Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

 

LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

 

Jēkaba iela 10/12        LV 1811                tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

 

2007.gada 5.novembris

Nr.9/2 -

 

Saeimas Prezidijam

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta  "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" (Nr. 463/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

 

          Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 20 lpp.

 

 

 

Ar cieņu,

 

komisijas priekšsēdētājs                                                 K.Leiškalns

 

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

            Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

(Nr.463/Lp9)

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi

( 11 )

Ministru kabineta atzinums

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

I. Likumā lietotie termini

Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas.

1.  I nodaļā:

izteikt terminu "Budžeta finansētas institūcijas" šādā redakcijā:

"Budžeta finansētas institūcijas – budžeta iestādes, atvasinātas publiskas personas, kuras daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.";

 

 

 

 

1. I nodaļā:

izteikt terminu “Budžeta finansētas institūcijas” šādā redakcijā:

“Budžeta finansētas institūcijas — budžeta iestādes, atvasinātas publiskas personas, kuras daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansēti komersanti, biedrības vai nodibinājumi.”;

Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts un pašvaldību aģentūras.

izteikt terminu "Budžeta iestāde" šādā redakcijā: 

"Budžeta iestāde – valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts vai pašvaldību aģentūras.";

 

 

 

 

izteikt terminu “Budžeta iestāde” šādā redakcijā:

“Budžeta iestāde — valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiska persona, kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts vai pašvaldību aģentūras.”;

Dotācijas - budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, organizācijām, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.

izteikt terminu "Dotācijas" šādā redakcijā:

"Dotācijas – budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersan­tiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi."

 

 

 

 

izteikt terminu “Dotācijas” šādā redakcijā:

“Dotācijas — budžeta līdzekļi, kurus piešķir citiem budžetiem, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem un citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts vai pašvaldību funkciju izpildi.”

2.pants. Finanšu vadība

(5) Ministru kabinets nosaka Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību.

2. Svītrot 2.panta piekto daļu.

 

 

 

 

2. Izslēgt 2.panta piekto daļu.

5.pants. Valsts budžets

(10) Ministru kabinets divus mēnešus pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas izdod noteikumus par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi.

3.  5.pantā:

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultātus un to rādītājus, kā arī sniedz pārskatus par tiem.";

 

 

 

 

3. 5.pantā:

izteikt desmito daļu šādā redakcijā: 

“(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes plāno, īsteno, uzrauga un uzskaita valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) rezultātus un to rādītājus, kā arī sniedz pārskatus par tiem.”;

(12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi valsts budžeta iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi.

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā: 

"(12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi."

 

 

 

 

izteikt divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi.”

7.pants. Pamatbudžets

(1) Pamatbudžets ir budžeta daļa, kas ietver:

1) visus valsts vai pašvaldības ieņēmumus, kuri paredzēti izdevumu segšanai, izņemot īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus, dāvinājumus un ziedojumus;

2) apropriācijas visiem valsts vai pašvaldības izdevumiem, kurus paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem.

(2) Valsts budžeta aizdevumi, valsts budžeta aizdevumu atmaksas, izdevumi valsts vārdā izsniegto galvojuma saistību izpildei, kas sedzamas no valsts budžeta līdzekļiem, attiecināmi tikai uz pamatbudžetu, ja likumā nav noteikts citādi.

 

1

Ministru kabinets

Papildināt 7.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(3) Gada beigās valsts īpašuma privatizācijas ieņēmumus un valsts pamatbudžeta ieņēmumus, kas pārsniedz saimnieciskā gada likumā noteikto apjomu, izņemot ieņēmumu pārsniegumu par saņemtajiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ieskaita speciāli izveidotā ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

(4) Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve ir fiskālās politikas instruments, kura mērķis ir:

1) samazināt vispārējos ekonomiskos riskus;
         2) nodrošināt trūkstošo finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām;
        3) izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi;
        4) nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā.

