Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                  tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

 

2007.gada 5.novembris

Nr.9/2 -

 

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta  "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 464/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

          Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 35 lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

(Nr.464/Lp9)

 

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi

( 26 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14., 22.nr.; 2007, 3., 12.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa struktūra

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - nodoklis) ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

2) patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksājums par atsevišķu veidu saimnieciskās darbības veikšanu;

1.  1.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 

"2) fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;";

 

 

 

 

1.  1.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 

"2) fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;";

2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējādā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa un patentmaksas veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk - deklarācija).

izteikt otro daļu šādā redakcijā: 

"2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējādā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), arī fiksētā ienākuma nodokļa veidā."

 

 

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā: 

"2. Nodoklis tiek aprēķināts un iemaksāts budžetā divējādā kārtībā: avansā, arī algas nodokļa veidā, un rezumējošā kārtībā, sastādot gada ienākumu deklarāciju (turpmāk – deklarācija), arī fiksētā ienākuma nodokļa veidā."

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

3. Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir:

11) procentu ienākums, izņemot šā likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktos procentu ienākumus;

 

1

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izteikt 3. panta trešās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

"11) procentu ienākums:

- ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

- ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

4.pants. Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids

1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā:

3) no šā likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem ienākumiem, kā arī patentmaksu - maksātājs;

2. Aizstāt 4.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "patentmaksu" ar vārdiem "fiksēto ienākuma nodokli".

 

 

 

 

2. Aizstāt 4.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu "patentmaksu" ar vārdiem "fiksēto ienākuma nodokli".

8.pants. Gada apliekamā ienākuma avoti

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes.

2.1 Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē, neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības (domes vai padomes) lēmumu.

3. Papildināt 8.pantu ar 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā:

"2.2 Ja, izvērtējot maksātāja veikto darbību pēc ekonomiskās būtības, rodas šaubas, vai gūts ienākums, par kuru jāmaksā algas nodoklis, vai ienākums no saimnieciskās darbības, uzskata, ka gūts ienākums, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja maksātājs nepierāda pretējo.

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

Deputāts M.Mitrofanovs

Svītrot likumprojekta 8.panta 2.2 daļu, atbilstoši mainot nākamās daļas numerāciju.

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

2.3 Uzskata, ka fiziska persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;

2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;

3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kam tas sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;

4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;

5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;

6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei)."

 

 

 

 

3. Papildināt 8.pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

2.2 Uzskata, ka fiziska persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;

2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;

3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kam tas sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;

4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;

5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;

6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei)."

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

 

3

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izteikt 8. panta trešās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

“10) pensijas neatkarīgi no izmaksas avota, izņemot I un II grupas invalīdu pensijas”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

11) ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja šā likuma 9.pantā nav noteikts citādi;

12) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

 

4

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Papildināt 8. panta trešo daļu ar 12. punktu šādā redakcijā:

“12) fiziskajām personām izmaksātās dividendes no uzņēmējdarbības vai kapitālsabiedrības peļņas.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

9.pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

2) fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta - sabiedrības peļņas, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta - sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences valstī, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli") noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides vai pēc būtības līdzīgus citā Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;

 

5

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izteikt 9. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) fiziskas personas – individuālā uzņēmuma īpašnieka – ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājs.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

6) ienākumi no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm;

 

6

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izslēgt 9. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;

 

7

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izteikt 9. panta pirmās daļas 7. punktu šāda redakcijā:

"7) normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžetā apropriācijā) pabalsti, pensijas, normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzība par audžuģimenes pienākumu veikšanu, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus un pabalstus, kuru piešķiršanas pamats ir personas darba vai dienesta attiecības ar budžeta finansētu institūciju, kā arī citi pabalsti, kas izmaksājami no Ministru kabineta noteiktajām biedrībām un nodibinājumiem;"

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

10.pants. Attaisnotie izdevumi

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

Frakcija „Jaunais laiks”

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt likuma 10. panta 1. punkta 2. apakšpunktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Maksimālais šajā apakšpunktā minēto attaisnoto izdevumu par kvalifikācijas pilnveidi, specialitātes iegūšanu un izglītības iegūšanu apjoms par vienu personu vienā taksācijas periodā (kalendārā gadā) ir vienāds ar desmit minimālajām mēnešalgām, savukārt par personām, kurām izglītības ieguvi vai kvalifikācijas pilnveidi prasa ārējie normatīvie akti, un par ierēdņiem vai valsts iestāžu darbiniekiem, kuriem izglītības ieguvi vai kvalifikācijas pilnveidi prasa iekšējie normatīvie akti, maksimālais attaisnoto izdevumu apjoms nav ierobežots.”

