Likums

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai;

3) Padomes 2005.gada 1.decembra direktīvas 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu."

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta „Grozījumi Patvēruma likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Līdz brīdim, kad stājās spēkā 2006.gada 7.jūnija likums „Grozījumi Patvēruma likumā”, ja nepilngadīgā persona bija bez vecāku pavadības un vēlējās patstāvīgi iesniegt pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, tās tiesības un likumīgās intereses pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas laikā pārstāvēja Bēgļu lietu apelācijas padomes (turpmāk – padome) iecelts neatkarīgs pilnvarots pārstāvis.

Pamatojoties uz likuma Pārejas noteikumu 7.punktu, līdz 2006.gada 31.decembrim pārstāvi nepilngadīgai personai nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Saskaņā ar Patvēruma likuma (turpmāk –likums) 11.panta trešajā daļā noteikto pienākums iecelt pārstāvi nepilngadīgai personai tās tiesību un likumīgo interešu pārstāvēšanai, kura ir bez vecāku pavadības un kura vēlas pati iesniegt iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu ir bāriņtiesai. Savukārt šā pārstāvja pienākumus, viņa iecelšanas kārtību, atlīdzības piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību, atlīdzības apmēru, kā arī pārstāvim izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.

Ar Ministru prezidenta 2006.gada 13.septembra rezolūciju Nr.12/Jur-228 bērnu un ģimenes lietu ministram tika uzdots izstrādāt noteikumu projektu par nepilngadīgas personas, kas ir bez vecāku pavadības, pārstāvja pienākumiem, iecelšanas kārtību, atlīdzības piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību, atlīdzības apmēru un izvirzāmajām prasībām.

Ievērojot minēto, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par nepilngadīgas personas, kas ir bez vecāku pavadības, pārstāvja pienākumiem, iecelšanas kārtību, atlīdzības piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību, atlīdzības apmēru un izvirzāmajām prasībām”, tomēr saskaņošanas procesā ar Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un citām institūcijām tika nolemts, ka veidot jaunu pārstāvja institūtu, kas paredzēts īpašiem gadījumiem - nepilngadīgas personas, kas ir bez vecāku pavadības pārstāvībai tās personiskajās un mantiskajās attiecībās nav lietderīgi un efektīvi, ja iepriekš minēto mērķi ir iespējams sasniegt jau izveidota mehānisma ietvaros, proti – pārstāvību nodrošina bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs, ja bērns ir ievietots bērnu aprūpes iestādē.

Turklāt Latvijā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kopumā ir bijuši tikai 5 nepavadīti nepilngadīgie, kuriem bija nepieciešams nodrošināt pārstāvi, proti, 1998.gadā 2 nepavadīti nepilngadīgie, 2006.gadā 3 nepavadīti nepilngadīgie.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Lai nodrošinātu bērnu, kuri Latvijā ir bez vecāku pavadības, tiesības un intereses patvēruma piešķiršanas procesa laikā, ir izstrādāti grozījumi Patvēruma likumā, kas paredz, ka, ja nepilngadīgā persona ir bez vecāku pavadības un vēlas iesniegumu iesniegt pati, to personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma piešķiršanas laikā pārstāv bāriņtiesa vai tās iecelts aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs. Lēmumu par nepilngadīgās personas bez vecāku pavadības izmitināšanu pie aizbildņa vai bērnu aprūpes iestādē pieņem bāriņtiesa pēc saskaņošanas ar Bēgļu lietu departamentu.

Minētais likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu bērnu, kuri Latvijā ir bez vecāku pavadības, tiesības un intereses patvēruma piešķiršanas procesa laikā. Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību attiecībā uz direktīvu pārņemšanu.

