Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums

Likumprojekts

 

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments – finanšu instruments, kas izveidots uz 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā parakstītā līguma "Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā" pamata un kura finansējumu nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis;

2) Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments – finanšu instruments, kas izveidots uz 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā parakstītā līguma "Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā" pamata un kura finansējumu nodrošina Norvēģijas Karaliste;

3) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja – Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta komiteja, kas vada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu un pieņem lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanu programmām, grantu shēmām, īpašajām atbalsta formām un individuālajiem projektiem;

4) Finanšu instrumenta birojs – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūcija, kas no donorvalstu puses nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instrumenti) darbību;

5) finanšu instrumentu vadības dokumenti:

a) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā, kas noslēgts starp Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku un apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumiem Nr.948 "Par Saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā starp Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku",

b) Saprašanās memorands par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā, kas izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.–2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku un apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumiem Nr.924 "Par Saprašanās memorandu par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.–2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku",

c) Finanšu instrumentu biroja (turpmāk – birojs) izstrādātie un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātie noteikumi un procedūras,

d) biroja izstrādātās un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātās finanšu instrumentu ieviešanas vadlīnijas;

6) nacionālā vadošā iestāde – Finanšu ministrija, kas veic šajā likumā noteiktos pienākumus finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai;

7) starpniekinstitūcija – nozares ministrija, kas ir atbildīga par šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajām prioritātēm;

8) apsaimniekotājs – Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprināta tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par programmas, grantu shēmas vai īpašās atbalsta formas ieviešanu;

9) individuālais projekts – pašvaldību, reģionālā vai valsts līmenī īstenojams projekts, kuram pieprasītais finanšu instrumentu līdzfinansējums nav mazāks par 250000 eiro;

10) programma – pašvaldību, reģionālā vai valsts līmenī īstenojams apakšprojektu kopums, uz kura pamata apakšprojekta iesniedzējiem piešķir finanšu instrumentu līdzfinansējumu apakšprojekta īstenošanai;

11) grantu shēma – vairāku maza apmēra apakšprojektu kopums, uz kura pamata apakšprojekta iesniedzējiem piešķir finanšu instrumentu līdzfinansējumu apakšprojekta īstenošanai. Vienam apakšprojektam (izņemot īpašo atbalsta formu apakšprojektus) pieprasītais finanšu instrumentu līdzfinansējuma apmērs nav lielāks par 50000 eiro;

12) īpašā atbalsta forma – finanšu instrumentu atbalsta veids, kas noteikts šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu C pielikumos un tiek ieviests grantu shēmas formā (turpmāk – grantu shēma), izņemot Tehniskās palīdzības fondu;

13) apakšprojekts – programmas vai grantu shēmas ietvaros īstenojamais projekts;

14) individuālā projekta iesniegums – rakstisks dokuments, ko individuālā projekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz starpniekinstitūcijā, lai varētu pretendēt uz individuālā projekta īstenošanai nepieciešamā finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņemšanu;

15) apakšprojekta iesniegums – rakstisks dokuments, ko apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz programmas vai grantu shēmas apsaimniekotājam, lai varētu pretendēt uz apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņemšanu;

16) individuālā projekta iesnieguma iesniedzējs – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijā individuālā projekta iesniegumu;

17) apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs – tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kā arī – Stipendiju grantu shēmā – fiziskā persona, kas iesniedz programmas vai grantu shēmas apsaimniekotājam apakšprojekta iesniegumu, ja vien apsaimniekotājs, vienojoties ar biroju, nav noteicis ierobežotu apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku;

18) individuālā projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji – noteicošie rādītāji, pēc kuriem vērtē individuālā projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā nosūtīšanu birojam vai noraidīšanu;

19) apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji – noteicošie rādītāji, pēc kuriem vērtē apakšprojekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu;

20) individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs – individuālā projekta iesnieguma iesniedzējs, kura iesniegumu ir apstiprinājusi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija;

21) apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs – apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs, kura iesniegumu ir apstiprinājis apsaimniekotājs;

22) granta līgums – līgums par programmai, grantu shēmai vai individuālajam projektam piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma izmantošanas nosacījumiem un noteikumiem, kuru slēdz nacionālā vadošā iestāde (turpmāk – vadošā iestāde) un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija;

