Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā"

Anotācija

 

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Komerclikumā

 

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Ikvienam pēc rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt ziņas par komercreģistra ierakstiem un komersanta reģistrācijas lietā esošo dokumentu atvasinājumus papīra vai elektroniskā formā. Dokumenta atvasinājuma pareizība apliecināma normatīvajos aktos dokumentu izstrādāšanas jomā noteiktajā kārtībā, ja vien šo dokumentu pieprasītājs neatsakās no šāda apliecinājuma. Izsniedzot papīra dokumentu atvasinājumus elektroniskā formā, to pareizību apliecina Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā. Izsniegtās elektroniskās kopijas neapliecina ar vārdiem "kopija pareiza", ja vien pieprasītājs nav nepārprotami pieprasījis šāda apstiprinājuma sniegšanu."

 

2. Papildināt 8.panta piekto daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

 

"41) ziņas par komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu;".

 

3.  9.pantā:

papildināt pirmo daļu ar ceturto, piekto un sesto teikumu šādā redakcijā:

 

 

"Svešvalodā sastādītiem privātiem dokumentiem pievieno apliecinātu tulkojumu latviešu valodā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā. Visi ieraksta izdarīšanai nepieciešamie dokumenti un citi likumā noteiktie dokumenti komercreģistra iestādei iesniedzami vienā formā – papīra vai elektroniskā. Ja pieteikums tiek iesniegts elektroniski, izmantojama komercreģistra iestādes pārziņā esošā speciālā tiešsaistes forma.";

 

papildināt trešo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Gada pārskats un tam pievienojamie dokumenti lietā glabājas tikai elektroniskā formā."

 

 

4.  10.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "ieinteresētās personas pieteikuma" ar vārdiem "valsts pārvaldes iestādes lēmuma, publiska reģistra informācijas";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Personas paraksts uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komerc­reģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēja apliecināma notariāli. Ja pieteikums iesniegts elektroniski un parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, personas rīcībspēju pārbauda komercreģistra iestādes amatpersona. Individuālā komersanta parakstu vai tādas kapitālsabiedrības, kurā ir viens dibinātājs, dibinātāja parakstu uz pieteikuma par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā, kā arī šīs personas rīcībspēju var apliecināt komercreģistra iestādes amatpersona. Speciāls pilnvarojums citai personai parakstīt pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā apliecināms notariāli."

 

5. Papildināt 12.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(31) Ja konstatēta pretruna starp latviešu valodā un ārvalsts valodā iesniegtajiem dokumentiem, trešā persona var atsaukties arī uz ārvalsts valodā iesnieg tajiem dokumentiem, izņemot gadījumu, kad komersants pierāda, ka trešā persona ir zinājusi dokumentu saturu latviešu valodā."

 

6. Papildināt 13.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

 

"(3) Pēc komersanta filiāles ierakstīšanas komercreģistrā tai izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā norāda filiāles:

1) firmu;

2) komersanta (izņemot ārvalsts komersanta) reģistrācijas numuru;

3) reģistrācijas numuru;

4) reģistrācijas vietu;

5) reģistrācijas datumu."

 

 

7.  17.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "citos dokumentos" ar vārdiem "papīra vai elektroniskā formā, kā arī komersanta mājaslapā";

papildināt otro daļu aiz vārdiem "tās dokumentos" ar vārdiem "papīra vai elektroniskā formā".

 

8. Papildināt 144.panta pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:

 

"11) sabiedrības galvenās komercdarbības jomas;".

 

 

9. Izteikt 154.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

 

"(1) Mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz eksperts, kurš iekļauts komercreģistra iestādes apstiprinātajā sarakstā. Par ekspertu nedrīkst būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks līdz trešajai radniecības pakāpei, laulātais un svainis līdz otrajai svainības pakāpei, kā arī persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā. Dalībnieki paši mantisko ieguldījumu drīkst novērtēt tikai šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos."

 

10. Papildināt 169.pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(11) Valdes un padomes pieņemtie lēmumi, kā arī valdes un padomes locekļu rīcība ir saistoša sabiedrībai arī gadījumos, kuri neatbilst sabiedrības komercdarbības jomām, ja vien ir ievērots normatīvajos aktos noteiktais pilnvarojums un prasības."

 

11. Papildināt 181.panta trešo daļu aiz vārda "norādot" ar vārdiem "akciju skaitu, kā arī".

 

12. Izteikt 187.panta sesto daļu šādā redakcijā:

 

"(6) Par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos valde iesniedz komercreģistra iestādei precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru. Ja daļas tiek atsavinātas, dalībnieku reģistra eksemplāru paraksta arī daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs vai arī tam pievieno citus pierādījumus, kas apliecina daļu pāreju."

 

13. Papildināt 202.panta otro daļu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

 

"41) precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru;".

 

14. Papildināt 240.pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(41) Sabiedrības akciju pieņemšana par garantiju (galvojumu) no pašas sabiedrības vai personas, kas darbojas savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā, ir uzskatāma par pirkumu."

 

15.  268.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

 

"9) atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem, tajā skaitā par atlīdzības noteikšanu akcijās;";

 

papildināt pirmo daļu ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

 

"11) atlīdzības noteikšanu revidentam;

12) valdes un padomes locekļiem paredzētās atlīdzības noteikšanas vispārējiem principiem, veidiem un kritērijiem."

 

16. Izslēgt 319.panta otro daļu.

 

17.  338.pantā:

papildināt otro daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

 

"61) tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem, kā arī ekspertiem;";

 

aizstāt piektajā daļā vārdus "komercreģistra iestādes" ar vārdiem "komercreģistra iestādē".

 

18. Izteikt 339.panta otro daļu šādā redakcijā:

 

"(2) Sabiedrības var sagatavot kopēju prospektu, norādot reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus atsevišķi par katru sabiedrību."

 

19. Papildināt 350.pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā:

 

"(41) Pēc reorganizācijas spēkā stāšanās to vērtspapīru īpašniekiem, kas nav akcijas un kas dod īpašas tiesības īpašniekiem iegūstošajās sabiedrībās, kurās šos vērtspapīrus saskaņā ar reorganizācijas līguma projektu var izmantot, ir tiesības, kas ir līdzvērtīgas tiesībām, kādas tiem ir bijušas sadalītajā sabiedrībā, ja vien šo tiesību maiņa nav apstiprināta minēto vērtspapīru īpašnieku kopsapulcē vai to ir paredzējuši paši vērtspapīru īpašnieki, vai arī ja vien īpašniekiem nav tiesību uz to vērtspapīru atpirkšanu."

 

20. Izteikt 356.pantu šādā redakcijā:

 

"356.pants. Mantas sadalīšana, ja tā nav atrunāta reorganizācijas līgumā

Sašķelšanās gadījumā mantas sastāvā esošie aktīvi, kuru sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, tiek sadalīti starp iegūstošajām sabiedrībām proporcionāli to daļai, ko tās ieguvušas no sadalāmās sabiedrības saskaņā ar reorganizācijas līgumu. Par mantas sastāvā ietilpstošajām saistībām, kuru sadalījums nav noteikts reorganizācijas līgumā, iegūstošās sabiedrības atbild solidāri."

 

21. Papildināt likumu ar "D" daļu šādā redakcijā:

 

"D daļa

Komercdarījumi

 

XIX sadaļa

Komercdarījumu vispārīgie noteikumi

 

380.pants. Komercdarījumu jēdziens

Komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar viņa komercdarbību.

 

381.pants. Vienpusējs komercdarījums

Ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi.

 

382.pants. Komercdarījuma pieņēmums

(1) Individuāla komersanta darījums šaubu gadījumā ir uzskatāms par komercdarījumu.

(2) Individuāla komersanta parakstīts parāda akts uzskatāms par parakstītu saistībā ar viņa veikto komercdarbību, ciktāl no šī akta neizriet pretējais.

 

383.pants. Komerciālās paražas

Iztulkojot komersanta gribas izteikumu, kā arī rīcības nozīmi un sekas, komersantu savstarpējās tiesiskajās attiecībās ņem vērā komerctiesiskajā apgrozībā attiecīgajā nozarē pastāvošās paražas.

 

384.pants. Komersanta klusēšana

(1) Ja komersants, kurš slēdz darījumus citu personu labā vai sagatavo to noslēgšanu (piemēram, komercaģents, mākleris, komisionārs, ekspeditors), saņem priekšlikumu par šāda darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu no personas, ar kuru viņam ir komercdarījumu attiecības, komersanta pienākums ir iespējami īsā laikā atbildēt uz šo priekšlikumu. Ja komersants nesniedz atbildi, uzskata, ka viņš piekrīt minētajam priekšlikumam.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētās sekas iestājas arī tad, ja komersants saņem priekšlikumu par darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu no personas, kurai viņš ir piedāvājis nodarboties ar šādu darījumu slēgšanu vai to noslēgšanas sagatavošanu minētās personas labā.

 (3) Arī tad, ja komersants noraida priekšlikumu par darījuma slēgšanu vai noslēgšanas sagatavošanu, viņam ir pienākums uz priekšlikuma izteicēja rēķina nodrošināt tādas preces pagaidu uzglabāšanu, kas nosūtīta līdz ar priekšlikumu, ciktāl tas nav saistīts ar nesamērīgiem izdevumiem un ciktāl komersantam ir nodrošināta preces uzglabāšanas izdevumu segšana.

 

385.pants. Komersanta rūpības pienākums

(1) Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar īpašu (krietna un kārtīga komersanta) rūpību.

(2) Šā panta pirmā daļa neierobežo likuma noteikumus, kuros noteikta parādnieka atbildība par ļaunu nolūku un rupju neuzmanību vai tādas rūpības trūkumu, kādu viņš mēdz ievērot savās paša lietās.

 

386.pants. Solidārā atbildība

Ja vairāki komersanti kopīgi uzņemas izpildīt dalāmu saistību, šaubu gadījumā viņi par šo saistību atbild solidāri.

 

387.pants. Galvojums

Komersants, kurš ar komercdarījumu uzņēmies galvot par trešās personas parādu, atbild kreditoram kā pats parādnieks un nav tiesīgs prasīt, lai kreditors ar prasījumu vispirms vēršas pie galvenā parādnieka.

 

388.pants. Atlīdzība un procentu aprēķināšana

(1) Komersants, kurš citas personas labā slēdz darījumus vai sagatavo to noslēgšanu, vai sniedz pakalpojumus, ir tiesīgs prasīt atlīdzību arī tad, ja tā nav nolīgta. Atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši attiecīgajā apvidū parasti maksājamās atlīdzības likmēm.

(2) Par aizdevumiem, priekšapmaksām, izdevumiem un citiem maksājumiem šā panta pirmajā daļā minētais komersants ir tiesīgs aprēķināt likumiskos procentus no attiecīgā maksājuma izdarīšanas dienas.

 

389.pants. Cesijas spēkā esamība

(1) Ja kreditors un parādnieks vienojušies, ka naudas prasījums, kas izriet no viņu noslēgtā abpusējā komercdarījuma, nav cedējams, šī prasījuma cesija par labu trešajai personai tomēr ir spēkā.

(2) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta pirmās daļas noteikumiem, nav spēkā.

 

390.pants. Izpildījuma laiks

Komercdarījumos saistības izpildījumu var prasīt un dot vienīgi komersanta parastajā darba laikā, ja vien no lietas apstākļiem neizriet citādi.

 

391.pants. Vidēja labuma prece

Ja komersanta saistības priekšmets ir prece, ko raksturo šķira un daudzums, saistības izpildei dodamas vidēja labuma preces, ja vien darījuma dalībnieki nav vienojušies citādi. Ar vidēja labuma preci saprot preci, kas par tādu atzīta saistības izpildījuma vietas komerctiesiskajā apgrozībā.

 

392.pants. Mērvienības un valūta

Šaubu gadījumā uzskata, ka komercdarījuma dalībnieki ir vienojušies par tādām garuma, laukuma, tilpuma, masas un citām mērvienībām, kā arī valūtu, kāda pastāv attiecīgās saistības izpildījuma vietā.

 

393.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Komersants ir tiesīgs aizturēt viņa valdījumā esošas otram komersantam piederošās kustamās lietas un vērtspapīrus, kuri atbilstoši otra komersanta gribai uz komercdarījumu pamata ir nonākuši aizturētāja valdījumā, un neizdot šos priekšmetus tik ilgi, kamēr nav apmierināts tāds aizturētāja naudas prasījums pret otru komersantu, kas izriet no viņu noslēgtā abpusējā komercdarījuma. Lai panāktu šāda prasījuma apmierināšanu, komersants var aizturēt arī tādus priekšmetus, kurus viņš ieguvis īpašumā no otra komersanta vai no trešās personas, taču par labu otram komersantam, un kurus aizturētājam ir pienākums nodot otra komersanta īpašumā.

(2) Aizturējuma tiesības var izlietot tikai tad, ja otra komersanta saistība ir jau izpildāma un nav aprobežota nedz ar nosacījumu, nedz ar termiņu.

(3) Aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura uz aizturēto priekšmetu ieguvusi komercķīlas tiesību. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami Komercķīlas likuma 40.panta noteikumi. Tāpat aizturējuma tiesības nav spēkā pret trešo personu, kura pirms aiztur ējuma tiesību izlietošanas tiesīgā kārtā ieguvusi kādu citu lietu tiesību uz aizturēto priekšmetu.