(5) Par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izlietojumu pēc finanšu ministra ierosinājuma lemj Ministru kabinets. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinets informē Saeimu. Pamatbudžeta izdevumu apropriācijas palielināšanu no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem ir tiesīgs veikt finanšu ministrs, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgā Ministru kabineta lēmuma saņemšanas dienas nav iebildusi pret to.”.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 2

 

 

 

2

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

‘’8.1 pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve

(1) Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve ir fiskālās politikas instruments, kura mērķis ir:

1) samazināt vispārējos ekonomiskos riskus;

2) nodrošināt trūkstošo finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām;

3) izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi;

4)nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā.

(2) Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanas un izlietošanas kārtību nosaka īpašs likums

(3) Līdz šā panta otrajā daļā minētā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai:

1) ilgtermiņa stabilizācijas rezervē tiek ieskaitīti ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas un tie valsts pamatbudžeta ieņēmumi, kas pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto apjomu, izņemot ieņēmumu pārsniegumu par saņemtajiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

2) par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izlietojumu pēc Finanšu ministra ierosinājuma lemj Ministru kabinets. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinets nekavējoties par to informē Saeimu. Izdevumus no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem var veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgā Ministru kabineta lēmuma saņemšanas dienas nav iebildusi pret to.’’

 

Atbalstīts

4. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

‘’8.1 pants. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve

(1) Ilgtermiņa stabilizācijas rezerve ir fiskālās politikas instruments, kura mērķis ir:

1) samazināt vispārējos ekonomiskos riskus;

2) nodrošināt trūkstošo finansējumu ilgtermiņa investīcijām un strukturālajām reformām;

3) izvairīties no sociālekonomiskas krīzes vai mazināt tās ietekmi;

4)nodrošināt finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā.

(2) Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanas un izlietošanas kārtību nosaka īpašs likums

(3) Līdz šā panta otrajā daļā minētā īpašā likuma spēkā stāšanās dienai:

1) ilgtermiņa stabilizācijas rezervē tiek ieskaitīti ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas un tie valsts pamatbudžeta ieņēmumi, kas pārsniedz saimnieciskā gada valsts budžeta likumā noteikto apjomu, izņemot ieņēmumu pārsniegumu par saņemtajiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

2) par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izlietojumu pēc Finanšu ministra ierosinājuma lemj Ministru kabinets. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinets nekavējoties par to informē Saeimu. Izdevumus no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem var veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgā Ministru kabineta lēmuma saņemšanas dienas nav iebildusi pret to.’’

9.pants. Apropriācijas

(5) Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju tikai šādiem mērķiem:

4) starptautisko tiesu spriedumu izpildei;

4.  9.pantā:

papildināt piektās daļas 4.punktu aiz vārda "tiesu" ar vārdiem "un Satversmes tiesas";

 

 

 

 

5. 9.pantā:

papildināt piektās daļas 4.punktu pēc vārda “tiesu” ar vārdiem “un Satversmes tiesas”;

 

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā programmā plānoto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentiem un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai sadala Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

 

 

 

 

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Finanšu ministrijas budžetā atsevišķā programmā plānoto apropriāciju Eiropas Savienības politiku instrumentiem un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai sadala Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

9.1 pants. Apropriācijas rezerve

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

5. Papildināt 9.1 panta pirmo daļu aiz vārda "pašvaldības" ar vārdiem "pieprasa un".

 

 

 

 

6. Papildināt 9.1 panta pirmo daļu pēc vārda “pašvaldības” ar vārdiem “pieprasa un”.

17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi

(1) Finanšu ministrs iesniedz un Ministru kabinets līdz kārtējā gada 5.maijam apstiprina instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

(2) Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem ietver:

1) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam;

2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro budžeta aprēķinos;

3) kopsavilkumu par valsts makroekonomisko attīstību un fiskālo politiku vidējā termiņā atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram un normatīvajam aktam par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

4) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas kārtību un termiņu;

5) norādījumus par rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu;

6) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus;

7) budžeta pieprasījumu veidlapas;

8) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju.

(3) Ministru kabinets, nosakot atbilstoši šā panta otrajai daļai budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipus, ievēro nosacījumu, ka instrukcijā noteiktie finanšu ierobežojumi nedrīkst samazināt šā likuma 19.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā minēto budžeta finansēto institūciju patstāvību to budžetu sastādīšanas un apstiprināšanas procesā.

6. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā: 

"17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi

(1) Pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumu, nosaka Ministru kabinets.

(2) Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi ietver:

1) vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes maksimāli pieļaujamo kopējo izdevumu apjoma ietvaros plānojamo budžeta izdevumu sadalījumu pa programmām (apakšprogrammām) un izdevumiem atbilstoši ekonomiskajām un valdības funkciju kategorijām;

2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro budžeta aprēķinos;

3) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas kārtību un termiņu;

4) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus;

5) budžeta pieprasījumu veidlapas;

6) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju."

 

 

 

 

7. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi

(1) Pamatprincipus, saskaņā ar kuriem ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai budžeta pieprasījumu, nosaka Ministru kabinets.

(2) Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi ietver:

1) vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes maksimāli pieļaujamo kopējo izdevumu apjoma robežās plānojamo budžeta izdevumu sadalījumu pa programmām (apakšprogrammām) un izdevumiem atbilstoši ekonomiskajām un valdības funkciju kategorijām;

2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro budžeta aprēķinos;

3) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas kārtību un termiņu;

4) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus;

5) budžeta pieprasījumu veidlapas;

6) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju.”

21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā iesniegšana

(1) Ministru kabinets līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai pieņemšanai gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumu projektu paketi) nākamajam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumu projektu paketes) paskaidrojumus, kā arī vidējā termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

 

3

Ministru kabinets

Svītrot 21.panta pirmajā daļā vārdu "pieņemšanai".

Atbalstīts

Atbalstīts

8. Svītrot 21.panta pirmajā daļā vārdu "pieņemšanai".

23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas no valsts budžeta asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites funkcijas un valsts parāda vadības funkcijas, kā arī pārvalda valsts fondētās pensijas un ir normatīvajos aktos noteikto Eiropas Savienības politiku instrumentu maksājumu iestāde.

7. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas no valsts budžeta asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites funkcijas, veic valsts parāda vadības funkcijas un normatīvajos aktos noteiktās Eiropas Savienības politiku instrumentu maksājumu iestādes funkcijas, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas."

 

 

 

 

9. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Valsts kase

Valsts kase ir Finanšu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas no valsts budžeta asignē un veic maksājumus noteiktiem mērķiem, veic valsts budžeta izpildes un uzskaites, valsts parāda vadības un normatīvajos aktos noteiktās Eiropas Savienības politiku instrumentu maksājumu iestādes funkcijas, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.”

27.pants. Kontu atvēršana un slēgšana

(1) No valsts budžeta finansētas institūcijas valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no valsts budžeta līdzekļiem veicamo izdevumu izdarīšanai atver kontus tikai Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus. Valsts pamatbudžeta līdzekļu kontus atver valsts budžeta finansētām institūcijām nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no to ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un no citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.

8. Izteikt 27.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts budžeta iestādes asignējumu saņemšanai un izdevumu veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem atver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes un pašvaldības, atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē. Pašvaldības un to iestādes valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no valsts budžeta līdzekļiem finansēto investīciju projektu un vienreizējo pasākumu izdevumu veikšanai norēķinu kontus atver Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus, izņemot norēķinu kontus. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietots nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada."

 

 

 

 

10. Izteikt 27.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts budžeta iestādes asignējumu saņemšanai un izdevumu veikšanai no valsts budžeta līdzekļiem atver valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem veicamo izdevumu izdarīšanai budžeta finansētas institūcijas, izņemot valsts budžeta iestādes un pašvaldības, atver norēķinu kontus tikai Valsts kasē. Valsts budžeta līdzekļu saņemšanai un no tiem finansēto investīciju projektu un vienreizējo pasākumu izdevumu veikšanai pašvaldības un to iestādes atver norēķinu kontus Valsts kasē.