 

Frakcija „Jaunais laiks”

Kā arī aizstāt šajā apakšpunktā vārdu „paaugstināšanu” ar „pilnveidi”.”

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;

 

10

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Aizstāt 10.panta pirmās daļas 6.punktā skaitļus un vārdus „1., 2. un 3.punkta nosacījumus” ar skaitļiem un vārdiem „1. un 3.punkta nosacījumus”.

Atbalstīts

Atbalstīts

4. Aizstāt 10.panta pirmās daļas 6.punktā skaitļus un vārdus „1., 2. un 3.punkta nosacījumus” ar skaitļiem un vārdiem „1. un 3.punkta nosacījumus”.

11.pants. No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana

12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

4. Papildināt 11.panta divpadsmito daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā: 

"Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma partneri (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju."

11

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 11. panta divpadsmitās daļas ceturtajā teikumā vārdus ‘’darījuma partneri’’ ar vārdiem ‘’darījuma dalībnieku’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

5. Papildināt 11.panta divpadsmito daļu ar trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā: 

"Maksātājs veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti. Saimnieciskās darbības ieņēmumus maksātājs hronoloģiskā secībā uzskaita ieņēmumu uzskaites reģistrā, kurā norāda ieraksta kārtas numuru, datumu, attaisnojuma dokumenta numuru un datumu, darījuma dalībnieku (fiziskās personas vārdu un uzvārdu, juridiskās personas nosaukumu), darījuma aprakstu, darījuma summu un citu nepieciešamo informāciju."

 11.1 pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā

4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā - samazina) par:

6) dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu;

5.  11.1 pantā:

izteikt ceturtās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) maksājumu summu par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu;";

 

 

 

 

6.  11.1 pantā:

izteikt ceturtās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) maksājumu summu par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai lietošanu;";

5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā - samazina) par saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā - palielina) - par saskaņā ar šā likuma 11.5 panta un likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu.

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: 

"5.1 Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvus un pasīvus, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendāra dienā, un, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ņem vērā attiecīgos ienākumus vai zaudējumus."

 

 

 

 

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: 

"5.1 Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot aktīvu pārvērtēšanu sakarā ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvus un pasīvus, kuru nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendāra dienā, un, nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ņem vērā attiecīgos ienākumus vai zaudējumus."

11.5 pants. Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai

6. Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām.

6.  11.5 pantā:

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: 

"Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par
70 procentiem.";

 

 

 

 

7.  11.5 pantā:

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: 

"Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par
70 procentiem.";

7. Saimnieciskās darbības izdevumos ietver kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"8. Maksātājs, kurš par iepriekšējiem taksācijas periodiem ir maksājis fiksēto ienākuma nodokli, pirms uzsākt šā likuma 11. vai 11.1 panta piemērošanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, lai noteiktu pamatlīdzekļu atlikušo vērtību uz taksācijas gada sākumu, no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības atskaita aprēķināto nolietojumu par to taksācijas periodu, kad šī persona maksāja fiksēto ienākuma nodokli.

9. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ņem vērā tikai izdevumus, kas pamatojas uz maksātāja faktiskajiem izdevumiem."

 

 

 

 

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"8. Maksātājs, kurš par iepriekšējiem taksācijas periodiem ir maksājis fiksēto ienākuma nodokli, pirms uzsākt šā likuma 11. vai 11.1 panta piemērošanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai, lai noteiktu pamatlīdzekļu atlikušo vērtību uz taksācijas gada sākumu, no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības atskaita aprēķināto nolietojumu par to taksācijas periodu, kad šī persona maksāja fiksēto ienākuma nodokli.

9. Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ņem vērā tikai izdevumus, kas pamatojas uz maksātāja faktiskajiem izdevumiem."

