Likums

Likumprojekts

Komercprakses likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) komercprakses īstenotājs – persona, kas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros īsteno komercpraksi, kā arī jebkura persona, kas darbojas komercprakses īstenotāja vārdā vai uzdevumā;

2) komercprakse – komercprakses īstenotāja darbība, uzvedība vai apgalvojums, komerciāla saziņa, tostarp reklāma un tirgvedība vai noklusējums, kas tieši saistīts ar tirdzniecības veicināšanu, preces (tostarp nekustamā īpašuma, tiesību un pienākumu) pārdošanu, pakalpojuma sniegšanu vai to piegādi patērētājiem;

3) labas prakses kodekss – brīvprātīga saimnieciskās darbības veicēju vienošanās vai tādu noteikumu kopums, kas nav noteikts tiesību aktos un nosaka to komercprakses īstenotāju rīcību, kuri ir apņēmušies pildīt labas prakses kodeksā minētos pienākumus attiecībā uz vienu vai vairākiem komercprakses veidiem vai saimnieciskās darbības jomām.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, aizliedzot komercprakses īstenotājiem izmantot negodīgu komercpraksi pret patērētājiem.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums attiecas uz komercprakses īstenotāju komercpraksi attiecībā pret patērētājiem pirms līguma slēgšanas, tā noslēgšanas brīdī un pēc tā noslēgšanas.

(2) Šis likums neskar saistību tiesības (jo īpaši līguma noslēgšanu, spēkā esību un līguma sekas), noteikumus par pre ču vai pakalpojumu nekaitīguma un drošuma prasībām un strīdu pakļautību tiesai.

(3) Šis likums neskar saimnieciskās darbības uzsākšanas vai speciālo atļauju (licenču) izsniegšanas nosacījumus, kā arī ētikas kodeksus vai citus noteikumus, kas noteikti reglamentētajām profesijām, lai uzturētu augstus profesionālās ētikas standartus.

(4) Šis likums neskar noteikumus par dārgmetālu izstrādājumu provēšanu.

4.pants. Negodīgas komercprakses aizliegums

(1) Negodīga komercprakse ir aizliegta.

(2) Komercprakse ir negodīga, ja tā ir pretrunā ar komercprakses īstenotāja profesionālo rūpību un būtiski kropļo vai var būtiski kropļot tāda vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību, kuram komercprakse ir adresēta vai kuru šī prakse skar, vai vidusmēra grupas pārstāvja ekonomisko rīcību attiecībā uz preci vai pakalpojumu, ja komercprakse ir vērsta uz noteiktu patērētāju grupu.

(3) Komercprakse ir īpaši negodīga, ja tā ir maldinoša saskaņā ar šā likuma 5., 6. un 7.pantu vai agresīva saskaņā ar šā likuma 8. un 9.pantu.

(4) Par profesionālo rūpību uzskatāmas speciālas prasmes un rūpības līmenis, kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt no komercprakses īstenotāja un kas atbilst godīgai tirgus praksei un labas ticības principam attiecīgajā darbības jomā.

(5) Profesionālās biedrības, kas apvieno konkrētas nozares saimnieciskās darbības veicējus, var izstrādāt labas prakses kodeksu, kas ietver godīgas komercprakses vadlīnijas attiecīgajā nozarē, tai skaitā nosakot prasības profesionālās rūpības līmenim, kas atbilst godīgai tirgus praksei attiecīgajā nozarē.

(6) Uzskatāms, ka komercprakse būtiski kropļo patērētāja ekonomisko rīcību, ja tā būtiski mazina patērētāja spēju pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu, kā rezultātā patērētājs var pieņemt tādu lēmumu slēgt līgumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis.

(7) Par lēmumu slēgt līgumu uzskatāms patērētāja pieņemts lēmums rīkoties vai atturēties no rīcības, lai iegādātos preci vai saņemtu pakalpojumu, kā un pēc kādiem noteikumiem iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, lēmumu veikt apmaksu pa daļām vai kopumā par visu darījumu, paturēt preci vai pakalpojumu vai attiecībā uz to izmantot likumīgās tiesības.

(8) Ja komercprakse var būtiski kropļot tikai konkrēti nosakāmas patērētāju grupas ekonomisko rīcību, ko komercprakses īstenotājs varētu saprātīgi paredzēt, ņemot vērā, ka šie patērētāji garīgo vai fizisko traucējumu, vecuma vai nepamatotas uzticēšanās dēļ (tostarp pieredzes vai zināšanu trūkuma dēļ) ir īpaši neaizsargāti pret tādu praksi vai attiecīgo preci vai pakalpojumu, komercpraksi vērtē no tādas grupas vidusmēra pārstāvja viedokļa. Tas neskar tiesības reklāmā lietot pārspīlētus izteicienus, kuri nav uztverami burtiski.

II nodaļa. Maldinoša komercprakse

5.pants. Maldinošas darbības

(1) Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja, ņemot vērā visus apstākļus, tās rezultātā patērētājs pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Komercpraksi uzskata par maldinošu šādos gadījumos:

1) ja tās ietvaros sniedz nepatiesu informāciju vai ja tā jebkādā veidā, tostarp vispārējā sniegumā, maldina vai varētu maldināt vidusmēra patērētāju, pat ja informācija faktiski ir pareiza;

2) ja komercprakses īstenotājs negodīgi izmanto preces vai pakalpojuma tirdzniecības veicināšanas pasākumus, tostarp salīdzinošu reklāmu, kas rada neskaidrību par preces vai pakalpojuma preču zīmi, firmu vai citu atšķirības zīmi;

3) ja komercprakses īstenotājs neievēro labas prakses kodeksā ietvertos pienākumus, kurus komercprakses īstenotājs ir apņēmies pildīt, un komercprakses īstenotājs ir norādījis, ka labas prakses kodekss ir viņam saistošs.

(2) Vērtējot informācijas atbilstību, ņem vērā:

1) preces vai pakalpojuma esību un galvenās īpašības, piemēram, preces vai pakalpojuma pieejamību, ieguvumus no preces vai pakalpojuma, riskus, darbību, saturu, piederumus, pēcpārdošanas apkalpošanu un sūdzību izskatīšanas kārtību, ražošanas un piegādes metodi un datumu, piegādi, nolūku, lietošanu, daudzumu, specifikācijas, preces vai pakalpojuma ģeogrāfisko vai komerciālo izcelsmi, rezultātus, kas sagaidāmi no preces vai pakalpojuma lietošanas, preces vai pakalpojuma testēšanas vai pārbaudes rezultātus;

2) komercprakses īstenotāja saistību apjomu, attiecīgās komercprakses mērķi un pārdošanas procesa īpašības, jebkuru paziņojumu vai simbolu attiecībā uz tiešu vai netiešu komercprakses īstenotāja, preces vai pakalpojuma sponsorēšanu vai atbalstu;

3) cenu vai cenas aprēķināšanas veidu vai atlaižu esību;

4) apkopes, detaļu nomaiņas vai labošanas nepieciešamību;

5) komercprakses īstenotāju, arī tā identitāti un labās īpašības, kvalifikāciju, statusu, atzīšanu un piederību kādai biedrībai, īpašumtiesības vai apbalvojumus;

6) patērētāja tiesības, tostarp prasījuma tiesības par līguma noteikumiem vai drošuma prasībām neatbilstošu preci vai pakalpojumu.

