Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu""

Likumprojekts

 

Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"

 

Izdarīt likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 4.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt 1.panta 1.punktu aiz vārdiem "izdevumi sakarā ar" ar vārdiem "bērna kopšanu".

 

2. Papildināt 3.panta pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) vecāku pabalsts."

 

3. Papildināt 4.panta nosaukumu un pirmo daļu aiz vārda "paternitātes" ar vārdu "vecāku".

 

4. Aizstāt 8.panta nosaukumā un tekstā vārdus "sakarā ar iestādes, uzņēmuma vai organizācijas likvidāciju" ar vārdiem "sakarā ar darba devēja likvidāciju".

 

5. Izteikt 10.3 panta tekstu šādā redakcijā:

 

"Paternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas."

 

6. Papildināt likumu ar II B nodaļu šādā redakcijā:

 

"II B nodaļa

Vecāku pabalsts

 

10.4 pants. Vecāku pabalsta piešķiršanas gadījumi un vecāku pabalsta izmaksas periods

(1)Vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona:

1) ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais;

2) ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu") un ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais.

(2) Vecāku pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts par to pašu laikposmu.

 

10.5 pants. Vecāku pabalsta piešķiršanas pamats

Vecāku pabalsta piešķiršanas pamats ir pabalsta pieprasītāja iesniegums un bērna dzimšanas apliecība.

 

10.6 pants. Vecāku pabalsta apmērs

Vecāku pabalstu piešķir 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 70 procentu apmērā no vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra."

 

7. Aizstāt 16.panta nosaukumā un otrajā daļā vārdus "atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas" ar vārdiem "atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas".

 

8. Izslēgt 23.panta pirmajā daļā vārdus "kas noteikta no apdrošināšanas iemaksu algas valstī par kalendārā gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāro gadu pirms gada, kurā iestājušās tiesības uz apbedīšanas pabalstu (turpmāk – valstī noteiktā mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga)".

 

9. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā vārdus "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc savas pastāvīgās dzīvesvietas vai – ja tādas nav – pēc darba devēja juridiskās adreses" ar vārdiem "jebkurai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai".

 

10. 31.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 

"1) šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ vai šī persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot  maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo periodu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;";

 

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

 

"3) šīs daļas 2.punktā paredzētajā 32 vai 39 kalendāra mēnešu periodā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzēto vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot  maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.";

 

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(5) Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu pārskata periodā, no kuras veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, un to mēnešu skaitu šajā periodā, par kuriem sociāli apdrošinātajām personām veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas.

(6) Ja šā panta pirmajā daļā un šā likuma 32.pantā paredzētā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošinātā persona nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, tad, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (izņemot maternitātes pabalstu un paternitātes pabalstu), vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par šo perioda daļu nosaka 40 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto perioda daļu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.";

 

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

 

"(8) Visos gadījumos, kad saskaņā ar šo likumu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga un valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmērs ir jānosaka no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, to nosaka no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, kas noteikta par kalendāra gada 12 mēnešu periodu, šo periodu beidzot vienu kalendāra gadu pirms gada, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums."

 

11. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

 

"33.pants. Līdzekļi maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstu izmaksāšanai

Maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un apbedīšanas pabalstus izmaksā no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta."

 

12. 34.pantā:

papildināt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu aiz vārda "maternitātes" ar vārdiem "paternitātes, vecāku";

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu" ar vārdiem "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu".

 

13. Izteikt 36.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

 

"Slimības naudu  aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, un to izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā noteikti darba samaksas izmaksai."

 

14. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

 

"38.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu, izmaksu vai atteikumu to piešķirt var apstrīdēt, mēneša laikā no attiecīgā lēmuma spēkā stāšanās dienas iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas."

