Likumprojekts 3

 

2007. gada 6. decembrī

 

 9/4 –                                                         

       

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

            Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdes darba kārtībā  likumprojektu  “Grozījumi Reklāmas likumā” (reģ.nr.408/Lp9)     

izskatīšanai 3. lasījumā.

 

Pielikumā: likumprojekts 3. lasījumam un priekšlikumu apkopojums.

 

 

    

  Cieņā

  komisijas priekšsēdētājs                                                                              Jānis Šmits

 

 

Likumprojekts 3. lasījumam

05.12.07.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija                             

 

 

 

Priekšlikumi likumprojektam

“Grozījumi Reklāmas likumā ”

(reģ.nr.408/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(15)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 3. lasījumam

 

Grozījumi Reklāmas likumā

Izdarīt Reklāmas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 3.nr.; 2004, 10.nr.; 2007, 21.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grozījumi Reklāmas likumā

Izdarīt Reklāmas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 3.nr.; 2004, 10.nr.; 2007, 21.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

 

 

“2.1 pants. Šā likuma noteikumi piemērojami, ja Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā nav noteikts citādi.”

 

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

 

 

“2.1 pants. Šā likuma noteikumi  piemērojami, ja Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā nav noteikts citādi.”

 

4.pants

 (1) Reklāmā nav pieļaujama vardarbības un kara propaganda.

(2) Reklāmā aizliegts:

1) paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

2) izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi;

 

3) ļaunprātīgi izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;

4) attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas;

5) nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu (firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;

6) izmantot cita uzņēmēja vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez uzņēmēja piekrišanas;

7) atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu, skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju, reklamējamām precēm vai pakalpojumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 4.panta otrajā daļā:

 

izslēgt 3.punktā vārdu “ļaunprātīgi”;

 

aizstāt 6.punktā vārdus “cita uzņēmēja” ar vārdiem “citas personas” un vārdu “uzņēmēja” - ar vārdu “personas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. 4.panta otrajā daļā:

 

izslēgt 3.punktā vārdu “ļaunprātīgi”;

 

aizstāt 6.punktā vārdus “cita uzņēmēja” ar vārdiem “citas personas” un vārdu “uzņēmēja” - ar vārdu “personas”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.pants

 (2) Salīdzinājums nedrīkst būt maldinošs. Salīdzinājumu veido atbilstoši godīgas konkurences principiem, izmantojot faktus, kurus var pierādīt.

(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

2) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakalpojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

3) tā nerada neskaidrību starp reklāmas devēju un konkurentu vai starp reklāmas devēja un konkurenta firmu, preču zīmi, preču nosaukumiem vai citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

 

4) tā neceļ neslavu konkurentam, konkurenta nosaukumam (firmai), preču zīmēm, preču nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem vai darbībai, konkurenta personiskajām īpašībām un tamlīdzīgi.

5) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, preču nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču izcelsmes norādes reputāciju;

6) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kurām ir aizsargāta preču zīme;

 

7) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.

 

 

3. 9.pantā:

 

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

 

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā nav maldinoša saskaņā ar šā likuma 8.pantu vai citiem norma­tīvajiem aktiem;

2) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

3) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakal­pojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

4) tā nerada tirgus dalībniekiem neskaidrības attiecībā uz reklāmas devēju un kon­kurentu vai attiecībā uz reklāmas devēja un konkurenta preču zīmēm, nosaukumu (firmu) vai citām at­šķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

5) tā neceļ neslavu  konkurenta preču zīmēm, tirdzniecības no­saukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem, darbībām vai apstāk­ļiem un nenomelno tos;

6) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču iz­celsmes norādes reputāciju;

7) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kuriem ir aizsargāta preču zīme vai tirdzniecības no­saukums;

8) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. 9.pantā:

 

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

 

 

 

 

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

 

 

 

“(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā nav maldinoša saskaņā ar šā likuma 8.pantu vai citiem norma­tīvajiem aktiem;

2) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

3) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakal­pojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

4) tā nerada tirgus dalībniekiem neskaidrības attiecībā uz reklāmas devēju un kon­kurentu vai attiecībā uz reklāmas devēja un konkurenta preču zīmēm, nosaukumu (firmu) vai citām at­šķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

5) tā neceļ neslavu  konkurenta preču zīmēm, tirdzniecības no­saukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem, darbībām vai apstāk­ļiem un nenomelno tos;

6) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču iz­celsmes norādes reputāciju;

7) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kuriem ir aizsargāta preču zīme vai tirdzniecības no­saukums;

8) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.”

