Likumprojekts

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 7., 22.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 6., 8.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 7., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 7.punktu šādā redakcijā:

"7) būvētājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs, kas, nepiesaistot galveno būvuzņēmēju, pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs;".

2. Papildināt 1.panta 24.punktu aiz vārda "būvniecība" ar vārdiem "kā arī pašvaldība Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos".

3. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās ir maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets."

4. Papildināt 6.panta pirmo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) būvēm Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā."

5. Izteikt 10.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams būvētājiem, kuri saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju būvē viena dzīvokļa mājas, dzīvojamo māju palīgēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā un apjomā."

6. Izteikt 16.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir iespējamas šādos gadījumos:

1) ja ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā likuma 3.panta trešajā daļā noteikto prasību izpilde;

2) ja, veicot ēku rekonstrukciju vai renovāciju, attiecīgās prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību."

7. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Būvi, tās daļu vai telpu grupu drīkst izmantot tikai atbilstoši projektētajām funkcijām un vienīgi pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā."

8. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V nodaļa. Standarti un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana".

9. Svītrot 22.pantu.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

23. Būvnormatīvi, kas izdoti, pamatojoties uz šā likuma 22.pantu, ir spēkā līdz jaunu būvnormatīvu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim."

Ekonomikas ministrs

J.Strods

Likumprojekta „Grozījumi Būvniecības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Praksē ir atklājies, ka nepieciešams uzlabot būvniecības regulējumu, jo: 1) Šobrīd ir samērā neskaidri definēts būvētāja jēdziens un to personu loks kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. Līdz ar to ir iespējami dažādi likumpārkāpumi, kam par pamatu ir neprecīzā būvētāja definīcija un neskaidrais personu loks, kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. Tādejādi ir nepieciešams precizēt būvētāja jēdzienu, kā arī to personu loku kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. 2) Praksē rodas problēmas arī ar sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu, ja šīs darbības neveic īpašnieks. Pašvaldība var pieņemt attiecīgu lēmumu, taču nespēj to realizēt, jo par šo darbību ierosinātāju var būt tikai pasūtītājs, taču šajos gadījumos pašvaldība nav uzskatāma par pasūtītāju Būvniecības likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izpratnē. 3) Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 49.punkts noteic, ka valsts nodevas ir maksājamas par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās. Šobrīd maksājumu par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās kārtība tiek noteikta Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 9.pielikumā, kas praksē reāli nedarbojas, Ministru kabineta noteikumos par atsevišķu valsts institūciju maksas pakalpojumiem, kā arī iekšējos normatīvajos aktos (rīkojumi, instrukcijas utml.) vai netiek iekasēti vispār. Saskaņā ar iepriekšminēto maksājumi par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās netiek iekasēti kā valsts nodeva, tādējādi netiek ievērots likuma „Par nodokļiem un nodevām” 11.panta otrās daļas 49.punkts. Lai ievērotu šīs likuma normas un izpildītu Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta sēdes protokollēmumā (protokols Nr.45 35.§) „Par valsts pārvaldes iestāžu ieņēmumiem no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem” 2.punktā doto uzdevumu ir nepieciešams deleģēt Ministru kabinetam izdot noteikumus par valsts nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās uzlikšanas kārtību un apjomu. 4) Būvniecības likumā un ar tam pakārtotajos normatīvajos aktos, nav noregulēts jautājums par būvniecību Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Ņemot vērā pašreizējo tehnisko attīstību ir iespējami gadījumi, kad personas vēlas veikt būvniecību minētajās vietās, līdz ar to ir nepieciešams regulēt šo būvniecības kārtību. 5) Šobrīd pastāv pretrunas starp Būvniecības likuma 16. un 22.pantu, kā arī 16.pants praktiski noteic, ka atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām iespējamas visos gadījumos, tās saskaņojot ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām. Respektīvi, šo institūciju saskaņojums ir pamats neievērot kādus tehniskos noteikumus. Lai novērstu radušos situāciju minētie panti ir jāprecizē. 6) Nepieciešams precizēt arī Būvniecības likuma 17.panta otro daļu, jo kārtību kādā būve pieņemama ekspluatācijā kopš 2004.gada 1.maija nosaka Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”, taču saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta otro daļu šo kārtību noteic Latvijas būvnormatīvi. Nereti rekonstrukcija vai renovācijas gadījumā rodas nepieciešamība nodot ekspluatācijā tikai būves daļu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts precizēs būvētāja jēdzienu, kā arī to personu loku kurām nav nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts. Papildus tiks precizēts arī pasūtītāja jēdziens, lai pašvaldība varētu izpildīt pieņemtos lēmumus attiecībā uz sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu un patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu. Ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās uzlikšanas kārtību un apjomu un regulēt būvniecības kārtību Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Likumprojekts paredzēs iespēju nodot ekspluatācijā tikai būves daļu, nevis visu būvi kopumā, kā arī novērsīs pretrunas saistībā ar atkāpju no būvprojekta saskaņošanu, nosakot konkrētus gadījumus, kad šīs atkāpes ir iespējamas. No likuma tiks svītrota 17.panta otrā daļa, kas paredzēja deleģējumu ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā būve nododama ekspluatācijā, jo Būvniecības likuma 2.panta ceturtā daļa paredz nepieciešamo deleģējumu. Savukārt 22.pants tiek svītrots, lai novērstu pretrunas starp 22. un 16.pantu, kā arī nav nepieciešams atsevišķi uzsvērt būvniecības dalībnieka pienākumu ievērot būvnormatīvus, jo ņemot vērā, ka būvnormatīvi tiek apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem to ievērošana izriet no likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 7.panta. Svītrojot Būvniecības likuma 22.pantu ir nepieciešams precizēt V nodaļas nosaukumu, ņemot vērā arī apstākli, ka šobrīd šajā nodaļā vairs nav regulējuma par būvizstrādājumu sertifikāciju, bet ir būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrī bas un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Uzņēmējdarbības vide tiks uzlabota, jo nosakot skaidru sistēmu uzņēmējs spēs vieglāk orientēties jautājumos, kas saistīti ar maksājumiem par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās. Precizēts ir jautājums, kuros gadījumos ir iespējamas atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām, līdz ar to būs skaidrs ko ir un ko nav iespējams saskaņot. Ar Ministru kabineta noteikumu izdošanu tiks noteikts valsts nodevas apjoms par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās un tās uzlikšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās. Līdz ar to būs pieejama precīza informācija par konkrētu valsts nodevu. Gadījumos, kad personas vēlēsies veikt būvniecību Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tai būs skaidrs kā tiks noteikta būvniecības kārtība. Grozījumi neietekmēs iedzīvotājus, kuri veic būvniecības darbus savām ģimenes mājām, saimniecībām utt, kā arī netiks ietekmētas būvniecības izmaksas, jo valsts nodevas segs reālos izdevumus, kas saistīti ar tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās, bez tam jau šobrīd šādi maksājumi tiek iekasēti.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Pēc Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas Valsts budžetā tiks ieskaitītas maksas par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību iestādēs. Pašlaik ietekme uz budžetu nav konstatējama, taču pēc valsts nodevas par īpašo un tehnisko noteikumu saņemšanu ieviešanas budžetā tiks saņemti papildus ienākumi, kas kompensēs dotācijas valsts un pašvaldības iestādēm par tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanu.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nepieciešams paredzēt līdzekļus, kas kompensētu valsts un pašvaldību iestāžu izdevumus par īpašo un tehnisko noteikumu izdošanu. Budžeta sniegtās dotācijas segs reālos valsts un pašvaldību iestāžu izdevumus, kas radīsies saistībā ar tehnisko un īpašo noteikumu izdošanu, kurus savukārt segs iekasētās nodevas.
3. Finansiālā ietekme	Reāla ietekme nav, jo saņemto valsts nodevu par tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību iestādēs apmērs ir līdzvērtīgs šo iestāžu budžeta dotācijām. Jautājums par nodevu apmēra palielināšanu vai samazināšanu tiks izlemts izdodot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus.