 

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

 

"4. Šā likuma 3.panta pirmās daļas 5.punkts, II B nodaļa, grozījumi 1.pantā, kas papildina 1.panta 1.punktu aiz vārdiem "izdevumi sakarā ar" ar vārdiem "bērna kopšanu", un grozījumi 4.pantā, kas papildina 4.panta nosaukumu un pirmo daļu aiz vārda "paternitātes" ar vārdu "vecāku", stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

5. Nodarbinātām personām (personas, kuras uzskata par darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), kurām bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumam piešķirts vai kurām tiesības uz šo pabalstu radušās līdz 2007.gada 31.decembrim, par bērna kopšanas periodu, kas turpinās pēc 2008.gada 1.janvāra, šā pabalsta vietā tiek izmaksāts vecāku pabalsts no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.

6. Līdz 2009.gada 31.decembrim vidējo apdrošināšanas iemaksu algu vecāku pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina:

1) darba ņēmējam – no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis, izmantojot šādu formulu:

 

Vmēn = (A1 + A2 ... + A12) : 12, kur

 

Vmēn – mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

A1, A2... – apdrošināšanas iemaksu algas summa, kas gūta noteiktajā 12 kalendāra mēnešu perioda attiecīgajā kalendāra mēnesī;

12 – mēnešu skaits;

 

2) pašnodarbinātajam – no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāra mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā bērns piedzimis, izmantojot šādu formulu:

 

Vmēn = (A1 + A2 ... + A12) : 12, kur

 

Vmēn – mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

A1, A2... – apdrošināšanas iemaksu algas summa, kas gūta noteiktajā 12 kalendāra mēnešu perioda attiecīgajā kalendāra mēnesī;

12 – mēnešu skaits;

 

3) personai, kura vienlaikus ir darba ņēmēja un pašnodarbinātā statusā, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina, summējot atsevišķi aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta darba ņēmēja statusā, un atsevišķi aprēķināto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas gūta pašnodarbinātā statusā.

7. Grozījumi šā likuma 10.3 pantā, kas paredz, ka paternitātes pabalstu piešķir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, grozījumi 31.panta otrās daļas 1. un 3.punktā, kas paredz, ka, aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, un grozījumi 31.panta sestajā daļā, kas paredz, ka, aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto perioda daļu nosaka 70 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī."

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.3pants nosaka, ka paternitātes pabalstu bērna tēvam piešķir   80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Savukārt, maternitātes pabalsts, ko piešķir bērna mātei, saskaņā ar minētā likuma 10.pantu ir 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāda dzimumu līdztiesības principiem neatbilstoša situācija ir izveidojusies tāpēc, ka paternitātes pabalsts tika noteikts laikā, kad valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā bija izveidojies ievērojams deficīts – t.i., paternitātes pabalsts tika noteikts ar 2000.gada 23.novembrī  Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (pabalsta izmaksu uzsāka no 2004.gada 1.janvāra).     

Paternitātes pabalsts tika ieviests, lai veicinātu  tēvu līdzvērtīgu līdzdalību  bērnu aprūpē un atbalstītu  darba un privātās dzīves pienākumu saskaņošanu. Jāatzīmē, ka paternitātes pabalsta saņēmēju skaits pastāvīgi pieaug: 2004.gadā paternitātes pabalstu bija saņēmuši 22% no visiem jaundzimušo bērnu tēviem (4500 tēvi),  2005.gadā -   25,5% no jaundzimušo bērnu tēviem (5460 tēvi), bet 2006.gadā šo pakalpojumu bija saņēmuši 25,6% no visiem jaundzimušo bērnu tēviem (5688 tēvi) .

Tomēr, salīdzinot 2006.gada datus  ar 2005.gada datiem, redzams, ka  paternitātes pabalsta saņēmēju īpatsvars visu jaundzimušo bērnu tēvu kopskaitā īpaši nav pieaudzis.

Lai palielinātu to tēvu skaitu, kuri iesaistās savu jaundzimušo bērnu aprūpē, kā arī, lai noteiktu dzimumu līdztiesības principiem atbilstošu paternitātes pabalsta apmēru,  Labklājības ministrijas 2007.gada 31.janvārī  apstiprināto 2007.gada prioritāšu sarakstā viena no galvenajām prioritātēm - prioritāte Nr.2, ir „Ģimeņu ar bērniem situācijas uzlabošana”,  kas  paredz  paaugstināt  paternitātes pabalsta apmēru  ar 2008.gadu,  to nosakot 100% apmērā  no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un tādējādi līdzsvarojot maternitātes un paternitātes pabalstu apmērus.

