2008

2008. gada  11.jūnijā  Nr.9/10-

 

Rīgā

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

           Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (nr. 446/Lp9)  izskatīšanai trešajā   lasījumā.

       Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula uz      lpp.

 

 

Komisijas priekšsēdētāja                              A.Barča


Iesniedz Sociālo un darba lietu komisija

Projekts trešajam  lasījumam

 

Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”  (Reģ. 446/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma  redakcija

Otrā  lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi

(13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12.nr.) šādus grozījumus:

1.

Juridiskais birojs

 

     Papildināt likumprojekta ievaddaļu pēc skaitļa „12” ar skaitli „24”.

 

 

Atbalstīts.

Izdarīt likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 1998, 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 15., 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2003, 9.nr.; 2004, 5.nr.; 2005, 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; 2007, 3., 12., 24.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

 

3) pašnodarbinātais - persona, kura gūst ienākumu kā:

 

 

2.

Labklājības ministere I.Purne

 

Papildināt 1.panta 3.punkta ievaddaļu aiz vārdiem „gūst ienākumu” ar vārdiem „(vai ieņēmumus)”.

 

 

Atbalstīts.

1. 1.pantā:

papildināt 3.punkta ievaddaļu pēc vārdiem “gūst ienākumu” ar vārdiem “(vai ieņēmumus)”;

 

 

4) iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka:

 

 

 

 

 

 

a) persona, kuru Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā,

 

 

 

 

 

 

b) persona, kuru nodarbina citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) darba devējs un kurai saskaņā ar Padomes 1971.gada 14.jūnija regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā (turpmāk — regula), 13., 14., 15., 16. un 17.pantu piemēro Latvijas Republikas normatīvos aktus;

 

1. Papildināt 1.panta 4.punkta “b” apakšpunktu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “Šveices Konfederācijas”.

 

 

 

 

papildināt 4.punkta “b” apakšpunktu pēc vārdiem “Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “Šveices Konfederācijas”.

 

 

5.pants. Sociāli apdrošināmās personas

(1) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs - iekšzemes nodokļu maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļu maksātājs, personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, nestrādājoši invalīdi, personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu, personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu, personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un pašnodarbinātie.

2. Papildināt 5.panta pirmo daļu pēc vārda “maternitātes” ar vārdu “paternitātes”.

 

 

 

 

 

2. Papildināt 5.panta pirmo daļu pēc vārda “maternitātes” ar vārdu “paternitātes”.

 

 

6.pants. Obligāti sociāli apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem

 

 

 

 

 

 

(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai. Darba ņēmēji, kuri ir  izdienas pensiju saņēmēji vai III grupas invalīdi — valsts speciālo pensiju saņēmēji, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai.

 

3.

Labklājības ministere I.Purne

 

Izslēgt  likuma 6.panta otrajā un devītajā daļā skaitli un vārdu „III grupas”.

 

 

Atbalstīts.

3. 6.pantā:

izslēgt otrajā un devītajā daļā skaitli un vārdu “III grupas”;

 

 

(3) Pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.

 

4.

Labklājības ministere I.Purne

 

Papildināt 6.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

„(3.1) Pašnodarbinātie, kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru ieņēmumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.”;

 

Atbalstīts.

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Pašnodarbinātie, kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru ieņēmumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.”;

 

(4) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām pensiju apdrošināšanai ir pakļauti:

 

 

 

 

 

 

5) personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu;

 

3. 6.pantā:

papildināt ceturtās daļas 5.punktu

 

 

 

papildināt ceturtās daļas 5.punktu

 

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļauti:

 

 

 

 

 

 

3) personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu;

un piektās daļas 3.punktu pēc vārda “maternitātes” ar vārdu “paternitātes”;

 

 

 

un piektās daļas 3.punktu pēc vārda “maternitātes” ar vārdu “paternitātes”;

 

 

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(51) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām invaliditātes apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras:

1) saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu;

2) kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu.”;

 

5.

