. latu gadā. Jautājumu par papildus finansējuma piešķiršanu 2010. un turpmākiem gadiem izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem. Informāciju par papildus nepieciešamo finansējumu plānošanas reģioniem teritorijas plānotāju piesaistei, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšanu sākot ar 2008.gada 1. janvāri, ir sniegta likumprojekta „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” anotācijā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Ņemot vērā to, ka no likumprojektā piedāvātajiem grozījumiem 16^1. pantā, nosakot plānošanas reģioniem atbildību par reģionālā un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējās saskaņotības izvērtēšanu, izriet arī plānošanas reģionu atbildība par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšanu, papildus šim likumprojektam ir jāizdod grozījumi „Teritorijas plānošanas likumā”. Grozījumu projekti Reģionālās attīstības likumā un Teritorijas plānošanas likumā tiek virzīti vienlaicīgi. Saskaņā ar šī likumprojekta 1.punktā paredzētajiem grozījumiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija plāno izstrādāt šādus Ministru kabineta noteikumus: 1) noteikumus par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību; 2) noteikumus par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai; 3) noteikumus par mērķdotāciju investīcijām pašvaldībām piešķiršanas un izlietošanas kārtību. Noteikumus par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību plānots izstrādāt līdz 2008.gada 31.janvārim un tie noteiks: 1) metodiku, kas izmantojama teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai; 2) teritorijas attīstības indeksu rangus un grupas pašvaldībām un plānošanas reģioniem. 3) teritorijas attīstības indeksa piemērošanas iespējas, t.sk. atbalsta programmu ieviešanai, reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai. Noteikumus par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai plānots izstrādāt līdz 2008.gada 31.janvārim un tie noteiks: 1) kritērijus valsts budžeta dotācijas piešķiršanai, Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai 2) valsts budžeta dotācijas apjomu (%) no projektā nepieciešamā kopējā nacionālā finansējuma attiecināmo izmaksu daļas. Noteikumus par mērķdotāciju investīcijām pašvaldībām piešķiršanas un izlietošanas kārtību plānots izstrādāt līdz 2009.gada 30.decembrim un tie noteiks: 1) mērķdotācijas piešķiršanas nosacījumus, kas ietver atbalsta jomas un apjomu, attiecināmās izmaksas un aktivitātes; 2) projektu pieteikumu iesniegšanas un vērtēšanas kārtību; 3) mērķdotācijas izlietošanas uzraudzības kārtību.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1.Saistības pret Eiropas Savienību			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3.Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4.Atbilstības izvērtējums
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, doktrīnas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)		Komentāri
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.	Citas informācijas nav.		Citas informācijas nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Likumprojekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Pašvaldību savienība saskaņoja likumprojektu bez iebildumiem.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Konsultācijas nav notikušas.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5.Cita informācija	Citas informācijas nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1.Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas, tikai tiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī NAIS un bezmaksas normatīvo aktu bāzē www.likumi.lv.
3.Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4.Cita informācija	Citas informācijas nav.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktores vietniece	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A. Štokenbergs	L.Straujuma	A.Vectēva	S.Smone	I.Raugze

13.09.2007 12:00

2397

K.Ozoliņa 7770426

kristine.ozolina@raplm.gov.lv