23) sadarbības līgums – līgums par individuālā projekta īstenošanu, kuru slēdz Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra), starpniekinstitūcija un individuālā projekta finansējuma saņēmējs, vai līgums par programmas vai grantu shēmas īstenošanu, kuru slēdz aģentūra, starpniekinstitūcija un apsaimniekotājs, vai līgums par šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu C pielikumos noteiktajām grantu shēmām, kuru slēdz aģentūra un apsaimniekotājs;

24) apakšprojekta ieviešanas līgums – līgums par apakšprojekta ieviešanu, kuru slēdz programmas vai grantu shēmas apsaimniekotājs un apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs;

25) projekta starpposma pārskats – ziņojums, kas ietver progresa un rādītāju daļu (progresa daļu), līdzekļu pieprasījuma daļu, kā arī ienākumu daļu un individuālā projekta iesniedzēja vai apsaimniekotāja finansējuma apliecinājuma daļu (finanšu daļu) un kuru individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs vai apsaimniekotājs sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "d" apakšpunktā minētajām vadlīnijām;

26) projekta progresa gada pārskats – ziņojums, kas ietver finanšu progresa daļu (finanšu daļu) kalendāra gada laikā, kā arī rādītāju daļu un riska analīzes kopsavilkuma daļu (progresa daļu) un kuru individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs vai apsaimniekotājs sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "d" apakšpunktā minētajām vadlīnijām;

27) projekta noslēguma pārskats – ziņojums, kas ietver finanšu kop­savilkuma daļu (finanšu daļu) un pabeigšanas rezultātus (rezultātu daļu) un kuru individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs vai apsaimniekotājs sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "d" apakšpunktā minētajām vadlīnijām;

28) gada uzraudzības pārskats – par attiecīgo prioritāti atbildīgās starpniekinstitūcijas sagatavots ziņojums, kas ietver informāciju par finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošanas gaitu gada laikā;

29) gada pārskats – ziņojums, kas ietver informāciju par finanšu instrumentu ieviešanas progresu gada laikā un kuru vadošā iestāde sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "d" apakšpunktā minētajām vadlīnijām;

30) neatbilstība – Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tiesību aktu, finanšu instrumentu vadības dokumentu, granta līguma vai sadarbības līguma pārkāpums, kas ietekmē vai var ietekmēt individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta īstenošanu atbilstoši paredzētajiem noteikumiem.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijā.

 

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka:

1) finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumus;

2) finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību;

3) citus ar finanšu instrumentu vadību saistītus jautājumus.

 

 

4.pants. Finanšu instrumentu vadība

Finanšu instrumentu vadība ir finanšu instrumentu īstenošanas organizēšana, individuālo projektu un apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atlase nosūtīšanai uz biroju, apakšprojektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, finanšu instrumentu programmu, grantu shēmu (arī apakšprojektu) un individuālo projektu īstenošana, kontrole, audits, maksājumu veikšana, ziņošana par konstatētajām neatbilstībām, uzraudzība un izvērtēšana.

 

5.pants. Finanšu instrumentu līdzfinansējuma piešķiršana

(1) Programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai atbalstīt to nosūtīšanu birojam.

(2) Apakšprojekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu apsaimniekotājam piešķirt tā iesniedzējam finanšu instrumentu līdzfinansējumu.

 

6.pants. Informācijas atklātība

(1) Programmas, grantu shēmas un individuālā projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs (nosaukums un juridiskā adrese vai fiziskās personas vārds un uzvārds);

2) individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta nosaukums;

3) piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma apjoms;

4) individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta īstenošanas vieta;

5) kopsavilkums par individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta ietvaros veicamajām aktivitātēm.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par programmas, grantu shēmas, individuālā projekta vai apakšprojekta iesniegumu.

 

7.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Vadošā iestāde, aģentūra, maksājuma iestāde, starpniekinstitūcija un apsaimniekotājs, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

 

II nodaļa. Finanšu instrumentu vadības nodrošināšana

 

8.pants. Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas un personas

(1) Finanšu instrumentu vadību nodrošina:

1) šādas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas:

a) vadošā iestāde,

b) aģentūra,

c) maksājumu iestāde,

d) starpniekinstitūcija,

e) kompetentā nozares ministrija,

f) programmas vai grantu shēmas apsaimniekotājs (turpmāk – apsaimniekotājs),

g) uzraudzības komiteja,

h) vadības komiteja;

2) individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs.