Labklājības ministere I.Purne

 

Aizstāt likumprojekta 6.panta 5.1 daļas 1. un 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

„1) saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu;

2) kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu;

3) kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu.”.

 

 

Atbalstīts.

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

“(51) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām invaliditātes apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras:

1) saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu;

2) kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu;

3) kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas pabalstu.”;

 

(14) Personai, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), ir tiesības izvēlēties: vai nu no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

 

 

 

 

 

 

 

papildināt četrpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

 

“Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni līdz termiņam, kas pašnodarbinātajam noteikts obligāto iemaksu veikšanai.”

 

 

 

papildināt četrpadsmito daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni līdz termiņam, kas pašnodarbinātajam noteikts obligāto iemaksu veikšanai.”

 

13.pants.  Sociālajai apdrošinā-šanai pakļauto personu un darba devēju reģistrācija

 

 

 

 

 

 

 (2) Darba devējs reģistrē katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tam mēnesim, kurā persona atbilstoši šā likuma 1.panta 2.punktam ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu, sekojošā mēneša piektajam datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

4. Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Katru darba ņēmēju, kurš ieguvis, mainījis vai zaudējis šā likuma 1.panta 2.punktā noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas. Ziņas par darba ņēmējiem darba devējs sniedz Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā.”

 

 

 

4. Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Katru darba ņēmēju, kurš ieguvis, mainījis vai zaudējis šā likuma 1.panta 2.punktā noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas. Ziņas par darba ņēmējiem darba devējs sniedz Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā.”

 

14.pants. Obligāto iemaksu objekts

 

 

 

 

 

 

(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 (2) Pa šnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 5.  14.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “citi ienākumi” ar vārdiem un skaitli “no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumu, kuru fiziskā persona, kas minēta šā likuma 6.panta septītajā, vienpadsmitajā vai trīspadsmitajā daļā, gūst no zemnieku (zvejnieku) saimniecības, nekustamā īpašuma, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā pašas saražotās produkcijas, autortiesībām un blakustiesībām. Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni”;

6.

Labklājības ministere I.Purne

 

Papildināt 14.panta otro daļu aiz vārdiem „brīvi izraudzīti ienākumi” ar vārdiem „(vai ieņēmumi fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem)”.

 

 

Atbalstīts.

5. 14.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “brīvi izraudzīti ienākumi” ar vārdiem “(vai ieņēmumi fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem)” un pēc vārdiem “citi ienākumi” — ar vārdiem un skaitli “no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumu, kuru fiziskā persona, kas minēta šā likuma 6.panta septītajā, vienpadsmitajā vai trīspadsmitajā daļā, gūst no zemnieku (zvejnieku) saimniecības, nekustamā īpašuma, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā pašas saražotās produkcijas, autortiesībām un blakustiesībām. Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi par pārskata ceturksni”;

 

 (3) To obligāto iemaksu objektu, kuras veicamas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja - ārvalstnieka obligāto iemaksu objekts ir saņemtā atlīdzība.

 

 

 

 

 

 

     (5) Obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

    (6) Brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objektu, tā minimālo un maksimālo apmēru un noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

(7) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā obligāto iemaksu objektā netiek ietvertas darba ņēmēja labā veiktās darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10 % no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz trīssimt latu kārtējā kalendāra gadā, ja:

1) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš nav īsāks par pieciem gadiem;

2) dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma termiņš nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

aizstāt septītās daļas ievaddaļā skaitli “10” ar skaitli “20”.

 

 

 

 

aizstāt septītās daļas ievaddaļā skaitli “10” ar skaitli “20”.

 

 

16.1 pants. Maksātāju atbildība par citiem likuma pārkāpumiem

 

 

 

 

 

 

 (1) Ja darba devējs ir nodarbinājis vai nodarbina personu, nenoslēdzot darba, uzņēmuma, graudniecības vai pārvadājuma līgumu, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst personai izmaksātajai atlīdzībai, ja tās lielumu ir iespējams noteikt un ja tā ir lielāka par Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas apmēru, vai Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram, ja faktiskā atlīdzība ir vienāda vai mazāka par to vai ja faktisko atlīdzību nav iespējams noteikt.