 

11.pants

 (2) Reklāmas izgatavotājs, izgatavojot reklāmu, ir tiesīgs paust savas radošās ieceres jebkurā formā, ja tas atbilst šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem, kā arī līgumam, kas noslēgts starp reklāmas izgatavotāju un reklāmas devēju.

 

3.  Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdu "tas" ar vārdu "reklāma".

 

 

 

 

 

4. Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdu “tas” ar vārdu “reklāma”.

 

 

12.pants

 (2) Reklāmas izplatītājs ir tiesīgs izplatīt reklāmu jebkādā veidā, ja tā atbilst šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī līgumam, kas noslēgts starp reklāmas izplatītāju un reklāmas devēju vai tā pilnvarotu personu.

 

4.  12.pantā:

izslēgt otro daļu;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.  12.pantā:

izslēgt otro daļu;

 

(5) Reklāmas izplatītājam ir aizliegts pieņemt no reklāmas devēja vai tā pilnvarotas personas izplatīšanai reklāmu, nepieprasot šādu informāciju:

1) no juridiskās personas - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) no fiziskās personas - vārdu, uzvārdu un personas kodu.

 

papildināt piektās daļas 1.punktu pēc vārda “nosaukumu” ar vārdu “(firmu)”;

 

 

 

 

 

 

papildināt piektās daļas 1.punktu pēc vārda “nosaukumu” ar vārdu “(firmu)”;

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

“(6) Reklāmas izplatītāja pienākums ir sniegt informāciju par reklāmas devēju tām iestādēm, kurām saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir tiesības šādu informāciju pieprasīt. Ja reklāmas izplatītājs nesniedz pieprasīto informāciju par reklāmas devēju, reklāmas izplatītājs ir atbildīgs par attiecīgās reklāmas saturu.”

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

 

“(6) Reklāmas izplatītāja pienākums ir sniegt informāciju par reklāmas devēju tām iestādēm, kurām saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir tiesības šādu informāciju pieprasīt. Ja reklāmas izplatītājs nesniedz pieprasīto informāciju par reklāmas devēju, reklāmas izplatītājs ir atbildīgs par attiecīgās reklāmas saturu.”

 

13.pants

(1) Šā likuma ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Veselības inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests un Radio un televīzijas padome savas kompetences ietvaros (turpmāk - Uzraudzības iestāde).

 

6. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Radio un televīzijas padome, zāļu reklāmas jomā -  Veselības inspekcija, veterināro zāļu jomā - Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - Uzraudzības iestāde).”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Radio un televīzijas padome, zāļu reklāmas jomā -  Veselības inspekcija, veterināro zāļu jomā - Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk - Uzraudzības iestāde).”

 

14.pants

(4) Ja Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmu, konstatē, ka reklāma atbilst normatīvo aktu prasībām, tā rakstveidā informē par to personu, kas iesniegusi iesniegumu, vai iestādi, kas sniegusi informāciju.

 

7. 14.pantā:

izteikt  ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja Uzraudzības iestāde sākusi reklāmas izvērtēšanu pēc personas iesnieguma vai citas iestādes sniegtās informācijas saņemšanas un, izvērtējot reklāmu, konstatējusi, ka reklāmā nav pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības reklāmas jomā, Uzraudzības iestāde rakstveidā informē minēto personu vai iestādi par to, ka reklāmā nav pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības reklāmas jomā.

 

 

 

 

1.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 14.panta ceturto daļu un likumprojekta 7.pantā piedāvāto likuma 14.panta ceturtās daļas jauno redakciju.

 

 

 

 

Atbalstīts

7. 14.pantā:

izslēgt  ceturto daļu;

 

(5) Uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja par konkrēto reklāmas neatbilstību normatīvo aktu prasībām jau ir citas Uzraudzības iestādes pieņemts vismaz viens no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.

