Likums

Likumprojekts „Latvijas Republikas dalības Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums”

Likumprojekts

Likums par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola

elastīgajos mehānismos

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Kioto protokola elastīgie mehānismi – Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola (turpmāk – Kioto protokols) 6.pantā noteiktie kopīgi īstenojamie projekti, 12.pantā noteiktais tīras attīstības mehānisms un 17.pantā noteiktā starptautiskā emisiju tirdzniecība;

2) noteiktais daudzums – kopējais siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, kas Latvijas Republikai saskaņā ar Kioto protokolu noteikts pirmajam saistību periodam no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim vai tiks noteikts turpmākajiem saistību periodiem;

3) siltumnīcefekta gāzu emisijas vienība – vienība, kas identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6., 12. vai 17.pantu vai likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības ir noteiktā daudzuma vienības, emisijas samazināšanas vienības, sertificētas emisijas samazināšanas vienības, piesaistes vienības un emisijas kvotas;

4) noteiktā daudzuma vienība – Kioto protokola dalībvalstij piešķirta siltumnīcefekta gāzu emisijas vienība, kas noteikta atbilstoši Kioto protokolā šai dalībvalstij noteiktajām siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas vai ierobežošanas saistībām;

5) emisijas samazināšanas vienība – vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu un kas identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;

6) sertificētas emisijas samazināšanas vienība – vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 12.pantu un kas identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda vai noteiktam daudzumam citas siltumnīcefekta gāzes, kurš izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu;

7) piesaistes vienība – vienība, ko piešķir saskaņā ar Kioto protokola 6.pantu par darbībām, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un kas identiska vienai tonnai oglekļa dioksīda;

8) klimata pārmaiņu finanšu instruments – līdzekļi no valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas Kioto protokola 17.pantā noteiktajā kārtībā, kuri tiek novirzīti klimata pārmaiņu novēršanai saskaņā ar šajā likumā noteiktajiem principiem un prioritātēm.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka:

1) pamatprincipus Latvijas Republikas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar to saistīto institūciju kompetenci;

2) valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu plānošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtību.

II nodaļa

Starptautiskā emisijas vienību tirdzniecība

4.pants. Noteiktā daudzuma īpašumtiesības

Noteiktais daudzums ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Vides ministrija.

5.pants. Dalība starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā

(1) Latvijas Republika var pārdot tās noteiktā daudzuma vienības, kuras nav vai potenciāli netiks izmantotas, lai segtu Latvijas Republikas emitēto siltumnīcefekta gāzu vienību apjomu pirmajā saistību periodā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim vai turpmākajos periodos.

(2) Saņemot citas valsts piedāvājumu vai pēc Vides ministrijas ierosinājuma, Ministru kabinets pieņem lēmumu par dalību starptautiskajā emisijas vienību tirdzniecībā un rīcību ar valstij piederošajām siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām.

(3) Vides ministrija risina pārrunas par līguma par emisijas vienību tirdzniecību noslēgšanu un sagatavo līguma projektu. Līguma projektā obligāti iekļaujami noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību veidu, skaitu, cenu un maksāšanas kārtību.

(4) Ministru kabinets apstiprina līguma projektu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību.

(5) Līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību paraksta vides ministrs.

6.pants. Siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs

(1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā atver kontus valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību uzkrāšanai.

(2) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pēc Vides ministrijas rīkojuma pārskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pircējam ar līgumu par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību pārdotās valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienības.

III nodaļa

Klimata pārmaiņu finanšu instruments

7.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta plānošana

(1) Ieņēmumi no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecības tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts budžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai.

(2) Valsts pamatbudžetā kārtējam gadam finansējumu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu īstenošanai paredz atbilstoši iepriekšējos gados iegūto un šim mērķim neizlietoto finanšu līdzekļu apmēram.