(2) Valsts kase katru gadu 31.decembrī slēdz visus kārtējā saimnieciskajā gadā atvērtos kontus, izņemot norēķinu kontus. Gada beigās valsts budžeta iestāžu pamatbudžeta kontos esošo līdzekļu atlikums, kas radies no ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku instrumentu līdzekļiem, ja šo ieņēmumu atlikums nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek valsts budžeta iestāžu rīcībā un var tikt izlietots nākamajā saimnieciskajā gadā saskaņā ar finansēšanas plānos piešķirtajiem asignējumiem. Valsts speciālā budžeta līdzekļu kontus atver nākamajā saimnieciskajā gadā, ieskaitot tajos visus atlikumus no iepriekšējā gada.”

28.pants. Ziņojums par valsts budžeta izpildes gaitu

(1) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai ziņojumu par valsts finansiālo stāvokli un vienlaikus izvērtē makroekonomiskās attīstības prognozi un pieņēmumus, kas tika izmantoti, apstiprinot valsts budžetu, kā arī ņem vērā ekonomisko situāciju attiecīgajā laikposmā.

 

9. Papildināt 28.panta pirmo daļu aiz vārda "apstiprinot" ar vārdiem "saimnieciskā gada".

 

 

 

 

11. Papildināt 28.panta pirmo daļu pēc vārda “apstiprinot” ar vārdiem “saimnieciskā gada”.

36.pants. Aizņēmuma vai aizdevuma pilnvarojums

(1) Valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas, darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kā arī citus darījumus valsts parāda vadības ietvaros saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ārvalstu finanšu institūciju aizdevuma līgumu nosacījumiem, kā arī pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām, kārto finanšu ministrs. Finanšu ministrs:

1) pārstāv valsti visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos vai pilnvaro citu personu parakstīt šos līgumus;

2) pilnvaro atbildīgo institūciju glabāt dokumentu oriģinālus un visu valsts vārdā noslēgto aizņēmuma un aizdevuma līgumu un valsts vārdā sniegto galvojumu reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto parādu saistību reģistrus;

3) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

4) periodiski dara zināmus sabiedrībai valsts vārdā noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū;

5) saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību dzēš valsts aizdevumus.

10.  36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar sesto punktu šādā redakcijā:

"6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīciju projektu īstenošanai, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, tās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kuru saņem no ārvalstu valdībām, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.";

4

 

 

 

 

 

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar sesto punktu šādā redakcijā:

 "6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīciju projektu īstenošanai, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.";

 

Atbalstīts

12. 36.pantā:

papildināt pirmo daļu ar sesto punktu šādā redakcijā:

 "6) izsniedz valsts aizdevumus budžeta un finanšu vadībai, finanšu stabilizācijai, studējošo un studiju kreditēšanas programmas īstenošanai, investīciju projektu īstenošanai, komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu īstenošanai, kā arī nosaka valsts aizdevumu un atmaksu sarakstu.";

(2) Valsts budžeta iestādēm nav tiesību slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(3) Valsts budžeta izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa finanšu vadības nolūkiem, nodrošinot aizņēmumu atmaksu tā saimnieciskā gada ietvaros, kurā ņemts aizņēmums.

(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, budžeta finansētajām institūcijām, kapitālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem."

 

 

 

 

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts aizdevumus var izsniegt pašvaldībām, valsts speciālā budžeta, studējošo un studiju kreditēšanas programmas izpildītājiem, budžeta finansētajām institūcijām, kapitālsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem.”

37.pants. Galvojumi

(3) Finanšu ministrs nesniedz galvojumu, ja:

3) valsts galvojuma saņēmējs neievēro noteikto galvojumu sniegšanas un apkalpošanas kārtību;

4) komersantiem nav galvojuma nodrošinājuma.

11. Izteikt 37.panta trešās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) kredīta ņēmējs, par kura saistībām jau iepriekš bija izsniegts valsts vārdā galvojums, ir pārkāpis noteikto galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību;

4) nav galvojuma nodrošinājuma."

 

 

 

 

13. Izteikt 37.panta trešās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) kredīta ņēmējs, par kura saistībām jau iepriekš bija izsniegts galvojums valsts vārdā, ir pārkāpis noteikto galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību;

4) nav galvojuma nodrošinājuma.”