(5) Uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja par konkrēto reklāmu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:

1) kāds no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem;

2) lēmums par lietas izpētes izbeigšanu;

3) kāds no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem.” ;

2.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 7.pantā piedāvāto likuma 14.panta piekto daļu šādā redakcijā:

 

“(5) Uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izpētes izbeigšanu vai par konstatēto pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:

 

1) kāds no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem;

 

2) kāds no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 izteikt  piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izpētes izbeigšanu vai par konstatēto pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:

 

1) kāds no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem;

 

2) kāds no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem.”;

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Uzraudzības iestāde izvērtē attiecīgās reklāmas atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam un, ja nepieciešams, nosūta attiecīgās lietas materiālus tai iestādei, kura uzrauga Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma noteikumu ievērošanu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Uzraudzības iestāde izvērtē attiecīgās reklāmas atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam un, ja nepieciešams, nosūta attiecīgās lietas materiālus tai iestādei, kura uzrauga Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma noteikumu ievērošanu.”

15.pants

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tie nav pietiekami, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par neprecīzu vai nepareizu.

 

(3) Ja reklāmas neatbilstība normatīvo aktu prasībām nav radījusi vai nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu citu personu interesēm, Uzraudzības iestāde pirms lēmuma pieņemšanas, izvērtējot reklāmas raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, aicina reklāmas devēju, reklāmas izgatavotāju vai reklāmas izplatītāju noteiktā termiņā nodrošināt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu, kurā:

 

1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai uzņēmēju likumīgo tiesību viedokļa;

 

2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);

3) aizliedz reklāmas izplatīšanu;

4) pieprasa reklāmas atsaukumu;

 

5) lemj par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā un par administratīvā soda piemērošanu likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

8. 15.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par

neprecīzu vai nepatiesu.

(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas raksturu un būtību, kā arī ci­tus aspektus, ir tiesīga aicināt, lai reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs noteiktā termiņā:

 

1)  nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

 

2)  rakstveidā apņemas izbeigt  pārkāpumu.”; 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

 

“(31) Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minē­tajiem lēmumiem.

 

 

 

(32) Ja reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs apņemas noteiktajā termiņā izbeigt pārkāpumu, Uzraudzības iestāde ne­pieņem šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus. Ja apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde pieņem vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem un reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs saucams pie atbildības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

 

“(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde pieņem lēmumu (vienu vai vairākus), kurā:

 

1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;

 

2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);

 

3) aizliedz reklāmas izplatīšanu;

 

4) pieprasa reklāmas atsaukumu;

 

 

 

 

 

5) piemēro administratīvo sodu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā;

 

 

6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Likumprojekta 8.pantā (likuma 15.panta trešajā daļā):

 

aizstāt ievaddaļā vārdu “aicināt” ar vārdu “ierosināt”;

 

izslēgt no ievaddaļas vārdus “noteiktā termiņā”;

 

papildināt 1.punktu pirms vārda “nodrošina”  ar vārdiem “noteiktā termiņā”;

 

 

 

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

 

“2) rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu.”

 

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas raksturu un būtību, kā arī ci­tus aspektus, ir tiesīga ierosināt, lai reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs:

 

1) noteiktā termiņā nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

 

2) rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Likumprojekta 8.pantā  (likuma 15.panta 32  daļā):

aizstāt pirmajā teikumā vārdus “apņemas noteiktajā termiņā izbeigt pārkāpumu” ar vārdiem “saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu”;

papildināt daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Parakstot rakstveida apņemšanos, reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā.”.

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojekta 8.pantā (likuma 15.panta ceturtajā daļā):

aizstāt ievaddaļā vārdus “pieņem lēmumu (vienu vai vairākus), kurā” ar vārdiem “ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem”.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likumprojekta 8.panta, likuma 15.panta ceturtās  daļas 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

“3) aizliedz izplatīt reklāmu;

 

4) pieprasa  atsaukt reklāmu;”

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

Likumprojekta 8.pantā (likuma 15.panta ceturtajā daļā):

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) piemēro administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā;”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas pr.nr.4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

8. 15.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par neprecīzu vai nepatiesu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas raksturu un būtību, kā arī ci­tus aspektus, ir tiesīga ierosināt, lai reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs:

 

1) noteiktā termiņā nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

 

2) rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu.”;

 

 

 

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

 

“(31) Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minē­tajiem lēmumiem.

