31.10.2007.

9/8-

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr.425/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta otrajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Likumprojekts Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

(reģ. nr. 425/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (31)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Elektroenerģijas tirgus likums	Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā				Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā
	Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12.nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12.nr.) šādus grozījumus:
1.pants. Likumā lietotie termini
(1) Šajā likumā ir lietoti tādi paši termini kā Enerģētikas likumā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.
(2) Likumā ir lietoti šādi termini:
1) balansēšana — organizēts process ikbrīža līdzsvara nodrošināšanai starp elektroenerģijas patēriņu un ražošanu elektroenerģijas sistēmā;
2) elektroenerģijas lietotājs — persona, kura pērk elektroenerģiju;
3) elektroenerģijas pārvade — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, savstarpēji savienotā augstsprieguma sistēmā, lai elektroenerģiju piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;
4) elektroenerģijas ražotājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju;
5) elektroenerģijas sadale — elektroenerģijas transportēšana, kas neietver elektroenerģijas tirdzniecību, vidēja un zema sprieguma sadales sistēmā, lai to piegādātu elektroenerģijas lietotājiem;
6) elektroenerģijas sistēmas dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji;
7) elektroenerģijas sistēmas operators — licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu;
8) elektroenerģijas tirdzniecība — elektroenerģijas iepirkšana pārdošanai vai elektroenerģijas pārdošana elektroenerģijas lietotājiem;
9) elektroenerģijas tirgotājs — elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk un pārdod (piegādā — pārdošanas nozīmē) elektroenerģiju citam elektroenerģijas lietotājam;
10) elektroenerģijas tirgus dalībnieki — elektroenerģijas ražotāji, tirgotāji un galalietotāji, kas darbojas elektroenerģijas tirgū saskaņā ar brīvprātīgas līdzdalības principu;
11) galalietotājs — elektroenerģijas lietotājs, kurš pērk elektroenerģiju izlietošanai paša vajadzībām (galapatēriņam);
12) koģenerācija — tehnoloģiskais process, kurā lietderīgai izmantošanai vienlaikus ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju;
13) mājsaimniecības lietotājs — galalietotājs, kurš pērk un izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības;
14) obligātais iepirkums — šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju;		1	Deputāts K.Leiškalns Papildināt 1.panta otrās daļas 14. punktu ar vārdiem “vai jaudu”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. priekšl.
		2	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Izteikt 1. panta otrās daļas 14. punktu šādā redakcijā: “14) obligātais iepirkums – šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju vai jaudu;”.	Atbalstīts	1. 1. panta otrajā daļā: izteikt otrās daļas 14. punktu šādā redakcijā: “14) obligātais iepirkums – šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikts pienākums iepirkt elektroenerģiju vai jaudu;”;
15) palīgpakalpojumi — pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai;
16) publiskais tirgotājs — elektroenerģijas tirgotājs, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai;
17) saistītais lietotājs — elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem;		3	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Izteikt 1. panta otrās daļas 17. punktu šādā redakcijā: “17) saistītais lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kuram ir tiesības saņemt universālo pakalpojumu un kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku;”.	Atbalstīts	izteikt 17. punktu šādā redakcijā: “17) saistītais lietotājs – elektroenerģijas lietotājs, kuram ir tiesības saņemt universālo pakalpojumu un kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku;”;
18) sistēmas pakalpojums — elektroenerģijas pārvade vai sadale, kas nodrošina elektroenerģijas plūsmas no ražotājiem līdz lietotājiem;
19) starpvalstu savienojums — elektrolīnija, kas sasaista atsevišķās valstīs izvietotas pārvades sistēmas;
20) tiešā līnija — elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus;	1. Izteikt 1.panta otrās daļas 20.punktu šādā redakcijā: "20) tiešā līnija – elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus;".				izteikt 20.punktu šādā redakcijā: "20) tiešā līnija – elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražošanas objektu ar savrupu lietotāju, vai elektrolīnija, kas sasaista savrupu elektroenerģijas ražotāju un tirgotāju, kurš tieši apgādā savā īpašumā vai valdījumā esošus objektus, saistītos uzņēmumus un savus lietotājus;".
21) universālais pakalpojums — garantētas tiesības uz elektroenerģijas piegādi noteiktā kvalitātē par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu;
22) vertikāli integrēts elektroapgādes komersants — komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība.
5.pants. Elektroenerģijas tirgus darbības pamatnosacījumi
(1) Elektroenerģijas tirgū tā dalībnieki savstarpējus darījumus veic saskaņā ar rakstveidā noslēgtiem līgumiem.
(2) Tirgus dalībniekam ir tiesības elektroenerģijas transportēšanai izmantot pārvades un sadales sistēmas par šajā likumā un likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredzētajā kārtībā noteiktajiem sistēmas pakalpojumu tarifiem.