 

7. Papildināt likumu ar 11.8 pantu šādā redakcijā:

"11.8 pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem

1. Maksātājs, kas reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, kuram nav darba ņēmēju, var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, ja tā ieņēmumi nepārsniedz 10000 latu pirmstaksācijas gadā. Maksātājs, kas taksācijas gadā uzsāk saimniecisko darbību (reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs), var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs 10000 latu.

2. Maksātājs, lai aprēķinātu fiksēto ienākuma nodokli, veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

3. Saimnieciskās darbības veicējs, kura ieņēmumi taksācijas gadā pārsniedz 10000 latu, bet kurš pirmstaksācijas gadā ir maksājis fiksēto ienākuma nodokli, taksācijas gadā maksā fiksēto ienākuma nodokli. Šī maksātāja saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu pēctaksācijas gadā un turpmākajos periodos aprēķina saskaņā ar šā likuma 11. vai 11.1 pantu. Maksātājs var atkārtoti izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem.

4. Šā panta noteikumi neattiecas uz profesionālās darbības veicējiem, kas minēti šā likuma 11.panta 1.2 daļā."

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt likumu ar 11.8 pantu šādā redakcijā:

"11.8 pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai fiksētā ienākuma nodokļa maksātājiem

1. Maksātājs, kas reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, kuram nav darba ņēmēju, var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, ja tā ieņēmumi nepārsniedz 10000 latu pirmstaksācijas gadā. Maksātājs, kas taksācijas gadā uzsāk saimniecisko darbību (reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs), var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs 10000 latu.

2. Maksātājs, lai aprēķinātu fiksēto ienākuma nodokli, veic saimnieciskās darbības ieņēmumu uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā.

3. Saimnieciskās darbības veicējs, kura ieņēmumi taksācijas gadā pārsniedz 10000 latu, bet kurš pirmstaksācijas gadā ir maksājis fiksēto ienākuma nodokli, taksācijas gadā maksā fiksēto ienākuma nodokli. Šī maksātāja saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu pēctaksācijas gadā un turpmākajos periodos aprēķina saskaņā ar šā likuma 11. vai 11.1 pantu. Maksātājs var atkārtoti izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem.

4. Šā panta noteikumi neattiecas uz profesionālās darbības veicējiem, kas minēti šā likuma 11.panta 1.2 daļā."

12.pants. Maksātāja gada neapliekamais minimums

3. Šajā pantā minēto neapliekamo minimumu nepiemēro personām, kurām piemēro šā likuma 13.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzēto neapliekamo minimumu.

 

12

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izslēgt 12. panta trešo daļu.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

13.pants. Atvieglojumi maksātājam

1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām", neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;

 

13

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izteikt 13.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) personām, kurām pensija piešķirta līdz 1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, kā arī personām, kuras saskaņā ar likumiem ir atzītas par I un II grupas invalīdiem, neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā;”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem ak tiem, neapliekamais minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir 1980 latu gadā;

 

14

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izslēgt 13. panta pirmās daļas 3. punktu.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

1.1 Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai (piemērojot to kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem).

 

15

Politisko organizāciju (partiju) apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija

Izslēgt 13. panta 1.1 daļu.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

 

15.pants. Nodokļa likmes

1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm.

1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu, no kuras atskaitīta maksātāja saimnieciskās darbības ienākuma summa, un summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5. un 6.punkta, kā arī 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta otrajā daļā noteiktajām likmēm. Saimnieciskās darbības ienākums tiek aplikts ar nodokli pēc šā panta 2.1 daļā noteiktās likmes. /Šāda 1.daļas redakcija piemērojama ar taksācijas gadu, kas sākas 2008.gadā/

2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma.

2.1 Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 15 procenti. /2.1 daļa piemērojama ar taksācijas gadu, kas sākas 2008.gadā/

3. (Izslēgta ar 19.12.96. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.97.).

4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1 punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma 17.panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā, tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra.

8. Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: 

"5. Fiksētā ienākuma nodokļa apmēru nosaka saskaņā ar šā likuma pielikumu."