(2) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvu šajā likumā noteikto pienākumu izpildi.

 

9.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt finanšu instrumentu vadību un ieviešanas efektivitāti;

2) nodrošināt Tehniskās palīdzības fonda īstenošanu un uzraudzību;

3) nodrošināt granta līgumu noslēgšanu;

4) pēc aģentūras veiktās projekta starpposma pārskata pārbaudes apstiprināt tā progresa daļu un iesniegt projekta starpposma pārskatu aģentūrā;

5) pēc aģentūras veiktās projekta noslēguma pārskata pārbaudes apstiprināt un iesniegt noslēguma pārskatu aģentūrā;

6) apstiprināt un iesniegt birojā projekta progresa gada pārskatu;

7) sagatavot un iesniegt birojā gada pārskatu;

8) nodrošināt finanšu instrumentu ieviešanas publicitātes pasākumus Latvijā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt finanšu instrumentu kontroli un auditu;

2) pieprasīt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām un individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.

(3) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

 

10.pants. Aģentūra, tās uzdevumi

(1) Aģentūrai ir šādi vadošās iestādes uzdevumi:

1) izstrādāt sadarbības līgumu projektus;

2) slēgt sadarbības līgumus;

3) saskaņā ar sadarbības līgumiem nodrošināt programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ieviešanas uzraudzību, kontroli un auditu;

4) pārbaudīt apsaimniekotāju vai individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēju iesniegtos projekta starpposma pārskatus un finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu pamatojošos dokumentus, kā arī pārbaudīt projektu gada progresa pārskatu finanšu daļu un projektu noslēguma pārskatus;

5) iesniegt šā panta 4.punktā minētos pārskatus vadošajā iestādē;

6) pēc apstiprināta projekta starpposma pārskata vai projekta noslēguma pārskata saņemšanas no vadošās iestādes iesniegt minētos pārskatus maksājumu iestādē.

(2) Aģentūra nodrošina, lai uzdevumi, kurus tā veic saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalīti no citiem tās uzdevumiem.

 

11.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

(2) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) atvērt un apkalpot finanšu instrumentu līdzekļu kontus;

2) nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu;

3) pēc projekta starpposma pārskata saņemšanas no aģentūras apstiprināt tā finanšu daļu un iesniegt projekta starpposma pārskatu birojā;

4) iesniegt birojā vadošās iestādes apstiprināto projekta noslēguma pārskatu kopā ar pēdējo projekta starpposma pārskatu;

5) veikt maksājumus pēc līdzekļu saņemšanas no biroja.

(3) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, aģentūras, starpniekinstitūcijas, apsaimniekotāja, individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja pamatojošos dokumentus, kas nepieciešami līdzekļu pieprasījumu apstiprināšanas nodrošināšanai.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

 

12.pants. Starpniekinstitūcija, tās pienākumi un tiesības

(1) Starpniekinstitūcijas funkcijas veic:

1) Vides ministrija – prioritātēs "Vides aizsardzība" un "Ilgtspējīga attīstība";

2) Kultūras ministrija – prioritātē "Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana";

3) Veselības ministrija – prioritātē "Veselība";

4) Bērnu un ģimenes lietu ministrija – prioritātē "Bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi)";

5) Izglītības un zinātnes ministrija – prioritātēs "Cilvēkresursu attīstība un izglītība" un "Akadēmiskie pētījumi";

6) Iekšlietu ministrija – prioritātē "Šengena";

7) Tieslietu ministrija – prioritātēs "Tieslietas" un "Tehniskā palīdzība", kas paredzēta Kopienas tiesību kopuma (acquis communautaire) ieviešanai;

8) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija – prioritātēs "Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" un "Pārrobežu sadarbība".

(2) Starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:

1) sadarbībā ar kompetentām nozares ministrijām izstrādāt individuālo projektu atklāta konkursa nolikumu, ietverot individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

2) ja vadošā iestāde vienojas ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu komiteju un Norvēģijas Ārlietu ministriju par individuālo projektu ierobežotu konkursu, izstrādāt ierobežota konkursa nolikumu, kam piemērojami šā likuma nosacījumi par individuālo projektu iesniegumu atklāto konkursu;

3) novērtēt individuālo projektu iesniegumus;

4) informēt individuālā projekta iesniedzēju par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprināto vai noraidīto individuālo projektu;

5) nodrošināt programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli;

6) slēgt sadarbības līgumus;

7) izskatīt un saskaņot šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajās prioritātēs apstiprinātā programmas vai grantu shēmas apsaimniekotāja un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtā projekta progresa gada pārskata progresa daļu un iesniegt pārskatu aģentūrā;

8) iesniegt vadošajā iestādē gada uzraudzības pārskatu;

9) informēt sabiedrību par projektiem, kas atbilstošajā prioritātē ieviesti, izmantojot finanšu instrumentus.