3. Cita informācija

Priekšlikumus likumprojektam izstrādāja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvji, sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvjiem. Priekšlikumi izskatīti Valsts kancelejas Juridiskā departamenta rīkotajā starpministriju sanāksmē, kurā piedalījās arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav tiešas ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts paredz nepilngadīgās personas pārstāvību nodrošināt ar jau izveidota mehānisma palīdzību – pārstāvību nodrošina bāriņtiesa vai bāriņtiesas iecelts bērna aizbildnis, vai bērnu aprūpes iestādes vadītājs, ja bērns ir ievietots bērnu aprūpes iestādē. Nolūkā nodrošināt nepilngadīgo personu interešu aizsardzību netiek veidots jauns institucionāls mehānisms.

Esošajām institūcijām ar likumprojektu uzlikto pienākumu apmērs nerada būtisku papildus slodzi, jo nepilngadīgo personu skaits ir neliels. Tādējādi ar likumprojektu tiek nodrošināta lietderīga un efektīva administratīvā procedūra.

3. Sociālo seku izvērtējums

Nav tiešas ietekmes

4. Ietekme uz vidi

Nav tiešas ietekmes

5. Cita informācija

	III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
		2007	2008	2009	2010
1		2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžetu izdevumos		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	4.9	4.9	4.9
3. Finansiālā ietekme		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	-4.9	-4.9	-4.9
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		1) Izmaksas 1 bērna aprūpei bērnu aprūpes iestādē Atbilstoši Sociālo pakalpojumu pārvaldes datiem 2006.gada izdevumi, kas saistīti ar bērna izmitināšanu bērnu aprūpes iestādēs, bija: 1) pašvaldību bērnu namos – Ls 370.73 mēnesī 2) valsts bērnu namos – Ls 531.39 mēnesī 3) specializētajos bērnu namos – Ls 474.82 mēnesī Vidēji valstī 2006.gadā izdevumi 1 bērna aprūpei bērnu aprūpes iestādē bija Ls 407.05 mēnesī. 2) Laika periods, kuram jāparedz finansējums Iespējamais laika periods, kuru 1 nepilngadīga persona bez vecāku pavadības var pavadīt bērnu aprūpes iestādē, kamēr tiek izskatīts pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu ilgst līdz pat 1 gadam. 3) Bērnu skaits Līdzšinējā Latvijas pieredze rāda, ka kopumā ir bijuši tikai 5 nepavadīti nepilngadīgie, kuriem bija nepieciešams nodrošināt pārstāvi, proti, 1998.gadā 2 nepavadīti nepilngadīgie, 2006.gadā 3 nepavadīti nepilngadīgie. Ievērojot minēto finansējums tiek aprēķināts, prognozējot, ka katru gadu Latvijā ierodas 1 nepilngadīga persona bez vecāku pavadības, kurai laika periodā, kad tiek izskatīts pieteikums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu un nodrošināta pārstāvība, vispiemērotākais izmitināšanas veids ir bērnu aprūpes iestāde. 1 bērns (407.05 LVL) x 12 mēneši = 4884.6 LVL ik gadu
6. Cita informācija		Jautājums par papildu valsts budžetu līdzekļu piešķiršanu turpmākajiem gadiem ir izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu nozaru ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Sagatavoti priekšlikumi un iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektam „Grozījumi likumā „Valsts sociālo pabalstu likums”” pirms otrā lasījuma. Minētie grozījumi radīs pamatu izmaksāt valsts sociālo pabalstu aizbildnim, kas iecelts nepilngadīgai personai (bērnam) bez vecāku pavadības, kura atbilstoši Patvēruma likumam ir iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Papildus nepieciešams sagatavot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai nodrošinātu, ka nepilngadīgajām personām, kas ir bez vecāku pavadības, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus, lai apmierinātu šo personu pamatvajadzības, kā arī atsevišķus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