 

 

 

 

9. Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: 

"5. Fiksētā ienākuma nodokļa apmēru nosaka saskaņā ar šā likuma pielikumu."

18.pants. Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā

3. Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī - Ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.

9.  18.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas" ar vārdiem "taksācijas gadam noteiktā nodokļa avansa maksājuma un pirmajā ceturksnī veicamā avansa maksājuma starpība, kas dalīta ar trīs";

 

 

 

 

10.  18.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas" ar vārdiem "taksācijas gadam noteiktā nodokļa avansa maksājuma un pirmajā ceturksnī veicamā avansa maksājuma starpība, kas dalīta ar trīs";

4. Maksātāji, kuri saņem patentu individuālā darba veikšanai, līdz patenta saņemšanai samaksā patentmaksu.

izslēgt ceturto daļu;

 

 

 

 

izslēgt ceturto daļu;

 

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Maksātājs, kurš maksā fiksēto ienākuma nodokli, nodokļa avansa maksājumu 25 latu apmērā veic līdz taksācijas gada 15.martam."

 

 

 

 

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"9. Maksātājs, kurš maksā fiksēto ienākuma nodokli, nodokļa avansa maksājumu 25 latu apmērā veic līdz taksācijas gada 15.martam."

19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība

3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas, iemaksājot līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs - kā avansu, arī kā patentmaksu, vai kurš ieturēts no viņa ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.

10.  19.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā: 

"3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.aprīlim, 16.maijam un 16.jūnijam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs – kā avansu vai nodokli, kurš ieturēts no maksātāja ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.";

 

 

 

 

11.  19.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā: 

"3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs – līdz 16.aprīlim, 16.maijam un 16.jūnijam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas nodokli vai pats maksātājs – kā avansu vai nodokli, kurš ieturēts no maksātāja ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos ienākumus.";

 

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: 

"3.1 Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā fiksētā ienākuma nodokļa atlikušo daļu, ko nosaka kā starpību starp šā likuma 15.panta piektajā daļā noteikto nodokļa apjomu un saskaņā ar šā likuma 18.panta devīto daļu noteikto avansa maksājumu.";

16

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 19. panta 3.1 daļā vārdus ‘’ ‘’kā starpību starp šā likuma 15. panta piektajā daļā noteikto nodokļa apjomu’’ ar vārdiem ‘’kā starpību starp fiksētā ienākuma nodokļa summu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 15. panta piektajai daļai’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: 

"3.1 Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā fiksētā ienākuma nodokļa atlikušo daļu, ko nosaka kā starpību starp fiksētā ienākuma nodokļa summu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 15. panta piektajai daļai un saskaņā ar šā likuma 18.panta devīto daļu noteikto avansa maksājumu.";

4.1 Personai, kam rezumējošā kārtībā taksācijas gadam aprēķinātais nodoklis no saimnieciskās darbības, kuras veikšanai tā ir iegādājusies patentu, ir mazāks nekā samaksātā gada patentmaksa, šī starpība netiek atmaksāta.

izslēgt 4.1 daļu;

 

 

 

 

izslēgt 4.1 daļu;

5.2 Ārvalsts nodokļa maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc ienākuma gūšanas beigām.

papildināt 5.2 daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: 

"Ārvalsts nodokļa maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas, nodokli no šī ienākuma aprēķina rezumējošā kārtā un iesniedz deklarāciju līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc atsavinātā nekustamā īpašuma atrašanās vietas, ja maksātājs neizmanto šā likuma 20.panta trešajā daļā minētos deklarēšanas atvieglojumus.";

 

 

 

 

papildināt 5.2 daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: 

"Ārvalsts nodokļa maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu no Latvijā esoša nekustamā īpašuma pārdošanas, nodokli no šī ienākuma aprēķina rezumējošā kārtā un iesniedz deklarāciju līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc atsavinātā nekustamā īpašuma atrašanās vietas, ja maksātājs neizmanto šā likuma 20.panta trešajā daļā minētos deklarēšanas atvieglojumus.";

6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;

papildināt sestās daļas 2.punktu aiz vārdiem ''attaisnotos izdevumus'' ar vārdiem "izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem Valsts ieņēmumu dienests saņem saskaņā ar šā panta desmito daļu";