Paternitātes pabalsta apmēra paaugstināšanu līdz 100% no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas  paredz arī „Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam” projekts,  kas 2007.gada 23.jūlijā tika atbalstīts Ministru kabineta komitejas sēdē.

Likuma  „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.pants nosaka, ka apdrošinātai  personai, kura šajā pantā  paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā vai kādā šā perioda daļā nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu vai šā perioda daļu nosaka no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēra.

2006.gada 23.martā  Saeimā ir pieņemts likums „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju”, ar kuru tika pieņemta un apstiprināta Starptautiskās darba organizācijas 2000.gada  15.jūnija Maternitātes aizsardzības konvencija. Minētās konvencijas 6.pants nosaka, ka gadījumā, ja  maternitātes atvaļinājuma laikā piešķirtais  maternitātes pabalsts tiek aprēķināts, balstoties uz iepriekšējiem ienākumiem, šāds pabalsts nedrīkst būt mazāks par summu, kas atbilst divām trešdaļām no sievietes iepriekšējiem ienākumiem vai ienākumiem, kas tiek ņemti vērā pabalstu aprēķināšanas mērķim.

Ņemot vērā minēto, aprēķinot maternitātes pabalstu apdrošinātai personai, kura likuma  „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā vai kādā šā perioda daļā nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu vai šā perioda daļu vajadzētu noteikt ne mazāk kā 66,67 procentu apmērā no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Maternitātes pabalstu saņēmēju skaits ik gadus pieaug: 2004.gadā maternitātes pabalstu saņēma 14 484 personas, 2005.gadā 15 876 personas, bet 2006.gadā jau 17 472 personas. Aprēķini rāda, ka 2006.gadā 77,5%   no visām dzemdējušajām mātēm bija saņēmušas maternitātes pabalstu, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā 2005.gadā (74%).

Vienlaikus jāatzīmē, ka atsevišķas likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” normas nav saskaņotas ar Darba likumu un  Administratīvā procesa likumu, tās jāgroza sakarā ar pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu Valsts sociālās apdrošināšanas  aģentūrā (turpmāk –VSAA).

Koncepcijas par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas (apstiprināta ar Ministru kabineta 2004.gada 30.augusta rīkojumu Nr.591) realizācijas rezultātā kopš 2005.gada 1.janvāra ir ieviestas izmaiņas vienā no valsts sociālo  pabalstu - bērna kopšanas pabalsta sistēmā. Nenodarbinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, kā arī personai, kura kopj bērnu vecumā no viena līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs, tāpat kā pārējo valsts sociālo pabalstu apmēri, tiek noteikts kā  konstanta summa. Taču bērna kopšanas pabalsts nodarbinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, tiek diferencēts un aprēķināts atkarībā no šīs personas  iepriekšējiem darba ienākumiem – t.i., minētā pabalsta apmērs tiek noteikts pēc valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem raksturīgiem principiem.

Šādas jauktas bērna kopšanas pabalsta sistēmas izveide valsts sociālo pabalstu sistēmas ietvaros ne tikai neatbilst valsts sociālo pabalstu būtībai un principiem, bet arī rada neizpratni un pārpratumus likuma lietotāju un bērna kopšanas pabalsta saņēmēju vidū.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta  „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” sagatavošanas mērķis ir noteikt dzimumu līdztiesības principiem atbilstošu paternitātes pabalsta apmēru, nodrošināt likuma „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju” ieviešanu maternitātes pabalsta jomā, kā arī noteikt jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu.