6.pants. Maldinoša noklusēšana

(1) Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja, ņemot vērā visas īpašības un apstākļus un izvēlētā saziņas līdzekļa ierobežojumus:

1) tā noklusē būtisku informāciju, kas vidusmēra patērētājam ir nepieciešama, lai varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu, un komercprakses ietekmē vidusmēra patērētājs pieņem vai varētu pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis;

2) komercprakses īstenotājs būtisko informāciju slēpj vai sniedz neskaidri, nesaprotami, divdomīgi vai nepiemērotā laikā, vai nenorāda uz komercprakses komerciālo nolūku, ja tas jau no konteksta nav skaidrs, kā rezultātā vidusmēra patērētājs pieņem vai var pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.

(2) Ja komercpraksē izmantotais saziņas līdzeklis rada vietas vai laika ierobežojumus, tad, vērtējot to, vai informācija ir noklusēta, ņem vērā komercprakses īstenotāja veiktos pasākumus, lai informētu patērētājus ar citiem līdzekļiem.

(3) Ja komercprakses īstenotājs komerciālajā saziņā izmantotajai komerciālās saziņas formai piemērotā veidā piedāvā patērētājam iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, norādot preces vai pakalpojuma īpašības un cenu, par būtisku uzskata šādu informāciju:

1) preces vai pakalpojuma galvenās īpašības, ciktāl tās iespējams norādīt, ņemot vērā saziņas līdzekli un konkrēto preci vai pakalpojumu;

2) komercprakses īstenotāja adresi un identitāti un, ja tāds ir, tā komercprakses īstenotāja adresi un identitāti, kura uzdevumā minētais komercprakses īstenotājs darbojas;

3) cenu (ieskaitot nodokļus) vai (ja preces vai pakalpojuma īpašību dēļ cenu nav iespējams aprēķināt iepriekš) cenas aprēķināšanas veidu, kā arī visus papildu pārvadāšanas, piegādes vai pasta izdevumus, ja tādi ir, vai (ja tādus maksājumus nevar pamatoti aprēķināt iepriekš) norādi, ka šādus papildu maksājumus komercprakses īstenotājs var iekasēt;

4) samaksas, piegādes, līguma izpildes un sūdzību izskatīšanas kārtību, ja tās ir citādas, nekā to paredz profesionālā rūpība;

5) atteikuma tiesības.

(4) Par būtisku informāciju uzskatāmas arī prasības, kuras attiecībā uz informācijas sniegšanu noteiktas citos patērētāju tiesību aizsardzību vai preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos, it īpaši normatīvajos aktos noteiktā informācija par distances līgumu, par distances finanšu pakalpojumu līgumu, par līgumu par dzīvošanai paredzētas ēkas vai ēkas daļas lietošanas tiesību iegūšanu uz laiku, līgumu par patēriņa kredītu, par kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, par preču un pakalpojumu cenu norādēm, zālēm, par informācijas sabiedrības pakalpojumiem, par privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas līgumu.

7.pants. Maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos

Komercprakse jebkuros apstākļos ir maldinoša, ja komercprakses īstenotājs:

1) uzdodas par labas prakses kodeksa parakstītāju, kas neatbilst patiesībai;

2) izmanto uzticības zīmes, kvalitātes zīmes vai līdzīgas zīmes bez nepieciešamās atļaujas;

3) sniedz maldinošu informāciju, ka labas prakses kodeksu ir apstiprinājusi valsts pārvaldes iestāde vai privāto tiesību subjekts;

4) sniedz maldinošu informāciju, ka komercprakses īstenotāja darbībai konkrētā jomā vai precei vai pakalpojumam ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras, to ir ieteikusi vai atļāvusi lietot valsts pārvaldes iestāde vai privāto tiesību subjekts, vai sniedz šādu informāciju neatbilstoši tiem nosacījumiem, ar kādiem veikta atbilstības novērtēšana vai piešķirts konkrētais ieteikums vai lietošanas atļauja;

5) aicina iegādāties preces vai pakalpojumus par noteiktu cenu, zinot, ka komercprakses īstenotājs nespēs šīs vai līdzvērtīgas preces vai pakalpojumus piedāvāt, piegādāt vai nodrošināt iepirkumu no piegādātāja par tādu pašu cenu, saprātīgā laikposmā un pieņemamos daudzumos, ņemot vērā preci vai pakalpojumu, reklāmas apjomu un piedāvāto cenu. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad komercprakses īstenotājs informē, ka prece vai pakalpojums ir pieejams tikai ierobežotā laikposmā un ierobežotā daudzumā;

6) aicina iegādāties preces vai pakalpojumus par noteiktu cenu, taču atsakās parādīt piedāvāto preci patērētājiem vai atsakās pieņemt pasūtījumu vai piegādāt to saprātīgā laikposmā, vai demonstrē preces vai lietas paraugu ar defektiem, lai veicinātu citas preces vai pakalpojuma pārdošanu;

7) nepatiesi apgalvo, ka prece vai pakalpojums būs pieejams tikai ļoti ierobežotu laiku vai ka tas būs pieejams ar īpašiem noteikumiem tikai ļoti ierobežotu laiku, lai rosinātu patērētāju pieņemt tūlītēju lēmumu slēgt līgumu un nedotu pietiekamu iespēju vai laiku pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu;

8) uzņemas nodrošināt pēcpārdošanas apkalpošanu patērētājam, ar ko komercprakses īstenotājs pirms darījuma ir sazinājies valodā, kas nav valsts valoda, un tad piedāvā šo pakalpojumu tikai citā valodā, skaidri neatklājot to patērētājam pirms piekrišanas līguma slēgšanai;

9) apgalvo vai kā citādi rada iespaidu, ka preci vai pakalpojumu var likumīgi pārdot, kaut arī tā nav patiesība;

10) patērētāja likumīgās tiesības pasniedz kā īpašu komercprakses īstenotāja piedāvājumu;

11) lai veicinātu preces vai pakalpojuma pārdošanu, izmanto informācijas sniegšanu saziņas līdzekļos, nenorādot ar patērētājiem skaidri saprotamu attēlu vai skaņu palīdzību, ka par šīs informācijas sniegšanu tiek maksāts;