(4) Komersants nav tiesīgs aizturēt priekšmetus, ar ko viņam ir pienākums noteiktā veidā rīkoties, pamatojoties uz saistību, kuru komersants uzņēmies pret otru komersantu.

(5) Otrs komersants var novērst aizturējuma tiesību izlietošanu, dodot aizturētājam pienācīgu nodrošinājumu. Par šādu nodrošinājumu nevar būt trešās personas galvojums, izņemot gadījumu, kad aizturētājs piekrīt saņemt šādu nodrošinājumu. Uz lietām, kas saņemtas kā nodrošinājums, aizturētājs iegūst ķīlas tiesību atbilstoši likuma noteikumiem par ķīlas tiesības nodibināšanu.

 

394.pants. Aizturētāja tiesības apmierināt prasījumu

(1) Aizturētājs ir tiesīgs apmierināt savu prasījumu pret otru komersantu, pārdodot aizturētos priekšmetus izsolē ar tiesas starpniecību, ja vien viņi nav noteikti vienojušies, ka aizturētājam ir tiesības pārdot aizturētos priekšmetus par brīvu cenu. Aizturētāja prasījuma apmierināšanai attiecīgi piemērojami Civillikuma noteikumi par rokas ķīlas tiesību.

(2) Pret citām personām, kuras nav minētas šā likuma 393.panta trešajā daļā un kurām par labu aizturētie priekšmeti tikuši apķīlāti pēc aizturējuma tiesību izlietošanas, aizturētājam ir pirmtiesība apmierināt savu prasījumu no aizturēto priekšmetu pārdošanas.

 

395.pants. Kustamu lietu labticīga iegūšana īpašumā

(1) Arī tad, ja komersants uz komercdarījuma pamata atsavina viņam nepiederošu lietu par labu citai personai, ieguvējs iegūst īpašuma tiesību uz šo lietu, izņemot gadījumu, ja viņš nodošanas brīdī nav bijis labticīgs. Ieguvējs nav labticīgs, ja viņam ir zināms, ka lieta nepieder atsavinātājam vai atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar šo lietu, vai arī ieguvējam tas nav zināms rupjas neuzmanības dēļ.

(2) Ja atsavinātā lieta ir apgrūtināta ar trešo personu tiesībām, šīs tiesības izbeidzas līdz ar īpašuma tiesības pāreju labticīgam ieguvējam, izņemot gadījumu, ja viņš nodošanas brīdī ir zinājis par minētajām tiesībām vai arī nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.

(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz noziedzīgā ceļā iegūtām lietām, nozaudētām lietām vai tādām lietām, uz kurām pretēji īpašnieka gribai lietas valdījums izbeidzies, izņemot naudu, uzrādītāja vērtspapīrus, kā arī lietas, kuras pārdotas izsolē ar tiesas starpniecību.

 

396.pants. Likumiskā rokas ķīlas tiesība

(1) Komersanta likumiskajai rokas ķīlas tiesībai attiecīgi piemēro Civillikuma noteikumus par rokas ķīlas tiesību, ciktāl šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ķīlas ņēmējs, kura prasījumu parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, ir tiesīgs, vismaz mēnesi iepriekš par to paziņojot parādniekam, uz parādnieka rēķina pārdot likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmetu labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus.

(3) Likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmeta izsoli zvērināts tiesu izpildītājs izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles dienas. Sludinājumā norāda šādas ziņas:

1) ķīlas ņēmēja un parādnieka nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, bet fiziskai personai – vārdu un uzvārdu;

2) pārdodamā ķīlas tiesības priekšmeta īsu aprakstu un atrašanās vietu;

3) vietu, kur var iepazīties ar izsoles noteikumiem un izsoles sākumcenu;

4) pārdošanas laiku un vietu;

5) citus izsoles noteikumus, kurus zvērināts tiesu izpildītājs uzskata par nepieciešamiem.

(4) Likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmetu pārdod par visaugstāko cenu, kāda ir iespējama pārdošanas laikā un nenovilcina pārdošanu.

 (5) Ķīlas ņēmējs atbild parādniekam par likumiskās rokas ķīlas tiesības priekšmeta pārdošanu kā pilnvarnieks, un viņa pienākums ir atlīdzināt parādniekam visus zaudējumus, kurus ķīlas ņēmējs varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

 

397.pants. Konosaments, kravas pavadzīme un noliktavas zīme kā ordera vērtspapīri

(1) Konosamentu, kravas pavadzīmi un noliktavas zīmi var nodot tālāk ar indosamentu, ja tas attiecīgajā dokumentā ir tieši norādīts (turpmāk šīs sadaļas ietvaros – ordera vērtspapīrs).

(2) Indosaments pārnes indosatāram visas no indosētā ordera vērtspapīra izrietošās tiesības.

(3) Parādnieks var celt pret ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju vienīgi tās ierunas, kuras attiecas uz ordera vērtspapīrā ietvertā parādnieka gribas izteikuma spēkā esamību un izriet no ordera vērtspapīra satura vai arī kuras parādniekam ir pret pašu ordera vērtspapīra leģitimēto turētāju.

(4) Parādniekam ir pienākums izpildīt savu saistību, vienīgi saņemot pretī ordera vērtspapīru ar ordera vērtspapīra leģitimētā turētāja kvitējumu par izpildi. Ja saistība izpildīta daļēji, par to izdarāma atbilstoša atzīme ordera vērtspapīrā, izsniedzot parādniekam kvīti par daļēju izpildi.

 

398.pants. Indosamenta forma un blanko indosaments

(1) Indosamentu raksta uz ordera vērtspapīra vai tam pievienotās lapas. Indosamentu paraksta indosants.

(2) Indosamentā var nenorādīt indosatāru, un indosaments var izpausties tikai indosanta parakstā (blanko indosaments). Pēdējā gadījumā indosaments, lai tas būtu spēkā, ir rakstāms ordera vērtspapīra otrā pusē vai uz pievienotās lapas.

(3) Ja taisīts blanko indosaments, ordera vērtspapīra turētājs var:

1) aizpildīt indosamentu uz sava vai citas personas vārda;

2) indosēt ordera vērtspapīru tālāk ar blanko indosamentu vai uz kādas citas personas vārda;

3) nodot ordera vērtspapīru tālāk, neaizpildot blanko indosamentu un netaisot jaunu indosamentu.

 

399.pants. Ordera vērtspapīra turētāja leģitimācija

(1) Persona, kuras rokās nonācis ordera vērtspapīrs, atzīstama par tā leģitimēto turētāju, ciktāl viņa pierāda savas tiesības ar indosamentu nepārtrauktu rindu, turklāt arī tad, ja pēdējais ir blanko indosaments. Šajā ziņā izsvītrotie indosamenti uzskatāmi par neierakstītiem. Ja blanko indosamentam seko kāds cits indosaments, pieņem, ka šā pēdējā indosamenta parakstītājs ieguvis ordera vērtspapīru uz blanko indosamenta pamata.

 (2) Ja ordera vērtspapīrs tā agrākajam turētājam ir nozudis, jaunajam turētājam, kurš savas tiesības pierāda saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem, ir pienākums atdot ordera vērtspapīru tikai tad, ja viņš to ir ieguvis ļaunā ticībā vai arī pieļaujot rupju neuzmanību.

(3) Parādniekam ir pienākums pārbaudīt, vai ordera vērtspapīrā ierakstīto indosamentu rinda ir nepārtraukta, bet viņam nav pienākuma pārliecināties par indosantu parakstu īstumu.

 

400.pants. Noilgums

No abpusēja komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

 

XX sadaļa

Atsevišķu komercdarījumu veidu īpašie noteikumi

 

1.nodaļa

Komerciālā pirkuma līgums

 

401.pants. Komerciālā pirkuma līguma jēdziens

(1) Komerciālā pirkuma līgums (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – pirkuma līgums) ir tāds pirkuma līgums, kura objekts ir prece un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants. Prece šā likuma izpratnē ir pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības.

(2) Šīs nodaļas noteikumi par preces pirkumu piemērojami arī vērtspapīru pirkumam.

 

402.pants. Pircēja nokavējums

(1) Ja pircējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem preci, pārdevējs ir tiesīgs uz pircēja rēķina un riska nodot preci glabājumā par samērīgu samaksu publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot pircējam.

(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu, pārdevējs ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot pircējam, uz pircēja rēķina pārdot preci labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ievērojot Civillikuma 2073.panta un turpmāko pantu noteikumus. Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, pārdevējs ir tiesīgs pārdot par brīvu cenu bez izsoles, iepriekš par to nepaziņojot pircējam. Ja prece tiek pārdota par zemāku cenu, nekā nolīgts pirkuma līgumā, pircēja pienākums ir samaksāt pārdevējam starpību starp nolīgto cenu un preces pārdošanas cenu.

(3) Ja prece tiek pārdota labprātīgā publiskā izsolē ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, pārdevēja pienākums ir saprātīgā termiņā pirms izsoles paziņot pircējam par izsoles laiku un vietu, turklāt pircējs ir tiesīgs piedalīties solīšanā. Pārdevēja pienākums ir nekavējoties paziņot pircējam par pārdošanu. Ja pārdevējs neizpilda minēto pienākumu, viņš atbild par pircējam nodarītajiem zaudējumiem. 

(4) Šā panta noteikumi neierobežo pārdevēja tiesības, kuras saskaņā ar Civillikumu viņš var izlietot, ja pircējs pieļauj nokavējumu.

 

403.pants. Pirkums ar specifikāciju

(1) Ja atbilstoši pirkuma līgumam pircējs ir tiesīgs tuvāk noteikt preces formu, izmēru, kvalitāti, šķiru vai citas preci raksturojošas pazīmes, pircējam ir pienākums tās noteikt nolīgtajā termiņā vai iespējami īsā laikā pēc pārdevēja pieprasījuma saņemšanas.

(2) Ja pircējs pieļauj nokavējumu preces pazīmju noteikšanā, pārdevējs ir tiesīgs pircēja vietā noteikt minētās pazīmes vai vienpusēji atkāpties no līguma, vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pircēja nokavējuma dēļ.

(3) Ja pārdevējs pircēja vietā pats nosaka preces pazīmes, viņa pienākums ir paziņot pircējam par šo specifikāciju un nolikt saprātīgu termiņu, kurā pircējs var noteikt citu specifikāciju. Ja minētajā termiņā pircējs nepaziņo pārdevējam par citu specifikāciju, pircējam ir saistoša pārdevēja noteiktā specifikācija.

 

404.pants. Termiņpirkums

(1) Termiņpirkums ir tāds pirkuma līgums, ar ko vismaz viens no līdzējiem ir apņēmies precīzi izpildīt savu saistību noteiktā dienā vai noteiktā laikposmā, un atbilstoši līdzēju noteikti izteiktai gribai nolīgtais izpildījuma laiks ir šī līguma būtiska sastāvdaļa.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais līdzējs neizpilda savu saistību nolīgtajā dienā vai laikposmā, otrs līdzējs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no līguma vai prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas parādnieka nokavējuma dēļ otram līdzējam radušies par līguma neizpildi. Otrs līdzējs var prasīt no parādnieka saistības izpildi tikai tad, ja viņš nekavējoties pēc termiņa izbeigšanās paziņo parādniekam par savu vēlmi, lai saistība tiktu izpildīta. 

(3) Ja pircējs prasa atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies pārdevēja saistības neizpildes dēļ, un precei ir tirgus cena, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši starpībai starp nolīgto pirkuma cenu un šādas preces tirgus cenu, kāda pastāv pārdevēja saistības izpildes laikā un vietā, ja puses nav vienojušās citādi.

 

405.pants. Pircēja pienākums pārbaudīt preci un paziņot par tās trūkumiem

(1) Ja pirkuma līgums ir abpusējs komercdarījums, pircējam ir pienākums iespējami īsā laikā pēc preces saņemšanas to pārbaudīt. Konstatējot preces trūkumus, pircēja pienākums ir nekavējoties paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem, norādot to veidu un apmēru.

 (2) Ja pircējs atbilstoši šā panta pirmās daļas noteikumiem nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskata, ka pircējs ir pieņēmis preci, un viņš zaudē Civillikuma 1620.panta otrajā daļā paredzētās tiesības prasīt pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu, izņemot gadījumu, kad precei ir apslēpti trūkumi, kurus nebija iespējams konstatēt, pārbaudot preci.

(3) Ja preces apslēptie trūkumi tiek konstatēti vēlāk, pircēja pienākums ir nekavējoties pēc to konstatēšanas paziņot pārdevējam par šiem trūkumiem. Ja pircējs nepaziņo pārdevējam par saņemtās preces trūkumiem, uzskata, ka pircējs ir pieņēmis preci ar minētajiem apslēptajiem trūkumiem.

(4) Šā panta noteikumi nav piemērojami, ja pārdevējs ļaunā nolūkā ir noklusējis vai apslēpis preces trūkumus vai arī noteikti apgalvojis, ka precei ir zināmas īpašības.

 

406.pants. Preces pagaidu uzglabāšana

(1) Ja pirkuma līgums ir abpusējs komercdarījums un pircējs ir paziņojis pārdevējam par tādas preces trūkumiem, kas pircējam piegādāta no citas vietas, pircēja pienākums ir gādāt par šīs preces pagaidu uzglabāšanu.