17

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 19.panta sestās daļas 2. punktu aiz vārdiem „attaisnotos izdevumus” ar vārdiem ”izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem Valsts ieņēmumu dienests saņem saskaņā ar šā panta desmito un vienpadsmito daļu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

papildināt sestās daļas 2. punktu aiz vārdiem „attaisnotos izdevumus” ar vārdiem ”izņemot gadījumus, kad informāciju par maksātāja attaisnotajiem izdevumiem Valsts ieņēmumu dienests saņem saskaņā ar šā panta desmito un vienpadsmito daļu”;

3) kā avansu, arī kā algas nodokli un patentmaksu samaksāto nodokli;

izslēgt sestās daļas 3.punktā vārdus "un patentmaksu";

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izslēgt sestās daļas 3.punktā vārdus "un patentmaksu";

 

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā: 

"10. Saņemot fiziskās personas piekrišanu, apdrošināšanas sabiedrība līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas apliecina, ka fiziskās personas noslēgtais līgums (iegādātā polise) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilst šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām, un informācijā norāda apdrošināšanas līguma darbības periodu, apdrošinātās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un taksācijas gadā samaksāto apdrošināšanas prēmiju summu un apdrošināšanas prēmiju summas sadalījumu pa gadiem (ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus par nākamajiem taksācijas gadiem). Par datu formātu un nosūtīšanas kārtību apdrošināšanas sabiedrība ar Valsts ieņēmumu dienestu vienojas, noslēdzot attiecīgu līgumu."

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 19. pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„10. Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nosūta informāciju, kurā par katru fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī šādu informāciju:

1) privātais pensiju fonds – par fiziskās personas noslēgtā individuālās dalības līguma ar privāto pensijas fondu atbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām un taksācijas gadā privātajā pensiju fondā veikto iemaksu apmēru un iemaksu sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem taksācijas gadiem;

2) apdrošināšanas sabiedrība – par fiziskās personas noslēgtā līguma (iegādātās polises) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām, līguma darbības periodu un taksācijas gadā veikto apdrošināšanas prēmiju summu un šo summu sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem taksācijas gadiem pie nosacījuma, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu maksātājam katram periodam ir noteikts fiksēts maksājums.

 11. Par šī panta desmitajā daļā noteiktās informācijas nosūtīšanas kārtību un datu formātu apdrošināšanas sabiedrība vai privātais pensiju fonds ar Valsts ieņēmumu dienestu vienojas, noslēdzot attiecīgu līgumu.”

 

Deputāts K.Leiškalns

Papildināt 19.pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Privātais pensiju fonds līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskās personas individuālās dalības līgumu, kas apliecina, ka fiziskās personas noslēgtais līgums atbilst šā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām, un kurā ir norādīta persona (vārds, uzvārds, personas kods) un taksācijas gadā izdarīto individuālo iemaksu summa pensiju plānos un individuālo iemaksu summas sadalījums pa gadiem (ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus par nākamajiem taksācijas gadiem). Par datu formātu un nosūtīšanas kārtību privātais pensiju fonds ar Valsts ieņēmumu dienestu vienojas, noslēdzot atbilstošu līgumu."

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„10. Valsts ieņēmumu dienestam līdz pēctaksācijas gada 1.februārim elektroniski nosūta informāciju, kurā par katru fizisko personu norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, kā arī šādu informāciju:

1) privātais pensiju fonds – par fiziskās personas noslēgtā individuālās dalības līguma ar privāto pensijas fondu atbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajām prasībām un taksācijas gadā privātajā pensiju fondā veikto iemaksu apmēru un iemaksu sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem taksācijas gadiem;

2) apdrošināšanas sabiedrība – par fiziskās personas noslēgtā līguma (iegādātās polises) par dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) atbilstību šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajām prasībām, līguma darbības periodu un taksācijas gadā veikto apdrošināšanas prēmiju summu un šo summu sadalījumu pa gadiem, ja maksātājs taksācijas gadā ir veicis maksājumus arī par nākamajiem taksācijas gadiem pie nosacījuma, ka saskaņā ar apdrošināšanas līgumu maksātājam katram periodam ir noteikts fiksēts maksājums.