	2. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītos rēķinus var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dokumenti, kas sastādīti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, atsevišķi nav pārsūdzami."			Redakc. precizēta	2. Papildināt 5.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:  "(3) Sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtos rēķinus var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dokumenti, kas izstrādāti, lai sagatavotu vai pamatotu maksājuma dokumentus, atsevišķi nav pārsūdzami."
8.pants. Sistēmas operatora darbības regulēšana un uzraudzība
(1) Sistēmas operatora darbību regulē regulators Enerģētikas likumā, likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Regulators nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus un pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku.		4	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Regulators nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšl.
		5	Atbildīgā komisija Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Regulators nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus ražotājiem un lietotājiem, kā arī pieslēguma maksas noteikšanas metodiku šā likuma 9.panta 2.¹daļā noteiktajiem galalietotājiem.”	Atbalstīts	3. 8. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Regulators nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus ražotājiem un lietotājiem, kā arī pieslēguma maksas noteikšanas metodiku šā likuma 9.panta 2.¹daļā noteiktajiem galalietotājiem.”;
(3) Regulators uzrauga:
1) starpvalstu savienojumu jaudu vadības un sadales noteikumus sadarbībā ar to dalībvalstu attiecīgo iestādi vai iestādēm, ar kurām ir šāds starpvalstu savienojums;
2)  rīcību un metodes, ko sistēmas operators izmanto sistēmas jaudas pārslodzes vadībai;
3) sistēmas operatora laika patēriņu pieslēgumu ierīkošanai un remontdarbu veikšanai;
4) sistēmas operatora publicēto informāciju par starpvalstu savienojumiem, tīklu izmantošanu un sistēmas jaudas sadalījumu lietotājiem, ņemot vērā, ka neapkopota informācija uzskatāma par komercnoslēpumu;
5)  grāmatvedības nodalīšanu atbilstoši šā likuma 38. — 40.pantā noteiktajai kārtībai;
6) šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumu izpildi;
7)  šajā likumā noteikto pārvades un sadales operatoru pienākumu izpildi;	3. Papildināt 8.panta trešās daļas 7.punktu aiz vārdiem "pārvades un sadales" ar vārdu "sistēmas".				papildināt trešās daļas 7.punktu pēc vārdiem "pārvades un sadales" ar vārdu "sistēmas".
8) elektroenerģijas tirgus pārskatāmību un konkurences līmeni tajā.
(4) Regulators reizi gadā savā interneta mājas lapā publicē ziņojumu par šā panta trešajā daļā noteikto sistēmas darbības aspektu uzraudzības rezultātiem.
9.pants. Sistēmas darbība
(1) Sistēmas operators tā licences darbības zonā un termiņā ir atbildīgs par sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt elektroenerģijas transportēšanu atbilstoši prognozētajam pieprasījumam.
(2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora izdotajiem sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumiem un par pieslēguma maksu, kuru nosaka sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa ietver pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas un neietver sistēmas attīstības izmaksas.		6	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora izdotajiem sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības. Sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa atbilst pieslēguma ierīkošanas faktiskajām izmaksām. Pieslēguma maksu galalietotājam, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, nosaka saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa ietver pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas un neietver sistēmas attīstības izmaksas.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. priekšl.
		7	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora izdotajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības. Sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa atbilst pieslēguma ierīkošanas faktiskajām izmaksām. Pieslēguma maksu galalietotājiem, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, nosaka saskaņā ar regulatora noteiktu pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa ietver pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas un neietver sistēmas attīstības izmaksas.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. priekšl.
		8	Atbildīgā komisija Izteikt 9. panta otro daļu šādā redakcijā: ”(2) Sistēmas operatoram tā licences darbībās zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora noteiktajiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Pieslēguma maksa atbilst pamatotām attiecīgā sistēmas pieslēguma ierīkošanas faktiskām izmaksām, izņemot šā panta 2.¹ daļā noteiktajā gadījumā. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa neietver sistēmas attīstības izmaksas.”	Atbalstīts	4. 9.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: ”(2) Sistēmas operatoram tā licences darbībās zonā un termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgai sistēmai saskaņā ar regulatora noteiktajiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Pieslēguma maksa atbilst pamatotām attiecīgā sistēmas pieslēguma ierīkošanas faktiskām izmaksām, izņemot šā panta 2.¹ daļā noteiktajā gadījumā. Jauna sistēmas dalībnieka pieslēguma maksa neietver sistēmas attīstības izmaksas.”;
		9	Atbildīgā komisija Papildināt likuma 9.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: ”(2.¹)Pieslēguma maksu galalietotājam nosaka saskaņā ar pieslēguma maksas noteikšanas metodiku, ja galalietotāja pieslēgums atbilst vienlaikus šādiem kritērijiem: 1) pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus; 2) ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz Ministru kabineta noteikto lielumu.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: ”(2.¹) Pieslēguma maksu galalietotājam nosaka saskaņā ar pieslēguma maksas noteikšanas metodiku, ja galalietotāja pieslēgums atbilst vienlaikus šādiem kritērijiem: 1) pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus; 2) ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva nepārsniedz Ministru kabineta noteikto lielumu.”