Līdz ar to likumprojekts „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” paredz:

1)sākot ar 2009.gada 1.janvāri, noteikt paternitātes pabalstu 100 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas;

2)sākot ar 2009.gada 1.janvāri, noteikt, ka  apdrošinātai personai, kura likuma  „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 31.pantā paredzētajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanas periodā vai kādā šā perioda daļā nav bijusi reģistrēta kā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēja vai tai apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dēļ,  aprēķinot maternitātes pabalstu vai paternitātes pabalstu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu par minēto periodu vai šā perioda daļu nosaka no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 70 procentu apmēra;

3)sākot ar 2008.gada 1.janvāri, noteikt jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu - vecāku pabalstu,  ko piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst darba ienākumus kā pašnodarbinātais, vai arī minētajā bērna kopšanas periodā turpina strādāt. Vecāku pabalstu paredzēts piešķirt 70 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā 70 procentu apmērā no vecāku pabalsta pieprasīšanas dienā spēkā esošā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkārša apmēra. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga vecāku pabalsta apmēra noteikšanai līdz 2009.gada 31.decembrim tiks aprēķināta saskaņā ar kārtību, kāda pašreiz noteikta minētās algas aprēķināšanai bērna kopšanas pabalsta apmēra noteikšanai nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam (likumprojekta 15.pantā ietvertais likuma pārejas noteikumu 6.punkts).

Vienlaikus likumprojekts precizē atsevišķus likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” pantus  atbilstoši Darba likumam (likumprojekta 1., 3., 7.pants) un Administratīvā procesa likumam (likumprojekta 8.pants), kā arī  izmaiņām VSAA darbībā (likumprojekta 4., 6.pants).

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu tiks nodrošināta dzimumu līdztiesības principu ievērošana bērna tēvam un bērna mātei sakarā ar bērna piedzimšanu izmaksājamo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu jomā, kā arī tiks nodrošināta likuma „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju” ieviešana maternitātes pabalsta jomā.

3. Cita informācija

Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” grozījumi attiecībā uz vecāku pabalsta ieviešanu  sagatavoti, pamatojoties uz Ministru prezidenta 2007.gada 20.septembra rezolūciju Nr.111-1/152.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Paaugstinot paternitātes pabalsta apmēru, tiks uzlabotas darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, kas īstermiņā  veicinās bērnu tēvu iesaistīšanos savu jaundzimušo bērnu aprūpē, bet ilgtermiņā nodrošinās izmaiņas atbildības sadalījumā sieviešu un vīriešu starpā attiecībā uz pienākumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi un audzināšanu un mājsaimniecības uzturēšanu. Minētā rezultātā iespējams tieši sievietes aktīvāk iesaistīsies darba tirgū, savukārt, vīriešiem būs lielākas iespējas piedalīties un uzņemties ar bērnu audzināšanu saistītos pienākumus.

Nosakot Starptautiskās darba organizācijas 2000.gada  15.jūnija Maternitātes aizsardzības konvencijas prasībām atbilstošu maternitātes pabalsta apmēru ikvienā šā  pabalsta piešķiršanas gadījumā, tiks nodrošināts starptautiskiem standartiem atbilstoša līmeņa atbalsts ikvienai sociāli apdrošinātai  sievietei maternitātes periodā, kas veicinās šo sieviešu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Vienlaikus, paaugstinot paternitātes pabalstu aprēķināšanai izmantojamās valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40 procentu apmēru līdz 70 procentu apmēram, tiek palielināts atbalsts arī minētās  grupas pabalstu saņēmējiem, kas veicinās šo personu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Saglabājot valsts sociālo pabalstu sistēmas ietvaros tos bērna kopšanas pabalstus, kurus izmaksā konstantas summas apmērā, un pārceļot uz valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu tos pabalstus, kuru apmēru nosaka, pamatojoties uz sociāli apdrošināto personu darba ienākumiem – t.i. aizvietojot bērna kopšanas pabalstu nodarbinātām personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam,  ar jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu,  tiek radīta principiāli skaidra un visiem valsts sociālo pabalstu un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu saņēmējiem saprotama  bērna kopšanas laikā izmaksājamo pabalstu sistēma, tiek novērsti pārpratumi likuma lietotājiem.