 

6.  16.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai pārvadājuma līgumu” ar vārdiem “vai darba devējs ir aprēķinājis vai izmaksājis darba ņēmējam ienākumu, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē vai Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas”;

 

aizstāt pirmajā daļā vārdus “un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā” ar vārdiem “četrkāršā apmērā”;

 

 

Redakc. precizēts.

6.  16.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “vai pārvadājuma līgumu” ar vārdiem “vai darba devējs ir aprēķinājis vai izmaksājis darba ņēmējam ienākumu, no kura bija jāaprēķina obligātās iemaksas, bet šis ienākums nav uzrādīts grāmatvedības uzskaitē vai Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī un no tā nav aprēķinātas obligātās iemaksas”;

 

 

(5) Ja šā likuma 1.panta 2.punkta “a” apakšpunktā minētajām personām darba devējs aprēķinājis obligātās iemaksas no darba algas, kas ir mazāka par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu, un nav attaisnojoša dokumenta, kas to apstiprina, nodokļu administrācija piedzen no darba devēja obligātās iemaksas un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā no summas, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālās darba algas apmēram.

 

aizstāt piektajā daļā vārdus “un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā” ar vārdiem “četrkāršā apmērā”.

 

 

 

 

aizstāt pirmajā un piektajā daļā vārdus “un soda naudu trīskāršā obligāto iemaksu apmērā” ar vārdiem “četrkāršā apmērā”.

 

 

19.pants. Obligāto iemaksu veikšana no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem

 

 

 

 

 

 

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 2., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajām personām;

2) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu par šā likuma 6.panta piektās daļas 2., 4. un 5.punktā minētajām personām;

3) no nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punktā minētajām personām;

4) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6.panta piektās daļas 3.punktā minētajām personām;

5) no darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6.panta piektās daļas 3.punktā minētajām personām, ja šo personu invaliditātes vai slimības cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

 

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt 19.pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par šā likuma 6.panta 5.daļas 1.punktā minētajām personām;

7) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas par šā likuma 6.panta 5.daļas 2.punktā minētajām personām.”

 

 

 

7. Papildināt 19.pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par šā likuma 6.panta 5.daļas 1. un 2.punktā minētajām personām;

7) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas par šā likuma 6.panta 5.daļas 3.punktā minētajām personām.”

 


 

20.pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana

 

 

 

 

 

 

(3) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, kurš:

1) sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai;

2) ir izdienas pensijas saņēmējs vai III grupas invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai.

 

7.

Labklājības ministre I.Purne

 

Izslēgt 20.panta trešās daļas 2.punktā, ceturtās daļas otrajā punktā un septītās daļas 3.punktā, skaitli un vārdu „III grupas”.

 

Atbalstīts.

8. 20.pantā:

izslēgt trešās daļas 2.punktā, ceturtās daļas 2.punktā un septītās daļas 3.punktā skaitli un vārdu “III grupas”;

 

(4) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic darba ņēmējam, kurš:

1) sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam valsts pensiju apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai;

2) ir izdienas pensijas saņēmējs vai III grupas invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam valsts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai.

 

 

 

 

 

 (5) Ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja - ārvalstnieka aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar šā likuma 18.pantā noteikto obligāto iemaksu likmi, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā vai ar 367.dienu, ja personām, kuras ir nosūtītas veikt konkrētu darbu Latvijas Republikas teritorijā uz laika periodu, ne ilgāku par 12 mēnešiem,, darba ilgums pārsniedz 12 mēnešus.

8. Aizstāt 20.panta piektajā daļā vārdus un skaitļus “sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā vai ar 367.dienu” ar vārdiem un skaitļiem “sākot ar 184.dienu, kopš viņš uzturas Latvijas Republikā, vai ar 367.uzturēšanās dienu”.

 

 

 

 

 

aizstāt piektajā daļā vārdus un skaitļus “sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā vai ar 367.dienu” ar vārdiem un skaitļiem “sākot ar 184.dienu, kopš viņš uzturas Latvijas Republikā, vai ar 367.uzturēšanās dienu”.