(3) Galalietotājam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības iesniegt pieteikumu par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu, ja šā lietotāja elektroenerģijas patēriņš pēc pieslēguma ierīkošanas pieaugs ne mazāk par 100 000 megavatstundām gadā vai ar pieslēguma nominālo jaudu ne mazāku kā 50 megavati. Ministru kabinets nosaka vienotus speciālā pieslēguma noteikumus, paredzot galalietotāja pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, pieslēguma ierīkošanas kārtību un nepieciešamās galalietotāja garantijas par pieslēguma izmantošanu, kā arī izskata galalietotāju pieteikumus par speciālu pieslēgumu pārvades sistēmai vai esošā pārvades sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu un katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi lemj par speciālu pieslēguma nosacījumu piemērošanu.
(4) Sistēmas operatoram ir tiesības atteikt pieslēgumu attiecīgai sistēmai, ja tās tīklu jauda nav pietiekama. Atteikuma pamatojumu sistēmas operators sniedz rakstveidā 30 dienu laikā pēc sistēmas dalībnieka iesnieguma saņemšanas.
(5) Sistēmas operators septiņu darba dienu laikā informē regulatoru par katru gadījumu, kad tirgus dalībniekam atteikta pieeja sistēmai, un par pasākumiem, kas nepieciešami, lai uzlabotu sistēmu un palielinātu tās jaudu.
11.pants. Pārvades sistēmas operators
(1) Latvijā darbojas viens pārvades sistēmas operators, un tā licences darbības zona ir visa Latvijas teritorija.
(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai gadījumos, kad elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam vai kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija.	4. Papildināt 11.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:  "Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām."	10	Deputāts K.Leiškalns Papildināt 11. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. priekšl.
		11	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai gadījumos, kad elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam vai kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. priekšl.
		12	Atbildīgā komisija Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai gadījumos, kad elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam vai kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Gadījumos, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija, pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar Tīkla kodeksa noteikumiem.”	Atbalstīts	5. Izteikt 11. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā tikai gadījumos, kad elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai, palīgpakalpojumu pirkšanai, elektroenerģijas transportēšanas zudumu segšanai, pārvades sistēmas operatora paša patēriņam vai kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Piedaloties elektroenerģijas tirdzniecībā, pārvades sistēmas operators rīkojas saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām, izņemot gadījumus, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija. Gadījumos, kad sistēmā ir novirze no normālā darbības režīma vai notikusi avārija, pārvades sistēmas operators darbojas saskaņā ar Tīkla kodeksa noteikumiem.”
(3) Pārvades sistēmas operators nodrošina tās komerciālās informācijas konfidencialitāti, kuru tas, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un tirgus dalībniekiem.
14.pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā	5. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:  "14.pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā				6. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:  "14.pants. Palīgpakalpojumi pārvades sistēmā
Pārvades sistēmas operators var palīgpakalpojumus sniegt patstāvīgi vai arī pirkt. Pērkot palīgpakalpojumus, pārvades sistēmas operatoram jāņem vērā efektivitātes kritēriji, kā arī vienlīdzības un taisnīguma principi, lai iespēju robežās nodrošinātu brīvu konkurenci palīgpakalpojumu pirkšanā. Pārvades sistēmas operatoram ir jāpadara atklāti palīgpakalpojumu pirkšanas nosacījumi, kas saistīti ar sistēmas atbildību.	Pārvades sistēmas operators patstāvīgi sniedz palīgpakalpojumus, tai skaitā balansēšanas pakalpojumus, vai tos pērk. Pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām."				Pārvades sistēmas operators patstāvīgi sniedz palīgpakalpojumus, tai skaitā balansēšanas pakalpojumus, vai tos pērk. Pārvades sistēmas operators pērk palīgpakalpojumus saskaņā ar atklātām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām."
15.pants. Elektroapgādes drošums ilgtermiņā
(1) Pārvades sistēmas operators sagatavo ziņojumu par pārvades sistēmas piegādes un patēriņa atbilstību un valsts elektroapgādes drošuma un nodrošinājuma ar ražošanas jaudām novērtējumu (turpmāk — novērtējuma ziņojums) laika periodam līdz 10 gadiem. Novērtējuma ziņojumā iekļauj elektroenerģijas un jaudu pieprasījuma prognozi vismaz turpmākajiem 10 gadiem, vērtējumu par attiecīgu piegādes un patēriņa atbilstību pārskata periodā un prognozi turpmākajiem 10 gadiem, informāciju par pārvades sistēmas atbilstību pieprasījumam, uzturēšanas kvalitāti, informāciju par būvējamām un plānotajām ražošanas jaudām, kā arī pasākumiem, kas tiek veikti maksimāla pieprasījuma gadījumā un viena piegādātāja vai vairāku piegādātāju iztrūkuma gadījumā.