12) nepatiesi apgalvo, ka pastāv risks patērētājam vai tā ģimenes personīgai drošībai, vai sniedz nepatiesu informāciju par riska pakāpi, ja patērētājs neiegādāsies preci vai neizmantos pakalpojumu;

13) lai pārdotu preci vai pakalpojumu, kas ir līdzīgs cita pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja precei vai pakalpojumam, apzināti īsteno tirdzniecības veicināšanas pasākumus tā, lai maldinātu patērētāju, ka preci izgatavojis vai pakalpojumu sniedzis komercprakses īstenotājs;

14) veido, veic vai veicina tirdzniecības veicināšanas piramīdveida shēmu, ar kuru saskaņā patērētājs maksā par iespēju saņemt atlīdzību galvenokārt no citu patērētāju iekļaušanas shēmā, nevis no preču vai pakalpojumu pārdošanas vai lietošanas;

15) sniedz maldinošu informāciju, ka komercprakses īstenotājs gatavojas pārtraukt tirdzniecību vai pārcelties uz citām telpām;

16) apgalvo, ka prece vai pakalpojums var veicināt spēju laimēt azartspēlēs, izlozēs vai loterijās;

17) sniedz maldinošu informāciju, ka prece vai pakalpojums spēj izārstēt slimības, disfunkcijas vai fiziskos defektus;

18) sniedz būtiski nepatiesu informāciju par situāciju tirgū vai iespējām iegādāties preci vai pakalpojumu, lai rosinātu patērētāju iegādāties preci vai pakalpojumu ar nosacījumiem, kas ir neizdevīgāki nekā normālā tirgus situācijā;

19) apgalvo, ka piedāvā konkursu vai balvas, taču neizsniedz aprakstītās balvas vai pieņemamu to ekvivalentu;

20) raksturo preci vai pakalpojumu kā "bezmaksas", "par velti", "bez atlīdzības" vai līdzīgi, ja patērētājam ir jāmaksā vēl kas vairāk par tām izmaksām, kas rodas, atbildot uz piedāvājumu un saņemot preci vai pakalpojumu vai maksājot par tā piegādi;

21) reklāmas materiālā iekļauj rēķinu vai līdzīgu dokumentu, kuru nepieciešams apmaksāt, radot patērētājam maldinošu iespaidu, ka patērētājs ir pasūtījis reklamēto preci vai pakalpojumu;

22) sniedz maldinošu informāciju vai rada nepatiesu priekšstatu, ka komercprakses īstenotājs darbojas nolūkā, kas nav saistīts ar tā tirdzniecības, saimnieciskās darbības interesēm, amatu vai profesionālajiem pienākumiem, vai komercprakses īstenotājs nepatiesi uzdodas par patērētāju;

23) rada maldinošu priekšstatu, ka preces vai pakalpojuma pēcpārdošanas apkalpošana ir pieejama tikai citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, nevis tajā, kur prece vai pakalpojums pārdots.

III nodaļa. Agresīva komercprakse

8.pants. Agresīvas un neatlaidīgas darbības, piespiešana un nesamērīgas ietekmes izmantošana

(1) Komercpraksi uzskata par agresīvu, ja tā faktiski, ņemot vērā visas tās pazīmes un visus apstākļus, ar neatlaidīgām darbībām, piespiešanu, tostarp fiziska spēka izmantošanu vai nesamērīgu ietekmi, būtiski kropļo vai var būtiski kropļot vidusmēra patērētāja izvēles vai rīcības brīvību attiecībā uz preci vai pakalpojumu, un rezultātā patērētājs pieņem vai var pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.

(2) Par nesamērīgu ietekmi uzskata piespiedu līdzekļu izmantošanu pret patērētāju, izdarot spiedienu, pat neizmantojot fizisku spēku un nedraudot ar tā izmantošanu, tādā veidā, lai būtiski ierobežotu patērētāja spēju pieņemt uz informāciju pamatotu lēmumu.

(3) Lai noteiktu, vai komercpraksē ir izmantotas neatlaidīgas darbības, piespiešana vai nesamērīga ietekme, ņem vērā:

1) notikuma laiku, vietu, raksturu vai ilgumu;

2) draudīgas vai aizvainojošas runas vai uzvedības izmantošanu;

3) to, vai komercprakses īstenotājs, lai ietekmētu patērētāja lēmumu slēgt līgumu, izmanto konkrētu nelaimi vai tik nopietnus apstākļus, kas mazina patērētāja spriestspēju, ja komercprakses īstenotājs apzinās tādu nelaimi vai apstākļus;

4) jebkurus apgrūtinošus vai nesamērīgus nelīgumiskus šķēršļus, ko komercprakses īstenotājs uzliek, ja patērētājs vēlas izmantot līgumiskas tiesības, tostarp izbeigt līgumu vai izvēlēties citu preci, pakalpojumu vai citu pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju;

5) jebkurus draudus veikt darbības, ko likumīgi nedrīkst veikt.

9.pants. Agresīva komercprakse jebkuros apstākļos

Komercprakse jebkuros apstākļos uzskatāma par agresīvu, ja komercprakses īstenotājs:

1) rada iespaidu, ka patērētājs nevar atstāt telpas pirms līguma noslēgšanas;

2) ierodas pie patērētāja mājās, ignorējot patērētāja lūgumu nenākt, izņemot gadījumu, ja komercprakses īstenotājs ierodas, lai izpildītu līgumiskus pienākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

3) nāk klajā ar uzstājīgiem un nevēlamiem piedāvājumiem, kurus izsaka ar telefona, faksa, e-pasta vai cita saziņas līdzekļa starpniecību, izņemot gadījumus, ja komercprakses īstenotājs to dara, lai izpildītu līgumiskus pienākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, un ja tiek ievēroti citos normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi distances saziņas līdzekļu izmantošanā;

4) patērētājam, kas vēlas iesniegt pieteikumu par apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, prasa iesniegt dokumentus, ko saprātīgi nevar uzskatīt par tādiem, kas attiecas uz prasības pamatotību, vai sistemātiski izvairās no atbildes, lai atturētu patērētāju no līgumisku tiesību izmantošanas;

5) reklāmā iekļauj tiešu bērniem adresētu pārliecināšanu iegādāties reklamēto preci vai saņemt pakalpojumu, vai pierunāt vecākus vai citus pieaugušos iegādāties reklamēto preci vai saņemt pakalpojumu;

6) prasa tūlītēju vai atliktu maksājumu par komercprakses īstenotāja piegādātajām precēm vai pakalpojumiem, ko patērētājs nav pasūtījis, vai prasa tos atdot vai glabāt, izņemot gadījumu, ja tiek piegādāta ekvivalenta prece vai pakalpojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par distances līgumu;

7) informē patērētāju, ka gadījumā, ja patērētājs neiegādāsies preci vai pakalpojumu, tiks apdraudēta komercprakses īstenotāja darbība vai iztikas līdzekļi;

8) rada nepatiesu priekšstatu, ka patērētājs jau ir ieguvis, iegūs vai pēc noteiktas darbības veikšanas iegūs balvu vai citu priekšrocību, lai gan patiesībā nekāda balva vai citas priekšrocības nav paredzētas, vai patērētājam ir iespēja pieprasīt balvu vai citu priekšrocību, ja viņš samaksā naudu vai viņam rodas izmaksas.