8.pants. Starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības rezultātā iegūtā finansējuma izlietojums

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļus izlieto tādu projektu finansēšanai zemkopības, transporta, enerģētikas, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības un citās tautsaimniecības nozarēs:

1) kam ir nozīmīga ietekme uz valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju vai to piesaisti un kas veicina siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņojošo vielu emisijas samazināšanu vai ierobežošanu ar šādiem pasākumiem:

a) energoefektivitātes paaugstināšana,

b) atjaunojamo energoresursu, īpaši biomasas, izmantošanas palielināšana,

c) tādu vides tehnoloģiju izstrāde un izmantošana, kuras veicina energoefektivitātes paaugstināšanu vai atjaunojamo energoresursu izmantošanu,

d) klimata pārmaiņu samazināšanas politikas izstrādes un ieviešanas spējas paaugstināšana, lai nodrošinātu Kioto protokola saistību izpildi un Latvijas Republikas darbības atbilstību Kioto protokola elastīgo mehānismu izmantošanas nosacījumiem,

e) izglītojoši pasākumi un zinātniski pētījumi sabiedrības apziņas veidošanai saistībā ar klimata pārmaiņām,

f) tādu pasākumu izstrāde un ieviešana, kuri veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām;

2) kas dod ievērojamu vides kvalitātes uzlabojumu, tai skaitā pārrobežu gaisa piesārņojuma, ūdens piesārņojuma un cilvēku veselībai bīstama piesārņojuma samazinājumu, oglekļa dioksīda savākšanas un uzglabāšanas palielinājumu.

(2) Valsts kase nodrošina klimata pārmaiņu finanšu instrumenta maksājumu izpildi atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.

9.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas principi

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana notiek, ņemot vērā Eiropas Savienības vadlīnijas valsts atbalstam un starptautiskos labas prakses principus publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā, tai skaitā:

1) caurskatāmību;

2) izsekojamību;

3) vides efektivitāti;

4) ekonomisko efektivitāti;

5) finansiālo piesardzību;

6) konkurences kropļojumu izslēgšanu.

10.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadība un īstenošana

(1) Vides ministrija ir klimata pārmaiņu finanšu instrumenta budžeta programmas izpildītāja un nodrošina šādu funkciju izpildi:

1) sagatavo klimata pārmaiņu finanšu instrumenta kārtējā gada finanšu un darba plānu;

2) organizē projektu konkursus un izvērtē projektus atbilstoši normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu vērtēšanas kritērijiem, un piešķir tiem finansējumu;

3) uzrauga projektu īstenošanu un finansēšanas līgumu izpildi;

4) sagatavo un iesniedz Valsts kasē maksājuma uzdevumus;

5) apkopo informāciju par projektiem, kas saņem finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta;

6) sagatavo un līdz kārtējā gada 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību iepriekšējā gadā, tai skaitā par finanšu izlietojumu un ar attiecīgo projektu īstenošanu panākto vides kvalitātes uzlabojumu.

(2) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas un ziņojumu pārbaudes izdevumus sedz no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu iesniegumu konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību;

2) klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

11.pants. Vides kvalitātes uzlabojumu un finanšu izlietojuma pārbaude klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros

(1) Projekta īstenotājs, kurš saņēmis finansējumu no klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas projektu ieviešanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību sniedz Vides ministrijai pārskatus par projekta īstenošanas rezultātā panākto vides kvalitātes uzlabojumu un piešķirtā finansējuma izlietojumu.

(2) Informācija par projektu īstenošanu, finanšu izlietojumu un panākto vides kvalitātes uzlabojumu ir publiski pieejama.

(3) Vides ministrija pārbauda projektu īstenotāju pārskatus un, pamatojoties uz tiem, sagatavo šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā minēto ziņojumu.

12.pants. Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvā padome

(1) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes (turpmāk – konsultatīvā padome) darbības mērķis ir sekmēt klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma caurskatāmību un atbilstību šā likuma mērķiem un prasībām, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas uzraudzībā.

(2) Lai uzlabotu klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ieviešanas efektivitāti, konsultatīvā padome izskata tā kārtējā gada finanšu un darba plānu un sniedz priekšlikumus Vides ministrijai.

(3) Konsultatīvā padome pēc savas vai Vides ministrijas iniciatīvas izskata arī citus jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadību vai īstenošanu.

(4) Ministru kabinets apstiprina konsultatīvās padomes nolikumu. Vides ministrs apstiprina konsultatīvās padomes personālsastāvu.