Taču, tā kā vecāku pabalsts ikvienai sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, izmaksājams pilnā apmērā un vecāku pabalsta ieviešana nodrošināma esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros, tas radīs negatīvu ietekmi uz sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu ilgtermiņā. Atbilstoši Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozēm sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrātā rezerve, ieviešot vecāku pabalstu un veicot tā izmaksu no šā budžeta esošās likmes ietvaros, būs izlietota par 10 gadiem ātrāk – 2032.gadā. Detalizētāks vecāku pabalsta ieviešanas ietekmes izvērtējums sniegts 2007.gada 7.maijā ar Labklājības ministrijas vēstuli Nr.25/TA-15.3/68 izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtajā „Koncepcijā par vecāku pabalsta noteikšanu”, kurā apskatīti vecāku pabalsta ieviešanas seši varianti. 

Likumprojekts atbilst dzimumu līdztiesības principiem. Ir paredzēts, ka bērna tēvam izmaksājamā paternitātes pabalsta apmērs tiek noteikts tādā pašā apmērā kā bērna mātei izmaksājamais maternitātes pabalsts. Vecāku pabalstu paredzēts piešķirt vienam no bērna vecākiem, t.i. gan bērna mātei, gan bērna tēvam ir paredzētas līdzvērtīgas tiesības uz vecāku pabalsta saņemšanu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Vienlaikus norādām, ka valsts sociālā apdrošināšana ir viena no sociālās drošības jomām, kas garantē cilvēkam noteiktu ienākumu aizvietojumu, zaudējot darba ienākumus – iestājoties pensijas vecumam, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, kļūstot par bezdarbnieku, slimības gadījumā, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī ciešot darba negadījumā vai saslimstot ar arodslimību. Papildu izdevumu kompensēšana, kā tas ir vecāku pabalsta gadījumā, sociālās apdrošināšanas principiem un valsts sociālās apdrošināšanas būtībai neatbilst.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

 

2007

 

Trīs nākamie gadi

 

 

    2008             2009           2010

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas valsts pamatbudžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” finansējums bērna kopšanas pabalstiem ir 38 627,4 tūkst. latu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas valsts pamatbudžeta izdevumos

Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2007.gadam” izdevumi bērna kopšanas pabalstiem ir 38 627,4 tūkst. latu.

–30 753,7

–37 494,5

–45 063,0

–45 102,9

 

3. Finansiālā ietekme

 

+30 753,7

+37 494,5

+45 063,0

+45 102,9

 

1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā  budžeta ieņēmumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi ir 1 080 166,7 tūkst. latu,  tai skaitā invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 225 593,9 tūkst. latu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā  budžeta izdevumos

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi ir 914 224,2 tūkst. latu,  tai skaitā  invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta 178 008,7 tūkst. latu.

+ 36 181,6

+45 170,9

 

+54 565,5

+54 495,8

 

3. Finansiālā ietekme

Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance ir

165 942,5 tūkst. latu.

– 36 181,6

–45 170,9

 

–54 565,5

–54 495,8

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

 

 

 

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Aprēķinā izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi:

1)        Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas un Labklājības ministrijas prognozēm maternitātes pabalstu skaits vidēji mēnesī 2007.gadā ir  1520, 2009.gadā - 1590, 2010.gadā – 1600, 2011.gadā – 1630, 2012.gadā – 1660, bet paternitātes pabalstu skaits vidēji mēnesī 2007.gadā ir 630,  2009.gadā ir 783, 2010.gadā – 858, 2011.gadā – 900, 2012.gadā – 941.

2)        Prognozējot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu dienā, no kuras tiek aprēķināts paternitātes pabalsta apmērs, ir izmantota 2004.–2006.gada statistiskā  informācija. Pēdējos gados paternitātes pabalsta apmērs strauji ir pieaudzis, kas ir saistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajos gados, pieaugums turpināsies un 2009.gadā minētā iemaksu alga dienā sasniegs  19,74Ls, 2010.gadā – 22,50Ls, 2011.gadā – 25,43Ls, 2012.gadā – 28,71Ls.