 

 

9. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

“20.1 pants. Obligāto iemaksu apmēra precizēšana

Darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša. Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta audita rezultātiem. Kārtību, kādā darba devējs un Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī īpašus gadījumus, kuros darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

Redakc.

precizēts.

9. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:

“20.1 pants. Darba ienākumu un obligāto iemaksu apmēra precizēšana

Darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša. Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem mēnešiem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta audita rezultātiem. Kārtību, kādā darba devējs un Valsts ieņēmumu dienests precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas, kā arī īpašus gadījumus, kuros darba devējs precizē darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem, nosaka Ministru kabinets.”

 

23.pants.  Ziņojums par obligātajām iemaksām

 

 

 

 

 

(1) Darba devējam ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pašnodarbinātajiem, iekšzemes darba ņēmējiem pie darba devēja - ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmējiem pie darba devēja -ārvalstnieka ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un veiktajiem sociālā nodokļa maksājumiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē obligāto iemaksu un sociālā nodokļa maksājumus un pārrēķina obligāto iemaksu objektu, ja šīs iemaksas nav veiktas pilnā apmērā.

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, sociāli apdrošinātajai personai ierodoties personiski vai iesniedzot rakstveida pieprasījumu jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļā, bez maksas tai izsniedz vai nosūta ziņas par šīs personas apdrošināšanas konta stāvokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.99. likumu, 20.06.2001. likumu, 17.03.2005. likumu un 15.06.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

10. Papildināt 23.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības precizēt un labot obligāto iemaksu veicēju iesniegto informāciju, ja, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto informāciju, konstatētas kļūdas obligāto iemaksu veicēju iesniegtajās ziņās vai ziņojumos par obligātajām iemaksām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc kļūdu labošanas informē obligāto iemaksu veicēju par izdarītajiem labojumiem.”

 

 

 

10. Papildināt 23.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības precizēt un labot obligāto iemaksu veicēju iesniegto informāciju, ja, pamatojoties uz citu valsts iestāžu sniegto informāciju, konstatētas kļūdas obligāto iemaksu veicēju iesniegtajās ziņās vai ziņojumos par obligātajām iemaksām. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc kļūdu labošanas informē obligāto iemaksu veicēju par izdarītajiem labojumiem.”

 

Pārejas noteikumi

 

 

 

 

 

26. No 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) persona ir sociāli apdrošināta, sākot ar dienu, kad tā ieguvusi darba ņēmēja statusu vai iesaukta obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas obligātās iemaksas (sociālais nodoklis). Personām, kurām piešķirto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu aprēķināšanā nav ņemts vērā laika periods, par kuru bija jāveic obligātās iemaksas (sociālais nodoklis), sociālās apdrošināšanas pakalpojumi pēc attiecīgās personas pieprasījuma pārrēķināmi, sākot ar 2005.gada 1.aprīli.

(17.03.2005. likuma redakcijā)

11. Pārejas noteikumos:

izslēgt 26.punkta otro teikumu;

 

 

 

 

11. Pārejas noteikumos:

izslēgt 26.punkta otro teikumu;

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43.punktu šādā redakcijā:

“37. Grozījumi šā likuma 5.panta pirmajā daļā, 6.panta ceturtajā un piektajā daļā attiecībā uz to personu pakļaušanu pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kuras saņem paternitātes pabalstu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

38. Grozījumi šā likuma 6. un 19.pantā attiecībā uz to personu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, kuras saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu vai kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

8.

Labklājības ministre I.Purne

 

Papildināt likumprojektā pārejas noteikumu 38.punktu aiz vārdiem „pusotra gada vecumu” ar vārdiem „un saņem bērna kopšanas pabalstu, vai kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu”.

 

Atbalstīts atbaidīgās komisijas priekšlikumā  nr.13

 

 

39. Grozījumi šā likuma 14.panta septītajā daļā attiecībā uz obligāto iemaksu objektā neietveramajām darba ņēmēja labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

9.