IV nodaļa. Uzraudzība

10.pants. Uzraudzības iestādes

(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts farmācijas inspekcija (turpmāk – Uzraudzības iestāde).

(2) Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai valsts pārvaldes iestādes, kas ir atbildīgas par valsts kontroli un uzraudzību attiecībā uz noteiktām precēm vai pakalpojumiem, pārbauda konkrētās preces vai pakalpojuma atbilstību komercpraksē minētajai informācijai vai veic citas darbības, kas nepieciešamas komercprakses izvērtēšanai.

11.pants. Uzraudzības iestādes tiesības

(1) Uzraudzības iestāde izvērtē komercprakses atbilstību patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu un šā likuma prasībām, pamatojoties uz personas vai patērētāju tiesību aizsardzības biedrības pamatotu iesniegumu, citas iestādes sniegto informāciju vai pēc savas iniciatīvas.

(2) Izvērtējot komercprakses atbilstību šā likuma prasībām, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieprasīt un saņemt no komercprakses īstenotāja visu lietas būtības noskaidrošanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus pierādījumus par komercpraksē izmantotās informācijas patiesumu, kā arī noteikt to iesniegšanas termiņu.

(3) Ja saskaņā ar šā panta otro daļu komercprakses īstenotājs nesniedz pieprasīto informāciju vai sniedz to nepilnīgi, Uzraudzības iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka komercpraksē izmantotā informācija ir neprecīza vai nepatiesa.

(4) Uzraudzības iestāde, izvērtējot komercprakses raksturu un būtību, kā arī citus aspektus, ir tiesīga:

1) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs noteiktā termiņā nodrošina komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) ierosināt, lai komercprakses īstenotājs rakstveidā apņemas noteiktā termiņā izbeigt izdarīto pārkāpumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās tiesības neierobežo Uzraudzības iestādi pieņemt šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.

(6) Ja saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 1.punktu noteiktajā termiņā komercprakses atbilstība normatīvo aktu prasībām netiek nodrošināta, Uzraudzības iestāde pieņem vienu vai vairākus šā panta astotajā daļā minētos lēmumus.

(7) Ja komercprakses īstenotājs rakstveidā apņemas noteiktajā termiņā izbeigt izdarīto pārkāpumu saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 2.punktu, Uzraudzības iestāde nepieņem šā panta astotajā daļā minētos lēmumus. Ja apņemšanās netiek pildīta, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šā panta septītajā daļā minētos lēmumus un komercprakses īstenotājs saucams pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(8) Ja Uzraudzības iestāde konstatē, ka komercprakse ir negodīga, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, kuros:

1) uzliek par pienākumu komercprakses īstenotājam atbilstošā veidā sniegt papildu informāciju, lai nodrošinātu komercprakses atbilstību šā likuma prasībām;

2) uzliek par pienākumu komercprakses īstenotājam nekavējoties pārtraukt negodīgu komercpraksi;

3) aizliedz komercpraksi, ja tā vēl nav uzsākta, bet tās īstenošana ir paredzama;

4) pieprasa komercprakses īstenotājam publicēt izmantotajai komercpraksei atbilstošā saziņas līdzeklī paziņojumu, kurā norāda labotu informāciju, atsaucot negodīgo komercpraksi;

5) piemēro administratīvo sodu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

(9) Šā panta septītajā daļā minētās darbības tiek veiktas arī tad, ja nav pierādījumu par nodarītajiem zaudējumiem, kā arī trūkst pierādījumu par to, ka komercprakses īstenotājs darbojies ļaunā nolūkā vai nevērīgi.

(10) Ja Uzraudzības iestāde uzsākusi komercprakses izvērtēšanu pēc personas vai patērētāju tiesību aizsardzības biedrības iesnieguma vai citas iestādes sniegtas informācijas un, izvērtējot komercpraksi, konstatē, ka komercprakse ir godīga, tā rakstveidā informē personu vai patērētāju tiesību aizsardzības biedrību, kas iesniegusi iesniegumu, vai iestādi, kas sniegusi informāciju.

12.pants. Uzraudzības iestādes lēmums

(1) Uzraudzības iestādes lēmums ir spēkā no tā paziņošanas brīža.

(2) Uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(3) Lai mazinātu negodīgas komercprakses radītās negatīvās sekas, Uzraudzības iestāde ir tiesīga informāciju par šā likuma 11.panta ceturtās daļas 2.punktā minēto apņemšanos ievietot Uzraudzības iestādes mājas lapā internetā vai pieņemto lēmumu daļēji vai pilnībā ievietot Uzraudzības iestādes mājas lapā internetā un publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz komercprakses īstenotājs).

13.pants. Lēmums par pagaidu noregulējumu

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka komercprakse, kas pirmsšķietami (prima facie) ir negodīga un var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu patērētāju grupas ekonomiskajām interesēm, Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt šā likuma 11.panta astotās daļas 2. vai 3.punktā minēto lēmumu kā pagaidu noregulējumu.

(2) Lēmums par pagaidu noregulējumu ir spēkā no tā paziņošanas brīža līdz brīdim, kad tas ar Uzraudzības iestādes lēmumu tiek atcelts, grozīts vai spēkā stājas Uzraudzības iestādes galīgais lēmums.

(3) Lēmumu par pagaidu noregulējumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Pārsūdzēšana neaptur lēmuma par pagaidu noregulējumu spēkā esību un izpildi.

(4) Pieteikumu par lēmumu par pagaidu noregulējumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā.

(5) Tiesas lēmums par šā panta ceturtajā daļā minēto lēmumu nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Pārejas noteikums

Likums stājas spēkā 2007.gada 12.decembrī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004.

Ekonomikas ministrs

J.Strods

Likumprojekta „Komercprakses likums” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akta projekts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (2005.gada 11.maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā uz patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK,98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004, nacionālajos normatīvajos aktos.