3)        Maternitātes pabalsts tiek piešķirts par kalendāra dienām. Kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga tiek aprēķināta izmantojot VSAA  un Labklājības ministrijas prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu algu (2007.gadā – 290,58Ls, 2008.gadā – 334,06Ls, 2009.gadā – 376,66Ls, 2010.gadā – 420,00Ls, 2011.gadā – 462,00Ls, 2012.gadā – 503,58Ls), tai pielīdzinot 70% apmēru. Dienas vidējā iemaksu alga 2007.gadā – 6,77Ls, 2008.gadā– 7,79Ls, 2009.gadā – 8,79Ls, 2010.gadā – 9,80Ls, 2011.gadā – 10,78Ls, 2012.gadā – 11,75Ls. Vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī 2005.gadā bija – 219,92Ls.

4)         Vidējais pabalsta izmaksa ilgums uz vienu pabalsta saņēmēju (dienās) tiek noteikts pēc VSAA iepriekšējo gadu statistikas datiem. Maternitātes pabalsta vidējais izmaksas ilgums uz vienu  pabalsta saņēmēju ir 66 dienas. Tiek pieņemts, ka turpmāk šis rādītājs saglabāsies nemainīgs.

Aprēķins attiecībā uz paternitātes pabalsta apmēra paaugstināšanu

Līdzekļu apjoms paternitātes pabalstu izmaksai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta:

2009.gadā: (783x 12)1) x 19,74Ls x 10dienas = 1 855 560 Ls

2010.gadā: 10300 x 22,50Ls x 10dienas = 2 317 500 Ls

2011.gadā: 10800 x 25,43Ls x 10dienas = 2 746 440 Ls

2012.gadā: 11300 x 28,71Ls x 10dienas = 3 244 230 Ls

Izdevumi vidēji 4 gados: 2 540 933 Ls.

1) paternitātes pabalstu skaits gadā aprēķinā tiek noapaļots līdz veseliem simtiem.

Papildus salīdzinot ar 2007.gada budžeta līdzekļu apjomu paternitātes pabalstiem (906 360 Ls)

2009.gadā: 1 855 560 – 906 360= 949 200 Ls

2010.gadā: 1 411 140 Ls

2011.gadā: 1 840 080 Ls

2012.gadā: 2 337 870 Ls

Papildus vidēji 4 gados: 1 634 573 Ls.

Aprēķins attiecībā uz likuma 31.panta grozījumu normu

Tiek pieņemts, ka likuma 31.panta grozījumu norma skars 2% no maternitātes pabalsta saņēmējiem – skaits vidēji mēnesī 2007.gadā – 30, 2009.gadā – 32, 2010.gadā – 32, 2011.gadā – 33, 2012.gadā – 33.

Izdevumi gadā maternitātes pabalstam:

2009.gadā: 32 x 66dienas x 6,77Lsx 12mēn= 171 579  Ls

2010.gadā: 32 x 66dienas x 7,79Lsx 12mēn= 197 430 Ls

2011.gadā: 33 x 66dienas x 8,79Lsx 12mēn= 229 735 Ls

2012.gadā: 33 x 66dienas x 9,80Lsx 12mēn= 256 133 Ls

Izdevumi vidēji 4 gados: 213 719 Ls.

Tā kā 2007.gada budžetā atsevišķi netiek izdalīts līdzekļu apjoms, kas paredzēts pabalstiem, kas tiek piešķirti pēc likuma 31.panta nosacījumiem, tad tiek aprēķināts finansējums šim mērķim, t.i., 69 671 Ls (30personas x 219,92Ls/30 x 40% x 66 dienas x 12). 

Tad papildus līdzekļi, salīdzinot ar 2007.gadā aprēķināto:

2009.gadā: 171 579  – 69 671 = 101 908 Ls

2010.gadā: 197 430 – 69 671 = 127 759 Ls

2011.gadā: 229 735 –69 671 = 160 064  Ls

2012.gadā: 256 133 –  69 671 = 186 462 Ls

Papildus vidēji 4 gados: 144 048 Ls.

Tāpat tiek pieņemts, ka likuma 31.panta grozījumu norma skars 2% no paternitātes pabalsta saņēmējiem – skaits vidēji mēnesī 2007.gadā – 13, 2009.gadā – 16, 2010.gadā – 17, 2011.gadā – 18, 2012.gadā – 19.