(2) Pārvades sistēmas operators novērtējuma ziņojumu reizi gadā iesniedz ministrijai un regulatoram. Kārtību, kādā pārvades sistēmas operators izstrādā un iesniedz ministrijai un regulatoram novērtējuma ziņojumu, un prasības attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu nosaka Ministru kabinets.
(3) Pārvades sistēmas operators ir tiesīgs pieprasīt un saņemt novērtējuma ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no visiem sistēmas dalībniekiem.
		13	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Papildināt likumu ar 15.^1 pantu šādā redakcijā: “15.^1 pants. Elektroapgādes pašnodrošinājums	Neatbalstīts
			(1) Valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai Latvijas teritorijā esošo jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jāspēj nodrošināt gada vidējo elektroenerģijas ražošanas apjomu, kas atbilst ne mazāk kā 80 procentiem no Latvijas elektroenerģijas kopējā patēriņa 2012. gadā un 100 procentiem no Latvijas elektroenerģijas kopējā patēriņa 2016. gadā.
			(2) Ja no pārvades sistēmas operatora sagatavotā novērtējuma ziņojuma izriet, ka Latvijas teritorijā esošo elektrostaciju pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība apdraud elektroapgādes drošumu un, lai izpildītu šā panta pirmajā daļā noteikto, ir nepieciešama steidzama jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana, pārvades sistēmas operators var lūgt Ministru kabinetam atļauju slēgt līgumu par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošināšanu nepieciešamajā termiņā.
			(3) Ministru kabinets lemj par šādas atļaujas izdošanu, ja steidzamības dēļ jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas nevar ieviest šā likuma 23. pantā noteiktajā kārtībā.”
		14	Deputāts K.Leiškalns Papildināt likumu ar 15.^1 pantu šādā redakcijā: “15.^1 pants.	Neatbalstīts
			(1) Valsts elektroapgādes drošuma garantēšanai Latvijas teritorijā esošo jebkurā brīdī pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu summai jāspēj nodrošināt nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, kas atbilst ne mazāk kā 80 procentiem no Latvijas elektroenerģijas kopējā patēriņa 2012. gadā un 100 procentiem no Latvijas elektroenerģijas kopējā patēriņa 2016. gadā.
			(2) Ja no pārvades sistēmas operatora sagatavotā novērtējuma ziņojuma izriet, ka Latvijas teritorijā esošo elektrostaciju pieejamo elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība apdraud elektroapgādes drošumu un, lai izpildītu šā panta pirmajā daļā noteikto, ir nepieciešama steidzama jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana, pārvades sistēmas operators var lūgt Ministru kabinetam atļauju slēgt līgumu par jaunu elektroenerģijas ražošanas jaudu nodrošināšanu nepieciešamajā termiņā.
			(3) Ministru kabinets lemj par šādas atļaujas izdošanu, ja steidzamības dēļ jaunas elektroenerģijas ražošanas jaudas nevar ieviest šā likuma 23. pantā noteiktajā kārtībā.”
25.pants. Līniju ierīkošana
(1) Lai elektroenerģijas transportēšanai ierīkotu starpvalstu savienojumu ar spriegumu 110 un vairāk kilovoltu, ir nepieciešama regulatora atļauja. Regulators nosaka objektīvus un vienlīdzīgus kritērijus, pēc kādiem tiks izsniegta atļauja starpvalstu savienojuma ierīkošanai.
(2) Sadales sistēmas operatoram ir tiesības ierīkot sadales līniju savā licences darbības zonā.
(3) Citai personai, kura nav sadales sistēmas operators, ir tiesības ierīkot sadales līniju sadales sistēmas operatora licences darbības zonā gadījumos, kad līnija, kas tiek būvēta, ir:
1)  tiešā līnija;
2)  atsevišķa nekustamā īpašuma iekšējā līnija.
(4) Sadales sistēmas operatoram šā panta trešās daļas 2.punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā izvirzītajām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kuru nosaka sistēmas operators saskaņā ar regulatora noteikto pieslēguma maksas aprēķināšanas metodiku un regulatora apstiprinātajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.		15	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Izteikt 25. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Sadales sistēmas operatoram šā panta trešās daļas 2. punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā izvirzītajām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgajai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 9. panta otrajai daļai un saskaņā ar regulatora apstiprinātajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. priekšl.
		16	Deputāts K.Leiškalns Izteikt 25. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Sadales sistēmas operatoram šā panta trešās daļas 2. punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā izvirzītajām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 9. panta otrajai daļai un saskaņā ar regulatora apstiprinātajiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. priekšl.
		17	Atbildīgā komisija Izteikt 25. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Sadales sistēmas operatoram šā panta trešās daļas 2.punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā noteiktām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 9.panta otrajai vai 2.¹ daļai, un saskaņā ar regulatora noteiktiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.	Atbalstīts	7. Izteikt 25. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Sadales sistēmas operatoram šā panta trešās daļas 2.punktā minētā līnija, ja tā atbilst Tīkla kodeksā noteiktām tehniskajām prasībām, ir jāpieslēdz attiecīgai sadales sistēmai par pieslēguma maksu, kas noteikta atbilstoši šā likuma 9.panta otrajai vai 2.¹ daļai, un saskaņā ar regulatora noteiktiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem.”