 

 

 

(32) Ja reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu, Uzraudzības iestāde ne­pieņem šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus. Parakstot rakstveida apņemšanos, reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā. Ja apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde pieņem vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem un reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs saucams pie atbildības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

 

“(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:

 

1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;

 

2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);

 

3) aizliedz izplatīt reklāmu;

 

4) pieprasa  atsaukt reklāmu;

 

 

 

 

5) piemēro administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā;

 

 

6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.

 

 (5) Šā panta ceturtajā daļā minētās darbības tiek veiktas arī tad, ja nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī trūkst pierādījumu par to, ka reklāmas devējs darbojies ļaunā nolūkā vai nevērīgi.

 

aizstāt  piektajā daļā vārdus “ļaunā nolūkā vai nevērīgi”  ar vārdiem “ļaunā nolūkā vai neuzmanīgi”.

 

9.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likuma 15.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem.”.

 

 

 

 

Atbalstīts

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem.”;

 

 

 

10.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

Papildināt 15.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

 

“(9) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izpla­tīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā panta trešās daļas 2.punktā  minēto apņemšanos ievietot savā mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz par reklāmas atsaukuma izplatīšanu atbildīgā persona).”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

 

“(9) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izpla­tīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā panta trešās daļas 2.punktā  minēto apņemšanos ievietot savā mājaslapā  vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz par reklāmas atsaukuma izplatīšanu atbildīgā persona).”

 

16.pants

(1) Reklāmas atsaukums izplatāms ar tā paša masu informācijas līdzekļa starpniecību, ar kuru izplatīta aizliegtā reklāma. Ja šādas iespējas nav, reklāmas atsaukumu var izplatīt citā veidā.

 

9. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdu “aizliegtā” ar vārdiem “normatīvo aktu prasībām neatbilstoša”.

 

 

 

 

9. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdu “aizliegtā” ar vārdiem “normatīvo aktu prasībām neatbilstoša”.

 

17.pants

(1) Uzraudzības iestādes lēmums ir spēkā no tā paziņošanas brīža.

(2) Uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad lēmums stājies spēkā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur lēmuma izpildi.

 (3) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izplatīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga reklāmas devējam uzlikt par pienākumu pilnībā vai daļēji publicēt pieņemto lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

 

10. Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 

“(3) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izpla­tīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā likuma 15.panta trešajā daļā minēto apņemšanos ievietot savā mājas lapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājas lapā un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz par reklāmas atsaukuma izplatīšanu atbildīgā persona).”

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

Saeimas Juridiskais birojs

Pārnest likumprojekta 10.pantā izteikto likuma 17.panta trešo daļu un izteikt kā likuma 15.panta devīto daļu, aizstājot piedāvātajā redakcijā vārdus “šā likuma 15.panta trešajā daļā” ar vārdiem “šā panta trešās daļas 2.punktā”.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likuma 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts

komisijas pr.nr.10

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. Izteikt likuma 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

 

 

 

 

 

11. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

 

“17.1 pants

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka reklāma, kas pirmšķietami  neatbilst normatīvo aktu prasībām, var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu kon­kurentu ekonomiskajām interesēm, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt šā likuma 15.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.

(2) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas  līdz brīdim, kad attiecīgais lēmums ar Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai spēkā stājas Uzraudzības iestādes galīgais lēmums.

 

(3) Lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās. Pārsūdzēšana neaptur lēmuma par pagaidu noregulējumu spēkā esību un izpildi.

 

 

 

(4) Ar lēmumu par pagaidu noregulējumu saistīto pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā.

 

(5) Ar lēmumu par pagaidu noregulējumu saistītais tiesas lēmums nav pār­sūdzams. Tiesas lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.”

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs

 

Likumprojekta 11.pantā (jaunajā likuma 17.1 panta redakcijā):

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Ja ir pamats uzskatīt, ka reklāma, kas pirmšķietami neatbilst normatīvo aktu prasībām, var radīt” ar vārdiem “Ja Uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām un tā var radīt”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Uzraudzības iestāde ir tiesīga” ar vārdiem “ tā ir tiesīga”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “ir spēkā no tā paziņošanas līdz brīdim”  ar vārdiem “ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim” un aizstāt vārdus “vai spēkā stājas”  ar vārdiem  “vai stājas spēkā”;

papildināt trešo daļu pirms vārda “Lēmumu”  ar vārdiem “Uzraudzības iestādes”;

izteikt trešās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pieteikumu par Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Tiesas lēmums par šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 17.1 pantu šādā redakcijā:

 

“17.1 pants

(1) Ja Uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām un  var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu, tā ir tiesīga pieņemt šā likuma 15.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.