Šobrīd jautājumus par maldinošu un salīdzinošu reklāmu regulē Reklāmas likums, ar kuru pārņemta Padomes 1984.gada 10.septembra Direktīva 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 6. oktobra direktīva 97/55/EK, paredzot tikai minimālu patērētāju tiesību aizsardzību pret negodīgu komercpraksi. Reklāmas likums aizsargā patērētāju no maldinošas un salīdzinošas reklāmas, regulē reklāmas vispārēji izvirzāmās prasības, sagatavošanas un izplatīšanas noteikumus. Viens no Reklāmas likuma mērķiem ir aizsargāt personas, kā arī kopumā visas sabiedrības intereses reklāmas jomā, taču likums neregulē komercprakses īstenošanu vispārējās tirgvedības robežās, jo reklāma ir tikai viens no komercprakses veidiem.

Latvijā nav apkopota statistika par veikto negodīgo komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības centra prakse rāda, ka ir konstatēti gadījumi, kad pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji veic maldinošu un agresīvu komercpraksi, tādējādi būtiski ietekmējot patērētāja izvēli. Pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nereti slēpj būtisko informāciju vai sniedz to nesaprotami, kā rezultātā patērētājs pieņem lēmumu slēgt līgumu, ko citādi nebūtu pieņēmis.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, aizliedzot komercprakses veicējiem izmantot negodīgu komercpraksi pret patērētājiem. Likumprojektā ir noteikts, ka komercprakse ir atzīstama par negodīgu, ja tā ir pretrunā ar komercprakses veicēja profesionālo rūpību un tā būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja ekonomisko rīcību, kuram komercprakse ir adresēta vai kuru šī prakse skar, vai vidusmēra grupas pārstāvja ekonomisko rīcību, ja komercprakse vērsta uz īpašu patērētāju grupu. Jēdziens „vidusmēra patērētājs” plaši skaidrots gan Eiropas kopienu tiesas praksē, gan Latvijas administratīvo tiesu spriedumos. Konkurences Padome praksē, izvērtējot reklāmas atbilstību Reklāmas likuma prasībām, ņem vērā vidusmēra patērētāja uztveri, t.i., to, kā reklāmā sniegtā informācija ir uztverama vidusmēra patērētājam. Līdz ar iespējamā maldinājuma mērogs ir nevis paviršs, nolaidīgs un vieglprātīgs, bet gan vidusmēra patērētājs, kurš ir pietiekami labi informēts, vērīgs un piesardzīgs. Konkurences Padomei šāda prakse pastāv jau kopš 2004.gada. Turklāt minēto reklāmas izvērtēšanas veidu par pamatotu un pareizu ir atzinusi arī Administratīvā rajona tiesa (Administratīvās rajona tiesas 28.10.2004. spriedums lietā Nr.42064704, 11.punkts) un Eiropas Kopienu tiesa (Eiropas Kopienu tiesas 25.10.2001. spriedums lietā Nr.C-112/99, 52.paragrāfs; 13.01.2000. spriedums lietā Nr. C-220/98, 27.paragrāfs; 16.07.1998. spriedums lietā Nr.C-210/96, 31. un 37.paragrāfs).

Normatīvā akta projekts vērsts uz sabiedrības neaizsargāto daļu – patērētājiem, paredzot komercprakses veicējiem aizliegumu nodarboties ar negodīgu komercpraksi. Likums aizliedz nodarboties ar maldinošu komercpraksi, piemēram, sniedzot patērētājam nepatiesu informāciju par preci vai pakalpojumu, negodīgi izmantojot preces vai pakalpojuma tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas rada neskaidrību par preci vai pakalpojumu, kuras rezultātā patērētājs pieņem vai varētu pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Likumprojekts aizliedz nodarboties arī ar agresīvu komercpraksi, piemēram, iespaidojot patērētāju ar neatlaidīgām darbībām, piespiešanu un nesamērīgu ietekmi, kuras rezultātā patērētājs pieņem vai varētu pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Saskaņā ar normatīvā akta projektu uzraudzības iestādes ir tiesīgas pieņemt lēmumu, ja ir pamats uzskatīt, ka komercprakse ir negodīga. Pirms lēmuma pieņemšanas uzraudzības iestāde ir tiesīga aicināt komercprakses veicēju noteiktā termiņā nodrošināt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām vai aicināt, lai komercprakses veicējs noteiktā termiņā rakstveidā apņemas izbeigt izdarīto pārkāpumu. Ja komercprakses veicējs apņemšanos nepilda, uzraudzības iestāde pieņem saistošu lēmumu, kā arī piemēro administratīvo sodu par apņemšanās nepildīšanu.

Lai aizsargātu būtiskas sabiedrības intereses un mazinātu negodīgas komercprakses radītās negatīvās sekas, kā arī, lai informētu patērētājus par tām komercpraksēm, kas ir aizliegtas vai ko komercprakses veicējs ir apņēmies turpmāk nepildīt, gan pieņemto lēmumu, gan komercprakses veicēja apņemšanos pārtraukt negodīgu komercpraksi uzraudzības iestāde ir tiesīga publicēt.

Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (2005.gada 11.maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā uz patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK,98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004 11.panta 2.punktu, kurā noteikts, ka dalībvalstīm jāparedz arī paātrināta procedūra, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību pret negodīgu komercpraksi, likumprojektā iekļauts 13.pants, kas paredz iestādei tiesības pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu. Iestādes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā tiesā, kuras lēmums savukārt, lai nodrošinātu lēmuma efektivitāti un tūlītēju izpildi, nav pārsūdzams. Šāds regulējums pašlaik jau pastāv Konkurences likumā. Tiesības pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējumu iestādēm nepieciešamas, jo pašreizējais Administratīvā procesa likuma regulējums nenodrošina pietiekamu patērētāju tiesību aizsardzību pret negodīgas komercprakses radītajām sekām. Lai novērstu negodīgas komercprakses izplatību, nepieciešams tūlītēja atbildīgo iestāžu rīcība, uzliekot par komercprakses veicējam nekavējoties pārtraukt jau uzsāktu komercpraksi vai aizliegt tādu negodīgas komercprakses veikšanu, kuras īstenošana ir paredzama.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta projekta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts aizliedz komercprakses veicējam īstenot komercpraksi, kas saskaņā ar normatīvā akta projektu ir atzīstama par negodīgu. Likumprojekts veicinās godīgu tirdzniecību, negodīgas komercprakses veikšanas aizliegums veicinās uzņēmējdarbības vides uzlabošanos.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts veicinās patērētāju interešu ievērošanu, samazinot negodīgās komercprakses negatīvo ietekmi uz patērētāja ekonomisko rīcību.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta projekta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

436,8

384,8

388,6

406,0

3. Finansiālā ietekme

-436,8

-384,8

-388,6

-406,0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Papildus izdevumi Patērētāju tiesību aizsardzības centram:

Kopā:

362,5

Kopā

316,8

Kopā:

316,8

Kopā:

332,1

Atalgojums 16 darbiniekiem, tai skaitā 6 reģionālajās pārvaldēs – 1 departamenta direktors (26.3. vai 21.saime, V līmenis, 12.mēnešalgu grupa; Ls 1100 x 12 mēn. + 1100 = Ls 14 300), 1 departamenta direktora vietnieks (26.3. vai 21. saime, IV līmenis, 11.mēnešalgu grupa; Ls 900 x 12 mēn. + 900 = Ls 11 700), 8 juristi (26.3. vai 21. saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa; Ls 680 x 12 mēn.+ 680 = Ls 8840 x 8 cilv. = Ls 70 720); 6 vecākie inspektori (26.3. saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa; Ls 680 x 12 mēn.+ 680 = Ls 8840 x 6 cilv. = Ls 53 040)= 70 720 + 14 300 + 11 700 + 53 040 = 149 760 + 15% = Ls 172 224

Klāt nākošās funkcijas izpildi nav iespējams deleģēt esošajiem darbiniekiem, tāpēc institūcijai ir nepieciešams pieņemt papildus darbiniekus, kuru skaits noteikts, ņemot vērā prognozējamo darba apjomu. 6 no 16 PTAC darbiniekiem būs reģionālajās pārvaldēs. 16 darbinieki nepieciešami jauno funkciju izpildei, lai efektīvi veiktu tirgus uzraudzību. PTAC tiks izveidots departaments, kas veiks uzraudzības darbu visā Latvijā. Ņemot vērā, ka nevar paredzēt, kādas kvalifikācijas darbinieki tiks pieņemti darbā, aprēķināts vidējais atalgojums, pieņemot, ka darbiniekiem būs 4 kvalifikācijas kategorija. Inspektori ir tiesīgi pieņemt lēmumus un arī juristiem ir līdzīgi uzdevumi. PTAC ir nepieciešami ļoti augstas kvalifikācijas darbinieki, kuri nevis veic nelielu juridisku konsultēšanu vienā iestādes darbības jomā, bet veic lietu izpēti un gatavo lēmumus.

172,2

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (149 760 Ls x 24,09%) = Ls 41 489

41,5

Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi Ls 250 x 16 = Ls 4000

4,0

Komandējumu izdevumi 16 darbiniekiem – Ls 12 618

(Latvija 6 x 68 Ls (dienas nauda Ls 4 x 2 + viesnīca Ls 25 x 2 + transports 10 Ls)) = Ls 408 x 16 cilv. = Ls 6528

Ārvalstis 10 reizes gadā (dienas nauda Ls 33 x 3 = Ls 99; viesnīca Ls 105 x 2 = Ls 210; transports Ls 300) Ls 609 x 10 = Ls 6090

12,6

Pakalpojumu apmaksa 16 darbiniekiem:

- telpu noma (ieskaitot komunālos maksājumus) 160 m2 x 10 Ls = 1600 Ls x 12 mēn. = Ls 19 200

- telefona līnijas pieslēgums Ls 35 x 16 cilv. = Ls 560

- telekomunikāciju pakalpojumi (Ls 40 x 12) x 16 cilv. = Ls 7680

- internets, Nais un citi sakari (Ls 10 x 12) x 16 cilv. = Ls 1920

- pasta pakalpojumi Ls 100 x 16 cilv. = Ls 1600

- darbinieku apmācība Ls 300 x 16 cilv. = Ls 4800

- automašīnas noma Ls 300 x 12 = Ls 3600 + apdrošināšana Ls 400 = Ls 4000

- degviela Ls 300 x 12 = Ls 3600

43,4

42,8

43,0

Materiālās izmaksas – Ls 9096

- 16 darba krēsli Ls 65 x 16 = Ls 1040

- 24 apmeklētāju krēsli Ls 40 x 24 = Ls 960

- 16 kalkulatori Ls 4 x 16 = Ls 64

- biroja telpu iekārtojums (kanceleja) Ls 90 x 16 = Ls 1440

- kanceleja (6 Ls x 12) x 16 = Ls 1152

- 16 galda lampas Ls 20 x 16 = Ls 320

- saimniecības izdevumi Ls 80 x 16 = Ls 1280

- 16 telefona aparāti Ls 40 x 16 = Ls 640

- biroja tehnikas uzturēšana (lāzerprintera kasetes (30 x 48 Ls=1440 Ls), kopētāja kasetes (6 x 30 Ls= 180 Ls), faksa kasetes (4 x 55 Ls = 220 Ls)) = Ls 1840

- 4 Printera galdiņi Ls 40 x 4 = Ls160

- Arhīva plaukti Ls 200

9,1

5,7

6,8

Kapitālie izdevumi – Ls 29 700

- 16 datori (ieskaitot datorprogrammas) – 8 portatīvie datori Ls 1500 x 8 = Ls 12 000, 8 stacionārie datori Ls 800 x 8 = Ls 6400 - kopā Ls 18400

- 4 printeri – 350 x 4 = Ls 1400

- 4 pārnēsājamie printeri – 250 x 4 = Ls 1000

- fakss un kopētājs – Ls 1200

- 16 darba galdi Ls 260 x 10 = Ls 2600 ;

- dokumentu skapji Ls 230 x 10 = Ls 2300

- 2 pārrunu galdi – 2 x Ls 300 = Ls 600

- 4 drēbju skapji – 4 x Ls 100 = Ls 400

- 4 fotoaparāti Ls 300 x 4 = Ls 1200;

- 4 fotoprinteri Ls 150 x 4 = Ls 600

29,7

9,9

4 pētījumu veikšana gadā – pētījumi par komercpraksi konkrētās jomās (piemēram, elektronisko sakaru tirgus u.c. ) 6 000 (1 pētījuma vidējā cena 5000 – 8000 Ls) x 4 = Ls 24 000

Patērētāju aptaujas veikšana Ls 4000

28,0

Datorprogrammas izstrāde (pārstrāde): Ls 20 000

Datorprogrammas uzturēšana gadā: Ls 2 000

22,0

2,0

8,7

Papildus izdevumi Valsts Farmācijas inspekcijai

Kopā:

74,3

Kopā:

71,8

Kopā:

73,9

Atalgojums 3 darbiniekiem –

nodaļas vadītājs (26.3.saime, V līmenis, 12.mēnešalgu grupa, 4.kvalif.pakāpe) (Ls 1058 X 12 mēn + 1058 = 13754 Ls; 13754 + 15% = 15 817 Ls);

vecākais inspektors (26.3.saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa, 2.kvalif.pakāpe) (Ls 576 X 12 mēn + 576 = 7488;7488 + 15% = 8611 Ls);

jurists (21.saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa, 2.kvalif.pakāpe) (Ls Ls 576 X 12 mēn = Ls 6912; 6912 + 15% = 7949 Ls).