Paternitātes pabalstam izdevumi:

2009.gadā: 16 x 10dienas x 6,77Lsx 12mēn= 12 998 Ls

2010.gadā: 17 x 10dienas x 7,79Lsx 12mēn= 15 892 Ls

2011.gadā: 18 x 10dienas x 8,79Lsx 12mēn= 18 986 Ls

2012.gadā: 19 x 10dienas x 9,80Lsx 12mēn= 22 334 Ls

Izdevumi vidēji 4 gados: 17 553 Ls.

          Aprēķinātais finansējums paternitātes pabalstiem, kuri 2007.gadā tiek piešķirti pamatojoties uz valstī noteiktās  vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 40% apmēru,  ir 4 574 Ls (13personas x 219,92/30 x 40% x 10dienas x 12).

          Papildus līdzekļi paternitātes pabalstiem, salīdzinot ar 2007.gadā  aprēķināto:

2009.gadā: 12 998 – 4 574 = 8 424 Ls

2010.gadā: 15 892 – 4 574  = 11 318 Ls

2011.gadā: 18 986  – 4 574 = 14 412 Ls

2012.gadā: 22 334 –  4 574  = 17 760 Ls

Papildus vidēji 4 gados: 12 979 Ls.

Aprēķins attiecībā uz vecāku pabalstu

Tā kā ar 2008.gada 1.janvāri paredzēts ieviest jaunu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu – vecāku pabalstu, tas radīs līdzekļu ekonomiju valsts pamatbudžetā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā papildu izdevumus.

Izdevumu palielinājums sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.

Prognozētais vecāku pabalstu skaits 2008.gadā ir 12 894 personas vidēji mēnesī, 2009.gadā – 13 942, 2010.gadā – 15 027, 2011.gadā – 15 853, 2012.gadā – 16 662.

Vecāku pabalsta apmērs 2008.gadā ir 233,84Ls, 2009.gadā – 263,66Ls, 2010.gadā – 294,00Ls, 2011.gadā – 323,40Ls, 2012.gadā – 352,51Ls, kas ir 70% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas, neparedzot ierobežojumus attiecībā uz pabalsta maksimālo apmēru (prognozēts pabalsta apmēra pieaugums par 17,6%).

Izdevumu palielinājums:

2008.gadā: 12 894 x 233,84 x 12 = 36 181 596 Ls

2009.gadā: 13 942 x 263,66 x 12 = 44 111 373 Ls

2010.gadā: 15 027 x 294,00 x 12 = 53 015 256 Ls

2011.gadā: 15 853 x 323,40 x 12 = 61 522 322 Ls

2012.gadā: 16 662 x 352,51 x 12 = 70 482 259 Ls

Papildus vidēji 5 gados: 53 062 561 Ls.

Papildus līdzekļi kopā  no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta:

2008.gadā: 36 181 596 Ls

2009.gadā: 949 200 + 101 908 +  8 424 + 44 111 373 = 45 170 905 Ls

2010.gadā: 1 411 140 +  127 759 +  11 318 + 53 015 256  = 54 565 473 Ls

2011.gadā: 1 840 080 + 160 064 +  14 412 + 61 522 322 =  63 536 878 Ls

2012.gadā: 2 337 870 + 186 462 + 17 760 + 70 482 259 =  73 024 351 Ls

Papildus vidēji 5 gados: 54 495 841 Ls.

Līdzekļu ekonomija valsts pamatbudžetā. Ja bērna kopšanas pabalsts nodarbinātajām personām tiktu izmaksāts no valsts pamatbudžeta ar apmēru ne mazāk kā 56 Ls mēnesī un ne vairāk kā 392 Ls mēnesī:

2008.gadā: 12 894 x 198,76 x 12 = 30 753 737 Ls

2009.gadā: 13 942 x 224,11 x 12 = 37 494 499 Ls

2010.gadā: 15 027 x 249,90 x 12 = 45 062 968 Ls

2011.gadā: 15 853 x 274,89 x 12 = 52 293 974 Ls

2012.gadā: 16 662 x 299,63 x 12 = 59 909 221 Ls

Vidēji 5 gados: 45 102 880 Ls.