(3) Starpniekinstitūcijai ir šādas tiesības:

1) sagatavot programmas vai grantu shēmas iesniegumus atbilstošajā prioritātē;

2) sagatavot individuālo projektu iesniegumus atbilstošajā prioritātē, kā arī nodrošināt neatkarīgu ekspertu piesaisti individuālo projektu iesniegumu izvērtēšanā;

3) ierosināt un veikt atbilstošajā prioritātē finanšu instrumentu finansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu kontroli un auditu atbilstošajā prioritātē;

4) pieprasīt no apsaimniekotāja un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu kontroles un audita nodrošināšanai.

(4) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

 

13.pants. Kompetentā nozares ministrija, tās pienākumi un tiesības

(1) Kompetentā nozares ministrija šā likuma izpratnē ir ministrija, kuras kompetencē ir šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteikto prioritāšu ietvaros minētās apakšprioritātes un kura neveic starpniekinstitūcijas funkcijas attiecīgajā prioritātē.

(2) Kompetentajai nozares ministrijai ir šādi pienākumi:

1) piedalīties individuālo projektu iesniegumu konkursa nolikuma izstrādē;

2) deleģēt pārstāvjus dalībai individuālo projektu vai apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas komisijā.

(3) Kompetentās nozares ministrijas pienākumus veic šādas tiešās pārvaldes iestādes:

1) Ārlietu ministrija;

2) Ekonomikas ministrija;

3) Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts;

4) Zemkopības ministrija;

5) šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētās tiešās pārvaldes iestādes, kuras neveic starpniekinstitūcijas funkcijas attiecīgajā prioritātē.

(4) Kompetentajai nozares ministrijai ir šādas tiesības:

1) sagatavot programmas vai grantu shēmas iesniegumus atbilstošajā prioritātē;

2) sagatavot individuālā projekta iesniegumus atbilstošajā prioritātē.

(5) Kompetentās nozares ministrijas nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām to funkcijām.

 

14.pants. Apsaimniekotājs, tā pienākumi

(1) Apsaimniekotājs šā likuma izpratnē ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kuru ir apstiprinājusi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija.

(2) Apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu;

2) izstrādāt apakšprojektu ieviešanas līguma projektus;

3) slēgt sadarbības līgumus;

4) ieviest programmas vai grantu shēmas atbilstoši šā likuma 1.panta 5.punktā minētajos dokumentos, granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajām prasībām;

5) izstrādāt apakšprojektu atklāta konkursa nolikumu, ietverot apakš­projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

6) nodrošināt apakšprojektu atklāta konkursa izsludināšanu;

7) nodrošināt apakšprojektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu;

8) slēgt apakšprojektu ieviešanas līgumus;

9) apkopot, pārbaudīt, sagatavot un apstiprināt apakšprojektu līdzfinansējuma saņēmēju iesniegtos pieprasījumus par apakšprojektu izdevumu segšanu, pamatojošos dokumentus un informāciju par apakšprojektu ieviešanas progresu;

10) sagatavot un iesniegt aģentūrā programmu un grantu shēmu starpposma pārskatus un projektu noslēguma pārskatus;

11) sagatavot un iesniegt starpniekinstitūcijā projektu progresa gada pārskatus par šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajās prioritātēs apstiprinātajām programmām un grantu shēmām;

12) sagatavot un iesniegt aģentūrā projektu progresa gada pārskatus par šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu C pielikumos noteiktajām grantu shēmām;

13) nodrošināt programmu un grantu shēmu publicitātes prasību izpildi;

14) atgūt un atmaksāt neattaisnoti veiktos izdevumus.

(3) Apsaimniekotājs uzņemas finansiālu atbildību par programmu un grantu shēmu īstenošanu saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "c" un "d"  apakšpunktā minētajiem dokumentiem, granta līgumiem un noslēgtajiem sadarbības līgumiem.