(5) Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir vides ministrs vai vides ministra iecelts pārstāvis. Konsultatīvo padomi veido:

1) pa vienam pārstāvim no Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas;

2) divi pārstāvji, kurus rotācijas kārtībā uz vienu gadu deleģē biedrības un nodibinājumi, kas darbojas šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētajās nozarēs;

3) divi Vides konsultatīvās padomes deleģēti tādu biedrību vai nodibinājumu pārstāvji, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība.

(6) Konsultatīvās padomes sēdēs var piedalīties arī līguma par emisijas vienību tirdzniecību puses nozīmētie pārstāvji atbilstoši līguma nosacījumiem.

(7) Konsultatīvās padomes locekļi par dalību konsultatīvās padomes darbā nesaņem atalgojumu.

(8) Konsultatīvās padomes darbu nodrošina Vides ministrija.

IV nodaļa

Kioto protokola projektu mehānismi

13.pants. Kioto protokola projektu mehānismu īstenošana

(1) Kioto protokola projektu mehānismi ir Kioto protokola 6.pantā noteiktie kopīgi īstenojamie projekti un Kioto protokola 12.pantā noteiktais tīras attīstības mehānisms. Kioto protokola projektu mehānismu īstenošana ir darbības, kas saistītas ar minēto projektu iesniegumu sagatavošanu un apstiprināšanu, projektu ieviešanu un uzraudzību.

(2) Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu ārvalstīs iesniegto Kioto protokola projektu mehānismu apstiprināšanu nodrošina atbilstoši Latvijas Republikas un citu valstu noslēgtajiem saprašanās memorandiem par kopīgu Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu.

14.pants. Ministru kabineta kompetence Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanā

Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā īsteno Kioto protokola projektu mehānismus;

2) kārtību, kādā atbilstoši Kioto protokolam piešķir emisijas samazināšanas vienības, sertificētas emisijas samazināšanas vienības, piesaistes vienības un noteiktā daudzuma vienības;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā izmanto emisijas samazināšanas vienības un sertificētas emisijas samazināšanas vienības.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 10.panta trešajā daļā, 12.panta ceturtajā daļā un 14.pantā minētos Ministru kabineta noteikumus.