Atalgojums pirmajā ieviešanas gadā kopā sastāda Ls 29377

Klāt nākošās funkcijas izpildi nav iespējams deleģēt esošajiem darbiniekiem, kuru darba apjoms un slodze neļauj veikt vēl papildus funkciju, tāpēc institūcijai ir nepieciešams pieņemt papildus darbiniekus, kuru skaits noteikts, ņemot vērā prognozējamo darba apjomu; turklāt darbinieku skaits - 3 ir minimālais darbinieku skaits jaunās funkcijas izpildei. Jaunpieņemamo darbinieku (gan nodaļas vadītāja, gan vecākā inspektora) kompetences obligāts nosacījums būs arī administratīvo sodu noteikšana un fizisko un juridisko personu darbības pārtraukšana. Savukārt, jurista amata pienākumi neaprobežosies tikai ar specializēto, atsevišķo iestādes darbības jomu – Komercprakses likuma prasību ievērošanas uzraudzību, bet tie, ņemot vērā risināmo jautājumu spektru, sasaistīsies ar visas iestādes jautājumu risināšanu

Valsts farmācijas inspekcijai nepieciešamo papildus 3 darbinieku atalgojums nākamajos funkcijas īstenošanas gados palielināsies, prognozējot, ka darbinieku kvalifikācija tiek palielināta katru gadu par 1 vienību, resp. (1 nodaļas vadītājs (26.3.saime, V līmenis, 12.mēnešalgu grupa, 4.kvalif.pakāpe- 2008.gadā, 5.kval.pakāpe - 2009.gadā, utml. katru gadu palielinoties kvalifikācijas pakāpei par 1 vienību), 1 vecākais inspektors (26.3.saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa, 2.kvalif.pakāpe- 2008.gadā, 3.kval.pakāpe - 2009.gadā, utml. palielinoties kvalifik.pakāpei) un 1 jurists (21.saime, III līmenis, 9.mēnešalgu grupa, 2.kvalif.pakāpe - 2008.gadā, 3.kval.pakāpe - 2009.gadā, utml. palielinoties kvalifik.pakāpei), tādējādi atalgojums 2009.gadā būs jau Ls 38239; 2010.gadā – Ls 41333; 2011.gadā – Ls 42750; 2012.gadā – Ls 44275.

29,4

38,2

41,3

39,2

Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (29377 x 24,09%) = Ls 7077 (pirmajā ieviešanas gadā)

Ievērojot to, ka mainās atalgojums, mainīsies arī sociālās apdrošināšanas maksājumu summas turpmākjiem gadiem (pēc pirmā ieviešanas gada), kuras 2009.gadā ir Ls 9212; 2010.gadā – Ls 9957; 2011.gadā – Ls 10298; 2012.gadā – Ls 10665.

7,1

9,2

9,9

9,4

Komandējumi un dienesta braucieni:

t.sk. komandējumi (uz ES darba grupām):(Brisele 9 x 299Ls (dienas nauda 33 x 3 + viesnīca 2 x 100 + vietējais transports 33 Ls) = Ls 2691,-

ar funkciju veikšanu saistītie dienesta braucieni pa Latviju (Ls 96,- (vidējā summa mēnesī) x 2 x 12 = Ls 2304,-)

Kopā: Ls 4995

5,0

Pakalpojumu apmaksa

- personāla apmācīšanas izdevumi (apmācību kursi)(vidēji mēnesī Ls 24,8 x 3 x 12 = Ls 893,-) *;

- darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi (Ls 300,- x 3)= Ls 900,- ;

- telefona līnijas pieslēgums 35 Ls x 3 = 105 Ls *;

- telekomunikāciju pakalpojumi = 40 Ls x 12 x 3 = 1440 Ls;

- telpu noma = 30 m2 x 9 Ls = 270 Ls x 12 = 3240 Ls;

- Internets, NAIS un citi sakari: (vidēji mēnesī) Ls19 x 12 = 228 Ls;

- pasta pakalpojumi: 12 Ls (vidēji mēnesī) x 3 x 12 = 432 Ls;

- telpu remonts 200 Ls x 30 m2 = 6000 Ls*;

- automašīnas noma 250 Ls x 12 = 3000 Ls + (KASKO un OCTA apdrošināšana) 410 Ls = 3410 Ls

Kopā : Ls 16648,-.

* - papildus izdevumi tikai pirmajā ieviešanas gadā

16,5

Materiālās izmaksas

- apmeklētāju krēsli 25 Ls x 3 = 75 Ls*

- kalkulators 16 x 3 Ls = 48 Ls*;

- biroja telpu iekārtojums (kanceleja) 90 Ls x 3 = 270 Ls*;

- galda lampa 20 Ls x 3 = 60 Ls*;

- telefona aparāts 40 Ls x 3 = 120 Ls*;

- biroja tehnikas uzturēšana (lāzerprintera kasetes (6 x 48 Ls), kopētāja kasetes (6 x 28 Ls), faksa kasetes(6 x 28 Ls)) = 624 Ls;

- degviela dienesta operatīvajiem braucieniem Ls 420,- x 12 mēneši = Ls 5040,-;

- kārtējā remonta un uzturēšanas materiāli Ls 8 x 3 x 12 = Ls 288,-;

- saimniecības materiāli (jaunveidojamās nodaļas darbinieku patērētie saimniecības materiāli, kā arī tiem izsniegti atsev.saimniec.materiāli Ls 12 x 3 x 12 mēn ) = Ls 432,-.

Kopā : Ls 6957,-

* - papildus izdevumi tikai pirmajā ieviešanas gadā

7,0

5,9

6,1

Kapitālie izdevumi:

- darba krēsli 76 Ls x 3 = 228 Ls

- biroja mēbeles (darba galdi 230 Ls x 3 = 690 Ls; dokumentu skapji 185 Ls x 3 = 555 Ls; drēbju skapis 180 Ls, pārrunu galds 140 Ls; dokumentu plaukti Ls 78 x 2 = Ls 156,-) = 1721 Ls

- datora sistēmbloks Ls 810,- x 3 = Ls 2430,-;

- monitors Ls 212 x 3= Ls 636,- ;

- UPS Ls 262 x 3 = Ls 786,-;

- lāzerprinteris 320 Ls ;

- Faksa aparāts = 350 Ls;

- datu bāze datoriem (kopā ar licencētām datorprogrammām) Ls 2870,-

Kopā: Ls 9341,-.