Labklājības ministre I.Purne

 

Aizstāt likumprojektā pārejas noteikumu 39.punktā skaitli un vārdu „2008.gada” ar skaitli un vārdu „2009.gada”.

 

 

Atbalstīts atbaidīgās komisijas priekšlikumā  nr.13

 

 

40. Personām, kurām laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) tika atteikta bezdarbnieka pabalsta piešķiršana sakarā ar to, ka darba devējs nebija veicis obligātās iemaksas (sociālo nodokli), ar 2008.gada 1.aprīli pensiju apdrošināšanai tiek ieskaitīts laika periods līdz deviņiem mēnešiem, kurā personai netika izmaksāts bezdarbnieka pabalsts un kurā tā nav bijusi sociāli apdrošinātās personas statusā. Obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts šajā gadījumā ir Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga attiecīgajā laika periodā.

10.

Labklājības ministre I.Purne

 

Aizstāt likumprojektā pārejas noteikumu 40.punktā skaitļus un vārdus „2008.gada 1.aprīli” ar skaitļiem un vārdiem „2009.gada 1.janvāri”.

 

 

Atbalstīts atbaidīgās komisijas priekšlikumā  nr.13

 

 

 

41.Grozījumi šā likuma 13.panta otrajā daļā stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

42. Šā likuma 20.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.jūlijā.

11.

Labklājības ministre I.Purne

 

Aizstāt likumprojektā pārejas noteikumu 41. un 42.punktā skaitļus un vārdus „2008.gada 1.jūlijā” ar skaitļiem un vārdiem „2009.gada 1.janvārī”.

 

Atbalstīts atbaidīgās komisijas priekšlikumā  nr.13

 

 

43. Šā likuma 14.panta piektajā daļā un sestajā daļā paredzētais obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.”

 

 

 

 


 

 

 

 

12.

Labklājības ministre I.Purne

 

Papildināt pārejas noteikumus ar 44. un 45.punktu šādā redakcijā:

„44. Pašnodarbinātajiem, kuri, sākot ar 2008.gadu, maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli, un kuri 2008.gadā līdz grozījumu likuma 1.panta 3.punkta ievaddaļā un 14.panta otrajā daļā, kā arī 6.panta 3.1 daļas spēkā stāšanās dienai nav veikuši obligātās iemaksas, ir tiesības izvēlēties veikt obligātās iemaksas par periodu no 2008.gada 1.janvāra  līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai. Obligātās iemaksas veic līdz ceturksnim, kurā stājās spēkā likuma grozījumi, sekojošā mēneša 15.datumam. Iemaksām par periodu no 2008.gada 1.janvāra līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai nepiemēro nokavējuma naudu.

 

45. Grozījumi šā likuma 6.panta otrajā un devītajā daļā un 20.panta trešās daļas 2.punktā, ceturtās daļas otrajā punktā un septītās daļas 3.punktā, attiecībā uz invalīdu – valsts speciālās pensijas saņēmēju pakļaušanu sociālās apdrošināšanas veidiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts atbaidīgās komisijas priekšlikumā  nr.13

 


 

 

 

13.

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā: 11. Pārejas noteikumos:

izslēgt 26.punkta otro teikumu;

papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45.punktu šādā redakcijā:

 

“37. Grozījumi  likuma 1.panta 3.punkta ievaddaļā un 14.panta otrajā daļā  attiecībā uz fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kā arī  6.panta 3.1  daļa  stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī. Pašnodarbinātajiem, kuri ar 2008.gadu maksā  fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuri no 2008.gada  1.janvāra  līdz  2008.gada  31.augustam  nav  veikuši  obligātās iemaksas,  ir  tiesības izvēlēties veikt obligātās iemaksas par šo periodu. Obligātās  iemaksas  par  periodu  no  2008.gada  1.janvāra  līdz 2008.gada 31.augustam  veic  līdz  2008.gada 15.oktobrim, un tām nepiemēro nokavējuma naudu.