 11. Par šī panta desmitajā daļā noteiktās informācijas nosūtīšanas kārtību un datu formātu apdrošināšanas sabiedrība vai privātais pensiju fonds ar Valsts ieņēmumu dienestu vienojas, noslēdzot attiecīgu līgumu.”

 

22.pants. Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata

4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un citu valsts reģistru datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem.

 

20

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

21

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

22

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Izteikt 22.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto komercreģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu, biedrību un nodibinājuma reģistra, citu valsts reģistru un pārējo informācijas turētāju datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem.”

 

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

‘’Izteikt 22. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘’4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un citu valsts reģistru datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem.’’.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

‘’Izteikt 22. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra datu bāzēs, kurām ir publiska ticamība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un pārējo citu valsts reģistru un valsts informācijas sistēmu turētāju datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem.”

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 22

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.22

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

12. Izteikt 22. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„4. Nosakot maksātāja īpašuma vērtību un tās pieaugumu, kā arī īpašuma palielinājumu pārbaudāmajā periodā, Valsts ieņēmumu dienests izmanto Uzņēmumu reģistra datu bāzēs, kurām ir publiska ticamība, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, zemesgrāmatu un pārējo citu valsts reģistru un valsts informācijas sistēmu turētāju datus, kā arī maksātāja papildu deklarāciju kopā ar tai pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem par maksātāja ienākumiem un izdevumiem.

26.pants. Nodokļa sadalīšana

1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā:

11.  26.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "(izņemot patentmaksas)";

 

 

 

 

13.  26.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "(izņemot patentmaksas)";

1) 79 procenti — maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli un vārdu "79 procenti" ar skaitli un vārdu "80 procentu";

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 1.punktā skaitli un vārdu "79 procenti" ar skaitli un vārdu "80 procentu";

2) 21 procenti — valsts pamatbudžetā.

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu "21 procenti" ar skaitli un vārdu "20 procentu".

 

 

 

 

aizstāt pirmās daļas 2.punktā skaitli un vārdu "21 procenti" ar skaitli un vārdu "20 procentu".

28.pants. Maksātāja pienākumi

Maksātāja pienākums ir:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā sastādīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas deklarāciju;

2) šajā likumā noteiktajos termiņos un kārtībā iemaksāt budžetā nodokli;

3) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvjiem iespēju iekļūt telpās un teritorijā, kas izmantota apliekamā ienākuma gūšanai;

4) uzglabāt ieņēmumus un attaisnotos izdevumus apliecinošos dokumentus vismaz trīs gadus pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņa, kā arī, veicot saimniecisko darbību, uzskaitīt saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus, uzglabāt ieņēmumus un izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, — visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku. Maksātājam ir pienākums uzrādīt šos dokumentus vai iesniegt to kopijas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc tās pieprasījuma;

5) uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes koriģētās deklarācijas pamata iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa summu;

6) uzsākot saimniecisko darbību, mēneša laikā reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas kā saimnieciskās darbības veicējam;

7) ziņot Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei par saimnieciskās darbības pārtraukšanu, mēneša laikā iesniedzot paziņojumu par ienākumiem, kas šajā periodā gūti no saimnieciskās darbības, un ar to gūšanu saistītajiem izdevumiem;

8) piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta divpadsmitajai daļai.

12. Papildināt 28.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) līdz taksācijas gada 1.februārim informēt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi par to, ka maksātājs ir izvēlējies maksāt fiksēto ienākuma nodokli."

 

 

 

 

14. Papildināt 28.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) līdz taksācijas gada 1.februārim informēt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi par to, ka maksātājs ir izvēlējies maksāt fiksēto ienākuma nodokli."

31.2 pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu

1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes pieteikšanai), pārkāpdams šā likuma prasības, nav ieturējis nodokli no visa personas apliekamā ienākuma un izmaksājis bez nodokļa ieturēšanas summas, no kurām atbilstoši šim likumam nodoklis ir ieturams izmaksas vietā, viņam ir jāsamaksā nodokļa iztrūkstošā summa un soda nauda nodokļa iztrūkstošās summas apmērā.