41.pants. Budžeta tiesības

(5) Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajā kopējā pieļaujamā palielinājuma apjomā. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu sniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

5

Ministru kabinets

Izteikt 41.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajos kopējo pieļaujamo palielinājumu apjomos. Gadījumā, ja noteiktais pašvaldību aizņēmumu vai galvojumu kopējais palielinājums ir nepietiekams, lai pašvaldības nodrošinātu finansējumu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un investīciju projektu īstenošanai, finanšu ministrs par radušos situāciju nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Finanšu ministrs ir tiesīgs palielināt pašvaldību aizņēmumu vai galvojumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas Saeimā nav iebildusi pret to. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu sniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

14. Izteikt 41.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajos kopējo pieļaujamo palielinājumu apjomos. Gadījumā, ja noteiktais pašvaldību aizņēmumu vai galvojumu kopējais palielinājums ir nepietiekams, lai pašvaldības nodrošinātu finansējumu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu un investīciju projektu īstenošanai, finanšu ministrs par radušos situāciju nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Finanšu ministrs ir tiesīgs palielināt pašvaldību aizņēmumu vai galvojumu kopējo palielinājumu, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas Saeimā nav iebildusi pret to. Pašvaldību aizņēmumu saņemšana un galvojumu sniegšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

46.pants. Atbildība par budžeta izpildi

(3) Valsts kases amatpersonas ir atbildīgas par finanšu vadību atbilstoši šā likuma prasībām.

12.  46.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā: 

"(3) Valsts kase atbilstoši savai kompetencei ir atbildīga par finanšu vadību, ievērojot šā likuma prasības.";

 

 

 

 

15.  46.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts kase atbilstoši savai kompetencei ir atbildīga par finanšu vadību, ievērojot šā likuma prasības.”;

(5) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.augustam iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par pārskata gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, politiku un darbību rezultatīvo rādītāju izpildi, kā arī skaidrojumu par rezultatīvo rādītāju izpildes novirzēm, ja tādas ir.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā: 

"(5) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izpildes kontroles sistēmas izveidi un par Valsts kases norēķinu kontos ieskaitīto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli."

 

 

 

 

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izpildes kontroles sistēmas izveidi un par Valsts kases norēķinu kontos ieskaitīto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli.”

47.pants. Šā likuma pārkāpumi un sankcijas

(41) Ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par projekta īstenošanu, Valsts kasei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības apturēt asignējumus, pamatojoties uz tādas Eiropas Savienības politiku instrumentu vadībā iesaistītās iestādes lēmumu, kura pārbauda un apstiprina Eiropas politiku instrumenta atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu.

13. Izteikt 47.panta 4.1 daļu šādā redakcijā: 

"(41) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestāde, kas uzrauga Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības projekta īstenošanu, pieņem lēmumu par asignējuma apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu un Valsts kase aptur, atjauno vai atsauc asignējumu Eiropas Savienības politiku instrumenta vai ārvalstu finanšu palīdzību finansējuma saņēmējam."

 

 

 

 

16. Izteikt 47.panta 4.1 daļu šādā redakcijā:

“(41) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā iestāde, kas uzrauga Eiropas Savienības politiku instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības projekta īstenošanu, pieņem lēmumu par asignējuma apturēšanu, atjaunošanu vai atsaukšanu, un Valsts kase aptur, atjauno vai atsauc asignējumu Eiropas Savienības politiku instrumenta vai ārvalstu finanšu palīdzību finansējuma saņēmējam.”

Pārejas noteikumi

17. Šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.novembrim.

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 17.punktā skaitli "2007." ar skaitli "2008.";

 

 

 

 

17. Pārejas noteikumos:

aizstāt 17.punktā skaitli “2007.” ar skaitli “2008.”;

26. Līdz šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

aizstāt 26.punktā skaitli "2007." ar skaitli "2008.";

 

 

 

 

aizstāt 26.punktā skaitli “2007.” ar skaitli “2008.”;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30., 31. un 32.punktu šādā redakcijā:

"27. Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 27., 28., 29., 30., 31., 32. un 33.punktu šādā redakcijā:

"27. Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 31.decembrim.

 

 

6

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 28.punktu (attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju) šādā redakcijā:

„28. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim iesniedz Saeimai šā likuma 8.1 pantā minēto likumprojektu.’’