 

15.pants. Uzraudzības komiteja, tās pienākumi un tiesības

(1) Uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu, un tai ir šādi pienākumi:

1) uzraudzīt programmas, grantu shēmas un individuālos projektus;

2) novērtēt ieteikumus un pieņemt lēmumus par līdzekļu sadales maiņu starp prioritātēm, kas noteiktas šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos;

3) apstiprināt vadošās iestādes sagatavotos gada pārskatus;

4) novērtēt finanšu instrumentu līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderīgumu.

(2) Uzraudzības komitejai ir šādas tiesības:

1) ierosināt pasākumus programmu, grantu shēmu un individuālo projektu mērķu sasniegšanai;

2) pieprasīt jebkurai iesaistītajai institūcijai un personai papildu informāciju par programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošanu.

 

16.pants. Uzraudzības komitejas sastāvs

(1) Vadošās iestādes vadītājs apstiprina uzraudzības komitejas sastāvu. Uzraudzības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

(2) Uzraudzības komitejas sastāvā iekļauj pārstāvjus ar balsstiesībām no:

1) vadošās iestādes;

2) aģentūras;

3) starpniekinstitūcijām un kompetentajām nozares ministrijām;

4) plānošanas reģionu attīstības padomēm.

(3) Uzraudzības komitejas darbā piedalās maksājumu iestādes, biroja, biedrības vai nodibinājuma, kā arī sociālo partneru pārstāvji ar padomdevēja tiesībām.

 

17.pants. Vadības komiteja, tās tiesības un pienākumi

(1) Vadības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu, un tai ir šādi pienākumi:

1) saskaņot programmu un grantu shēmu iesniegumus pirms to nosūtīšanas birojam;

2) saskaņot individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus;

3) saskaņot birojam nosūtāmo individuālo projektu iesniegumu sarakstu;

4) apstiprināt sadarbības līguma projekta paraugu (arī līguma grozījumus);

5) apstiprināt apsaimniekotāju un individuālo projektu finansējuma saņēmēju iesniegtos granta līguma grozījumu pieprasījumus.

(2) Starpniekinstitūcijas pārstāvim vai tās kompetentās nozares ministrijas pārstā­vim, kura iesniegusi individuālā projekta vai apakšprojekta iesniegumu, nav tiesību piedalīties ar balsstiesībām attiecīgās starpniekinstitūcijas vai kompetentās nozares ministrijas individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma saskaņošanā vadības komitejā.

(3) Vadības komitejai ir tiesības pieprasīt jebkurai iesaistītajai institūcijai un personai papildu informāciju par programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošanu.

 

18.pants. Vadības komitejas sastāvs

(1) Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina vadības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

(2) Vadības komitejas sastāvā iekļauj pārstāvjus ar balsstiesībām no:

1) vadošās iestādes;

2) aģentūras;

3) starpniekinstitūcijām un kompetentajām nozares ministrijām;

4) plānošanas reģionu attīstības padomēm.

(3) Vadības komitejas darbā piedalās maksājumu iestādes, biroja, biedrības vai nodibinājuma, kā arī sociālo partneru pārstāvji ar padomdevēja tiesībām.

 

19.pants. Individuālā projekta saņēmēja un apakšprojekta līdz­finansējuma saņēmēja pienākumi

(1) Individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt individuālā projekta īstenošanu atbilstoši granta līgumam un sadarbības līgumam;

2) nodrošināt katram individuālajam projektam atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;

3) sniegt informāciju par individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Republikas Valsts kontroles un finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai;

4) sagatavot un iesniegt aģentūrā projekta starpposma pārskatu un projekta noslēguma pārskatu;

5) sagatavot un iesniegt starpniekinstitūcijā projekta gada progresa pārskatu;

6) īstenot finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju norādījumus;

7) nodrošināt individuālo projektu publicitātes prasību izpildi.

(2) Apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta ieviešanas līgumam;

2) nodrošināt katram apakšprojektam, (izņemot Stipendiju grantu shēmas apakšprojektus) atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;

3) sniegt informāciju par apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Republikas Valsts kontroles un finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas vietai;

4) nodrošināt apakšprojektu publicitātes prasību izpildi.