(2) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim, kad attiecīgais lēmums ar Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai  stājas spēkā Uzraudzības iestādes galīgais lēmums.

(3) Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās. Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Pieteikumu par Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā

(5) Tiesas lēmums par šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.”

 

 

 

 

Atbalstīts, iekļauts komisijas pr.nr.14

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

 

“17.1 pants

(1) Ja Uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām un var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu, tā ir tiesīga pieņemt šā likuma 15.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.

(2) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim, kad attiecīgais lēmums ar Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai  stājas spēkā Uzraudzības iestādes galīgais lēmums.

(3) Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās. Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Pieteikumu par Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā.

(5) Tiesas lēmums par šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(Atsauce 22.04.2004. likuma redakcijā)

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 84/450/EEK un 97/55/EK.

 

12. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

1) Padomes 1984.gada 10.septembra direktīvas 84/450/EEK par dalīb­valstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu;

 

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 6.oktobra direktīvas 97/55/EK, ar ko groza direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, lai tajā iekļautu salīdzinošu reklāmu;

 

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”);

 

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

1) Padomes 1984.gada 10.septembra direktīvas 84/450/EEK par dalīb­valstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu;

 

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 6.oktobra direktīvas 97/55/EK, ar ko groza direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, lai tajā iekļautu salīdzinošu reklāmu;

 

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”);

 

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.”

 

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 12.decembrī.

15.

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likuma grozījumu spēkā stāšanās nosacījumu šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.”.

 

 

 

 

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

Likumprojekts 3.lasījumam

05.12.07.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

 

 

 

 

Grozījumi Reklāmas likumā

 

Izdarīt Reklāmas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 3.nr.; 2004, 10.nr.; 2007, 21.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Papildināt likumu ar 2.1 pantu šādā redakcijā:

“2.1 pants. Šā likuma noteikumi piemērojami, ja Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā nav noteikts citādi.”

 

2. 4.panta otrajā daļā:

izslēgt 3.punktā vārdu “ļaunprātīgi”;

aizstāt 6.punktā vārdus “cita uzņēmēja” ar vārdiem “citas personas” un vārdu “uzņēmēja” — ar vārdu “personas”.

 

3. 9.pantā:

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Salīdzinošā reklāma, ciktāl tas attiecas uz salīdzinājumu, ir atļauta, ja ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) tā nav maldinoša saskaņā ar šā likuma 8.pantu vai citiem normatīvajiem aktiem;

2) tā salīdzina preces vai pakalpojumus, kas paredzēti vienām un tām pašām vajadzībām vai vieniem un tiem pašiem mērķiem;

3) tā objektīvi salīdzina vienu vai vairākas attiecīgo preču vai pakalpojumu materiālās, saistītās, pārbaudāmās un raksturīgās pazīmes, kas var ietvert arī cenu;

4) tā nerada tirgus dalībniekiem neskaidrības attiecībā uz reklāmas devēju un konkurentu vai attiecībā uz reklāmas devēja un konkurenta preču zīmēm, nosaukumu (firmu) vai citām atšķirības zīmēm, precēm vai pakalpojumiem;

5) tā neceļ neslavu konkurenta preču zīmēm, tirdzniecības nosaukumiem, citām atšķirības zīmēm, precēm, pakalpojumiem, darbībām vai apstākļiem un nenomelno tos;

6) tā negodīgi neizmanto konkurenta nosaukumu (firmu), preču zīmi, tirdzniecības nosaukumu vai citu atšķirības zīmju vai konkurējošo preču izcelsmes norādes reputāciju;

7) tā neuzrāda preces vai pakalpojumus kā tādu preču vai pakalpojumu imitāciju vai kopiju, kuriem ir aizsargāta preču zīme vai tirdzniecības nosaukums;

8) reklamējot preces ar izcelsmes norādi, salīdzinošā reklāma attiecas uz precēm ar tādu pašu izcelsmes norādi.”