 

Atbalstīts

28. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim iesniedz Saeimai šā likuma 8.1 pantā minēto likumprojektu.’’

 

28. Šā likuma 9.panta desmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.jūnijam.

29. Līdz šā likuma 9.panta desmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.maijam piemēro Ministru kabineta 2007.gada 31.jūlija instrukciju Nr.13 "Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

30. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.maijam.

31. Līdz šā likuma 17.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 30.aprīlim piemēro Ministru kabineta 2007.gada 8.maija instrukciju Nr.9 "Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

29. Šā likuma 9.panta desmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.jūnijam.

30. Līdz šā likuma 9.panta desmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.maijam piemēro Ministru kabineta 2007.gada 31.jūlija instrukciju Nr.13 "Kārtība, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas "Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" līdzekļu pārdali", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

31. Šā likuma 17.panta pirmajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2008.gada 1.maijam.

32. Līdz šā likuma 17.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 30.aprīlim piemēro Ministru kabineta 2007.gada 8.maija instrukciju Nr.9 "Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu.

 

32. Valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss, attiecībā uz zinātniskās darbības finansējumu šā likuma izpratnē tiek uzskatītas par budžeta finansētām institūcijām. Attiecībā uz pārējo finansējumu valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kuras ir atvasinātas publiskas personas, šā likuma izpratnē par budžeta finansētām institūcijām tiek uzskatītas no 2009.gada 1.janvāra."

7

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējā 32.punkta tekstu šādā redakcijā:

„33. Valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss, attiecībā uz zinātniskās darbības finansējumu šā likuma izpratnē tiek uzskatītas par budžeta finansētām institūcijām, kuras nav budžeta iestādes. Attiecībā uz pārējo finansējumu valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kuras ir atvasinātas publiskas personas, šā likuma izpratnē par budžeta finansētām institūcijām, kuras nav budžeta iestādes, tiek uzskatītas no 2009.gada 1.janvāra.”

 

Atbalstīts

33. Valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss, attiecībā uz zinātniskās darbības finansējumu šā likuma izpratnē tiek uzskatītas par budžeta finansētām institūcijām, kuras nav budžeta iestādes. Attiecībā uz pārējo finansējumu valsts dibinātas augstākās izglītības institūcijas, kuras ir atvasinātas publiskas personas, šā likuma izpratnē par budžeta finansētām institūcijām, kuras nav budžeta iestādes, tiek uzskatītas no 2009.gada 1.janvāra.”

 

 

8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9

Juridiskais birojs

ierosinām papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izvērtē un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai likumprojektu par atvasinātu publisko tiesību juridisko personu budžetu patstāvību, šo personu finanšu kontroles un finanšu stabilizācijas reglamentāciju, finansēšanu budžeta iestādes vai valsts budžeta finansētas institūcijas statusā, kā arī par citiem šo personu finanšu un budžetu vadības jautājumiem”.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izvērtē un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai likumprojektu par atvasinātu publisko tiesību juridisko personu budžetu patstāvību, šo personu finanšu kontroles un finanšu stabilizācijas reglamentāciju, finansēšanu budžeta iestādes vai valsts budžeta finansētas institūcijas statusā, kā arī par citiem šo personu finanšu un budžetu vadības jautājumiem”.

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 9

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

34. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.novembrim izvērtē un, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai likumprojektu par atvasinātu publisko tiesību juridisko personu budžetu patstāvību, šo personu finanšu kontroles un finanšu stabilizācijas reglamentāciju, finansēšanu budžeta iestādes vai valsts budžeta finansētas institūcijas statusā, kā arī par citiem šo personu finanšu un budžetu vadības jautājumiem”.

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

10

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11

Ministru kabinets

Izteikt atsauci par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī, izņemot šā likuma pantu, kas papildina Likuma par budžetu un finanšu vadību 7.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu, kas stājas spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.”.

 

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku šādā redakcijā:

‘’Likums stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 pants stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.’’

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 11

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

Likums stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.1 pants stājas spēkā nākamajā dienā pēc šā likuma izsludināšanas.