 

20.pants. Ministru kabineta kompetence

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu vadību, Ministru kabinets:

1) nosaka kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu un auditu;

2) nosaka kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu līdzfinansēto individuālo projektu, programmu un grantu shēmu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;

3) apstiprina individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, kuros ietverti arī individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji;

4) apstiprina apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, kuros ietverti arī apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji;

5) nosaka kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

 

21.pants. Granta līguma noslēgšana

(1) Vadošā iestāde ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju slēdz granta līgumu par katra Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas apstiprinātā individuālā projekta, programmas un grantu shēmas finansēšanu.

(2) Vadošā iestāde ar Norvēģijas Ārlietu ministriju slēdz granta līgumu par katra Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātā individuālā projekta, programmas un grantu shēmas finansēšanu.

 

22.pants. Individuālā projekta un apakšprojekta iesnieguma
precizēšana

(1) Ja individuālā projekta iesniegums neatbilst individuālo projektu atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās atbilstības kritērijiem, starpniekinstitūcija rakstiski pieprasa (vienu reizi) individuālā projekta iesniedzējam precizēt projekta iesniegumu vai iesniegt papildu informāciju.

(2) Lēmumu par papildu informācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt un pārsūdzēt. Individuālā projekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

(3) Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst apakšprojektu atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās atbilstības kritērijiem, apsaimniekotājs rakstiski pieprasa (vienu reizi) apakšprojekta iesniedzējam precizēt apakšprojekta iesniegumu vai iesniegt papildu informāciju.

(4) Lēmumu par papildu informācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt un pārsūdzēt. Apakšprojekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta trešajā daļā minētās darbības.

 

23.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma lietu.

(2) Individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(3) Iesnieguma iesniedzējam, iepazīstoties ar individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas individuālā projekta vai apakšprojekta iesniegumu.

 

 

III nodaļa. Vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas un apsaimniekotāja lēmumi un to pārsūdzēšana

 

24.pants. Vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas un apsaimniekotāja lēmumi un to veidi

(1) Vadošā iestāde, starpniekinstitūcija vai apsaimniekotājs atbilstoši individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja individuālā projekta vai apakšprojekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai fiziskā persona (Stipendiju grantu shēmas gadījumā), vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja individuālā projekta vai apakšprojekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstiski, un tam ir šādas daļas:

1) vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja nosaukums un adrese;

2) adresāts – individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) lēmums par attiecīgo tiesību piešķiršanu vai atteikumu.

(5) Starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par individuālā projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un tā virzīšanu tālākai vērtēšanai vai neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un tā noraidīšanu.

(6) Vadošā iestāde pieņem lēmumu par programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesnieguma nosūtīšanu birojam, lai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija pieņemtu galīgo lēmumu par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(7) Apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(8) Ja individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, granta līgumam vai sadarbības līguma noteikumiem, vadošā iestāde pieņem lēmumu par individuālā projekta līdzfinansē­juma saņēmējam piešķirtā finansējuma atgūšanu.


(9) Ja apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai apakšprojekta ieviešanas līguma noteikumiem, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.

 

25.pants. Vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas un apsaimniekotāja lēmuma pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 24.panta otrajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(2) Šā likuma 24.panta trešajā daļā minētais lēmums nav pārsūdzams tiesā.

 

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 20.panta 1., 2., 3. un 5.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.852 "Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu";

2) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.396 "Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus".

2. Ministru kabinets apstiprina apsaimniekotāja iesniegtos šā likuma 20.panta 4.punktā minētos apakšprojektu atklāta konkursa nolikumus atbilstoši granta līgumā noteiktajiem apakšprojektu atklātu konkursu izsludināšanas termiņiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

„Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums”

anotācija

 

I.                   Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Pašreiz Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā (turpmāk – Norvēģijas) finanšu instrumenta vadību Latvijā nosaka 2005.gada 8.novembrī  apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nr.852 „Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu”. Lai nodrošinātu vienotu  tiesisko sistēmu, kas nosaka, ka ārvalstu finanšu instrumentu (Eiropas savienības struktūrfondu, PHARE programma u.c.) vadību Latvijā regulē normatīvais akts ar likuma spēku, arī attiecībā par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk – finanšu instrumenti) vadības regulējošiem jautājumiem ir nepieciešams izstrādāt likumu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekta mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Likumprojekts nosaka finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pieņemtos lēmumus un to pārsūdzēšanas kārtību. Kā arī likumprojekts ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:

1)            kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu un auditu;

2)            kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu finansēto individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu  (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;

3)            individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

4)            apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

5)            kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.

      Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas (vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas un apsaimniekotāja) pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu finanšu instrumentu līdzekļu efektīvu izlietošanu. Likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt individuālā projekta vai apakšprojekta iesniedzējam finanšu instrumentu finansējumu. Šāds regulējums nosaka, ka individuālā projekta vai apakšprojekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies attiecīgajam iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto individuālā projekta vai apakšprojektu iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas).

 

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

      Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Finanšu instrumentu finansētie projekti ir vērsti uz tādām jomām kā ilgtspējīga attīstība, cilvēkresursu attīstība un izglītība, reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība.

Īstenojot donorvalstu apstiprinātos projektus iepriekš minētajās jomās, paaugstināsies ieguldījumi Latvijas cilvēkresursos un attīstīsies ekonomiskā aktivitāte dažādos Latvijas reģionos, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un palielinot iespējas uzsākt  jaunas ekonomiskās aktivitātes vai uzlabot esošās.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

 Finanšu instrumentu finansētie projekti ir vērsti uz tādām sociālekonomiskām jomām kā veselība, bērni ar īpašām vajadzībām.

Īstenojot donorvalstu apstiprinātos projektus iepriekš minētajās jomās, paaugstināsies ieguldījumi Latvijas veselības aprūpē, infrastruktūras un sociālās vides uzlabošanā bērniem invalīdiem, tādējādi radot jaunas iespējas šādu sociāli jūtīgu jautājumu risināšanā.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­-jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

2007

2008

2009

2010

2008-2012

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Likumprojekts šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Likumprojektā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:

1)            kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu un auditu;

2)                       kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu finansēto individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu  (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;

3)                       individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

4)                       apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

5)                       kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.

Likumprojekta pārejas noteikumos ir noteikts, ka:

1. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.decembrim izdod šā likuma 6.panta 1., 2. un 5.punktā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 6.panta 3.punktā minētos noteikumus.

Papildus tam Ministru kabinets apstiprina finanšu instrumentu finansēto programmu un grantu shēmu apsaimniekotāju iesniegtos apakšprojekta atklāta konkursa nolikumus atbilstoši granta līgumā noteiktajiem apakšprojektu atklāta konkursu izsludināšanas termiņiem.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Finanšu ministrija kā nacionālā vadošā iestāde nodrošina finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā, veicot sadarbību ar donorvalstu izveidotājām organizācijām  - EEZ Finanšu instrumenta komiteju un Finanšu instrumenta biroju.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā, ar donorvalstīm par katru finanšu instrumentu ir noslēgts saprašanās memorands:  

1)     Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku;

2)      Saprašanās memorandam par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.–2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.–2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku.

Latvijas saistības, kas izriet no minētajiem līgumiem finanšu instrumentu ieviešanā ir šādas:

-         nodrošināt Latvijas tiesisko pamatu un organizatorisko struktūru finanšu instrumentu ieviešanā;

-         nodrošināt programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atlasi nosūtīšanai donorvalstu apstiprināšanai;

-         ieviest, uzraudzīt, kontrolēt un veikt auditu donorvalstu apstiprinātās programmas, grantu shēmas un individuālos projektus;

-         sagatavot ziņojumus un pārskatus atbilstoši donorvalstu prasībām;

-         nodrošināt nepareizi izlietoto vai pārmaksāto finanšu instrumentu atmaksāšanu donorvalstīm.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultā cijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

 Likumprojekta izstrādē ir notikušas konsultācijas ar donorvalstu dibināto Finanšu instrumentu biroju. Donorvalstu pārstāvji ir izteikuši priekšlikumu izstrādāt kārtību, kādā tiks veikta individuālo projektu vai apakšprojektu iesniedzēju sūdzību izskatīšana. Likumprojekta III nodaļa ietver šo kārtību.

5. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Lai īstenotu likumprojekta izpildi nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

Pēc tā spēkā stāšanās likums būs pieejams bezmaksas datu bāzē internetā:  www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Likumprojekts ietver normas par indivīda tiesībām pārsūdzēt finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumus. Minēto lēmumu apstrīdēšana notiek atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteiktajai kārtībai.

 

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                              O.Spurdziņš    

                                                                                               

Valsts sekretāres vietā – valsts sekretāres vietnieks

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I.Gaugers

E. Strazdiņa

M.Radeiko

G.Podniece
                                                                

2007.06.04. 15:59

1320

G. Podniece, 7095663

Guntra.Podniece@fm.gov.lv