(2) Preci, kura ātri bojājas vai pakļauta citam riskam, vai kuras glabāšana ir saistīta ar nesamērīgiem izdevumiem, pircējs ir tiesīgs pārdot, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

 

407.pants. Preces iepakojuma masa

(1) Ja pirkuma maksa ir nosakāma atbilstoši preces masai, preces iepakojuma masa netiek ņemta vērā, ja vien no līguma vai tās vietas komerciālajām paražām, kurā pārdevējam ir pienākums izpildīt savu saistību, neizriet citādi.

(2) Šā likuma ietvaros ar jēdzienu "iepakojums" tiek saprasti arī konteineri, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.

 

408.pants. Maiņas, piegādes un uzņēmuma līgumam piemērojamie noteikumi

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecīgi piemērojami arī tādam maiņas un piegādes līgumam (Civillikuma 2092. un 2109.pants), kura priekšmets ir prece un kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants.

(2) Šīs nodaļas noteikumi piemērojami tādam līgumam par kustamas lietas izgatavošanu no uzņēmēja sagādātā materiāla (Civillikuma 2214.panta pirmā daļa), kurā vismaz viens no līdzējiem ir komersants.

 

2.nodaļa

Komerciālās komisijas līgums

 

409.pants. Komerciālās komisijas līguma jēdziens un komisijas aģents

(1) Ar komerciālās komisijas līgumu komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju.

(2) Komisijas aģents ir tāds komisionārs, kurš apņēmies savā vārdā, bet uz komitenta rēķina pastāvīgi slēgt darījumus ar trešajām personām. Komisijas aģenta un komitenta savstarpējām attiecībām attiecīgi piemērojami šā likuma 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60. un 61.panta noteikumi.

 

410.pants. Komisionāra pienākumi

(1) Komisionāram ir pienākums izpildīt komisiju ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. Komisionāram it īpaši ir pienākums ievērot komitenta intereses un viņa norādījumus.

(2) Komisionārs nodod komitentam visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Komisionāram it īpaši ir pienākums nekavējoties paziņot komitentam par komisijas izpildi.

(3) Komisionāra pienākums ir sniegt komitentam norēķinu par katru noslēgto darījumu, kā arī nodot komitentam to, ko komisionārs ir ieguvis, veicot savus pienākumus.

(4) Komisionārs atbild komitentam par darījuma izpildi, ja viņš vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi nav norādījis komitentam trešo personu, ar ko ir noslēgts šis darījums.

 

411.pants. Komitenta norādījumi

(1) Ja komisionārs nerīkojas atbilstoši komitenta norādījumiem, viņš atbild par komitentam nodarītajiem zaudējumiem, turklāt komitentam nav pienākuma atzīt attiecīgo darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina.

(2) Komisionārs ir tiesīgs atkāpties no komitenta norādījumiem vienīgi tad, ja viņam ir pamats pieņemt, ka tāpat attiecīgajā gadījumā, zinot lietas apstākļus, rīkotos pats komitents. Šādā gadījumā komisionāra pienākums ir nekavējoties paziņot komitentam par savu atkāpšanos no norādījumiem un sagaidīt komitenta lēmumu, ja vien nepastāv nokavējuma risks.

 

412.pants. Cenas robežas

(1) Ja komisionārs, noslēdzot darījumu ar trešo personu, pārkāpj komitenta noteiktās cenas robežas un komitents negrib atzīt attiecīgo darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina, komitenta pienākums ir to darīt zināmu komisionāram nekavējoties pēc paziņojuma par komisijas izpildi saņemšanas. Pretējā gadījumā uzskatāms, ka komitents ir piekritis komisionāra pieļautajai atkāpei no cenas robežām.

(2) Ja komisionārs vienlaikus ar paziņojumu par komisijas izpildi piedāvā segt starpību starp komitenta noteikto un darījumā ar trešo personu nolīgto cenu, komitents nav tiesīgs atteikties atzīt darījumu par noslēgtu uz viņa rēķina.

 

413.pants. Izdevīgāki noteikumi

(1) Ja komisionārs noslēdz darījumu ar izdevīgākiem noteikumiem, nekā tos noteicis komitents, no šādas darījuma noslēgšanas gūtais labums pienākas komitentam.

(2) Par izdevīgāku noteikumu it īpaši uzskatāma pārdošanas cena, kas pārsniedz komitenta noteikto zemāko cenas robežu, kā arī iepirkuma cena, kura nesasniedz komitenta noteikto augstāko cenas robežu.

 

414.pants. Prece ar trūkumiem vai bojāta prece

(1) Ja komisionāram piegādātajai un tālāk nosūtāmajai precei ir ārēji trūkumi vai bojājumi, komisionāra pienākums ir izlietot savas tiesības pret pārvadātāju, ekspeditoru, glabātāju vai pārdevēju (iepirkuma komisijas gadījumā), gādāt par pierādījumiem, kas apliecina preces stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot komitentam. Ja komisionārs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies komitentam.

(2) Ja prece ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai draud notikt izmaiņas, kas var izraisīt preces vērtības pazemināšanos, un nav laika, lai saņemtu komitenta norādījumus par turpmāko rīcību ar preci, vai arī komitents vilcinās dot norādījumus, komisionārs ir tiesīgs uz komitenta rēķina pārdot preci, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

 

415.pants. Preces nodošana glabājumā vai tās pārdošana

Ja komitents nerīkojas ar iepirkto vai pārdodamo preci, kas atrodas komisionāra glabājumā, lai gan atbilstoši lietas apstākļiem komitentam ir pienākums to darīt, komisionārs ir tiesīgs atbilstoši šā likuma 402.panta noteikumiem nodot preci glabājumā citai personai vai to pārdot.

 

416.pants. Komisionāra atbildība par preci

(1) Komisionārs atbild par viņa glabājumā esošās preces bojājumiem, bojāšanos vai bojāeju, kuru viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

(2) Par to, ka prece nav apdrošināta, komisionārs atbild tikai tad, ja komitents bija devis komisionāram norādījumu apdrošināt preci.

 

417.pants. Pienākums pārbaudīt preci un preces pagaidu uzglabāšana

(1) Ja komisionāram uzticēts veikt iepirkuma komisiju un komisijas līgums ir abpusējs komercdarījums, komitenta pienākumam pārbaudīt preci un paziņot komisionāram par konstatētajiem preces trūkumiem, kā arī pienākumam uzglabāt preci un tiesībām to pārdot attiecīgi piemērojami šā likuma 405. un 406.panta noteikumi.

(2) Arī tad, ja komitents nav savlaicīgi paziņojis komisionāram par preces trūkumiem, komitents ir tiesīgs prasīt, lai komisionārs viņam cedē prasījumus, kādi komisionāram ir pret trešo personu, no kuras viņš nopircis preci uz komitenta rēķina.

 

418.pants. No komisijas darījuma izrietošie prasījumi

(1) Prasījumus, kuri izriet no darījuma, ko noslēdzis komisionārs uz komitenta rēķina (tajā skaitā prasījumus par pirkuma līguma atcelšanu vai preces cenas samazināšanu), komitents ir tiesīgs izlietot pret parādnieku tikai pēc tam, kad komisionārs šos prasījumus ir cedējis komitentam.

(2) Attiecībās starp komitentu un komisionāru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par komitenta prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti komitentam.

 

419.pants. Priekšapmaksa un pēcapmaksa

(1) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas par labu trešajai personai veic priekšapmaksu vai vienojas par pēcapmaksu, risku par šādu rīcību nes komisionārs.

(2) Ja komisionārs bez komitenta piekrišanas pārdod trešajai personai preci vai vērtspapīrus ar pēcapmaksu, komisionāra pienākums ir nekavējoties samaksāt komitentam visu pirkuma maksu trešās personas vietā.

 

420.pants.  Komisionāra tiesības uz provīziju un izdevumu atlīdzināšanu

(1) Komisionāram ir tiesības uz nolīgto provīziju, līdzko un ciktāl trešā persona ir izpildījusi ar komisionāru noslēgto darījumu. Komisionāram ir tiesības uz provīziju arī tad, ja darījums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.

(2) Komitenta pienākums ir atlīdzināt komisionāram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami komisijas izpildei. Šie izdevumi ietver arī atlīdzību par komisionāra noliktavas telpu vai citu glabāšanai piemērotu vietu un transportlīdzekļu izmantošanu komisijas izpildei.

 

421.pants. Delkrēdere

(1) Komisionāram, kurš galvo par trešās personas saistības izpildi, ir tiesības uz īpašu atlīdzību (delkrēderi).

(2) Iestājoties trešās personas saistības izpildes termiņam vai nosacījumam, šā panta pirmajā daļā minētais komisionārs atbild komitentam par minētās saistības izpildi tieši un komisionārs nav tiesīgs prasīt, lai komitents ar savu prasījumu vispirms vēršas pie trešās personas.

 

422.pants. Komisionāra likumiskā rokas ķīlas tiesība

Uz komisionāra valdījumā esošo komisijas preci viņam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība, kas nodrošina komisionāra prasījumus pret komitentu par provīzijas un delkrēderes samaksu, kā arī par komisijas izpildei nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu.

 

423.pants. Komisionāra tiesības gūt apmierinājumu no prasījumiem

Komisionāram ir pirmtiesība pret komitentu un viņa kreditoriem apmierināt šā likuma 418.pantā minētos prasījumus, kuriem iestājies izpildes termiņš vai nosacījums, izlietojot no komisijas darījuma izrietošos prasījumus. Šajā ziņā komisionārs ir tiesīgs no komisijas darījuma izrietošos prasījumus atteikties cedēt par labu komitentam, saņemt un paturēt uz šo prasījumu pamata doto izpildījumu, likt šos prasījumus priekšā ieskaitam, kā arī tos cedēt citai personai.

 

3.nodaļa

Ekspedīcijas līgums

 

424.pants. Ekspedīcijas līguma jēdziens

Slēdzot ekspedīcijas līgumu, komersants, kurš sniedz kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), apņemas uz nosūtītāja rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, bet nosūtītājs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

 

425.pants. Kravas ekspedīcijas pakalpojumi

(1) Ekspeditoram, sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ja puses nav vienojušās citādi, ir tiesības:

1) noteikt transporta veidu un kravas pārvadāšanas ceļu;

2) izvēlēties personas, kas kravu nogādās saņēmējam, noslēgt kravas nogādāšanai nepieciešamos pārvadājuma, glabājuma un ekspedīcijas līgumus, sniegt minētajām personām informāciju un norādījumus, veikt attiecīgos maksājumus.

(2) Ekspeditoram, sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ir pienākums pieprasīt aktus, ja kravas pārvadājumā konstatēti pārkāpumi, nosūtītāja vai saņēmēja uzdevumā piedalīties aktu sastādīšanā, kā arī, nodrošinot nosūtītāja tiesības, viņa vārdā savlaicīgi iesniegt pretenzijas un prasības.

(3) Ekspeditors veic arī citus nolīgtos pienākumus, kas saistīti ar kravas nogādāšanas organizēšanu, tajā skaitā apdrošina, iepako, marķē un muito kravu. Ekspeditoram ir pienākums noslēgt līgumus ar trešajām personām, kas nepieciešami minēto pienākumu izpildei, tikai tad, ja šāds pienākums izriet no ekspedīcijas līguma.

(4) Kravas nogādāšanas organizēšanai nepieciešamos līgumus ar trešajām personām ekspeditors slēdz savā vārdā vai arī nosūtītāja vārdā, ja ekspeditors ir tam pilnvarots.

(5) Ekspeditoram ir pienākums ievērot nosūtītāja intereses un norādījumus. Ekspeditors nav tiesīgs aprēķināt nosūtītājam lielāku maksu par kravas pārvadājumu nekā to, kādu viņš nolīdzis ar pārvadātāju.

 

426.pants. Kravas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par kravu

(1) Nosūtītājam ir pienākums, ciktāl tas ir nepieciešams, iepakot un marķēt ekspedīcijai nododamo kravu, iesniegt ekspeditoram kravas pavad­dokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai ekspeditors varētu izpildīt savus pienākumus, tajā skaitā informāciju par kravu, kura pārvadājama un uzglabājama atbilstoši īpašiem noteikumiem un kurai nepieciešams speciāls aprīkojums vai apkalpošana. Ja ekspedīcijai tiek nodota bīstama krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēka dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi, nosūtītāja pienākums ir rakstveidā informēt ekspeditoru par kravas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.

(2) Pasūtījums bīstamas kravas vai ar akcīzes nodokli apliekamas preces nogādāšanai piesakāms ekspeditoram rakstveidā.

(3) Nosūtītājs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:

1) nepienācīga kravas iepakošana vai marķēšana;

2) ekspeditora neinformēšana par kravas bīstamību;

3) nosūtītājs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī ekspeditora rīcības dēļ, nosūtītāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība.

(5) Ja nosūtītājs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild ekspeditoram par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies nosūtītāja vainas dēļ.

 

427.pants. Kravas iekraušana un izkraušana

Par kravas iekraušanu sākumpunktā ir atbildīgs nosūtītājs, bet par izkraušanu galapunktā – saņēmējs, ja ekspedīcijas līgumā nav nolīgts citādi.

 

428.pants Krava ar trūkumiem vai bojāta krava

(1) Ja kravai, ko ekspeditors saņēmis no trešās personas un kas nogādājama saņēmējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, ekspeditoram ir pienākums, nodrošinot nosūtītāja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina kravas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot nosūtītājam. Ja ekspeditors neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies nosūtītājam.