28.pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā	6. Aizstāt 28.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "koģenerācijas procesā" ar vārdu "koģenerācijā".				8.  28.pantā: Aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus "koģenerācijas procesā" ar vārdu "koģenerācijā";
(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas procesā, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.
(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas elektrostacijas tiek kvalificētas šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nosaka Ministru kabinets.
(3) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā koģenerācijas elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas pašu vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu.
(4) Ražotāji, kuru koģenerācijas elektrostacijas uzsākušas elektroenerģijas ražošanu pirms šā likuma stāšanās spēkā un kuri nav izmantojuši šā panta trešajā daļā noteiktās tiesības, pārdod elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši tiem nosacījumiem par darbības režīmu, atbalsta termiņiem un cenu, kādi uz šīm elektrostacijām attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.
(5) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu koģenerācijas elektrostacijās ražotās elektroenerģijas vai kompensējot tās iepirkuma izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku — regulators.		18	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Izteikt 28. panta piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.”	Atbalstīts	izteikt piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.”
(6) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktās tiesības, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot publiskajam tirgotājam.
(7) Koģenerācijas elektrostacijas, kas atbilst šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem kritērijiem, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.
		19	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Papildināt likumu ar 28.^1 pantu šādā redakcijā: “28.^1pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 100 megavatiem	Atbalstīts redakc. precizējot	9. Papildināt likumu ar 28.^1 pantu šādā redakcijā: “28.^1pants. Elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās ar jaudu virs 100 megavatiem
			(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā ar jaudu virs 100 megavatiem, var iegūt tiesības pārdot koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu pārvades sistēmas operatoram.		(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijā, kuras jauda ir lielāka par 100 megavatiem, var iegūt tiesības koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu pārdot pārvades sistēmas operatoram.
			(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas elektrostacijas tiek kvalificētas šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību iegūšanai, jaudas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā, kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot uzstādīto elektrisko jaudu, nosaka Ministru kabinets.		(2) Kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību iegūšanai, kārtību, kādā nosakāma jaudas cena atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā, un kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot uzstādīto elektrisko jaudu, nosaka Ministru kabinets.
			(3) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā koģenerācijas elektrostacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, pārvades sistēmas operators iepērk visu koģenerācijas elektrostacijas jaudu šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.		(3) Ja ražotājs vēlas izmantot šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, pārvades sistēmas operators iepērk visu koģenerācijas stacijas jaudu šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā.
			(4) Pārvades sistēmas operators atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās jaudas apjomus un izmaksas, kuras tiek iekļautas pārvades tarifos.		(4) Pārvades sistēmas operators atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās jaudas apjomus un izmaksas, kuras tiek iekļautas pārvades tarifos.
			(5) Koģenerācijas elektrostacijas, kas atbilst šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem kritērijiem, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.”		(5) Koģenerācijas stacijas, kas atbilst šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem kritērijiem, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.”
29.pants. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
(1) Ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā.
(2) Noteikta daļa no visu Latvijas elektroenerģijas galalietotāju kopējā patēriņa ir obligāti nosedzama ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Šo daļu katram atjaunojamo energoresursu veidam piecu gadu periodam, sākot no 2006.gada 1.janvāra, nosaka Ministru kabinets tā, lai līdz 2010.gada 31.decembrim šīs daļas procentuālais īpatsvars attiecībā pret kopējo elektroenerģijas patēriņu sasniegtu ne mazāk kā 49,3 procentus.
(3) Publiskais tirgotājs aprēķina obligāti iepērkamās un, izmantojot atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas apjomu katram gadam atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai daļai lietotāju kopējā patēriņā un publicē to savā interneta mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(4) Nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no biomasas, nosaka Ministru kabinets.
(5) Ražotāji, kas atbilst šā panta ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā noteiktajiem kritērijiem, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.	7.  29.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.";				10.  29.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus, var Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt saražotās elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumu. Izcelsmes apliecinājumu izsniedz Ministru kabineta pilnvarota institūcija.";
(6) Ražotājs, kas izmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, tajā skaitā šā likuma 30.panta pirmajā daļā minētais ražotājs, var jebkurā laikā atteikties no to izmantošanas, trīs mēnešus iepriekš par to paziņojot regulatoram un publiskajam tirgotājam.
(7) Šā panta un 30.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par 5 megavatiem.	izteikt septīto daļu šādā redakcijā:  "(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas, kā arī šā likuma 30.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par pieciem megavatiem."				izteikt septīto daļu šādā redakcijā:  "(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas, kā arī šā likuma 30.panta noteikumi neattiecas uz hidroelektrostacijām, kuru jauda ir lielāka par pieciem megavatiem."