2. Šā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

„Latvijas Republikas dalības Kioto protokola elastīgajos mehānismos likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (turpmāk – Konvencija) un 2002.gadā – Konvencijas Kioto protokolu (turpmāk – Kioto protokols), kas stājās spēkā 2005.gada 16.februārī. Kioto protokols nosaka, ka laikposmā no 2008. līdz 2012.gadam Latvijai siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas jāsamazina par 8%, salīdzinot ar 1990.gadu. Abas starptautiskās vienošanās valstīm nosaka vēl citas papildu saistības, kā arī paredz trīs elastīgos mehānismus, ar kuru palīdzību Kioto protokola Līgumslēdzējas puses var īstenot savas emisiju samazināšanas saistības – kopīgi īstenojamos projektus, tīras attīstības mehānismu un starptautisko emisiju tirdzniecību (turpmāk – SET). Ministru kabinets ir apstiprinājis Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (MK 2006.gada 12.aprīļa rīkojums Nr.249, MK 2006.gada 14.septembra rīkojumi Nr.698 un 699), atbalstot Latvijas dalību Kioto protokola 17.pantā noteiktajā starptautiskajā emisiju tirdzniecībā, sākot ar Kioto protokola pirmo saistību periodu, t.i. no 2008.gada, kā arī noteicis nepieciešamo tiesību aktu izstrādes termiņus. Šobrīd Latvijā nav tiesiskā regulējuma starptautiskās emisiju tirdzniecības īstenošanai, savukārt kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānisma īstenošana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumiem Nr.115 „Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertificētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu”, kas izdoti saskaņā ar likuma „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu” 5.pantu, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra Direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projektu mehānismus. No Latvijā praktizētās juridiskās tehnikas viedokļa šādu tehniska rakstura noteikumu izstrādes deleģējuma iekļaušana Kioto protokola ratifikācijas likumā nav optimāls risinājums. Izstrādājot likumprojektu „Par Latvijas Republikas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā”, Vides ministrija ir konstatējusi, ka virkne tiesību normu, kas nepieciešamas SET īstenošanas regulējumā, attiecas arī uz kopīgi īstenojamiem projektiem un tīras attīstības mehānismu, jo SET ietver arī darījumus ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienībām, kas tiek radītas šo divu elastīgo mehānismu ietvaros (piemēram, normas, kas saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistru, līguma par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību sarunu vešanu un šādu līgumu apstiprināšanu un parakstīšanu). Tāpēc, lai veidotu caurskatāmu tiesisko regulējumu un nodrošinātu vienkāršu normu piemērošanu, ir lietderīgi izstrādāt vienotu likumprojektu, kurā noteikti pamatprincipi Latvijas Republikas dalībai visos Kioto protokola elastīgajos mehānismos.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir veicināt globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmēt Kioto protokolā Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus. Likumprojekts nosaka: 1) pamatprincipus Latvijas Republikas dalībai Kioto protokola elastīgajos mehānismos un ar to saistīto institūciju kompetenci; 2) valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanas rezultātā iegūto līdzekļu plānošanas, izmantošanas un administrēšanas kārtību.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekta īstenošanas rezultātā palielināsies iespējamais investīciju apjoms enerģijas ražošanas uzņēmumos, kā arī, lai nodrošinātu energoefektivitātes pasākumu realizāciju, paaugstināsies vietējo būvmateriālu ražošanas apjomi un būvniecības darbi, kā rezultātā pieaugs iekšzemes kopprodukts un nodarbinātība. Tāpat likumprojekta īstenošana sekmēs reģionālo attīstību, kā arī plašāku pētniecības un inovāciju izmantošanas līmeni Latvijā. Likumprojekta un saistīto tiesību aktu pieņemšana nodrošinās pievilcīgu investīciju, tai skaitā privāto, vidi, jo garantēs skaidrus un pārskatāmus valsts finansējuma saņemšanas un izmantošanas nosacījumus.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts ietekmēs šādas tautsaimniecības nozares pēc NACE: augkopība (A.01.1); lopkopība (A.01.2); elektroenerģija, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgāde (E.40.1); būvniecība (F.45); sauszemes transports (I.60.2).
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiešas sociālas ietekmes likumprojektam nebūs.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekta īstenošana pozitīvi ietekmēs vides kvalitātes uzlabšanu, veicinot siltumnīcefekta gāzu un citu piesārņojošu vielu emisiju samazinājumu vidē atbilstoši likumā noteiktajām jomām, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanas pasākumu, klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu u.c. pasākumu īstenošana.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2007.g.	Nākamie trīs gadi 2008.g. 2009.g. 2010.g.			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	0	28000	35000	35000	28000
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	120	17000	35000	28000
3. Finansiālā ietekme	0	27880	18000	0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav nepieciešami	Nav nepieciešami	Nav nepieciešami	Nav nepieciešami	Nav nepieciešami
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:
5.1. Budžeta ieņēmumi	0	28000	35000	35000	28000
		8 milj. noteiktā daudzuma vienību pārdošana, vienības cena 3,5 LVL	10 milj. noteiktā daudzuma vienību pārdošana, vienības cena 3,5 LVL	10 milj. noteiktā daudzuma vienību pārdošana, vienības cena 3,5 LVL	40 milj. noteiktā daudzuma vienību pārdošana piecu gadu laikā, vienības cena 3,5 LVL
5.2. Administratīvās izmaksas	0	120	1200	1200	984
5.3. Projektu finansējumam paredzētās izmaksas		0	33800	33800	27040
6. Cita informācija	nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod šādi normatīvie akti:

Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu”:

ar šo grozījumu tiek izslēgts likuma 5.pants – deleģējums Ministru kabineta noteikumiem par kopīgi īstenojamo projektu un tīras attīstības mehānisma īstenošanu, kā arī informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu,

likumprojekts ir izstrādāts un tiek virzīts kopā ar šo likumprojektu;

Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Latvijā tiek īstenota starptautiskā emisiju tirdzniecība:

noteikumu mērķis ir noteikt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta īstenošanas kārtību, tai skaitā, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību un projektu ieviešanas, atskaišu iesniegšanas un pārbaudes kārtību;

noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2008.gada 1.maijam;

Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā īsteno kopīgi īstenojamos projektus un tīras attīstības mehānismu:

šie noteikumi aizstās esošos Ministru kabineta 2006.gada 7.februāra noteikumus Nr.115 „Noteikumi par Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola projektu mehānismu īstenošanu un darbībām, kas saistītas ar emisijas samazināšanas vienību, sertif icētu emisijas samazināšanas vienību, piesaistes vienību un noteiktā daudzuma vienību piešķiršanu un izmantošanu”, ņemot vērā likuma deleģējuma maiņu;

noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2008.gada 1.maijam;

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 „Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju”:

grozījumu mērķis ir budžeta ieņēmumu klasifikācijā izveidot jaunu apzīmējošo kodu un koda nosaukumu ieņēmumiem, kas veidosies pēc nosacītā daudzuma vienību pārdošanas;

noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2008.gada 1.maijam;

Ministru kabineta noteikumi par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvās padomes nolikumu:

noteikumu mērķis ir noteikt konsultatīvās padomes funkcijas, tiesības, komisijas sēžu norisi un citus organizatoriskus jautājumus;

noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2008.gada 1.maijam.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts uz šo jomu neattiecas.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts ir saistīts ar starptautisku dokumentu ieviešanu. Latvijas Republikas Saeima 1995.gadā ratificēja ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un 2002.gada 30.maijā Kioto protokolu, tādējādi uzņemdamās pildīt virkni saistību klimata pārmaiņu samazināšanas jomā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā paredzētajām saistībām, kā arī konvencijas un Kioto protokola dalībvalstu konferencēs pieņemtajiem lēmumiem. Likuma ieviešana veicinās globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un Latvijas Republikai noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildi ekonomiski efektīvā veidā, izmantojot Kioto protokola elastīgos mehānismus.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Nav attiecināms.
*2.tabula*
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)		Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Nav attiecināms.

5. Cita informācija	Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Veiktas konsultācijas ar Vides konsultatīvo padomi, Trīspusējās padomes Vides apakškomiteju, Reģionālo vides centru (REC).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Viedoklis nav izteikts.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Likumprojekts pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē ievietots Vides ministrijas mājas lapā, dodot sabiedrībai izteikt viedokli par sagatavoto projektu.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Likumprojekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Pasaules Bankas ekspertiem projekta „Latvijas līdzdalības starptautiskajā emisiju tirdzniecībā priekšizpēte” ietvaros. Šī projekta ietvaros tika analizētas iespējas Latvijā īstenot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinošus projektus ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā noteiktās starptautiskās emisiju tirdzniecības sistēmas ietvaros, kā arī izstrādāti priekšlikumi starptautiskās emisiju tirdzniecības tiesiskajam, institucionālajam, finanšu plūsmas un projektu administratīvās pārvaldības nodrošinājumam, ņemot vērā Latvijas iespējas un potenciālo emisijas tiesību pircēju izvirzītos nosacījumus. Projektā tika iesaistīti galveno ieinteresēto pušu (atbilstošo tautsaimniecības nozaru asociāciju, valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju, zinātniski pētniecisko institūtu un izglītības iestāžu) pārstāvji, kā arī vietējie un starptautiskie eksperti. Papildus tam, ir organizēti diskusijas ar potenciālām investorvalstīm kā Japānu, Somiju, Nīderlandi.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts nenosaka jaunu valsts vai pašvaldību institūciju veidošanu, bet paredz paplašināt esošo institūciju – Vides ministrijas (5.panta 2.daļa, 10.pants, 13.pants), Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras (6.pants) un Valsts kases (7.panta 1.daļa, 8.panta 2.daļa) funkcijas. Papildus tam, likumprojekta 12.pants paredz izveidot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir sekmēt Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļu izlietojuma caurspīdīgumu un atbilstību likuma mērķiem un prasībām, kā arī iesaistīt sabiedrības pārstāvjus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadības un īstenošanas uzraudzībā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks ievietots Vides ministrijas mājas lapā, publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs pieejami normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Likumprojekta apstiprināšanas laikā un arī pēc likuma spēkā stāšanās tiks organizēti sabiedrības informēšanas pasākumi (pašvaldības, NVO, komersanti).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, piemērojams vispārējais administratīvais process.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Par uzdevumu kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Puķītis

U.Lapiņš

V.Puriņš

V.Bisters

09.08.2007. 11:46

A.Celmiņa

7026538, astrida.celmina@vidm.gov.lv