13.  31.2 pantā: 

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: 

"1. Darba devējs par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu (budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu) ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".";

 

 

 

 

15.  31.2 pantā: 

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: 

"1. Darba devējs par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu (budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu) ir a tbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".";

 

 

23

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt 31.2pantu ar 1.1daļu šādā redakcijā:

“1.1 Ja maksātāja apliekamā ienākuma summu, no kuras atbilstoši šā likuma prasībām bija aprēķināms un ieturams nodoklis, nav iespējams noteikt, no darba devēja piedzen soda naudu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram attiecīgajā periodā, vai soda naudu, kas atbilst saskaņā ar Darba likumu noslēgtajā darba koplīgumā nozarē vai teritorijā attiecīgajam laika posmam noteiktajam minimālās darba samaksas līmenim.”

Atbalstīts

Atbalstīts

16. Papildināt 31.2pantu ar 1.1daļu šādā redakcijā:

“1.1 Ja maksātāja apliekamā ienākuma summu, no kuras atbilstoši šā likuma prasībām bija aprēķināms un ieturams nodoklis, nav iespējams noteikt, no darba devēja piedzen soda naudu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram attiecīgajā periodā, vai soda naudu, kas atbilst saskaņā ar Darba likumu noslēgtajā darba koplīgumā nozarē vai teritorijā attiecīgajam laika posmam noteiktajam minimālās darba samaksas līmenim.”

2. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nav laikā ieturējis no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) nodokli, kā arī ieturēto nodokļa summu nav iemaksājis budžetā, nokavējuma nauda tiek aprēķināta par laika periodu, sākot ar nākamo dienu pēc dienas, kad nodoklis bija jāietur un jāiemaksā budžetā atbilstoši šā likuma 17.panta piektās, desmitās un divpadsmitās daļas noteikumiem.

aizstāt otrajā daļā vārdus "un divpadsmitās daļas noteikumiem" ar vārdiem un skaitli "divpadsmitās un 12.1 daļas noteikumiem";

 

 

 

 

aizstāt otrajā daļā vārdus "un divpadsmitās daļas noteikumiem" ar vārdiem un skaitli "divpadsmitās un 12.1 daļas noteikumiem";

3. Darba devējam (ienākuma izmaksātājam), ja viņš līdz nodokļu administrācijas pārbaudei (pārbaudes pieteikšanai) pats ir izdarījis nodokļa aprēķina precizējumu, ieturējis un iemaksājis budžetā nodokļa iztrūkstošo summu, nepiemēro šā panta pirmajā daļā noteikto soda naudu un šā panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, bet ne vairāk kā vienu reizi taksācijas gadā.

4. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināta nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.

izslēgt trešo un ceturto daļu.

 

 

 

 

izslēgt trešo un ceturto daļu.

31.3 pants. Maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu

1. Ja maksātājs, pārkāpdams šā likuma prasības, nav aprēķinājis nodokli no visa apliekamā ienākuma, kas atbilstoši šim likumam ir apliekams ar nodokli, izņemot tos ienākumus, no kuriem nodoklis bija jāietur izmaksas vietā darba devējam vai citai personai, viņam ir jāsamaksā iztrūkstošā nodokļa summa un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā.

14.  31.3 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā" ar vārdiem "nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajam apmēram";

 

 

 

 

17.  31.3 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "un soda nauda iztrūkstošās nodokļa summas apmērā" ar vārdiem "nokavējuma nauda un soda nauda atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajam apmēram";

2. Maksātājs nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināta nokavējuma nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda.

izslēgt otro daļu.

 

 

 

 

izslēgt otro daļu.

Pārejas noteikumi

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā:

"38. Grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā, 4.panta pirmās daļas 3.punktā, 11.5 panta astotajā daļā, 11.8 pantā, 15.panta piektajā daļā, 18.panta ceturtajā un devītajā daļā, 19.panta 3.1 un 4.1 daļā, sestās daļas 3.punktā un desmitajā daļā, 26.panta pirmajā daļā stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

24

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt pārejas noteikumu 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā, grozījums 4.panta pirmās daļas 3.punktā, 11.5 panta astotā daļa, 11.8 pants, 15.panta piektā daļa, 18.panta ceturtās daļas izslēgums, 18. panta devītā daļa, 19.panta 3.1 daļa, 19. panta 4.1 daļas izslēgums, grozījums 19. panta sestās daļas 3.punktā, 19. panta desmitā daļa, grozījumi 26.panta pirmajā daļā, kā arī likuma pielikums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.’’