(2) Ja krava ātri bojājas vai arī vēlāk tajā notiek vai draud notikt izmaiņas, kas var izraisīt kravas vērtības pazemināšanos, un nav laika, lai saņemtu nosūtītāja norādījumus par turpmāko rīcību ar kravu, vai arī nosūtītājs vilcinās dot norādījumus, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina pārdot kravu, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus.

 

429.pants. Atlīdzības samaksa

(1) Nosūtītāja pienākums ir samaksāt ekspeditoram nolīgto atlīdzību, līdzko krava ir nodota pārvadātājam.

(2) Ja saskaņā ar nosūtītāja un ekspeditora vienošanos atlīdzība par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu ir iekasējama no saņēmēja vai citas personas, bet šī persona neveic minēto maksājumu, par atlīdzības samaksu atbild nosūtītājs.

 

430.pants. Nosūtītāja prasījumi

(1) Prasījumus, kuri izriet no līguma, ko savā vārdā noslēdzis ekspeditors uz nosūtītāja rēķina, nosūtītājs ir tiesīgs izlietot pret parādnieku tikai pēc tam, kad ekspeditors šos prasījumus ir cedējis nosūtītājam.

(2) Attiecībās starp nosūtītāju un ekspeditoru vai viņa kreditoriem šā panta pirmajā daļā minētie prasījumi uzskatāmi par nosūtītāja prasījumiem arī tad, ja tie vēl nav cedēti nosūtītājam.

 

431.pants. Gadījumi, kuros ekspeditoram ir pārvadātāja tiesības un pienākumi

(1) Ekspeditoram saistībā ar kravas nogādāšanu ir pārvadātāja tiesības un pienākumi, ja viņš ar ekspedīcijas līgumu ir noteikti apņēmies veikt kravas pārvadājumu un ar to saistītos ekspedīcijas pakalpojumus.

(2) Ekspeditors ir tiesīgs, iepriekš par to paziņojot nosūtītājam, pats veikt ekspedīcijai nodotās kravas pārvadājumu, tādējādi iegūstot pārvadātāja tiesības un pienākumus. Šādā gadījumā līdzās nolīgtajai atlīdzībai ekspeditoram ir tiesības uz atlīdzību, kāda parasti tiek maksāta par tādu pārvadājumu.

(3) Ekspeditors ir uzskatāms par pārvadātāju arī tad, ja:

1) krava tiek pārvadāta ar transportlīdzekli, kas atrodas viņa īpašumā vai turējumā;

2) ekspeditors kravas pavadzīmē ir norādīts kā pārvadātājs.

 

432.pants. Kravas apdrošināšana

Ekspeditoram ir pienākums uz nosūtītāja rēķina apdrošināt ekspedīcijai nodoto kravu, ja to pieprasa nosūtītājs vai viņi par to ir vienojušies ekspedīcijas līgumā.

 

433.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Nosūtītāja pienākums ir atlīdzināt ekspeditoram izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami ekspeditora pienākumu izpildei, arī izdevumus, kas saistīti ar:

1) muitas un citu maksājumu palielināšanos vai valūtas kursa maiņu;

2) dīkstāvi, kas radusies no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ;

3) nosūtītāja iesniegtajiem nepilnīgi, neprecīzi vai nepareizi noformētiem kravas pavaddokumentiem.

 

434.pants. Kravas nodošana glabājumā

Ja kravas saņēmējs, pieļaujot nokavējumu, nepieņem piegādāto kravu vai krava pārvadāšanas laikā tiek aizturēta no ekspeditora neatkarīgu apstākļu dēļ, ekspeditors ir tiesīgs uz nosūtītāja rēķina un riska nodot kravu glabājumā publiskā noliktavā vai citā drošā vietā, par to nekavējoties paziņojot nosūtītājam un pārvadājuma apdrošinātājam, ja apdrošināšanu veicis ekspeditors.

 

435.pants. Ekspeditora atbildība

(1) Ekspeditors atbild par viņa uzraudzībā esošās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju, nozaudēšanu vai kravas nogādāšanas nokavējumu, kuru viņš būtu varējis novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

(2) Ekspeditors nav atbildīgs par kravas nesaglabāšanu (bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu), ja viņš pierāda, ka krava nav saglabāta:

1) tāpēc, ka krava pārvadāta vaļējā transportlīdzeklī saskaņā ar ekspeditora un nosūtītāja vienošanos vai pēc nosūtītāja pieprasījuma;

2) kravas iepakojuma bojājumu dēļ, ja kravu iepakojis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs izmantojis kravas īpašībām vai standartiem neatbilstošu iepakojumu;

3) kravu iekraujot vai izkraujot, ja iekraušanu vai izkraušanu veicis nosūtītājs vai saņēmējs;

4) kravas sevišķu dabisko īpašību dēļ, kas īpaši viegli var izraisīt kravas bojājumus, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju, ja par šīm īpašībām nosūtītājs pirms kravas nodošanas ekspedīcijai nav informējis ekspeditoru;

5) kravas nepienācīgas marķēšanas dēļ, ja kravu marķējis nosūtītājs, vai tāpēc, ka nosūtītājs kravas pavaddokumentos nav norādījis kravas sevišķās īpašības, kuru dēļ nepieciešams ievērot īpašus drošības noteikumus vai veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu kravas saglabāšanu, to pārvadājot vai uzglabājot.

(3) Ekspeditors, atlīdzinot zaudējumus par kravas nesaglabāšanu, atdod arī viņam samaksāto atlīdzību par ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu un atlīdzina citus ar kravas pārvadājumu saistītos maksājumus proporcionāli nesaglabātās kravas apmēram, kā arī izdevumus, kas saistīti ar zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu atbilstoši šā likuma 437.panta noteikumiem.

(4) Par citiem zaudējumiem ekspeditors atbild tikai tad, ja viņš nav izpildījis savus pienākumus atbilstoši šā likuma 425.panta noteikumiem.

(5) Ja zaudējumi radušies arī nosūtītāja rīcības dēļ vai ekspedīcijai nodotās kravas īpašu trūkumu dēļ, ekspeditora pienākums ir atlīdzināt zaudējumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu rašanās cēlonis bijusi nosūtītāja vai ekspeditora rīcība vai ekspedīcijai nodotās kravas trūkumi.

 

436.pants. Kravas vērtības atlīdzināšana

(1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu vai bojāšanās dēļ, zaudējumu atlīdzību nosaka tādā apmērā, par kādu samazinājusies kravas vērtība, bet kravas iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ – iztrūkstošās, bojāgājušās vai nozaudētās kravas vērtībā.

(2) Kravas vērtību nosaka atbilstoši tās tirgus cenai vai arī atbilstoši tādas pašas šķiras un labuma lietu parastajai vērtībai kravas nodošanas vietā un laikā. Ja krava nodota ekspedīcijai ar pieteiktu vērtību, zaudējumu atlīdzības apmēru nosaka atbilstoši šai vērtībai, ja ekspeditors nepierāda, ka ekspedīcijai nodotās kravas vērtība bijusi mazāka.

 

437.pants. Zaudējumu atlīdzības apmēra robežas

(1) Ja ekspeditoram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies kravas bojājumu, bojāšanās, iztrūkuma, bojāejas vai nozaudēšanas dēļ, zaudējumu atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt summu, kas atbilst Starptautiskā Valūtas fonda noteiktajām 8,33 naudas norēķina vienībām par katru:

1) kravas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta visa krava;

2) bojātās vai zaudētās kravas daļas bruto masas kilogramu, ja bojāta vai zaudēta kravas daļa.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto summu pārrēķina latos atbilstoši lata vērtībai pret Starptautiskā Valūtas fonda noteikto naudas norēķina vienību tajā dienā, kad krava tikusi nodota ekspedīcijai, vai dienā, par kādu vienojušies nosūtītājs un ekspeditors. Lata vērtību pret Starptautiskā Valūtas fonda noteikto naudas norēķinu vienību aprēķina atbilstoši metodei, kādu Starptautiskais Valūtas fonds attiecīgajā dienā ir lietojis savām operācijām un darījumiem.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētais zaudējumu atlīdzības ierobežojums nav piemērojams, ja ekspeditors vai šā likuma 438.pantā minētā persona, nodarot zaudējumus, ir rīkojusies ar ļaunu nolūku vai pieļāvusi rupju neuzmanību.

 

438.pants. Ekspeditora atbildība par citām personām

Par prettiesisku rīcību, ko, veicot savu darbu, pieļāvuši ekspeditora darbinieki vai citas personas, kuras tiek nodarbinātas viņa uzņēmumā, ekspeditors atbild tāpat kā par savu rīcību. Ekspeditors atbild par apakš­ekspeditora un citu personu prettiesisku rīcību, kuras viņš piesaistījis, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu sniegt kravas ekspedīcijas pakalpojumus.

 

439.pants. Noilgums

(1) Prasījumi pret ekspeditoru par ekspedīcijai nodotās kravas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, bojāeju vai nozaudēšanu, kā arī par kravas nogādāšanas nokavējumu noilgst viena gada laikā. Ja ekspeditors rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Visi pārējie prasījumi pret ekspeditoru noilgst triju gadu laikā.

(2) Ja ekspedīcijai nodotā krava nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kurā krava nogādāta saņē­mējam, bet kravas bojāejas, nozaudēšanas vai nogādāšanas nokavējuma dēļ – ar dienu, kad kravu vajadzēja nogādāt saņēmējam.

 

440.pants. Ekspeditora likumiskā rokas ķīlas tiesība un tiesību pāreja

(1) Uz ekspedīcijai nodoto un ekspeditora valdījumā esošo kravu viņam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība, kas nodrošina ekspeditora prasījumus pret nosūtītāju, kuri izriet no ekspedīcijas līguma. Likumiskā rokas ķīlas tiesība attiecas arī uz kravas pavaddokumentiem.

(2) Ja ekspeditors ir piesaistījis apakšekspeditoru, lai izpildītu ekspedīcijas līgumā nolīgto pienākumu par kravas ekspedīcijas pakalpojumu sniegšanu, ekspeditora prasījumi un šā panta pirmajā daļā paredzētā likumiskā rokas ķīlas tiesība pāriet apakšekspeditoram, līdzko viņš apmierina ekspeditora prasījumus, kuri izriet no ekspedīcijas līguma.

 

4.nodaļa

Komerciālā glabājuma līgums

 

441.pants. Komerciālā glabājuma līguma jēdziens

Slēdzot komerciālā glabājuma līgumu, komersants, kurš nodarbojas ar kustamu lietu glabāšanu (glabātājs), apņemas par labu glabājuma devējam izvietot noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā un uzglabāt glabājumā nodoto lietu, bet glabājuma devējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

 

442.pants. Lietas iepakošana, marķēšana, pavaddokumenti un pienākums sniegt informāciju par lietu

(1) Glabājuma devējam ir pienākums, ciktāl tas ir nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nododamo lietu, iesniegt glabātājam pavaddokumentus, kā arī sniegt viņam visu informāciju, kas vajadzīga, lai glabātājs varētu izpildīt savus pienākumus. Ja glabājumā tiek nodota bīstama lieta, kas savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai radīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēka dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi, glabājuma devēja pienākums ir rakstveidā informēt glabātāju par lietas bīstamības veidu un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.

(2) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, glabātājam ir pienākums, ciktāl tas nepieciešams, iepakot un marķēt glabājumā nodoto lietu. Glabājuma devējam ir pienākums vispārīgi informēt glabātāju par lietas bīstamību.

(3) Glabājuma devējs, arī tad, ja viņš nav vainojams, atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, kas radušies šādu iemeslu dēļ:

1) nepienācīga lietas iepakošana vai marķēšana;

2) glabātāja neinformēšana par lietas bīstamību;

3) glabājuma devējs nav iesniedzis visus šā panta pirmajā daļā minētos pavaddokumentus vai nav sniedzis nepieciešamo informāciju, vai arī informācija ir nepilnīga, neprecīza vai nepareiza.

(4) Ja šā panta trešajā daļā minētie zaudējumi vai izdevumi radušies arī glabātāja rīcības dēļ, glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus vai izdevumus. Maksājamās atlīdzības apmērs atkarīgs no tā, ciktāl zaudējumu vai izdevumu rašanās cēlonis bijusi glabājuma devēja vai glabātāja rīcība.

(5) Ja glabājuma devējs ir patērētājs, viņš saskaņā ar šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumiem atbild glabātājam par zaudējumiem un izdevumiem, ciktāl tie radušies glabājuma devēja vainas dēļ.

 

443.pants. Atvietojamu lietu glabājums

(1) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodotās atvietojamās lietas savienot ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām tikai tad, ja attiecīgie glabājuma devēji viņam to ir noteikti atļāvuši.

(2) Ja glabātājs ir tiesīgs savienot glabājumā nodotās atvietojamās lietas, to īpašnieki iegūst kopīpašuma tiesību domājamās daļās uz šīm glabājumā nodotajām lietām ar dienu, kad minētās lietas tiek izvietotas noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā glabātājs var atdot katram glabājuma devējam viņam pienākošos daļu bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas.

 

444.pants. Lieta ar trūkumiem vai bojāta lieta

(1) Ja lietai, ko glabātājs saņēmis no trešās personas un kas uzglabājama par labu glabājuma devējam, ir ārēji trūkumi vai bojājumi, glabātājam ir pienākums, nodrošinot glabājuma devēja tiesības, nekavējoties paziņot trešajai personai par šiem trūkumiem vai bojājumiem, gādāt par pierādījumiem, kas apliecina lietas stāvokli, kā arī nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam. Ja glabātājs neizpilda minētos pienākumus, viņš atbild par zaudējumiem, kas radušies glabājuma devējam.