2. Cita informācija

Priekšlikumi par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā apspriesti Valsts kancelejas rīkotajā starpministriju sanāksmē, izstrādāti sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību attiecībā uz direktīvu pārņemšanu, kas adresētas dalībvalstīm, saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā ietverto tiesisko regulējumu (63.panta 1.punkta b) un d) apakšpunkts). Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (turpmāk – direktīva 2003/9/EK) mērķis ir: noteikt minimālos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai dalībvalstīs; Direktīvā 2003/9/EK noteiktais mērķis tiek ieviests šādā veidā, jo tā iespējams nodrošināt patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas efektivitāti, vienlaikus ievērojot starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ietvertās cilvēktiesību garantijas. Padomes 2005.gada 1.decembra direktīva 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (turpmāk – direktīva 2005/85/EK) mērķis ir noteikt minimālos standartus dalībvalstu piemērotajās procedūrās bēgļa statusa piešķiršanai un atņemšanai, kā arī nepavadītas nepilngadīgas personas pārstāvja pienākumu apjomu patvēruma piešķiršanas procesa laikā. Direktīvā 2005/85/EK noteiktais mērķis tiek ieviests šādi, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu patvēruma piešķiršanas procedūru attiecībā uz nepavadītām nepilngadīgām personām. Likumprojekts atbilst pilnībā Eiropas Savienības tiesību aktiem patvēruma politikas jomā un attiecīgās direktīvas 2003/9/EK un direktīvas 2005/85/EK normas tiks pārņemtas pilnībā. Saskaņā ar Patvēruma likuma Pārejas noteikumu 7.punktā noteikto līdz 2006.gada 31.decembrim pārstāvi nepilngadīgai personai nodrošina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Savukārt, sākot no 2007.gada 1.janvāra, pārstāvja iecelšanas pienākums ir nodots bāriņtiesai.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		1. 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (Latvijas Vēstnesis, 1997, 143. nr.). 2. 1951. gada 28. jūlija Konvencija par bēgļa statusu un tās 1967. gada 31. janvāra protokols par bēgļa statusu (Latvijas Vēstnesis, 1997, 171.nr.). 3. 1989.gada 20.novembra Konvencija par bērna tiesībām (nav publicēts). 4. ANO Bērna tiesību komitejas 2005.gada sestie vispārējie komentāri „Par rīcību ar nepavadītu un šķirtu bērnu ārpus viņa mītnes zemes”. Likumprojekts atbilst iepriekš minētajos starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktajām saistībām, jo atbilstoši bērna tiesību aizsardzības principam nodrošina īpašu procesuālu garantiju īstenošanu attiecībā uz nepavadītām nepilngadīgām personām.
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīva 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (OJ L31/6, 06.02.2003.) Padomes 2005.gada 1.decembra direktīva 2005/85/EK par minimālajiem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu (0J L326/13, 13.12.2005.)
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
11.panta trešā daļa	2003/9/EK 19.panta 1.punkts. 2005/85/EK 17.panta 1., 2., 3.un 6.punkts.		Atbilst.
5. Cita informācija			2003/9/EK 1. – 18.panta, 19.panta 2., 3.un 4.punkta un 20. – 24.panta, 2005/85/EK 1. – 16.panta, 17.panta 4.un 5.punkta, 18. – 46.panta nosacījumi nav šī likumprojekta priekšmets, tie iekļauti attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Likumprojektā nav iekļauts nevalstisko organizāciju viedoklis.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Nav notikušas
5. Cita informācija			-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses -vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas valsts institūcijas netiek radītas, esošo institūciju funkcijas paplašinātas netiek. Pārstāvi nepilngadīgai personai bez vecāku pavadības iecels bāriņtiesa. Ja atbilstošu pārstāvi nebūs iespējams nodrošināt nepilngadīgo personu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās pārstāvēs bāriņtiesa. Gadījumos, ja nepilngadīgā persona, pēc saskaņošanas ar Bēgļu lietu departamentu, tiks izmitināta pie aizbildņa vai bērnu aprūpes centrā, tad pārstāvja funkcijas būs attiecīgi aizbildnim vai bērnu aprūpes centra vadītājam.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Informācija tiks publicēta laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	-

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Bērnu un ģimenes lietu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā un Eiropas lietu departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

A.Baštiks	I.Zalpētere	S.Rāgs	M.Dzērve	I.Celmiņa

12.07.2007 15:30

1831

L.Āboliņa

7356505, liga.abolina@bm.gov.lv