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt pārejas noteikumu 38. punktu šādā redakcijā:

"38. Grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā, grozījums 4.panta pirmās daļas 3.punktā, 11.5 panta astotā daļa, 11.8 pants, 15.panta piektā daļa, 18.panta ceturtās daļas izslēgums, 18. panta devītā daļa, 19.panta 3.1 daļa, 19. panta 4.1 daļas izslēgums, grozījums 19. panta sestās daļas 3.punktā, grozījumi 26.panta pirmajā daļā, kā arī likuma pielikums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.’’

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.25

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39. un 40.punktu šādā redakcijā:

38. Grozījumi šā likuma 1.panta pirmās daļas 2.punktā un otrajā daļā, grozījums 4.panta pirmās daļas 3.punktā, 11.5 panta astotā daļa, 11.8 pants, 15.panta piektā daļa, 18.panta ceturtās daļas izslēgums, 18. panta devītā daļa, 19.panta 3.1 daļa, 19. panta 4.1 daļas izslēgums, grozījums 19. panta sestās daļas 3.punktā, grozījumi 26.panta pirmajā daļā, kā arī likuma pielikums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

39. Patenta darbības laikā maksātājs piemēro šā likuma normas, kas bija spēkā līdz 2008.gada 1.janvārim. Ja maksātājam uz 2008.taksācijas gadu ir izsniegts patents un 2008.taksācijas gadā viņa saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 10000 latu, šis maksātājs ir tiesīgs izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ar 2009.taksācijas gadu. 

 

 

 

 

 

 

39. Patenta darbības laikā maksātājs piemēro šā likuma normas, kas bija spēkā līdz 2008.gada 1.janvārim. Ja maksātājam uz 2008.taksācijas gadu ir izsniegts patents un 2008.taksācijas gadā viņa saimnieciskās darbības ieņēmumi nepārsniedz 10000 latu, šis maksātājs ir tiesīgs izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli ar 2009.taksācijas gadu.

 

40. Piemērojot šā likuma 19.panta desmito daļu, apdrošināšanas sabiedrība informāciju par 2007.taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam sniedz līdz 2008.gada 1.martam."

26

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Papildināt pārejas noteikumus ar 40.punktu šādā redakcijā:

„40. Piemērojot šā likuma 19.panta desmito un vienpadsmito daļu, apdrošināšanas sabiedrība un privātais pensiju fonds informāciju par 2007.taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2008.gada 1.martam. ”.

Atbalstīts

Atbalstīts

40. Piemērojot šā likuma 19.panta desmito un vienpadsmito daļu, apdrošināšanas sabiedrība un privātais pensiju fonds informāciju par 2007.taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2008.gada 1.martam. ”.

 

16. Papildināt likumu ar pielikumu šādā redakcijā: 

"Likuma "Par iedzīvotāju
 ienākuma nodokli"

pielikums

 

Fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības apmēra noteikšana

 

ailes turpinājums ↓↓↓

 

 

 

 

19. Papildināt likumu ar pielikumu šādā redakcijā: 

"Likuma "Par iedzīvotāju
 ienākuma nodokli"

pielikums

 

Fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības apmēra noteikšana

 

ailes turpinājums ↓↓↓

 

Taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (latos)

Fiksētā ienākuma nodokļa summa (latos)

0–500,00

25

501,01–1000,00

50

1000,01–1500,00

75

1500,01–2000,00

100

2000,01–2500,00

125

2500,01–3000,00

150

3000,01–3500,00

175

3500,01–4000,00

200

4000,01–4500,00

225

4500,01–5000,00

250

5000,01–5500,00

275

5500,01–6000,00

300

6000,01–6500,00

325

6500,01–7000,00

350

7000,01–7500,00

375

7500,01–8000,00

400

8000,01–8500,00

425

8500,01–9000,00

450

9000,01–9500,00

475

9500,01–10 0 00,00

500

no 10000,01

500 + 7 % no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas pārsniedz 10000 la­tu"