(2) Ja pēc lietas pieņemšanas glabājumā tajā notiek vai draud notikt izmaiņas, kas var izraisīt lietas bojāšanos vai bojāeju vai radīt zaudējumus glabātājam, glabātāja pienākums ir nekavējoties par to paziņot glabājuma devējam, bet, ja izdota noliktavas zīme, – pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, kā arī pieprasīt no glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) norādījumus par turpmāko rīcību ar šo lietu. Ja atbilstošā laikā glabātājs nevar saņemt minētos norādījumus, glabātājs ir tiesīgs uz glabājuma devēja (noliktavas zīmes turētāja) rēķina pārdot glabājumā nodoto lietu, ievērojot šā likuma 402.panta otrās un trešās daļas noteikumus, vai pēc saviem ieskatiem atbilstoši tam, kā būtu rīkojies krietns un kārtīgs komersants, veikt citas nepieciešamās darbības, lai saglabātu lietu.

 

445.pants. Glabājumā nodotās lietas apskate un pasākumi tās saglabāšanai

Glabātāja pienākums ir atļaut glabājuma devējam parastajā darba laikā apskatīt glabājumā nodoto lietu, ņemt paraugus, kā arī atļaut veikt pasākumus, kas nepieciešami lietas saglabāšanai. Glabātājam ir tiesības, bet, ja glabājumā nodotās atvietojamās lietas ir savienotas, – pienākums pašam veikt pasākumus, kas nepieciešami lietas saglabāšanai.

 

446.pants. Glabājuma ilgums

(1) Glabājuma devējs var katrā laikā atprasīt no glabātāja glabājumā nodoto lietu.

(2) Ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, glabājuma devējs ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabājuma devējam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs uzteikt glabājuma līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu.

(3) Glabātājs var prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu tikai pēc nolīgtā laika izbeigšanās, bet, ja glabājuma līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, – uzteicot glabājuma līgumu vienu mēnesi iepriekš. Ja glabātājam ir svarīgs iemesls, viņš ir tiesīgs, neievērojot uzteikuma termiņu, prasīt, lai glabājuma devējs ņem atpakaļ glabājumā nodoto lietu pirms nolīgtā laika izbeigšanās. Ja glabātājs izdevis noliktavas zīmi, glabājuma līguma uzteikumu un prasījumu par lietas ņemšanu atpakaļ vērš pret pēdējo viņam zināmo noliktavas zīmes leģitimēto turētāju.

 

447.pants. Glabājumā nodotās lietas apdrošināšana un nodošana glabājumā trešajai personai

(1) Glabātājam ir pienākums uz glabājuma devēja rēķina apdrošināt glabājumā nodoto lietu, ja to pieprasa glabājuma devējs vai ja viņi par to ir vienojušies glabājuma līgumā.

(2) Glabātājs ir tiesīgs glabājumā nodoto lietu nodot tālāk glabājumā trešajai personai tikai tad, ja glabājuma devējs viņam to ir noteikti atļāvis.

 

448.pants. Izdevumu atlīdzināšana

Glabājuma devēja pienākums ir atlīdzināt glabātājam izdevumus, kas atbilstoši apstākļiem bijuši nepieciešami glabātāja pienākumu izpildei.

 

449.pants. Glabātāja atbildība par glabājumā nodoto lietu

(1) Glabātājs atbild par tādiem glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu vai bojāeju laikposmā no lietas saņemšanas glabājumā līdz tās atdošanai, kurus viņš varēja novērst, ievērojot krietna un kārtīga komersanta rūpību.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi ir piemērojami arī tad, ja saskaņā ar šā likuma 447.panta otrās daļas noteikumiem glabājumā nodoto lietu glabātājs ir nodevis tālāk glabājumā trešajai personai.

 

450.pants. Noilgums

(1) Prasījumi pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas bojājumiem, bojāšanos, iztrūkumu, atdošanas nokavējumu vai bojāeju noilgst viena gada laikā. Ja glabātājs rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību, minētie prasījumi noilgst triju gadu laikā.

(2) Ja glabājumā nodotā lieta nav saglabāta bojājumu, bojāšanās vai iztrūkuma dēļ, noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabājumā nodoto lietu atdod, bet lietas atdošanas nokavējuma dēļ – ar dienu, kad lietu vajadzēja atdot. Glabājumā nodotās lietas pilnīgas bojāejas gadījumā noilguma termiņš sākas ar dienu, kad glabātājs par minēto bojāeju paziņo glabājuma devējam vai pēdējam viņam zināmajam noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam, ja izdota noliktavas zīme.

 

451.pants. Glabātāja likumiskā rokas ķīlas tiesība

(1) Uz glabājumā nodoto un glabātāja valdījumā esošo lietu viņam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība, kas nodrošina glabātāja prasījumus pret glabājuma devēju, kuri izriet no glabājuma līguma.

(2) Ja ordera noliktavas zīme nodota tālāk ar indosamentu, glabātājam ir likumiskā rokas ķīlas tiesība pret noliktavas zīmes leģitimēto turētāju, kas nodrošina vienīgi tādus glabātāja prasījumus par atlīdzības samaksu vai izdevumu atlīdzināšanu, kuri izriet no noliktavas zīmes vai par kuru pastāvēšanu noliktavas zīmes leģitimētais turētājs noliktavas zīmes iegūšanas brīdī ir zinājis vai nav zinājis rupjas neuzmanības dēļ.

 

452.pants. Noliktavas zīme

(1) Pēc lietas pieņemšanas glabājumā glabātājs var izdot noliktavas zīmi. Noliktavas zīme ir vērtspapīrs, kurā nostiprināts prasījums pret glabātāju par glabājumā nodotās lietas atdošanu. Noliktavas zīmi var izdot kā vārda, uzrādītāja vai ordera vērtspapīru.

(2) Noliktavas zīmē norāda šādas ziņas:

1) apzīmējums, ka akts ir noliktavas zīme;

2) noliktavas zīmes izdošanas vieta un datums;

3) glabājuma devēja nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese vai vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

4) glabātāja firma, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

5) vieta (noliktavas vai citas glabāšanai piemērotas vietas adrese) un datums, kad lieta pieņemta glabājumā;

6) lietas raksturošanai pieņemtais apzīmējums un tās iepakojuma veids, bet bīstamai lietai – tās speciālais un vispārpieņemtais apzīmējums;

7) iepakojuma vienību skaits, to speciālais marķējums un numerācija;

8) lietas bruto masa vai tās daudzums citās mērvienībās;

9) atzīme par to, vai glabājumā nodotā atvietojamā lieta saskaņā ar šā likuma 443.panta noteikumiem ir savienota ar citām tādas pašas šķiras un labuma lietām.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajām obligātajām ziņām glabātājs noliktavas zīmē var norādīt arī citas ziņas.

(4) Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.

 

453.pants. Noliktavas zīmes spēks

(1) Glabātāja un noliktavas zīmes leģitimētā turētāja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošā ir noliktavas zīme.

(2) Noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka ārējā izskata un stāvokļa ziņā, kā arī iepakojuma vienību skaita, marķējuma un numerācijas ziņā glabātājs ir pieņēmis glabājumā tādu lietu un tās iepakojumu, kāds aprakstīts noliktavas zīmē. Ja glabātājs ir pārbaudījis glabājumā nodotās lietas bruto masu vai tās daudzumu citās mērvienībās vai arī lietas sastāvu un šīs pārbaudes rezultātus norādījis noliktavas zīmē, noliktavas zīme nodibina pieņēmumu, ka lietas masa, daudzums vai sastāvs atbilst šajā zīmē norādītajām ziņām. Nav pieļaujami pierādījumi par pretējo, ja noliktavas zīme ir nodota labticīgai trešajai personai.

(3) Glabātāja un glabājuma devēja savstarpējās tiesiskajās attiecībās noteicošais ir glabājuma līgums.

 

454.pants. Glabājumā nodotās lietas atdošana pret noliktavas zīmi

(1) Ja izdota noliktavas zīme, glabātājam ir pienākums atdot glabājumā nodoto lietu, vienīgi saņemot pretī attiecīgo noliktavas zīmi, kurā izdarīta atzīme par lietas atdošanu.

(2) Atdodot daļu no glabājumā nodotajām lietām, par to izdarāma atbilstoša atzīme noliktavas zīmē. Noliktavas zīmi paraksta glabātājs.

(3) Glabātājs atbild noliktavas zīmes leģitimētajam turētājam par zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka glabājumā nodotā lieta atdota, nesaņemot pretī noliktavas zīmi vai neizdarot šā panta otrajā daļā minēto atzīmi.

 

455.pants. Leģitimācija ar noliktavas zīmi

Glabājumā nodoto lietu saņemt ir leģitimēta tā persona, kurai saskaņā ar noliktavas zīmi lieta ir atdodama vai kurai ordera noliktavas zīme ir nodota ar indosamentu. Glabātājam nav pienākuma pārbaudīt indosamenta īstumu.

 

 

456.pants. Ordera noliktavas zīmes indosēšanas sekas

Tiesību iegūšanas ziņā ordera noliktavas zīmes nodošana ar indosamentu citai personai, ja glabātājs pieņēmis lietu glabājumā, rada tādas pašas tiesiskās sekas kā glabājumā nodotās lietas nodošana citas personas īpašumā vai valdījumā.

 

5.nodaļa

Komerciālā līzinga līgums

 

457.pants. Komerciālā līzinga līguma jēdziens

(1) Slēdzot komerciālā līzinga līgumu (turpmāk šīs nodaļas ietvaros – līzinga līgums), komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izvēlētu lietu no līzinga ņēmēja izvēlētas trešās personas (pārdevēja) un nodot šo lietu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

(2) Līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:

1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums nopirkt līzingā nodoto lietu;

2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būtu pietiekami zema, lai lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos;

3) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības pēc līzinga līguma termiņa beigām turpināt lietot līzingā nodoto lietu neierobežoti ilgi bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kas ir būtiski zemāka par tirgus nomas maksu.

(3) Pārējos gadījumos līzinga līgumam piemēro Civillikuma noteikumus par nomas līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.

 

458.pants. Līzinga ņēmēja pienākums pārbaudīt lietu un atbildība par lietas pārdevēja rīcību

(1) Līzinga ņēmējam ir pienākums pirms lietas pieņemšanas iespējami īsā laikā kā krietnam un rūpīgam saimniekam pārbaudīt tās atbilstību līzinga līguma noteikumiem. Konstatējot lietas neatbilstību līzinga līguma noteikumiem, līzinga ņēmējam ir pienākums atteikties pieņemt lietu un nekavējoties par to paziņot līzinga devējam.

(2) Lietas nepiegādes risku uzņemas līzinga devējs.

 

459.pants. Lieta ar trūkumiem

(1) Ja līzingā nodotai lietai tiek konstatēti kādi trūkumi, līzinga ņēmējam ir pienākums par to nekavējoties paziņot līzinga devējam un līzinga devējs izdod līzinga ņēmējam pilnvaru vērsties pret pārdevēju ar prasījumiem, kuri izriet no līzinga devēja un pārdevēja noslēgtā pirkuma līguma, kā arī ar prasījumiem, kuri izriet no netaisnas iedzīvošanās. 

(2) Ja līzinga devējs ir izdevis šā panta pirmajā daļā minēto pilnvaru un līzinga devēja tiesību apjoms atbilst tiesībām, kādas līzinga ņēmējs iegūtu, ja pirktu attiecīgo lietu nepastarpināti no pārdevēja, līzinga ņēmējs lietas trūkumu dēļ nav tiesīgs vērst jebkādus prasījumus pret līzinga devēju.

(3) Ja lieta ar trūkumiem tiek apmainīta pret tādas pašas šķiras lietu bez trūkumiem, šāds iepriekšējās lietas atvietojums neietekmē līzinga līguma spēkā esamību.

 

460.pants. Līzingā nodotās lietas lietošana un ar šo lietu saistītie riski

(1) Līzinga ņēmējam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam lietot līzingā nodoto lietu atbilstoši līzinga līgumā noteiktajiem mērķiem un kārtībai, bet, ja šādi mērķi un kārtība nav nolīgti, – atbilstoši vispārpieņemtajiem mērķiem un kārtībai, kā arī segt visus izdevumus, kas saistīti ar līzingā nodotās lietas uzturēšanu.

(2) Līzingā nodotās lietas lietošanas neiespējamība tās trūkumu (tai skaitā tiesisko aprobežojumu) dēļ neietekmē līzinga ņēmēja pienākumu maksāt līzinga līgumā nolīgto atlīdzību.

(3) Risks par lietas bojāšanos, bojāeju, zādzību vai nozaudēšanu pāriet līzinga ņēmējam pēc lietas pieņemšanas.

(4) Līzingā nodotās lietas bojāšanās, bojāejas, zādzības vai citādas nozaudēšanas gadījumā līzinga ņēmēja pienākums ir atlīdzināt līzinga devējam visus zaudējumus, izņemot sagaidāmās peļņas atrāvumu.

(5) Ja līzingā nodotās lietas lietošana ir saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem, pēc šīs lietas saņemšanas līzinga ņēmējam pāriet arī visi riski, kas izriet no šīs bīstamības, un atbildība par zaudējumiem, kas radušies paaugstinātas bīstamības avota ietekmē.