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Pārejas noteikumu 22.punktā paredzēts termiņš kādā Ministru kabinetam jāizdod noteikumi, kas noteiks valsts nodevas par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās uzlikšanas kārtību un apjomu. 2006.gada 9.novembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts (VSS-1590) noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikums Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi””, kurā paredzēts svītrot 9.pielikumu. Pēc likumprojekta pieņemšanas jāveic grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 10.septembra noteikumos Nr.673 „Noteikumi par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumos Nr.952 „Noteikumi par valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”, Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumos Nr.876 „Lauku atbalsta dienesta nolikums”, Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.979 „Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”, kā arī citos tiesību aktos, kuros ir noteikta maksas iekasēšana par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās. Noteikumi, kas attiecas uz būvniecību Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tiks izdoti nepieciešamības gadījumos.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Likumprojekta teksts tika nosūtīts Būvniecības padomes, kuras sastāvā ietilpst profesionālo organizāciju, būvuzņēmēju, būvmateriālu ražotāju u.c. pārstāvji, locekļiem
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Iebildumi vai priekšlikumi no Būvniecības padomes locekļiem nav saņemti
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas netika veiktas
5. Cita informācija	Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta īstenošanai netiks izveidotas jaunas valsts vai pašvaldību institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūcija funkcijas. Likumprojekta izpildi nodrošinās attiecīgās valsts un pašvaldības institūcijas, kas izdod būvprojektēšanai nepieciešamos tehniskos un īpašos noteikumus, kā arī veic atkāpju saskaņošanu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā, kā arī tiks publicēts interneta bezmaksas datu bāzē www.likumi.lv un Ekonomikas ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav

Ekonomikas ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J.Strods	K.Gerhards	Dž.Innusa	I.Vanaga	S.Liepa

13.06.2007 13:06

1833

A.Jēkabsons

7013028, fakss 7013027

andris.jekabsons@em.gov.lv