30.pants. Saražotās elektroenerģijas pirkšana un pārdošana, izmantojot atjaunojamos energoresursus
(1) Ražotāji, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus un darbību uzsākuši pirms šā likuma stāšanās spēkā, pārdod elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši tiem nosacījumiem par darbības režīmu, iepirkuma termiņiem un cenu, kādi uz tiem attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī.
(2) To obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma daļu, ko nesedz elektroenerģijas iepirkumi no šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ražotājiem, iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Elektroenerģija no šiem ražotājiem tiek iepirkta pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa un saskaņā ar līgumu, kurā ražotājs un publiskais tirgotājs ir vienojušies par elektroenerģijas ražošanas režīmu, elektroenerģijas cenu un līguma darbības termiņu, kas nevar būt mazāks par pieciem un lielāks par 10 gadiem. Ekonomiskā pakāpeniskuma principa piemērošanas kārtību nosaka regulators.		20	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Izteikt 30. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “To obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma daļu, ko nesedz elektroenerģijas iepirkumi no šā panta pirmajā daļā un 29. pantā noteiktajiem ražotājiem, iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus.”	Atbalstīts redakc. precizējot	11. 30. pantā: izteikt otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “To obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma daļu, ko nesedz elektroenerģijas iepirkumi no šā panta pirmajā daļā un šā likuma 29. pantā noteiktajiem ražotājiem, iepērk publiskais tirgotājs no jebkura ražotāja, kas ražo elektroenerģiju, izmantojot atjaunojamos energoresursus.”;
(3) Publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas. Šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, pērkot no publiskā tirgotāja noteiktu daļu elektroenerģijas, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, vai kompensējot publiskā tirgotāja izdevumus. Iepirkuma izmaksu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku — regulators.		21	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Izteikt 30. panta trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.”	Atbalstīts	izteikt trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Iepirkuma izmaksu attiecināšanas aprēķina metodiku nosaka regulators.”
31.pants. Ražotāju izvēles tiesības
Ja ražotāja elektrostacija var vienlaikus pretendēt uz šā likuma 28., 29. un 30.pantā noteikto tiesību izmantošanu, ražotājs pēc paša izvēles var izmantot tikai vienas no minētajām tiesībām		22	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Papildināt 31. panta tekstu aiz skaitļa un zīmēm „28.,” ar skaitli uz zīmēm „28.^1,”.	Atbalstīts redakc. precizējot	12. Papildināt 31. panta tekstu pēc skaitļa „28.” ar skaitli „28.^1”.
32.pants. Elektroenerģijas tirdzniecības pamatprincipi
(1) Ar elektroenerģijas tirdzniecību var nodarboties:
1)  elektroenerģijas ražotājs, kurš izmanto vienu vai vairākas ģenerējošās vienības vienā vai vairākās vietās un kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas ražošanai;
2)  sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, ja ir ievērotas šā likuma 19.panta prasības;
3)  elektroenerģijas tirgotājs, kas saņēmis licenci.
(2) Elektroenerģijas tirgotājam licenci izsniedz regulators saskaņā ar šo likumu un likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.
(3) Elektroenerģijas piegādi saistītajiem lietotājiem par regulatora noteiktiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, un saskaņā ar regulatora izvirzītiem nosacījumiem nodrošina:
1) publiskais tirgotājs;
2) sadales sistēmas operators, kura sadales tīkliem pieslēgti mazāk par simt tūkstošiem lietotāju, to skaitā saistītais lietotājs.
(4) Regulators nosaka, kādu informāciju un cik lielā apjomā sistēmas operators ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos.	8. Izteikt 32.panta ceturto daļu šādā redakcijā:  "(4) Regulators nosaka, kādu informāciju un cik lielā apjomā tirgotājs ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos."				13. 32.pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:  "(4) Regulators nosaka, kādu informāciju un cik lielā apjomā tirgotājs ietver galalietotājam izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos.";
(5) Kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem un tirgotāju maiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.
		23	Deputāts K.Leiškalns Papildināt 32. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Lietotāji, kuriem nav tiesību saņemt universālo pakalpojumu, atbilstoši šā likuma 34. panta pirmajai daļai, ir elektroenerģijas tirgus dalībnieki un pērk elektroenerģiju no tirgotāja par vienošanās cenu.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. priekšl.
		24	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Papildināt 32. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Lietotāji, kuriem nav tiesību saņemt universālo pakalpojumu, atbilstoši šā likuma 34. panta pirmajai daļai, pērk elektroenerģiju no tirgotāja par vienošanās cenu.”	Atbalstīts	papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Lietotāji, kuriem nav tiesību saņemt universālo pakalpojumu, atbilstoši šā likuma 34. panta pirmajai daļai pērk elektroenerģiju no tirgotāja par vienošanās cenu.”
33.pants. Publiskais tirgotājs
(1) Latvijas teritorijā darbojas viens publiskais tirgotājs, un to izveido komersants, kuram ir sadales licence ar Latvijā vislielāko darbības zonu un kura tīkliem pieslēgto lietotāju skaits ir vislielākais Latvijā.
