Likumprojekts

Likumprojekts

 

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Papildināt kodeksu ar 194.4 pantu šādā redakcijā:

 

"194.4 pants. Aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju vai noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu šajā aizsargjoslā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par normatīvajos aktos paredzēto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu –

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

 

2. Papildināt 210.panta pirmo daļu aiz skaitļa "194.3" ar skaitli "194.4".

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības ministra vietā –

iekšlietu ministrs

I.Godmanis


Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācija

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2005.gada 22.jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Aizsargjoslu likumā. Aizsargjoslu likums tika papildināts ar 23.1 pantu, kura pirmā daļa nosaka, ka aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objektu tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos. Valsts aizsardzības objektu saraksts, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas un aizsargjoslu platumi ir noteikti Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.508 „Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”.

Vienlaikus Aizsargjoslu likums tika papildināts ar 58.5 pantu, kas nosaka aprobežojumus aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, proti, tajās ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī citas darbības bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju. Šie uzturēšanās ierobežojumi ir noteikti Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos Nr.509 „Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”.

Pašreiz nevienā normatīvajā aktā nav paredzēta atbildība par aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem normatīvajos aktos noteikto aprobežojumu pārkāpšanu. Līdz ar to Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir nepieciešams izdarīt grozījumu, ieviešot šāda administratīvā pārkāpuma sastāvu un nosakot soda sankcijas.

        Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss tiek papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka fizisko un juridisko personu, kā arī amatpersonu administratīvo atbildību par aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto aprobežojumu pārkāpšanu, proti, saimnieciskās darbības veikšanu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju vai noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu. Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir jāparedz ne tikai fizisko un juridisko personu, bet arī amatpersonu administratīvā atbildība, pie kuras tās saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 14.pantu ir saucamas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos. Šāda amatpersonu atbildība ir jāparedz par spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzēto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem noteiktajiem aprobežojumiem, jo amatpersonas, kuras bez Aizsardzības ministrijas saskaņojuma atļauj fiziskām vai juridiskām personām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem veikt saimniecisko darbību (saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 1.panta 7.punktu saimnieciskā darbība ir dabas resursu realizācija, preču ražošana, darbu izpilde, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība, ko veic par atlīdzību) vai arī kādu no 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem” minētajām darbībām, ir saucamas pie atbildības.

         Vienlaikus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss tiek papildināts ar normu, kas kā kompetento institūciju, kas izskatīs likumprojektā paredzētā administratīvā pārkāpuma lietas, paredz pašvaldību administratīvās komisijas.

2. Normatīvā akta būtība

Likumprojekts ir sagatavots, lai paredzētu atbildību par aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto aprobežojumu pārkāpšanu.

        Lai novērstu aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto aprobežojumu pārkāpšanu, proti, saimnieciskās darbības veikšanu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju vai noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss tiek papildināts ar normu, kas paredz fizisko un juridisko personu administratīvo atbildību par šādiem pārkāpumiem. Vienlaikus likumprojektā tiek paredzēta amatpersonu atbildība par spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzēto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektu, proti, amatpersonu atbildība par atļauju bez Aizsardzības ministrijas saskaņojuma fiziskām vai juridiskām personām aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem veikt saimniecisko darbību vai 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.509 “Noteikumi par uzturēšanās ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem” minētās darbības.

          Vienlaikus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss tiek papildināts ar normu, kas kā kompetento institūciju, kas izskatīs likumprojektā paredzētā administratīvā pārkāpuma lietas, paredz pašvaldību administratīvās komisijas.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts ir neitrāls attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2008

2009

2010

1.

2.

3.

4.

5.

6.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, Ls

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Ir iespējams budžeta ieņēmumu pieaugums uzlikto un iekasēto naudas sodu rezultātā, taču to apjomu patlaban nav iespējams prognozēt.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.  Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

 

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2.  Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                      1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

 

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

                                                     2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

 

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojektu pēc izsludināšanas publicēs laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.panta pirmās daļas 1.punktu, indivīds pašvaldības administratīvās komisijas administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu varēs pārsūdzēt (apstrīdēt) administratīvajā rajona tiesā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

Aizsardzības ministra vietā

Iekšlietu ministrs                                                                                   I.Godmanis

 

 

Valsts sekretāra p.i.

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

 

Atbildīgā

amatpersona

 

 

 

 

 

 

J.Karlsbergs

S.Araslanova

I.Kalna

S.Araslanova

 

 

28.06.2007. 12:01

1299

R.Dreiškena-Lāce, 7335148

Rita.Dreiskena-Lace@mod.gov.lv