 

461.pants. Tūlītējs uzteikums

Līzinga devējs ir tiesīgs tūlītēji uzteikt līzinga līgumu un bez brīdināšanas pārņemt līzinga objektu savā faktiskā valdījumā, ja:

1) līzinga ņēmējs, kurš nokavējis nolīgtās atlīdzības samaksas termiņu, nav samaksājis šo atlīdzību 15 dienu laikā pēc līzinga devēja atgādinājuma saņemšanas;

2) pārdevējs pirkuma līgumā noteiktajā laikā nav nodevis lietu līzinga ņēmējam vai arī īpašuma tiesības uz šo lietu nav pārgājušas līzinga devējam no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

3) līzinga ņēmējs, slēdzot līzinga līgumu, ir sniedzis līzinga devējam nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme, slēdzot līzinga līgumu;

4) iestājies cits apstāklis, kas atzīstams par svarīgu iemeslu, lai uzteiktu līzinga līgumu.

 

6.nodaļa

Faktoringa līgums

 

462.pants. Faktoringa līguma jēdziens

(1) Slēdzot bezregresa faktoringa līgumu, viens līdzējs (klients) apsola otram līdzējam – komersantam (faktoram) par norunātas naudas summas samaksu nodot zināmus naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), turklāt faktors apņemas sniegt klientam norunātus pakalpojumus.

(2) Slēdzot regresa faktoringa līgumu, viens līdzējs (faktors) piešķir otram līdzējam (klientam) aizdevumu un klients nodod faktoram zināmus naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), lai nodrošinātu un dzēstu faktora naudas prasījumu pret klientu, turklāt faktors apņemas sniegt klientam nolīgtus pakalpojumus.

 

463.pants. Nododamie prasījumi

(1) Klients var nodot faktoram gan naudas prasījumus, kuriem atbilstošās saistības ir jau izpildāmas, gan arī naudas prasījumus, kuri radīsies nākotnē (nākotnes prasījumi). Nododamie prasījumi faktoringa līgumā ir raksturojami tādā veidā, lai esošos prasījumus būtu iespējams noteikt faktoringa līguma noslēgšanas brīdī, bet nākotnes prasījumus – ne vēlāk kā to rašanās brīdī.

(2) Nākotnes prasījums pāriet faktoram pēc tam, kad ir radušās klienta tiesības saņemt no parādnieka samaksu, kas ir faktoringa līgumā paredzētā nododamā prasījuma priekšmets. Ja prasījuma nodošana ir atliekoši nosacīta, nodošana stājas spēkā pēc attiecīgā nosacījuma iestāšanās.

 

464.pants. Prasījuma nodošanas spēkā esamība

Ja starp parādnieku, kurš ir komersants, un klientu noslēgta vienošanās, ar kuru ir aizliegta vai ierobežota klienta prasījuma nodošana citai personai, šī prasījuma nodošana tādai trešajai personai, kura nodarbojas ar faktoringa pakalpojumu sniegšanu, tomēr ir spēkā.

 

465.pants. Klienta atbildība par prasījuma īstumu un drošību

(1) Klients atbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma īstumu, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

(2) Klients neatbild faktoram par nodotā vai nododamā prasījuma drošību, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

 

466.pants. Prasījuma nodošana tālāk

Faktors nav tiesīgs viņam nodoto prasījumu nodot tālāk trešajai personai, ja vien faktoringa līgumā nav nolīgts citādi.

 

467.pants. Samaksa

Parādnieka pienākums ir izpildīt prasījumam atbilstošo saistību, izdarot samaksu par labu faktoram, ja parādnieks ir saņēmis no klienta vai faktora paziņojumu par šī prasījuma nodošanu faktoram. Samaksa par labu faktoram atbrīvo parādnieku no prasījumam atbilstošajām saistībām pret klientu.

 

468.pants. Maksājumu starpība

(1) Bezregresa faktoringa gadījumā faktoram ir tiesības paturēt visu naudas summu, ko viņš saņem no parādnieka kā samaksu, un klients neatbild faktoram, ja saņemtā naudas summa ir mazāka par pirkuma maksu, ko faktors samaksājis klientam par pārdoto prasījumu.

(2) Regresa faktoringa gadījumā faktora pienākums ir dot norēķinu un nodot klientam naudas summu, kas pārsniedz klienta parāda apmēru. Ja naudas summa, ko faktors saņem no parādnieka kā samaksu, nesedz klienta parādu pret faktoru, klients turpina atbildēt faktoram nedzēstā parāda apmērā.

 

7.nodaļa

Franšīzes līgums

 

469.pants. Franšīzes līguma jēdziens

Slēdzot franšīzes līgumu, komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā, ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību.

 

470.pants. Franšīzes līguma forma

Franšīzes līgums slēdzams rakstveidā.

 

471.pants. Franšīzes devēja pienākumi

(1) Franšīzes devējam vismaz 14 dienas pirms franšīzes līguma noslēgšanas ir pienākums par franšīzi rakstiski sniegt šādu informāciju iespējamajiem franšīzes ņēmējiem:

1) piedāvātās franšīzes vispārīgs raksturojums;

2) pierādījumi par franšīzē ietverto tiesību esamību;

3) ziņas par franšīzes ņēmēju skaitu un atrašanas vietām ;

4) informācija par piedāvātā franšīzes līguma iespējamo ilgumu, franšīzes izmantošanas atlīdzību un tās samaksas kārtību;

5) cita informāciju, kuru franšīzes devējs uzskata par nepieciešamu, slēdzot franšīzes līgumu.

(2) Franšīzes devējam ir pienākums nodrošināt, lai franšīzes līgumā norādītās intelektuālā īpašuma tiesības būtu izmantojamas, kamēr līgums ir spēkā.

(3) Franšīzes devējam ir pienākums sadarboties ar franšīzes ņēmēju un sniegt viņam atbalstu visā franšīzes līguma spēkā esamības laikā. Franšīzes devējam it īpaši ir pienākums apmācīt franšīzes ņēmēju, sniegt viņam komerciālo un tehnisko palīdzību, kā arī visu informāciju, kas nepieciešama franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.

(4) Franšīzes devējs nodod franšīzes ņēmējam visus dokumentus (piemēram, instrukcijas, atļaujas, licences, tehniskos noteikumus, aprakstus), kas nepieciešami franšīzes izmantošanai atbilstoši franšīzes līgumam.

(5) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

 

472.pants. Franšīzes ņēmēja pienākumi

(1) Franšīzes ņēmējam ir pienākums izmantot franšīzi atbilstoši franšīzes līguma noteikumiem, pakļaujoties saprātīgiem franšīzes devēja norādījumiem un nekaitējot franšīzes devēja labajai slavai.

(2) Franšīzes ņēmējam ir pienākums neizmantot pretēji franšīzes līguma mērķim un neizpaust trešajām personām komercnoslēpumus, kas franšīzes ņēmējam uzticēti vai kļuvuši zināmi, izmantojot franšīzi. Šāds pienākums franšīzes ņēmējam ir arī piecus gadus pēc franšīzes līguma izbeigšanās.

(3) Franšīzes ņēmēja pienākums ir sniegt franšīzes devējam informāciju, kas nepieciešama franšīzes līgumā nolīgto franšīzes devēja saistību izpildei, kā arī atļaut franšīzes devējam parastajā darba laikā pārbaudīt franšīzes ņēmēja darbu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā.

(4) Vienošanās, kas ir pretēja šā panta noteikumiem, nav spēkā.

 

473.pants. Franšīzes līguma uzteikums

(1) Ja franšīzes līgumā nav nolīgts cits uzteikuma termiņš, katrs līdzējs var uzteikt franšīzes līgumu sešus mēnešus iepriekš.

(2) Abi līdzēji var katrā laikā uzteikt franšīzes līgumu, ja tam ir svarīgs iemesls. Ja franšīzes līguma tūlītēju uzteikumu izraisījusi tāda rīcība, par kuru atbild otrs līdzējs, tam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies līguma izbeigšanas dēļ.

 

474.pants. Konkurences ierobežojums

(1) Vienošanos, ar kuru tiek ierobežota franšīzes ņēmēja profesionālā darbība pēc franšīzes līguma izbeigšanās (konkurences ierobežojums), slēdz rakstveidā.

(2) Konkurences ierobežojuma termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu, skaitot no franšīzes līguma izbeigšanās dienas.

(3) Franšīzes devēja pienākums ir maksāt franšīzes ņēmējam atbilstošu atlīdzību par konkurences ierobežojuma laiku. Ja franšīzes devējs uzteic franšīzes līgumu tāda svarīga iemesla dēļ, kura pamatā bijusi franšīzes ņēmēja vainojama rīcība, franšīzes ņēmējs zaudē tiesības saņemt atlīdzību.

 

475.pants. Konkurences tiesību piemērošana

Šā likuma noteikumi neierobežo tiesisko regulējumu, kas attiecībā uz franšīzes līgumu ietverts konkurences tiesību jomu regulējošajos normatīvajos aktos."

 

22. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 8.punktu šādā redakcijā:

 

"8) Padomes 2003.gada 15.jūlija Direktīvas 2003/58/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām."

 

 

 

 

 

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

 

 

Likumprojekta “­Grozījumi Komerclikumā”

anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Atjaunojot 1937.gada Civillikumu, likumdevējs izlēma sekot t.s. privāttiesību duālisma sistēmai, kas pastāv, piemēram, Vācijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Spānijā un Japānā. Atbilstoši šai sistēmai līdzās civiltiesību kodifikācijai pastāv atsevišķa komerctiesību (tirdzniecības tiesību) kodifikācija, kas regulē specifiskas privāttiesiskās attiecības, kuras saistītas ar komercdarbību un kurām raksturīga operativitāte, kā arī paaugstināta uzticības aizsardzības, publicitātes un atbildības pakāpe.[1] Savukārt tajās valstīs, kur pastāv t.s. privāttiesību ūnisma (monisma) sistēma (piem., Šveicē, Itālijā, Nīderlandē), nav atsevišķas komerctiesību kodifikācijas, un speciālie noteikumi, kas adresēti tām personām, kuras nodarbojas ar komercdarbību, ir ietverti šo valstu civiltiesību kodifikācijās.

Jāatzīmē, ka jau XX gadsimta 30.gadu beigās, kad stājās spēkā Civillikums, Latvijas privāttiesībās bija galīgi nostiprinājusies duālisma sistēma. XX.gs. 20.gados līdzās jauna Civillikuma izstrādāšanai tika uzsākts darbs arī pie atsevišķa Tirdzniecības likuma (kodeksa) izstrādāšanas.[2] Šī darba ietvaros pakāpeniski tika izstrādāti un pieņemti vairāki normatīvie akti, kas regulēja atsevišķas komerctiesību jomas, turklāt šie akti bija izstrādāti, vairāk vai mazāk recipējot attiecīgos Vācijas komerctiesību, jo īpaši – Vācijas Tirdzniecības kodeksa (HGB) noteikumus.[3] Tā, 1933.gadā Satversmes 81.p. kārtībā tika izdoti Noteikumi par tirgotājiem un Noteikumi par firmu, 1934.gadā – Noteikumi par tirdzniecības reģistru. 1937.gadā tika pieņemts Likums par akciju un paju sabiedrībām, 1938.gadā – Vekseļu likums un Čeku likums, 1939.gadā – Likums par tirdzniecības pilnvarām un Likums par tirdzniecības uzņēmumu pāreju. Pārējos komerctiesību jautājumos, kas nebija noregulēti ar likumu (jo īpaši – komercdarījumu jomā) tika piemērotas ieradumu (paražu) tiesības, kas lielā mērā balstījās uz Vācijas HGB noteikumiem.[4] Ievērojot duālisma sistēmu un paredzot Tirdzniecības likuma pieņemšanu, Civillikumā tika ietvertas norādes uz “tirgotājiem” (sk. CL 1758.p., 1759.p.4.pk.), “tirdzniecības lietām” (sk. CL 1538.p.), kā arī uz “Tirdzniecības likumiem” (sk. CL 2321.p.piez., sal. CL 2004.p.piez.).[5] Šajā ziņā sevišķi zīmīga ir CL 2321.p. piezīme, saskaņā ar kuru “noteikumi par tirdznieciskās komisijas līgumu atrodas Tirdzniecības likumos”. Citiem vārdiem, likumdevējs jau Civillikuma pieņemšanas brīdī bija paredzējis, ka līdzās vispārīgajiem CL 2321. – 2324.p. noteikumiem, kas regulē civiltiesisko komisijas līgumu, pastāvēs speciāli noteikumi, kas regulēs tirdzniecisko jeb komerciālo komisijas līgumu un kas būs ietverti atsevišķā likumā (“Tirdzniecības likumos”).

  Vienlaikus ar Civillikuma atjaunošanu 1992.gadā tika izveidota darba grupa un uzsākts darbs pie Komerclikuma projekta izstrādāšanas. Jau sākotnēji šajā likumā bija plānots ietvert arī noteikumus, kas regulētu komercdarījumus (t.s. “komercdarījumu daļu”). Darbs pie Komerclikuma projekta izstrādes tika pabeigts 1998.gada beigās, un 1999.gada 6.maijā tas tika pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā.[6] Pirmajā lasījumā pieņemtā Komerclikuma projekta 469. – 634.p. noteikumi bija veltīti komercdarījumu regulējumam, kas ietvēra vispārīgos noteikumus (komercdarījuma jēdziens, noteikumi par līguma noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, noteikumi par saistības izpildījumu un atbildību), kā arī noteikumus par atsevišķiem komercdarījumu veidiem (preču pirkuma līgums, piegāde, maiņa, komisijas līgums, glabājums, preču ekspedīcijas līgums).