(2) Publiskajam tirgotājam ir šādi pienākumi:
1)  piegādāt elektroenerģiju visiem saistītajiem lietotājiem visā Latvijas teritorijā. Saistītajiem lietotājiem, kas pieslēgti sadales sistēmas operatora — publiskā tirgotāja izveidotāja — tīklam, publiskais tirgotājs elektroenerģiju piegādā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Citu sadales sistēmas operatoru tīkliem pieslēgto saistīto lietotāju elektroapgādi publiskais tirgotājs nodrošina, pārdodot šo saistīto lietotāju apgādei nepieciešamo elektroenerģijas apjomu attiecīgajam sadales sistēmas operatoram;
2)  iepirkt koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;		25	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Aizstāt 33. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “koģenerācijas procesā” ar vārdu “koģenerācijā”.	Atbalstīts	14. 33. pantā: aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus “koģenerācijas procesā” ar vārdu “koģenerācijā”;
3)  iepirkt elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus, šā likuma 29. un 30.pantā noteiktajā kārtībā;
4)  iepirkt saistīto lietotāju apgādei nepieciešamo elektroenerģiju;
5)  iepirkt elektroenerģiju šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā;
6)  pildīt pēdējā garantētā piegādātāja pienākumus.
(3) Tarifus saistītajiem galalietotājiem un šā likuma 32.panta trešajā daļā minētajiem sadales sistēmas operatoriem nosaka regulators vai — ja saņemta regulatora atļauja — publiskais tirgotājs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku. Šie tarifi pirms to stāšanās spēkā ir publicējami regulatora noteiktajā kārtībā.	9. Aizstāt 33.panta trešajā daļā vārdus "saistītajiem galalietotājiem" ar vārdiem "saistītajiem lietotājiem".				aizstāt trešajā daļā vārdus "saistītajiem galalietotājiem" ar vārdiem "saistītajiem lietotājiem".
(4) Publiskais tirgotājs izstrādā, iesniedz apstiprināšanai regulatoram un regulatora noteiktajā kārtībā publicē apstiprināto elektroenerģijas piegādes tipveida līgumu, darbības reglamentu un saistīto lietotāju apgādei nepieciešamās elektroenerģijas iepirkšanas kārtību.
34.pants. Pēdējais garantētais piegādātājs
(1) Visi mājsaimniecības lietotāji un citi lietotāji, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, ir tiesīgi saņemt universālo pakalpojumu.	10. Aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus "citi lietotāji" ar vārdiem "citi galalietotāji".				15. Aizstāt 34.panta pirmajā daļā vārdus "citi lietotāji" ar vārdiem "citi galalietotāji".
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajiem lietotājiem pēc tam, kad tie izmantojuši lietotāja izvēles tiesības un kļuvuši par tirgus dalībniekiem, ir tiesības pārtraukt piegādātāja izvēles tiesību izmantošanu un saņemt elektroenerģiju no pēdējā garantētā piegādātāja. Pēdējais garantētais piegādātājs ir publiskais tirgotājs, un tam nav tiesību atteikt šiem lietotājiem elektroenerģijas piegādi, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.
(3) Publiskajam tirgotājam ir tiesības atteikties piegādāt elektroenerģiju šā panta pirmajā daļā noteiktajam lietotājam, ja publiskais tirgotājs ir atjaunojis savu pienākumu būt par elektroenerģijas piegādātāju šim lietotājam vairāk nekā divas reizes pēdējo 12 mēnešu laikā.
37.pants. Balansēšana un balansēšanas aprēķini
(1) Sistēmas operatori saskaņā ar Tīkla kodeksu veic balansēšanas aprēķinus atklāti un nediskriminējoši attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem. Lietotājiem un ražotājiem, kuri ir tirgus dalībnieki, un sadales tīklu operatoriem ir pienākums apmaksāt balansēšanas pakalpojumu, kura apjoms tiek noteikts, balstoties uz pārvades un sadales operatoru datiem.		26	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Aizstāt 37. panta pirmajā daļā vārdu “tīklu” ar vārdu “sistēmas”.	Atbalstīts	16. 37. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu “tīklu” ar vārdu “sistēmas”;
(2) Balansēšanas aprēķini tiek veikti, pamatojoties uz noteiktā periodā veikto elektroenerģijas darījumu uzskaiti, lai noteiktu balansējošās elektroenerģijas apjomu. Balansēšanas aprēķini ir pieejami darījumā iesaistītajiem tirgus un sistēmas dalībniekiem, nodrošinot komercnoslēpuma aizsardzību.
(3) Sistēmas dalībnieks sniedz sistēmas operatoram informāciju, kas pamatoti ir nepieciešama balansēšanai un balansēšanas aprēķinu veikšanai.
(4) Sistēmas operators var pieprasīt garantijas no sistēmas dalībniekiem, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu, saskaņā ar sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem kritērijiem un kārtību.	11. Papildināt 37.panta ceturto daļu aiz vārdiem "sistēmas dalībniekiem" ar vārdiem "un tirgotājiem".			Redakc. precizēts	papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "sistēmas dalībniekiem" ar vārdiem "un tirgotājiem".