38. Grozījumi šā likuma 5.panta pirmajā daļā, 6.panta ceturtajā un piektajā daļā attiecībā uz to personu pakļaušanu pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kuras saņem paternitātes pabalstu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

39. Grozījumi šā likuma 6. un 19.pantā attiecībā uz to personu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, kuras saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu vai kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas pabalstu, vai kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

40. Grozījumi šā likuma 6.panta otrajā un devītajā daļā, 20.panta trešās daļas 2.punktā, ceturtās daļas 2.punktā un septītās daļas 3.punktā attiecībā uz invalīdu — valsts speciālās pensijas saņēmēju pakļaušanu sociālās apdrošināšanas veidiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

41. Grozījumi šā likuma 13.panta otrajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

42. Grozījumi šā likuma 14.panta septītajā daļā attiecībā uz obligāto iemaksu objektā neietveramajām darba ņēmēja labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

43. Šā likuma 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzētais obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

44. Personām, kurām laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) tika atteikta bezdarbnieka pabalsta piešķiršana sakarā ar to, ka darba devējs nebija veicis obligātās iemaksas (sociālo nodokli), ar 2009.gada 1.janvāri pensiju apdrošināšanai tiek ieskaitīts laika periods līdz deviņiem mēnešiem, kurā personai netika izmaksāts bezdarbnieka pabalsts un kurā tā nav bijusi sociāli apdrošinātās personas statusā. Obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts šajā gadījumā ir Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga attiecīgajā laika periodā.

45. Šā likuma 20.1 pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts.

papildināt pārejas noteikumus ar 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45.punktu šādā redakcijā:

 

“37. Grozījumi  likuma 1.panta 3.punkta ievaddaļā un 14.panta otrajā daļā  attiecībā uz fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, kā arī  6.panta 3.1  daļa  stājas spēkā 2008.gada 1.septembrī. Pašnodarbinātajiem, kuri ar 2008.gadu maksā  fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuri no 2008.gada  1.janvāra  līdz  2008.gada  31.augustam  nav  veikuši  obligātās iemaksas,  ir  tiesības izvēlēties veikt obligātās iemaksas par šo periodu. Obligātās  iemaksas  par  periodu  no  2008.gada  1.janvāra  līdz 2008.gada 31.augustam  veic  līdz  2008.gada 15.oktobrim, un tām nepiemēro nokavējuma naudu.

 

38. Grozījumi šā likuma 5.panta pirmajā daļā, 6.panta ceturtajā un piektajā daļā attiecībā uz to personu pakļaušanu pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, kuras saņem paternitātes pabalstu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

39. Grozījumi šā likuma 6. un 19.pantā attiecībā uz to personu pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, kuras saņem maternitātes vai paternitātes pabalstu vai kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas pabalstu, vai kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

40. Grozījumi šā likuma 6.panta otrajā un devītajā daļā, 20.panta trešās daļas 2.punktā, ceturtās daļas 2.punktā un septītās daļas 3.punktā attiecībā uz invalīdu — valsts speciālās pensijas saņēmēju pakļaušanu sociālās apdrošināšanas veidiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

41. Grozījumi šā likuma 13.panta otrajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

42. Grozījumi šā likuma 14.panta septītajā daļā attiecībā uz obligāto iemaksu objektā neietveramajām darba ņēmēja labā veiktajām darba devēja iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

43. Šā likuma 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzētais obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim.

 

44. Personām, kurām laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam (ieskaitot) tika atteikta bezdarbnieka pabalsta piešķiršana sakarā ar to, ka darba devējs nebija veicis obligātās iemaksas (sociālo nodokli), ar 2009.gada 1.janvāri pensiju apdrošināšanai tiek ieskaitīts laika periods līdz deviņiem mēnešiem, kurā personai netika izmaksāts bezdarbnieka pabalsts un kurā tā nav bijusi sociāli apdrošinātās personas statusā. Obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) objekts šajā gadījumā ir Ministru kabineta noteiktā minimālā darba alga attiecīgajā laika periodā.

 

45. Šā likuma 20.1 pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”