Sagatavojot Komerclikuma projektu izskatīšanai Saeimā otrajā un trešajā lasījumā, tas tika būtiski grozīts. Cita starpā no projekta tika izslēgtas sākotnēji iecerētās daļas par koncerniem un komercķīlām, kā arī tika nolemts komercdarījumu daļas pieņemšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdz ar to 2000.gada 13.aprīlī Saeima pieņēma Komerclikumu bez noteikumiem par komercdarījumiem.

Šobrīd Komerclikumā ietvertais tiesiskais regulējums – bez komercdarījumu daļas – ir nepilnīgs un tikai daļēji atbilst Latvijas tiesībās pastāvošajai privāttiesību duālisma sistēmai. Komerctiesību galvenais uzdevums ir vienkāršot un paātrināt privāttiesisko (komerctiesisko) apgrozību, vienlaikus nodrošinot arī šīs apgrozības stabilitāti, paaugstinātu uzticības aizsardzību un komersantu atbildības pakāpi.

Šajā ziņā nozīmīga loma ir tieši speciālajām normām, kas regulē komercdarījumus, jo Civillikuma noteikumi par tiesiskajiem darījumiem, kas attiecas uz visiem privāttiesību subjektiem, nespēj pilnībā nodrošināt vienkāršību un ātrumu komercdarījumu noslēgšanā un izpildē.[7] Turklāt atšķirībā no civiltiesībām, kur ir spēkā sociāli vājāku, tiesiski un saimnieciski nepieredzējušu personu aizsardzības princips, komerctiesībām kā speciālajām privāttiesībām nav raksturīga šāda veida aizsardzības attiecībā uz saimnieciski pieredzējušiem tiesību subjektiem – komersantiem, kuriem, ņemot vērā komerctiesisko attiecību īpatnības, bieži vien jārēķinās ar tiesiski nelabvēlīgāku seku iestāšanos.[8] Tādi klasiski komerctiesību pamatprincipi kā atlīdzības princips (piem., noteikumi par komersanta tiesību arī bez sevišķas norunas prasīt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem), privāttiesiskās apgrozības paātrināšanas princips (piem., noteikumi, par pircēja pienākumu nekavējoties aizrādīt pārdevējam par piegādātās preces trūkumiem), paaugstinātas uzticības aizsardzības princips (piem., speciālie noteikumi par kustamas lietas labticīga ieguvēja aizsardzību) un paplašinātas pašpalīdzības princips (piem., speciālie noteikumi par aizturējuma tiesību un likumisko ķīlas tiesību, un šo tiesību izlietošanu)[9] pirmām kārtām tiek īstenoti ar komercdarījumus regulējošo normu palīdzību.

Tā kā Komerclikumā nav ietverti noteikumi par komercdarījumiem (ja neskaita noteikumus par prokūru un parasto komercpilnvaru, kā arī noteikumus par komercaģenta un māklera līgumu, kas tradicionāli netiek pieskaitīti pie “komercdarījumus regulējošajām normām”), šobrīd arī tādiem darījumiem, kas tiek slēgti komerctiesiskās apgrozības ietvaros, piemērojami vienīgi Civillikuma noteikumi. Civillikumā gan ir ietvertas atsevišķas normas, kas speciāli adresētas komersantiem (sk. CL 1538.p., 1758.p., 1759.p.4.pk.). Taču šāds nepilnīgs tiesiskais regulējums nav piemērots komerctiesiskās apgrozības specifikai un tas nespēj pilnā mērā nodrošināt šīs apgrozības operativitāti un stabilitāti. Līdz ar to preču un pakalpojumu komerciālā apgrozība valstī tiek lieki sarežģīta un palēnināta, kas negatīvi ietekmē komercdarbības attīstību valstī un tās starptautisko konkurētspēju.

2005. gada 15. novembrī Ministru kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās koncepcijas "Par komercdarījumu tiesisko regulējumu" 1. risinājuma variantu, uzdodot Tieslietu ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Komerclikumā (Ministru kabineta 2005. gada 16. novembra rīkojums Nr.731 „Par koncepciju "Par komercdarījumu tiesisko regulējumu”, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru kabineta 2007.gada 19. aprīļa rīkojumu Nr.212 „Grozījumi koncepcijā "Par komercdarījumu tiesisko regulējumu”).

 

Līdztekus komercdarījumu speciālā normatīvā regulējuma ieviešanas likumprojekts risina šādas problēmas un uzdevumus.

 

        Likumprojekts ievieš prasības, kas noteiktas 2003. gada 15. jūlijā pieņemtajā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2003/58/EK (turpmāk – direktīva 2003/58/EK), kas groza Padomes 1968. gada 9. marta Pirmo direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (turpmāk – direktīva 68/151/EEK). Direktīva 2003/58/EK paredz, ka ar 2007. gada 1. janvāri dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja komercreģistra iestādē dokumentus iesniegt elektroniski, kā arī iespēja elektroniski izsniegt atklātībai nododamās ziņas un dokumentus.

1.          Likumprojekta pieņemšana nodrošinās arī Direktīvas 68/151/EEK 9. panta ieviešanu, kurā noteikts, ka sabiedrības struktūru rīcība ir saistoša sabiedrībai, pat ja šī rīcība neatbilst sabiedrības komercdarbības jomām, ja vien šāda rīcība nepārsniedz pilnvaras, ko tiesību akti piešķir vai atļauj piešķirt attiecīgajai struktūrai.

Likumprojekts nodrošina Padomes 1976. gada 13. decembra Otrās direktīvas 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (turpmāk – Direktīva 77/91/EEK) 2. panta b) apakšpunktā noteikto prasību ieviešanu, proti, to, ka sabiedrības statūtos vai dibināšanas dokumentā vienmēr jānorāda sabiedrības komercdarbības jomas.

     Likumprojekta pieņemšana nodrošinās Direktīvas 77/91/EEK 3. panta b) apakšpunkta nosacījumu ieviešanu. Atbilstoši minētajā apakšpunktā noteiktajam sabiedrības statūtos, dibināšanas dokumentā vai atsevišķā dokumentā, ko publicē saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktos noteikto kārtību vismaz vienreiz gadā ir jāsniedz ziņas par akciju skaitu.

     Bez tam, tiesiskās noteiktības nodrošināšanas nolūkā ir nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad sabiedrības daļas tiek atsavinātas, precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru, ko sabiedrības valde iesniedz komercreģistra iestādei, paraksta arī daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs. Vienlaikus likumprojekts nodrošinās arī, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla palielināšanas gadījumā, precizēts dalībnieku reģistra eksemplārs tiks iesniegts komercreģistra iestādei līdz ar pieteikuma par pamatkapitāla palielināšanu iesniegšanu.

     Likumprojekts paredz precizēt Komerclikuma 154. pantu, lai tiktu nodrošināta Direktīvas 77/91/EEK 10. panta nosacījumu ieviešana. Direktīvas 77/91/EEK 10. pants nosaka, ka ziņojumu par cita veida, ne naudas, ieguldījumu veikšanu sagatavo viens vai vairāki neatkarīgie eksperti, kurus ieceļ vai apstiprina administratīva vai tiesas iestāde. Līdz ar to nepieciešams paredzēt nosacījumu, ka ekspertam jābūt neatkarīgam un jānosaka kritēriji iespējamo interešu konfliktu gadījumu novēršanai.

     Likumprojekta pieņemšana nodrošinās arī Direktīvas 77/91/EEK 24. panta nosacījumu ieviešanu, saskaņā ar kuriem noteikts, ka sabiedrības akciju kā garantijas pieņemšana vai nu caur sabiedrību pašu, vai personu, kas darbojas savā vārdā, bet sabiedrības interesēs, uzskatāma par pirkumu.

2.          Šobrīd Komerclikumā nav nodrošināta Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešās direktīvas 78/855/EEK, kas balstīta uz līgumu 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos (turpmāk – Direktīva 78/855/EEK) 9. panta nosacījumu ieviešana, kuri paredz, ka katras apvienošanā iesaistītās sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūras rakstiski sastāda sīku ziņojumu, paskaidrojot apvienošanās noteikumu projektu un izklāstot to juridisko un ekonomisko pamatojumu, jo īpaši akciju apmaiņas proporciju. Līdz ar to nepieciešams precizēt Komerclikuma 339. panta otrajā daļā noteikto, paredzot, ka arī sagatavojot kopīgu reorganizācijas prospektu nepieciešams norādīt reorganizācijas tiesiskos un saimnieciskos aspektus par katru sabiedrību atsevišķi.

     Likumprojekts nodrošinās Padomes 1982. gada 17. decembra Sestās direktīvas 82/891/EEK, kura balstīta uz līgumu 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (turpmāk – Direktīva 82/891/EEK) 3. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu ieviešanu, saskaņā ar kuriem noteikts, ka, ja pasīvu sadale nav paredzēta sadalīšanas noteikumu projektā un ja šo noteikumu interpretācija nerada iespēju pieņemt lēmumu par to sadali, katra iegūstošā sabiedrība par to ir solidāri atbildīga.

          Likumprojekta pieņemšana nodrošinās arī Direktīvas 82/891/EEK 13. panta nosacījumu ieviešanu, kas paredz, ka tādu vērtspapīru, kas nav akcijas, un kas dod īpašas tiesības, īpašniekiem iegūstošajās sabiedrībās, kurās šos vērtspapīrus saskaņā ar reorganizācijas līguma projektu var izmantot, jādod tiesības, kas ir vismaz līdzvērtīgas tiesībām, kas tiem ir bijušas sadalītajā sabiedrībā, ja vien šo tiesību maiņa nav apstiprināta minēto vērtspapīru īpašnieku kopsapulcē vai to ir paredzējuši paši vērtspapīru īpašnieki, vai arī ja vien īpašniekiem nav tiesību uz to vērtspapīru atpirkšanu.

        Direktīvas 78/855/EEK 5. panta 2. punkta g) apakšpunkta nosacījumi un Direktīvas 82/891/EEK 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta nosacījumi paredz, ka reorganizācijas līgumā jānorāda jebkuras priekšrocības, kas piešķirta s ekspertiem un apvienošanas vai sadalīšanas procesā iesaistīto sabiedrību pārvaldes, vadības, pārraudzības vai kontroles struktūru locekļiem. Līdz ar to atbilstoši nepieciešams precizēt Komerclikuma 338. panta otrās daļas attiecīgos nosacījumus.

     Bez tam likumprojekta pieņemšana nodrošinās arī Ministru kabineta 2006. gada 8.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 41 30.§) 3. punktā noteiktā uzdevuma izpildi, saskaņā ar kuru Tieslietu ministrijai jāizstrādā un līdz 2007. gada 1. janvārim jāiesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā grozījumi Komerclikumā, paredzot akcionāru sapulces kompetenci direktoru atlīdzības jautājumu izlemšanā. Šāds uzdevums noteikts 2006. gada 8. augusta Ministru kabineta sēdē, izskatot Tieslietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par Eiropas Komisijas 2004. gada 14. decembra ieteikumu 2004/913/EK un 2005. gada 15. februāra ieteikumu 2005/162/EK ieviešanu."

     2003. gada maijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu „Par komercsabiedrību tiesību modernizāciju un korporatīvās vadības uzlabošanu Eiropas Savienībā – Plāns turpmākai rīcībai” (turpmāk – Rīcības plāns). Eiropas Komisijas izziņoto Rīcības plānu ar 2004. gada 21. aprīļa rezolūciju atbalstīja arī Eiropas Parlaments.

     Rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanas ietvaros Eiropas Komisija ir izdevusi divus ieteikumus:

1)  2004. gada 14. decembra ieteikumus 2004/913/EK par atbilstošu regulētajā tirgū iekļautu kapitālsabiedrību direktoru atlīdzības noteikšanas kārtību;

2)  2005. gada 15. februāra ieteikumus 2005/162/EK par regulētajā tirgū iekļautu kapitālsabiedrību padomes locekļu lomu un kapitālsabiedrības padomes komitejām.

Ieteikumi ir adresēti visām dalībvalstīm, un to izdošanas tiesiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 211. panta otrā daļa. Abu minēto ieteikumu pārņemšanai dalībvalstīs Eiropas Komisija ir noteikusi termiņu līdz 2006. gada 30. jūnijam.

          Likumprojekts izstrādāts arī, lai izpildītu ar Ministru kabineta 2006. gada 29. marta rīkojumu Nr.215 apstiprinātā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk – pasākumu plāns) informatīvās daļas 11. punktā doto uzdevumu izveidot mehānismu/sistēmu, kādā trešās personas tiek informētas par fiziskām un juridiskām personām, kam ir ierobežojumi komercdarbības veikšanā. Saskaņā ar pasākumu plāna informatīvās daļas 11. punktā noteikto, Latvijā ir izplatīti gadījumi, kad komersanti aiz nezināšanas vai ļaunprātīgi veic darījumus ar komercsabiedrībām, kuru darbība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apturēta, vai ar komersantiem, kam saskaņā ar tiesas nolēmumu ir piemērots administratīvais sods – tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību, vai kā Krimināllikumā noteiktais papildsods piemērota tiesību ierobežošana, kas ietver tiesību atņemšanu uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību. Šāda prakse kaitē likumīgai komercdarbībai.

Likumprojekta pieņemšana veicinās pasākumu plāna 12. punktā norādītā mērķa – vienkāršot un paātrināt valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanu, samazinot nepieciešamību apmeklēt valsts pārvaldes iestādes un vienkāršojot dokumentu iesniegšanu – sasniegšanu.