 

6. Cita informācija

Likumā ietverto pasākumu īstenošana tiks nodrošināta valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka vecāku pabalsta ieviešanai nepieciešamais papildus finansējums no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nav ietverts makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijā 2008.-2010.gadam, kā arī uz to, ka faktiskie izdevumi varētu būt lielāki, pieaugot vidējai apdrošināšanas iemaksu algai un atceļot iemaksu griestus vecāku pabalsta apmēram.  

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem  (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā lik0075mprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Vienlaikus ar šo likumprojektu tiek virzīti attiecīgi grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā – likumprojekts „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Papildus jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumos Nr.270  „Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība  un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība””. Noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis ir atbilstoši grozījumiem likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” noteikt paternitātes pabalsta apmēra un kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību, kā arī vecāku pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.   Ministru kabineta noteikumu normām attiecībā uz vecāku pabalstu jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri, attiecībā uz paternitātes pabalsta apmēra un kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību - ar 2009.gada 1.janvāri.

Minēto noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2007.gada 1.decembrim.

 

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Latvijā ir pieņemta un apstiprināta Starptautiskās darba organizācijas 2000.gada  15.jūnija Maternitātes aizsardzības konvencija (2006.gada 23.marta  likums „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju”).

Minētās konvencijas prasības maternitātes jomā (maternitātes pabalsta u.c. jomās) Latvijai jāievieš divpadsmit mēnešu laikā pēc ratifikācijas raksta reģistrēšanas Starptautiskajā    darba      organizācijā,   jo saskaņā ar Maternitātes aizsardzības konvencijas 15.pantu, konvencija ikvienā dalībvalstī stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tās ratifikācijas raksta reģistrēšanas.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums                                                                         

                                                                                                                    1. tabula

 

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

                                                                                                                    2. tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvā akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Attiecībā uz paternitātes pabalsta apmēra paaugstināšanu un  likuma „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju” ieviešanu maternitātes pabalsta jomā likumprojekts tika izskatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes  Sociālās drošības apakšpadomes 2007.gada 27.jūnija  sēdē.

Likumprojekta sagatavošanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar biedrību Resursu centrs sievietēm „Marta” attiecībā uz paternitātes pabalsta apmēra paaugstināšanu un  likuma „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju” ieviešanu maternitātes pabalsta jomā.

Konsultācijas attiecībā uz 2007.gada 24.septembrī likumprojektā iekļautajām  normām, kas paredz jauna valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta – vecāku pabalsta – noteikšanu, ar minētajām organizācijām nav notikušas.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes  Sociālās drošības apakšpadome likumprojektu (attiecībā uz paternitātes pabalsta apmēra paaugstināšanu un  likuma „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju” ieviešanu maternitātes pabalsta jomā) konceptuāli atbalstīja.

 Biedrība Resursu centrs sievietēm „Marta” likumprojektā iekļautos priekšlikumus  (attiecībā uz paternitātes pabalsta apmēra paaugstināšanu un  likuma „Par Maternitātes aizsardzības konvenciju” ieviešanu maternitātes pabalsta jomā) atbalstīja.

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi veikti ar plašsaziņas līdzekļu (prese, radio, televīzija u.c.) starpniecību. Sabiedriskās domas viedoklis attiecībā uz likumprojektā paredzēto ir pozitīvs.

 

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojekta izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams. Pabalstu piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu, tāpat kā līdz šim,   nodrošinās VSAA.

Normatīvā akta izpildes nodrošināšanai  VSAA nepieciešami trīs mēneši pēc likuma pieņemšanas Saeimā.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu 

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), bezmaksas datu bāze www.likumi.lv,  sagatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds var aizstāvēt savas tiesības likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 38.pantā noteiktajā kārtībā. Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu par valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu  un izmaksu mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Labklājības ministre                                                                     D.Staķe

 

01.10.2007 10:07

3723

I.Baranovska

7021558, Inara.Baranovska@lm.gov.lv

K.Zirnīte

7021562, Kristine.Zirnite@lm.gov.lv

 

 

                 

 

 

 

Valsts sekretāre

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

B.Paševica

E.Korčagins

Z.Uzuliņa

I.Baranovska