Kapitālie izdevumi nepieciešami tikai pirmajā ieviešanas gadā, nodrošinot funkcijas veikšanu

9,3

3,1

6. Cita informācija

Sagatavots ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts, kurā noteikts, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Ekonomikas ministrijai 2008.gadā un turpmākajos gados jāskata Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta projekta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus ir sagatavoti grozījumi Reklāmas likumā, grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā, kas tiks iesniegti vienlaicīgi ar likumprojektu.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvā akta projekts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektu nepieciešams pieņemt, lai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249. pantu izpildītu Eiropas Savienības dalībvalsts saistības, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK, un 2002/65/EK un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004, Official Journal L 149, 11/06/2005 Lpp. 0022-0039. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004, Official Journal L 364 , 09/12/2004 P. 0001 – 0011.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

2.p.

Direktīva 2005/29/EK

1.pants

Atbilst

1.p. piektā daļa

Direktīva 2005/29/EK 1.panta e)apakšpunkts

Atbilst

4.p. ceturtā daļa

Direktīva 2005/29/EK 1.panta h)apakšpunkts

Atbilst

1.p. 2.p.

Direktīva 2005/29/EK

2.panta b)apakšpunkts

Atbilst

1.p. 1.p.

Direktīva 2005/29/EK 2.panta c)apakšpunkts

Atbilst

1.p. 3.p.

Direktīva 2005/29/EK

2.panta d)apakšpunkts

Atbilst

1.p. 4.p.

Direktīva 2005/29/EK

2.panta f)apakšpunkts

Atbilst

5.p. otrā daļa

Direktīva 2005/29/EK

2.panta k)apakšpunkts

Atbilst

8.p. otrā daļa

2005/29/EK

2.panta j)apakšpunkts

Atbilst

6.p.ceturtā daļa

Direktīva 2005/29/EK

2.panta i)apakšpunkts

Atbilst

3.p. pirmā daļa

Direktīva 2005/29/EK

3.panta 1.punkts

Atbilst

3.p. otrā daļa

Direktīva 2005/29/EK

3.panta 2.punkts

Atbilst

3.p. otrā daļa

Direktīva 2005/29/EK

3.panta 3.punkts

Atbilst

3.p. otrā daļa

3.p. ceturtā daļa

Direktīva 2005/29/EK 3.panta 7.punkts

Atbilst

3.p. trešā daļa

Direktīva 2005/29/EK

3.panta 8.punkts

Atbilst

4.p.pirmā daļa

Direktīva 2005/29/EK

3.panta 10.punkts

Atbilst

4.p. sestā daļa

Direktīva 2005/29/EK

5.panta 1.punkts

Atbilst

4.p. trešā daļa

Direktīva 2005/29/EK

5.panta 3.punkts

Atbilst

4.p. trešā daļa

Direktīva 2005/29/EK

5.panta ceturtā punkta a)apakšpunkts

Atbilst

5.p. pirmās daļas 1.p.

Direktīva 2005/29/EK

5.panta ceturtās daļas b)apakšpunkts

Atbilst

5.p.trešās daļas 1.p.

Direktīva 2005/29/EK

6.panta 1.punkts

Atbilst

5.p.trešās daļas 2. p.

Direktīva 2005/29/EK

6.panta pirmā punkta a),b) apakšpunkts

Atbilst

5.p. trešās daļas 3.p.

Direktīva 2005/29/EK

6.panta c)apakšpunkts

Atbilst

5.p.trešās daļas 4.p.

Direktīva 2005/29/EK

6.panta d)apakšpunkts

Atbilst

5.p.trešās daļas 5.p.

Direktīva 2005/29/EK

6.panta e)apakšpunkts

Atbilst

5.p. trešās daļas 6.p

Direktīva 2005/29/EK

6.panta f)apakšpunkts

Atbilst

6.p. pirmā daļa

Direktīva 2005/29/EK

6.p. g)apakšpunkts

Atbilst

6.p. otrā daļa

Direktīva 2005/29/EK

7.panta 1. punkts

Atbilst

6.panta trešā daļa

Direktīva 2005/29/EK

7.panta 2.punkts

Atbilst

6.p. ceturtās daļas 1.,2.,3.,4.,5.,p.

Direktīva 2005/29/EK

7.panta 3.punkts

Atbilst

6.p. piektā daļa

Direktīva 2005/29/EK

7.panta 4.punkta a),b),c),d) apakšpunkts

Atbilst

8.p. trešās daļas 1).,2).,3)., p.

Direktīva 2005/29/EK

7.panta 5.punkts

Atbilst

8.p. trešās daļas 3.p.

Direktīva 2005/29/EK

9.panta a),b) apakšpunkts

Atbilst

8.p. trešās daļas 4).p.

Direktīva 2005/29/EK

9.panta c)apakšpunkts

Atbilst

8.p. trešās daļas 5.p.

Direktīva 2005/29/EK

9.panta d)apakšpunkts

Atbilst

11.p. pirmā daļa

Direktīva 2005/29/EK

9.panta e)apakšpunkts

Atbilst

10.panta pirmā daļa

Direktīva 2005/29/EK

11.panta 1.punkts

Atbilst

11.p.ceturtās daļas 2.,4.punkts, 12.p.trešā daļa

Direktīva 2005/29/EK

11.panta 1.,3.punkts

Atbilst

11.p. otrā, trešā daļa

Direktīva 2005/29/EK

11.panta 2.punkts

Atbilst

14.p.

Direktīva 2005/29/EK

12.pants

Atbilst

7., 9.pants

Direktīva 2005/29/EK 1.pielikums

Atbilst

6.panta ceturtā daļa

Direktīva 2005/29/EK 2.pielikums

Atbilst

5. Cita informācija

Lai pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK, un 2002/65/EK un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004, papildus izstrādāti grozījumi Reklāmas likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK, un 2002/65/EK un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004, normas, piemēram, 15. 16.pants, jau ir pārņemti Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 4.panta trešajā daļā un 25.pantā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK pārņemšanai konsultācijas ir notikušas ar Latvijas Tirgotāju asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Tirgotāju asociācija, un Latvijas Preses izdevēju asociācija pauda atbalstu likumprojektam. Latvijas Reklāmas asociācijas priekšlikumi daļēji iestrādāti likumprojektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Likumprojekta teksts tiks publicēts Ekonomikas ministrijas mājas lapā (www.em.gov.lv) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā (www.ptac.gov.lv).

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta projekta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojektā paredzētos uzdevumus veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts Farmācijas inspekcija.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likuma teksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Ekonomikas ministrijas mājas lapā (www.em.gov.lv) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājas lapā (www.ptac.gov.lv).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Valsts Farmācijas inspekcijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiesā.

Atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, kas nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību indivīds var saņemt saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Ekonomikas ministrs J.Strods

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

K.Gerhards	Dž.Innusa	I. Vanaga	L.Duntava

23.07.2007 11:16

3694

I.Mackeviča

7013146, Inna.Mackevica@em.gov.lv