 

Likumprojekta izstrādi paredz ar 2005. gada 16. novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 731 „Par koncepciju „Par komercdarījumu tiesisko regulējumu”” apstiprinātais koncepcijas „Par komercdarījumu tiesisko regulējumu” risinājuma variants.

Likumprojekta izstrādi paredz ar 2006. gada 11. novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 860 „Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam” apstiprinātās Tieslietu ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadam 1.3.5.4. apakšnodaļa.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekta mērķis ir papildināt Latvijas tiesību sistēmu ar komercdarījumus regulējošajām tiesību normām. Likumprojektā ietverti visiem komercdarījumiem kopīgie vispārīgie noteikumi, noteikumi par atsevišķiem komercdarījumu veidiem (komerciālo pirkuma līgumu, glabājuma līgumu, komisijas līgumu un ekspedīcijas līgumu), kā arī noteikumi par atsevišķiem modernajiem komercdarījumu veidiem (līzinga līgumu, faktoringa līgumu un franšīzes līgumu). Ņemot vērā, ka franšīzes līguma priekšmets vienmēr ir saistīts ar intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, kurām ir nepieciešama īpaša tiesiskā aizsardzība, franšīzes līgumam ir paredzēta rakstveida forma.

Anotācijas I sadaļas 1.punktā minētās problēmas tiks risinātas, papildinot Latvijas tiesību sistēmu ar komercdarījumus regulējošajām speciālajām tiesību normām. Pēc likuma pieņemšanas attiecīgajām komerctiesiskajām attiecībām Civillikuma noteikumi tiks piemēroti tikai tiktāl, ciktāl tos neierobežos likumprojektā ietvertās tiesību normas.

 

Papildus minētajam likumprojekts citstarp:

1)     paredz, ka komercreģistrā ieraksta ziņas par komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu vai atjaunošanu;

2)     ievieš direktīvas 2003/58/EK prasības;

3)     izveido mehānismu/sistēmu, kādā trešās personas tiek informētas par fiziskām un juridiskām personām, kam ir ierobežojumi komercdarbības veikšanā;

4)     paredz tiesības ierakstu komercreģistrā izdarīt uz publisko reģistru informācijas pamata;

5)     paredz grozījumus saistībā ar Uzņēmumu reģistra elektronisko dokumentu sistēmas darbības nodrošināšanu;

6)     paredz, ka gadījumos, kad sabiedrības daļas tiek atsavinātas, precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru, ko sabiedrības valde iesniedz komercreģistra iestādei, paraksta arī daļu atsavinātājs un daļu ieguvējs, kā arī reizi gadā – ziņas par akciju skaitu;

7)     paredz akcionāru sapulcei tiesības pieņemt lēmumus par atlīdzības noteikšanu padomes locekļiem, tai skaitā atlīdzību noteikt akcijās;

8)     paredz ietvert komercreģistrā ziņas par sabiedrības galvenajām komercdarbības jomām;

9)     attiecībā uz ekspertiem, kuri veic mantiskā ieguldījuma novērtēšanu, likumprojekts paredz, ka par ekspertu nevar būt novērtējamās mantas īpašnieka radinieks, laulātais, svainis vai persona, kura citādi ieinteresēta mantas novērtējumā;

10)paredz, ka par pirkumu ir uzskatāma sabiedrības akciju kā garantijas (galvojuma) pieņemšana vai nu caur sabiedrību pašu, vai personu, kas darbojas savā vārdā, bet šīs sabiedrības labā;

11)paredz, ka reorganizācijas līgumā ir norādāmas tiesības, kuras iegūstošā sabiedrība piešķir pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības pārraudzības institūciju un izpildinstitūciju locekļiem.

 

Anotācijas I sadaļas 1.punktā minētās problēmas likumprojekts atrisina pilnībā.

 

3. Cita informācija

Komercdarījumu vispārīgie noteikumi, kā arī komerciālā pirkuma līgumam, komerciālās komisijas līgumam, ekspedīcijas līgumam un komerciālā glabājuma līguma piemērojamo noteikumi izstrādāti balstoties uz Latvijas privāttiesību sistēmai radniecīgo Vācijas un Austrijas tiesību sistēmu normatīvo regulējumu un doktrīnu attiecīgajās jomās.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības

un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojektā ietvertais regulējums nodrošinās lielāku tiesisko stabilitāti un operativitāti komerciālajās attiecībās, tādejādi pakāpeniski veicinot preču un pakalpojumu komerciālo apgrozību valstī.

Tomēr likumprojektā ietvertās tiesību normas neparedz būtiskas izmaiņas komercdarījumu slēgšanas vai izpildes kārtībā, bet gan precizē komercdarījumos iesaistīto personu savstarpējo tiesību un pienākumu saturu noteiktās situācijās. Tādēļ tūlītējas un būtiskas makroekonomiskas izmaiņas likumprojekta pieņemšanas rezultātā nav sagaidāmas.

Pārējie likumprojektā paredzētie pasākumi pozitīvi ietekmēs makroekonomiskās vides attīstību, jo paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu (iespēja dokumentus komercreģistra iestādei iesniegt elektroniski) un pasākumus tiesiskās drošības stiprināšanai.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojektā ietvertais regulējums rada komercdarbībai labvēlīgāku tiesisko vidi, tādejādi veicinot preču un pakalpojumu komerciālā apgrozība valstī.

Likumprojektā ietvertais komercdarījumu normatīvais regulējums ir privāttiesisks un nerada jaunus administratīvos šķēršļus komercdarbībai.

Likumprojekts paredz administratīvo procedūru vienkāršošanu, nodrošinot iespēju dokumentus komercreģistra iestādei iesniegt elektroniski, kā arī saņemt atklātībai nododamās ziņas un dokumentus elektroniski. Nodrošinot trešo personu informēšanu par piemēroto atbildību par tiesību subjektu (komersantu) darbības pārkāpumiem, tiks radīta drošāka uzņēmējdarbības vide.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads
Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

 

Nav

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus ir izstrādāti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir virzāmi izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā vienlaicīgi.

 

Pēc likumprojekta pieņemšanas būs nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.544 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra reģistriem,” paredzot valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus par informācijas sniegšanu elektroniskā formā.

 

2. Cita informācija

Nav

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar:

1)       2003.gada 15.jūlijā pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/58/EK, ar ko Padomes Direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām;

2)        Padomes 1968.gada 9.marta Pirmo direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

3)       Padomes 1976. gada 13. decembra Otro direktīvu 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses;

4)       Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešo direktīvu 78/855/EEK, kas balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos;

5)       Padomes 1982. gada 17. decembra Sesto direktīvu 82/891/EEK, kura balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu;

6)       2004. gada 14. decembra ieteikumiem 2004/913/EK par atbilstošu regulētajā tirgū iekļautu kapitālsabiedrību direktoru atlīdzības noteikšanas kārtību;

7)       2005. gada 15. februāra ieteikumiem 2005/162/EK par regulētajā tirgū iekļautu kapitālsabiedrību padomes locekļu lomu un kapitālsabiedrības padomes komitejām.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums                                                                  1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

2003.gada 15.jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/58/EK, ar ko Padomes Direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām

(L221/04/09/2003 P.0013-0016)

 

Padomes 1968.gada 9.marta Pirmā direktīva 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses

(L065/14/03/1968 P.0008-0012)

 

Padomes 1976. gada 13. decembra Otrā direktīva 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses

(L026/31/01/1977 P.0001-0013)

 

Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešā direktīva 78/855/EEK, kas balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos

(L295/20/10/1978 P.0036-0043)

 

Padomes 1982. gada 17. decembra Sestā direktīva 82/891/EEK, kura balstīta uz līgumu 54.panta 3.punkta g)apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu

(L378/31/12/1982 P.0047-0054)

 

2004. gada 14. decembra ieteikumi 2004/913/EK par atbilstošu regulētajā tirgū iekļautu kapitālsabiedrību direktoru atlīdzības noteikšanas kārtību

(L385/29/12/2004 P.0055-0059)

 

2005. gada 15. februāra ieteikumi 2005/162/EK par regulētajā tirgū iekļautu kapitālsabiedrību padomes locekļu lomu un kapitālsabiedrības padomes komitejām

(L052/25/02/2005 P.0051-0063)

 

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Likumprojekta 1. pants

 

Likumprojekta 3. pants

 

Likumprojekta 4. panta otrā daļa

 

Likumprojekta 5. pants

 

Likumprojekta 7. pants

 

Likumprojekta 8. pants

 

Likumprojekta 9. pants

 

Likumprojekta 10. pants

 

Likumprojekta 11. pants

 

Likumprojekta 14. pants

 

Likumprojekta 15. panta pirmā daļa

 

Likumprojekta 17. panta pirmā daļa

 

Likumprojekta 18. pants

 

Likumprojekta 19. pants

 

Likumprojekta 20. pants

 

Direktīvas 2003/58/EK 1. panta trešā daļa

 

 

Direktīvas 2003/58/EK 1. panta ceturtā daļa

 

 

Direktīvas 2003/58/EK 1. panta trešā daļa

 

 

Direktīvas 2003/58/EK 1. panta ceturtā daļa

 

 

Direktīvas 2003/58/EK 1. panta piektā daļa

 

 

Direktīvas 77/91/EEK 2. panta b) apakšpunkts

 

Direktīvas 77/91/EEK 10. panta pirmā daļa

 

 

Direktīvas 68/151/EEK 9. panta pirmā daļa

 

 

Direktīvas 77/91/EEK 3. panta b) apakšpunkts

 

Direktīvas 77/91/EEK 24. panta pirmā daļa

 

 

2004. gada 14. decembra ieteikumi 2004/913/EK IV iedaļa „Atlīdzība, kas saistīta ar akcijām”

 

Direktīvas 78/855/EEK 5. panta 2. punkta g) apakšpunkts un Direktīvas 82/891/EEK 3. panta 2. punkta g) apakšpunkts

 

Direktīvas 78/855/EEK 9. pants

 

 

Direktīvas 82/891/EEK 13. pants

 

 

Direktīvas 82/891/EEK 3. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

 

Atbilst

 

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

 

 

Atbilst

5. Cita informācija

Nav

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Par likumprojektu viedokļus sniedza Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Līzinga devēju asociācija, Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas nacionālā kravas ekspeditoru un loģistikas asociācija LAFF, Autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto”, Latvijas tranzīta biznesa asociācija, Loģistikas un muitas brokeru asociācija, Latvijas Policijas akadēmija un Biznesa augstskola „Turība”.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstiskās organizācijas atbalsta likumprojektā ietvertā komercdarījumu regulējuma nepieciešamību.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

Nav

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.

 

Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

Atsevišķs komunikācijas plāns normatīvā akta projekta ieviešanai nav izstrādāts.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.

Paredzētais komercdarījumu normatīvais regulējums ir privāttiesisks.

Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā izskata Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumus var pārsūdzēt tiesā.

4. Cita informācija

Nav

 

 

 

Tieslietu ministrs  G. Bērziņš

 

 

 

05.09.2007 11:44

3726

B.Lielkalne

67036951, baiba.lielkalne@tm.gov.lv

 

 

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

M. Bičevskis

I. Nikuļceva

L. Popova

V. Jarkina

 

 


[1] Sk.: Lošmanis A. Jaunais Latvijas Komerclikums. Grām: Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Rīga: LU Juridiskā fakultāte, 2002, 298., 300., 301.lpp.

[2] Sk.: “Jaunizstrādājamā tirdzniecības kodeksa saturs”. LVVA 1533.f., 1.apr., 447.l., 10. – 15.lpp.

[3] Sk.: Grīnbergs J. Launie Latvijas tirdzniecības likumi // Jurists, 1934, Nr.58, 177.lpp.; Nr.59, 195., 196.lpp.; Grīnbergs J. Piezīmes sakarā ar Latvijas tirdzniecības tiesību problēmām // Jurists, 1935, Nr.69/70, 199.lpp.

[4] Sk.: Zwingmann O. Lehrbuch des Handelsrechts. Riga: Verlag der AG “Ernst Plates”, 1939, S.31.

[5] Sk.: Balodis K. Ieteicamais komercdarījumu regulējums Komerclikumā // Likums un Tiesības, 2004, Nr.2, 35.lpp.; Radionova S. Par komercdarījumu pamatkoncepciju // Likums un Tiesības, 2001, Nr.2, 40.lpp.

[6] Sk.: Komerclikuma projekts (pieņemts Saeimā 1.lasījumā 1999.gada 6.maijā) // Latvijas Vēstnesis, 1999, Nr.163/166.

[7] Sk.: Balodis K. Ieteicamais komercdarījumu regulējums Komerclikumā // Likums un Tiesības, 2004, Nr.2, 34.lpp.

[8] Sk.: Lošmanis A. Jaunais Latvijas Komerclikums. Grām: Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Rīga: LU Juridiskā fakultāte, 2002, 298.lpp.

[9] Sk.: Lošmanis A. Jaunais Latvijas Komerclikums. Grām: Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Rīga: LU Juridiskā fakultāte, 2002, 304. – 306.lpp.; Klunzinger E. Grundzüge des Handelsrechts. 11.Aufl. München: Verlag Franz Vahlen, 2000, § 1 III; Krejci H. Handelsrecht. 2.Aufl. Wien: Manzsche Verlags- und Universitätsbuchhandlung, 2001, S.4 – 6.