 

4. Aizstāt 11.panta otrajā daļā vārdu “tas” ar vārdu “reklāma”.

 

5.  12.pantā:

izslēgt otro daļu;

papildināt piektās daļas 1.punktu pēc vārda “nosaukumu” ar vārdu “(firmu)”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Reklāmas izplatītāja pienākums ir sniegt informāciju par reklāmas devēju tām iestādēm, kurām saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir tiesības šādu informāciju pieprasīt. Ja reklāmas izplatītājs nesniedz pieprasīto informāciju par reklāmas devēju, reklāmas izplatītājs ir atbildīgs par attiecīgās reklāmas saturu.”

 

6. Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Radio un televīzijas padome, zāļu reklāmas jomā — Veselības inspekcija, veterināro zāļu jomā — Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — Uzraudzības iestāde).”

 

7. 14.pantā:

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Uzraudzības iestāde neuzsāk izvērtēt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām vai izvērtēšanu pārtrauc, ja ir pieņemts lēmums par lietas izpētes izbeigšanu vai par konstatēto pārkāpumu jau ir pieņemts viens no šādiem lēmumiem:

1) kāds no šā likuma 15.panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem;

2) kāds no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotajā daļā minētajiem lēmumiem.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Uzraudzības iestāde izvērtē attiecīgās reklāmas atbilstību Negodīgas komercprakses aizlieguma likumam un, ja nepieciešams, nosūta attiecīgās lietas materiālus tai iestādei, kura uzrauga Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma noteikumu ievērošanu.”

 

8. 15.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmo daļu pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) par neprecīzu vai nepatiesu.

(3) Uzraudzības iestāde, izvērtējot reklāmas raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīga ierosināt, lai reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs:

1) noteiktā termiņā nodrošina reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu.”;

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

“(31) Ja saskaņā ar šā panta trešās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā reklāmas atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem.

(32) Ja reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu rakstveidā apņemas noteiktā termiņā novērst konstatēto pārkāpumu, Uzraudzības iestāde nepieņem šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus. Parakstot rakstveida apņemšanos, reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs ir atzinis savu vainu konstatētajā pārkāpumā. Ja apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde pieņem vienu vai vairākus no šā panta ceturtajā daļā minētajiem lēmumiem un reklāmas devējs, reklāmas izgatavotājs vai reklāmas izplatītājs saucams pie atbildības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:

1) uzdod reklāmas devējam sniegt reklāmā, preču marķējumā vai citādā veidā papildu informāciju, kas ir būtiska no personu aizsardzības vai saimnieciskās darbības veicēju, vai profesionālās darbības veicēju likumīgo tiesību viedokļa;

2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus (informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus);

3) aizliedz izplatīt reklāmu;

4) pieprasa atsaukt reklāmu;

5) piemēro administratīvo sodu likumā noteiktajā kārtībā;

6) uzdod reklāmas devējam vai reklāmas izplatītājam izbeigt pārkāpumu un nosaka termiņu pārkāpuma izbeigšanai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos lēmumus Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt arī tad, ja tai nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem.”;

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Lai novērstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izplatīšanu vai mazinātu tās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga šā panta trešās daļas 2.punktā minēto apņemšanos ievietot savā mājaslapā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot savā mājaslapā un publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz par reklāmas atsaukuma izplatīšanu atbildīgā persona).”

 

9. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdu “aizliegtā” ar vārdiem “normatīvo aktu prasībām neatbilstoša”.

 

10. Izteikt likuma 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants. Uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.”

 

11. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. (1) Ja Uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka reklāma neatbilst normatīvo aktu prasībām un var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu, tā ir tiesīga pieņemt šā likuma 15.panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punktā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.

(2) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim, kad attiecīgais lēmums ar Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts vai grozīts vai  stājas spēkā Uzraudzības iestādes galīgais lēmums.

(3) Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās. Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(4) Pieteikumu par Uzraudzības iestādes lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā.

(5) Tiesas lēmums par šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.”

 

12. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1984.gada 10.septembra direktīvas 84/450/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz maldinošu reklāmu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 6.oktobra direktīvas 97/55/EK, ar ko groza direktīvu 84/450/EEK par maldinošu reklāmu, lai tajā iekļautu salīdzinošu reklāmu;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu.”

 

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.