Pārejas noteikumi
1. Šā likuma 19.panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.
2. Šā likuma 35.panta otrā daļa attiecībā uz mājsaimniecības lietotājiem stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.
3. Līdz 2007.gada 1.jūlijam visi sadales sistēmas operatori savā darbībā piemēro šā likuma 19.panta ceturto daļu.
4. Šā likuma 21.pants stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.
5. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 9.panta trešajā daļā, 15.panta otrajā daļā, 22.panta pirmajā daļā, 28.panta otrajā un septītajā daļā, 29.panta otrajā un ceturtajā daļā, 30.panta trešajā daļā, 32.panta piektajā daļā, 33.panta otrajā daļā un 34.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 1996.gada 22.oktobra noteikumi Nr.413 “Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”;
2) Ministru kabineta 1999.gada 21.septembra noteikumi Nr.326 “Noteikumi par kvalificētajiem elektroenerģijas lietotājiem”;
3) Ministru kabineta 2002.gada 8.janvāra noteikumi Nr.9 “Prasības koģenerācijas stacijām un kārtība, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena”;
4) Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumi Nr.29 “Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus”.
6. Regulators līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 19.panta trešajā daļā, 30.panta trešajā daļā un 39.panta otrajā daļā paredzētos normatīvos aktus.
7. Līdz Tīkla kodeksa apstiprināšanai piemērojams saskaņā ar Enerģētikas likuma 28.panta 8.punktu regulatora apstiprinātais Tīkla kodekss.
8. Šā likuma 4.panta otrajā daļā minētais Tīkla kodekss un 37.panta ceturtajā daļā minētie garantiju pieprasīšanas kritēriji un kārtība iesniedzami regulatoram apstiprināšanai līdz 2006.gada 1.janvārim.
9. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus un gāzes piegādes un lietošanas noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi saskaņā ar Enerģētikas likuma 5.panta otro daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi:
1) Ministru kabineta 1995.gada 28.februāra noteikumi Nr.41 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”;
2) Ministru kabineta 1998.gada 20.janvāra noteikumi Nr.23 “Gāzes piegādes un lietošanas noteikumi”.
	12. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:  "10. Administratīvās lietas par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītiem rēķiniem, par kurām saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām ir ierosināts administratīvais process tiesā, līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai, kas paredz, ka sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītos rēķinus var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiek izskatītas saskaņā ar administratīvā procesa tiesību normām, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā. Pēc pieteicēja lūguma administratīvā tiesa ir tiesīga pārsūtīt lietu attiecīgās instances tiesai izskatīšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā."	27	Juridiskais birojs Izteikt pārejas noteikumu 10. punktu šādā redakcijā: "10. Administratīvās lietas par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju sastādītiem rēķiniem vai ar tiem saistītajiem dokumentiem, kuras administratīvajā tiesā ierosinātas līdz 1.01.2008.g., administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar administratīvā procesa likumu.”	Atbalstīts redakc. precizējot	17. Papildināt pārejas noteikumus ar 10., 11., 12, 13. un.14.punktu šādā redakcijā:  “10. Administratīvās lietas par sistēmas dalībnieku vai elektroenerģijas tirgotāju izsniegtajiem rēķiniem vai ar tiem saistītajiem dokumentiem, kuras administratīvajā tiesā ierosinātas līdz 2008.gada 1.janvārim, administratīvā tiesa pabeidz izskatīt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.
		28	Ekonomikas ministra vietā – Ministru prezidents A.Kalvītis Deputāts K.Leiškalns Papildināt Pārejas noteikumus ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā: “11. Šā likuma 32. panta sestā daļa stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. 12. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 9. panta otrajā daļā un 28.^1panta otrajā daļā minētos noteikumus.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. priekšl.
		29	Atbildīgā komisija Papildināt Pārejas noteikumus ar 11., 12, 13. un.14. punktu šādā redakcijā: “11. Šā likuma 8.panta otrā daļa, 9.panta otrā daļa un 2.¹ daļa stājas spēkā 2008.gada 1.martā. 12. Regulators līdz 2008. gada 1.martam izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus un metodiku. 13. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1.martam izdod šā likuma 9.panta 2.¹ daļas 2.punktā minētos noteikumus. 14. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1.jūlijam izdod šā likuma 28.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.”	Atbalstīts	11. Šā likuma 8.panta otrā daļa, 9.panta otrā daļa un 2.¹ daļa stājas spēkā 2008.gada 1.martā. 12. Regulators līdz 2008. gada 1.martam izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus un metodiku. 13. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1.martam izdod šā likuma 9.panta 2.¹ daļas 2.punktā minētos noteikumus. 14. Ministru kabinets līdz 2008. gada 1.jūlijam izdod šā likuma 28.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.”
		30	Juridiskais birojs Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos.	Atbalstīts, iekļauts 31. priekšl.
		31	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī