Saeimas Prezidijam

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums” (Reģ. Nr. 399/Lp 9).

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

trešajam lasījumam uz …. lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja

Anna Seile

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums

(reģ. nr. 399/Lp9)

Otrā lasījuma redakcija	Nr. p.k.	Priekšlikumi (30)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
1	2	3	4
Ģenētiski modificēto organismu aprites likums				Ģenētiski modificēto organismu aprites likums
I nodaļa				I nodaļa
Vispārīgie noteikumi				Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini				1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:				Likumā ir lietoti šādi termini:
1) ģenētiski modificēts organisms – jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes;				1) ģenētiski modificēts organisms — jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes;
2) ģenētiskās modifikācijas metodes:				2) ģenētiskās modifikācijas metodes:
a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes — jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,				a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes — jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,
b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma izveidotā ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, tai skaitā mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,				b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma izveidotā ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, tai skaitā ar mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,
c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes — šūnu ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām veidošana, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā;				c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes — šūnu veidošana ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā;
3) ģenētiski modificēto organismu aprite – darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē vai tirgū;				3) ģenētiski modificēto organismu aprite — darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un izplatīšanu vidē vai tirgū;
4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana – jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo organismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;				4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana — jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo organismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;
5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē — ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīti ar to turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai kādiem citiem noteiktiem mērķiem, neizmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu un veterināro zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;				5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē — ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīti ar to turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai kādiem citiem noteiktiem mērķiem, neizmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu un veterināro zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;
6) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū – ģenētiski modificēto organismu vai tos saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. Izplatīšana tirgū ietver darbības, kas saistītas ar:				6) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū — ģenētiski modificēto organismu vai tos saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. Izplatīšana tirgū ietver darbības, kas saistītas ar:
a) tādas pārtikas apriti, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,				a) tādas pārtikas apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
b) tādas dzīvnieku barības apriti, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,				b) tādas dzīvnieku barības apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
c) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti,				c) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti,
d) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu,				d) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu,
e) ģenētiski modificēto dzīvnieku apriti,				e) ģenētiski modificēto dzīvnieku apriti,
f) ģenētiski modificēto organismu izmantošanu citās tautsaimniecības nozarēs;				f) ģenētiski modificēto organismu izmantošanu citās tautsaimniecības nozarēs;
7) līdzāspastāvēšana — ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, novākšana, uzglabāšana, sagatavošana, saiņošana un transportēšana līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai;				7) līdzāspastāvēšana — ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, novākšana, uzglabāšana, sagatavošana, saiņošana un transportēšana līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai;
8) riska novērtēšana — uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu pasākumu kopums, lai identificētu un noteiktu ģenētiski modificēto organismu iespējamo kaitīgo tiešo vai netiešo, īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi;	1	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 1. panta 8. punktā vārdus “un vidi”ar vārdiem “vai vidi”.	Atbalstīt	8) riska novērtēšana — uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu pasākumu kopums, lai identificētu un noteiktu ģenētiski modificēto organismu iespējamo kaitīgo tiešo vai netiešo, īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi;
9) ārkārtas gadījums — gadījums, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu nejaušu izkļūšanu ārpus kontroles to ierobežotās izmantošanas laikā, kas īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.				9) ārkārtas gadījums — gadījums, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu nejaušu izkļūšanu ārpus kontroles to ierobežotās izmantošanas laikā, kad šī izkļūšana īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
2.pants. Likuma mērķis				2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.	2	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 2. pantā vārdus “un vidi”ar vārdiem “vai vidi”.	Atbalstīt	Likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.
3.pants. Ģenētiski modificēto organismu aprites principi				3.pants. Ģenētiski modificēto organismu aprites principi
Lēmumu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti, pieņem, ievērojot šādus principus:				Lēmumu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti, pieņem, ievērojot šādus principus:
1) riska novērtēšanas princips, kas paredz, ka risku novērtē pirms darbībām, kuras saistītas ar ģenētiski modificēto organismu apriti;				1) riska novērtēšanas princips, kas paredz, ka risku novērtē pirms darbībām, kuras saistītas ar ģenētiski modificēto organismu apriti;
2) ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apriti var atļaut, ja attiecīgā darbība vērsta uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu un tiek ievēroti vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktie ilgtspējīgas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatprincipi;				2) ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apriti var atļaut, ja attiecīgā darbība vērsta uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu un tiek ievēroti vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktie ilgtspējīgas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatprincipi;
3) piesardzības princips, kas paredz attiecīgus pagaidu riska pārvaldes pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja riska novērtēšanas procesā pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū;				3) piesardzības princips, kas paredz attiecīgus pagaidu riska pārvaldes pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja riska novērtēšanas procesā pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū;
4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips. Institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti;	3	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Papildināt likuma 3. panta 4. punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Sabiedrības viedokli uzklausa un izvērtē.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlik. nr.4
	4	Atbildīgā komisija Izteikt 3. panta 4. punktu šādā redakcijā: “4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips. Institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausa un izvērtē sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti;”	Atbalstīt	4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips, kas paredz, ka institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausa un izvērtē sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti;
5) uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam ir nodrošināta noteikšanas metode un izsekojamība.				5) uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam ir nodrošināta noteikšanas metode un izsekojamība.
4.pants. Likuma darbības joma				4.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka valsts institūciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmāk — persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas, principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī drošības pasākumus un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai.				(1) Likums nosaka valsts institūciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmāk — persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas, principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī drošības pasākumus un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai.
(2) Likums neattiecas uz:				(2) Likums neattiecas uz:
1) gēnu terapijas izmantošanu medicīnā;				1) gēnu terapijas izmantošanu medicīnā;
2) to zāļu un veterināro zāļu izplatīšanu tirgū, kuras satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību;	5	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis Aizstāt 4.panta otrās daļas 2.punktā vārdus „kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību” ar vārdiem „monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī informācijas par ģenētiski modificēto organismu apriti sniegšanas kārtību un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā”.	Atbalstīt	2) to zāļu un veterināro zāļu izplatīšanu tirgū, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī uz kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
3) tādu organismu ģenētisko modifikāciju, kas notiek, izmantojot kādu no šādām metodēm (neizmantojot šā likuma 1.panta 2.punktā minētās metodes):				3) tādu organismu ģenētisko modifikāciju, kas notiek, izmantojot kādu no šādām metodēm (neizmantojot šā likuma 1.panta 2.punktā minētās metodes):
a) mutaģenēzi,				a) mutaģenēzi,
b) prokariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, pēc kuras notiek ģenētiskā materiāla apmaiņa,				b) prokariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, pēc kuras notiek ģenētiskā materiāla apmaiņa,
c) dažādu eikariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, ieskaitot hibridomu un augu šūnu hibrīdu iegūšanu,				c) dažādu eikariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, ieskaitot hibridomu un augu šūnu hibrīdu iegūšanu,
d) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie organismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, — nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas attiecīgās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos;				d) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie organismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, — nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas attiecīgās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos;
4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, kas saistīta ar tādu ģenētiski modificēto organismu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;				4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, kas saistīta ar tādu ģenētiski modificēto organismu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;
5) ģenētiski modificēto organismu pārvadāšanu pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšzemes ūdensceļiem, jūru vai gaisu.	6	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis Izslēgt 4. panta otrās daļas 5. punktu.	Atbalstīt
II nodaļa				II nodaļa
Institūciju kompetence				Institūciju kompetence
5.pants. Ministru kabineta kompetence				5.pants. Ministru kabineta kompetence
(1) Ministru kabinets:				(1) Ministru kabinets:
1) nosaka ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;				1) nosaka ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;
2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā;				2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;				3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;
4) nosaka prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības, kontroles un atļaujas izsniegšanas kārtību;				4) nosaka prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības, kontroles un atļaujas izsniegšanas kārtību;
5) nosaka, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu un tās samaksas kārtību;				5) nosaka, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, kā arī tās samaksas kārtību;
6) apstiprina ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu.				6) apstiprina Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu.
(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un šīs sistēmas attīstības plānu.				(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un šīs sistēmas attīstības plānu.
(3) Ministru kabinets var noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus konkrētās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātniski ekonomisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var ekonomikai nodarīt būtiskus zaudējumus un kavēt ekonomisko attīstību.	7	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Papildināt 5. panta trešo daļu pēc vārdiem “ekonomisko attīstību”ar vārdiem “vai nodarīt kaitējumu videi”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.8
	8	Atbildīgā komisija Izteikt 5. panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ministru kabinets var noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus konkrētās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus zaudējumus ekonomikai vai kavēt tās attīstību, nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.”	Atbalstīt	(3) Ministru kabinets var noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus konkrētās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus zaudējumus ekonomikai vai kavēt tās attīstību, nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
6.pants. Zemkopības ministrijas kompetence				6.pants. Zemkopības ministrijas kompetence
Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar zinātniskajām un nevalstiskajām organizācijām, izstrādā un kopīgi ar valsts institūcijām, kas atbild par ģenētiski modificēto organismu aprites kontroli un uzraudzību, īsteno vienotu politiku šādās jomās:	9	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 6. pantā vārdus “un nevalstiskajām organizācijām”ar vārdiem “organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem”.	Atbalstīt	Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar zinātniskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, izstrādā un kopīgi ar valsts institūcijām, kas atbild par ģenētiski modificēto organismu aprites kontroli un uzraudzību, īsteno vienotu politiku šādās jomās:
1) ģenētiski modificēto organismu aprite;				1) ģenētiski modificēto organismu aprite;
2) līdzāspastāvēšana;				2) līdzāspastāvēšana;
3) nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstība.				3) nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstība.
7.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence				7.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence
Valsts augu aizsardzības dienests:				Valsts augu aizsardzības dienests:
1) organizē un vada valsts informācijas sistēmas — ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra — izveidošanu un darbību;				1) organizē un vada valsts informācijas sistēmas — ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra — izveidošanu un darbību;
2) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāja iekļaušanu ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā;				2) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju iekļaušanu ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā;
3) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas laikā nodrošina līdzāspastāvēšanas uzraudzību un kontroli;				3) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas laikā nodrošina līdzāspastāvēšanas uzraudzību un kontroli;
4) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites uzraudzību un kontroli;				4) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites uzraudzību un kontroli;
5) nosaka ģenētiski modificētos organismus sēklās un augu pavairošanas materiālā;				5) nosaka ģenētiski modificētos organismus sēklās un augu pavairošanas materiālā;
6) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;				6) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;
7) ievieš starptautiski atzītas metodes, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā;				7) ievieš starptautiski atzītas metodes, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā;
8) nodrošina ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.				8) nodrošina ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence				8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence
Pārtikas un veterinārais dienests:				Pārtikas un veterinārais dienests:
1) pamatojoties uz Zinātniskās ekspertu komitejas atzinumu un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumu, izdod, kā arī anulē atļauju ģenētiski modificēto organismu:				1) pamatojoties uz Zinātniskās ekspertu komitejas atzinumu un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumu, izdod, kā arī anulē atļauju ģenētiski modificēto organismu:
a) ierobežotai izmantošanai,				a) ierobežotai izmantošanai,
b) izplatīšanai vidē, izņemot atļauju to zāļu un veterināro zāļu izmantošanai klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem,				b) izplatīšanai vidē, izņemot atļauju to zāļu un veterināro zāļu izmantošanai klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem,
c) izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1829/2003) noteiktajām darbībām;				c) izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1829/2003) noteiktajām darbībām;
2) nodrošina, lai Eiropas Pārtikas nekai tīguma iestādes, Eiropas Zāļu aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sagatavotie atzinumi par riska novērtēšanu sakarā ar ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, tiktu izskatīti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr.1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta regulai (EK) Nr.726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru;				2) nodrošina, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Zāļu aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sagatavotie atzinumi par riska novērtēšanu sakarā ar ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū tiktu izskatīti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr.1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta regulai (EK) Nr.726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru;
3) organizē un vada valsts informācijas sistēmas — ģenētiski modificēto organismu aprites reģistra — izveidošanu un darbību.				3) organizē un vada valsts informācijas sistēmas — ģenētiski modificēto organismu aprites reģistra — izveidošanu un darbību.
9.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra kompetence				9.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra kompetence
Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs:				Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs:
1) pilda references laboratorijas funkcijas ģenētiski modificēto organismu noteikšanā;				1) pilda references laboratorijas funkcijas ģenētiski modificēto organismu noteikšanā;
2) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;				2) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;
3) ievieš starptautiski atzītas ģenētiski modificēto organismu noteikšanas metodes;				3) ievieš starptautiski atzītas ģenētiski modificēto organismu noteikšanas metodes;
4) nodrošina ģenētiski modificēto organismu paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.				4) nodrošina ģenētiski modificēto organismu paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
10.pants. Zāļu valsts aģentūras kompetence				10.pants. Zāļu valsts aģentūras kompetence
Zāļu valsts aģentūra novērtē zāles un veterinārās zāles, kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izdod atļaujas to izplatīšanai vidē, kā arī uzrauga to izplatīšanu vidē, ja attiecīgās zāles izmanto klīniskajā izpētē atbilstoši farmāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.				Zāļu valsts aģentūra novērtē zāles un veterinārās zāles, kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izdod atļaujas to izplatīšanai vidē, kā arī uzrauga to izplatīšanu vidē, ja attiecīgās zāles izmanto klīniskajā izpētē atbilstoši farmāciju regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
11.pants. Vides ministrijas kompetence	10	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Izteikt 11. pantu šādā redakcijā: “11. pants Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras kompetence	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr. 11
Vides ministrija nodrošina vides monitoringu atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un, pamatojoties uz tā rezultātiem, sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijai priekšlikumus par riska novērtēšanas un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem un tos izplatot vidē.		Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pēc personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, pieprasījuma, sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska novērtēšanas un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem un tos izplatot vidē.”
	11	Atbildīgā komisija Izteikt 11. pantu šādā redakcijā: “11. pants Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras kompetence Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pēc personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, iesnieguma, sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska novērtēšanas un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem un tos izplatot vidē.”	Atbalstīt	11. pants. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras kompetence Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra pēc personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, iesnieguma sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska novērtēšanas un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem un izplatot tos vidē.
12.pants. Valsts vides dienesta kompetence				12.pants. Valsts vides dienesta kompetence
Valsts vides dienests kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē.				Valsts vides dienests kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē.
13.pants. Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence				13.pants. Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence
Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam ieteikumus, kas būtu ietverami nosacījumos par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (NATURA 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai.				Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam ieteikumus, kas būtu ietverami nosacījumos par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (NATURA 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai.
14.pants. Valsts darba inspekcijas kompetence				14.pants. Valsts darba inspekcijas kompetence
Valsts darba inspekcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām nodrošina to drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu.				Valsts darba inspekcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām nodrošina to drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli, kuri saistīti ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu.
15.pants. Zinātniskā ekspertu komisija				15.pants. Zinātniskā ekspertu komisija
(1) Zinātniskā ekspertu komisija ir konsultatīva ekspertu darba grupa, kas izskata personu iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus, kā arī sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu. Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam jautājumos, kas saistīti ar nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pilnveidošanu un veicina sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificēto organismu apriti.				(1) Zinātniskā ekspertu komisija ir konsultatīva ekspertu darba grupa, kas izskata personu iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus, kā arī sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu. Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam jautājumos, kas saistīti ar nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pilnveidošanu un veicina sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificēto organismu apriti.
(2) Zinātniskā ekspertu komisija, sagatavojot šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu, izvērtē un ņem vērā šā likuma 14.pantā minētās kompetentās institūcijas ieteikumus.				(2) Zinātniskā ekspertu komisija, sagatavojot šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu, izvērtē un ņem vērā šā likuma 14.pantā minētās kompetentās institūcijas ieteikumus.
(3) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošina Zinātniskās ekspertu komisijas darbību.				(3) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošina Zinātniskās ekspertu komisijas darbību.
16.pants. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome				16.pants. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome
(1) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kas koordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicina sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā, kā arī sekmē ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu.				(1) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kas koordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicina sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā, kā arī sekmē ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu.
(2) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome iesniedz priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam par šā likuma 8.panta 1.punktā minētās atļaujas izsniegšanu.				(2) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome iesniedz priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam par šā likuma 8.panta 1.punktā minētās atļaujas izsniegšanu.
(3) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nosaka Genētiski modificēto organismu uzraudzības padomes institucionālo sastāvu, tiesības, funkcijas un darbības kārtību.				(3) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nosaka Genētiski modificēto organismu uzraudzības padomes institucionālo sastāvu, tiesības, funkcijas un darbības kārtību.
(4) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sekretariāta funkcijas veic Zemkopības ministrija valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.				(4) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sekretariāta funkcijas veic Zemkopības ministrija valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
III nodaļa				III nodaļa
Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana				Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana
17.pants. Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības				17.pants. Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības var veikt zinātniska institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk — zinātniska institūcija).				Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības drīkst veikt zinātniska institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk — zinātniska institūcija).
18.pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas ierobežojuma pakāpes				18.pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas ierobežojuma pakāpes
(1) Katrai ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītajai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību tiek noteikta ierobežojuma pakāpe, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu, kā arī normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.				(1) Katrai ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītajai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību tiek noteikta ierobežojuma pakāpe, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu, kā arī normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.
(2) Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu saistītās darbības iedala četrās drošības klasēs:				(2) Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu saistītās darbības iedala četrās drošības klasēs:
1) pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kuras nerada risku vai kuru radītais risks ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi;	12	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 18. panta otrās daļas 1., 2.,3. un 4. punktā vārdus “un vidi” ar vārdiem “vai vidi”.	Atbalstīt	1) pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kuras nerada risku vai kuru radītais risks ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
2) otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi;				2) otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
3) trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi;				3) trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
4) ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi.				4) ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi.
(3) Drošības pasākumus veic atbilstoši konkrētajai ierobežojuma pakāpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām .				(3) Drošības pasākumus veic atbilstoši konkrētajai ierobežojuma pakāpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām .
19.pants. Tiesības un pienākumi, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības				19.pants. Tiesības un pienākumi, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
(1) Ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu var uzsākt, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību ievēroti šādi nosacījumi:				(1) Ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu var uzsākt, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību ievēroti šādi nosacījumi:
1) zinātniskā institūcija nodrošināta ar aprīkojumu un iekārtām;				1) zinātniskā institūcija nodrošināta ar aprīkojumu un iekārtām;
2) veikta ģenētiski modificētā organisma riska novērtēšana un noteikta ierobežojuma pakāpe;				2) veikta ģenētiski modificētā organisma riska novērtēšana un noteikta ierobežojuma pakāpe;
3) par darbības uzsākšanu noteiktā kārtībā sniegts paziņojums Pārtikas un veterinārajam dienestam.				3) par darbības uzsākšanu noteiktā kārtībā sniegts paziņojums Pārtikas un veterinārajam dienestam.
(2) Lai veiktu ar trešajai un ceturtajai drošības klasei atbilstošo ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību. Bez atļaujas drīkst veikt ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, kas atbilst pirmajai un otrajai drošības klasei, ja ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi.				(2) Lai veiktu ar trešajai un ceturtajai drošības klasei atbilstošo ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību. Bez atļaujas drīkst veikt ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, kas atbilst pirmajai un otrajai drošības klasei, ja ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi.
(3) Zinātniskajai institūcijai, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, ir šādi pienākumi:				(3) Zinātniskajai institūcijai, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, ir šādi pienākumi:
1) izvērtēt veiktos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;				1) izvērtēt veiktos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;
2) nekavējoties veikt atbilstošus kontroles un drošības pasākumus, ja ir pamats uzskatīt, ka tie vairs neatbilst jaunākajām zinātnes atziņām;				2) nekavējoties veikt atbilstošus kontroles un drošības pasākumus, ja ir pamats uzskatīt, ka tie vairs neatbilst jaunākajām zinātnes atziņām;
3) nodrošināt ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām;				3) nodrošināt ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām;
4) pārtraukt darbību ar ģenētiski modificētiem organismiem, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, ir pamats uzskatīt, ka tā rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību.				4) pārtraukt darbību ar ģenētiski modificētajiem organismiem, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, ir pamats uzskatīt, ka tā rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību.
IV nodaļa				IV nodaļa
Ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū				Ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū
20.pants. Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē vai tirgū				20.pants. Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē vai tirgū
(1) Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē ir personai, kas saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta vai Zāļu valsts aģentūras atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību.	13	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis Aizstāt 20.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus „kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību” ar vārdiem „monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī informācijas par ģenētiski modificēto organismu apriti sniegšanas kārtību un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā”.	Atbalstīt	(1) Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē ir personai, kas saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta vai Zāļu valsts aģentūras atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
(2) Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus tirgū ir personai, kas saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1829/2003 noteikto atļauju.				(2) Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus tirgū ir personai, kas saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1829/2003 noteikto atļauju.
(3) Tiesības audzēt Eiropas Savienībā atzītos ģenētiski modificētos kultūraugus ir personai, kas reģistrēta ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas, kā arī uzraudzības, kontroles un atļaujas izsniegšanas kārtību.				(3) Tiesības audzēt Eiropas Savienībā atzītos ģenētiski modificētos kultūraugus ir personai, kas reģistrēta ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas, kā arī uzraudzības, kontroles un atļaujas izsniegšanas kārtību.
21.pants. Atļaujas saņemšana zāļu klīniskās izpētes veikšanai				21.pants. Atļaujas saņemšana zāļu klīniskās izpētes veikšanai
Ja zāles un veterinārās zāles satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, tās atļauts izplatīt vidē, ja ir saņemta Zāļu valsts aģentūras atļauja un ētikas komitejas atzinums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu un Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību.	14	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis Aizstāt 21.pantā vārdus „kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību” ar vārdiem „monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī informācijas par ģenētiski modificēto organismu apriti sniegšanas kārtību un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā”.	Atbalstīt	Ja zāles un veterinārās zāles satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, tās atļauts izplatīt vidē, ja ir saņemta Zāļu valsts aģentūras atļauja un ētikas komitejas atzinums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu un Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi
Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu var aizliegt noteiktās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātniski ekonomisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var ekonomikai nodarīt būtiskus zaudējumus un kavēt ekonomisko attīstību. Par minēto aizliegumu tiek informēta Eiropas Komisija.	15	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Papildināt 22. panta pirmo teikumu pēc vārdiem “ekonomisko attīstību”ar vārdiem “vai nodarīt kaitējumu videi”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.16
	16	Atbildīgā komisija Izteikt 22. panta tekstu šādā redakcijā: “Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu var aizliegt noteiktās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus zaudējumus ekonomikai un kavēt attīstību, nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu tiek informēta Eiropas Komisija.”	Atbalstīt	22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu var aizliegt noteiktās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus zaudējumus ekonomikai un kavēt tās attīstību, nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu tiek informēta Eiropas Komisija.
23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana				23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana
Aizliegts izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām un attiecībā uz kuriem riska novērtēšanas procesā ir konstatēts, ka tie negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi.	17	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 23. pantā vārdus “un vidi”ar vārdiem “vai vidi”.	Atbalstīt	Aizliegts izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām un attiecībā uz kuriem riska novērtēšanas procesā ir konstatēts, ka tie negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.
24.pants. Personu pienākumi				24.pants. Personu pienākumi
Personai, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, ir šādi pienākumi:	18	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis Izteikt 24.panta ievaddaļu šādā redakcijā: „Personai, kas ieguvusi atļauju izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, ir šādi pienākumi”.	Atbalstīt	Personai, kas ieguvusi atļauju izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, ir šādi pienākumi:
1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū;				1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū;
2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību;	19	Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs U.Augulis Aizstāt 24.panta 2.punktā vārdus „kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību” ar vārdiem „monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī informācijas par ģenētiski modificēto organismu apriti sniegšanas kārtību un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā”.	Atbalstīt	2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
3) pārtraukt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.	20	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 24. panta 3. punktā vārdus “un videi”ar vārdiem “vai videi”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr. 21
	21	Atbildīgā komisija Izteikt 24. panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.”.	Atbalstīt	3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, kā arī informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
25.pants. Monitoringa nodrošināšana				25.pants. Monitoringa nodrošināšana
Lai nodrošinātu šā likuma 24.panta 2.punktā minētā monitoringa īstenošanu, personai ir tiesības vienoties ar kompetento institūciju par vides monitoringa pielāgošanu šā likuma 24.panta 2.punktā minētajam monitoringam, attiecīgi nodrošinot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu.				Lai nodrošinātu šā likuma 24.panta 2.punktā minētā monitoringa īstenošanu, personai ir tiesības vienoties ar kompetento institūciju par vides monitoringa pielāgošanu šā likuma 24.panta 2.punktā minētajam monitoringam, attiecīgi nodrošinot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
26.pants. Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem				26.pants. Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem
Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr.1829/2003 un Padomes 2003.gada 22.septembra regulai (EK) Nr.1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificēto organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un barības produktu izsekojamību, ar ko groza direktīvu 2001/18/EK.				Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr.1829/2003 un Padomes 2003.gada 22.septembra regulai (EK) Nr.1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificēto organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un barības produktu izsekojamību, ar ko groza direktīvu 2001/18/EK.
V nodaļa				V nodaļa
Informācijas pieejamība un sabiedrības līdzdalība				Informācijas pieejamība un sabiedrības līdzdalība
27.pants. Informācijas pieejamība un atklātība				27.pants. Informācijas pieejamība un atklātība
Kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti saskaņā ar ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.				Kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti saskaņā ar ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.
28.pants. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā				28.pants. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā
(1) Sabiedrībai — ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli, pirms kompetenta institūcija izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē vai tirgū.				(1) Sabiedrībai — ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli, pirms kompetentā institūcija izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē vai tirgū.
(2) Sabiedrības līdzdalības un sabiedriskās apspriešanas organizēšanas kārtība, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā;				(2) Kārtība, kādā notiek sabiedrības līdzdalība un organizējama sabiedriskā apspriešana, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
(3) Kompetentā institūcija savlaicīgi iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē vai tirgū”.				(3) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē vai tirgū.
29.pants. Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu funkcijas
Pašvaldības, biedrības un nodibinājumi var iesniegt priekšlikumus Zemkopības ministrijai, lai konkrēta teritorija tiktu pasludināta par brīvu no ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas, ja saskaņā ar zinātniski ekonomisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana teritorijas ekonomikai var nodarīt būtiskus zaudējumus un kavēt tās ekonomisko attīstību.	22	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Papildināt 29. panta pirmo teikumu pēc vārdiem “ekonomisko attīstību” ar vārdiem “vai nodarīt kaitējumu videi”.	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr.23
	23	Atbildīgā komisija Izteikt 29. panta tekstu šādā redakcijā: “Pašvaldības, biedrības un nodibinājumi var iesniegt priekšlikumus Zemkopības ministrijai, lai konkrēta teritorija tiktu pasludināta par brīvu no ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas, ja saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus zaudējumus teritorijas ekonomikai vai kavēt tās , nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.”	Atbalstīt	29.pants. Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu funkcijas Pašvaldības, biedrības un nodibinājumi var iesniegt priekšlikumus Zemkopības ministrijai, lai konkrēta teritorija tiktu pasludināta par brīvu no ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas, ja saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus zaudējumus teritorijas ekonomikai vai kavēt tās attīstību, nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
30.pants. Pienākums sniegt informāciju				30.pants. Pienākums sniegt informāciju
(1) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem, sistematizē un uzglabā informāciju, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, un uzrāda to pēc kompetento institūciju pieprasījuma.				(1) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, sistematizē un uzglabā informāciju, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, un uzrāda to pēc kompetento institūciju pieprasījuma.
(2) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem, nekavējoties atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti informē attiecīgās kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par iespējamo ģenētiski modificēto organismu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi.	24	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 30 panta otrajā daļā vārdus “un vidi”ar vārdiem “vai vidi”.	Atbalstīt	(2) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, nekavējoties atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti informē attiecīgās kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ģenētiski modificēto organismu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.
31.pants. Informācijas aprite				31.pants. Informācijas aprite
Kompetentās institūcijas nodrošina, lai ar personām, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un citām institūcijām notiktu apmaiņa ar informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti.				Kompetentās institūcijas nodrošina, lai ar personām, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un citām institūcijām notiktu apmaiņa ar informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti.
VI nodaļa kontrole				VI nodaļa
Uzraudzība un kontrole				Uzraudzība un kontrole
32.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas				32.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas
Ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija un Zāļu valsts aģentūra.				Ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija un Zāļu valsts aģentūra.
33.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības:				33.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības
(1) Uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram ir tiesības:				(1) Uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram ir tiesības:
1) veikt kontroli un iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu atļaujā noteikto nosacījumu izpildi;				1) veikt kontroli un iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu atļaujā noteikto nosacījumu izpildi;
2) ņemt paraugus, lai noteiktu, vai pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī citos vides objektos ir ģenētiski modificētie organismi;				2) ņemt paraugus, lai noteiktu, vai pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī citos vides objektos ir ģenētiski modificētie organismi;
3) ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, atbilstoši kompetencei noteikt ierobežojumus vai aizliegumus.	25	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 33. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “un videi”ar vārdiem “vai videi”.	Atbalstīt	3) ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, atbilstoši kompetencei noteikt ierobežojumus vai aizliegumus.
(2) Ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir:	26	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt 33. panta otrajā daļā vārdus “un videi” ar vārdiem “vai videi”.	Atbalstīt	(2) Ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir:
1) Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū;				1) Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū;
2) Valsts darba inspekcijas direktoram — ģenētiski modificēto organismu ierobežotajai izmantošanai;				2) Valsts darba inspekcijas direktoram — ģenētiski modificēto organismu ierobežotajai izmantošanai;
3) Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē.				3) Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē.
(3) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības:				(3) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības:
1) anulēt reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, ja ir pārkāpti normatīvo aktu nosacījumi par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu un līdzāspastāvēšanu;				1) anulēt reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, ja ir pārkāpti normatīvo aktu nosacījumi par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu un līdzāspastāvēšanu;
2) aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, ja ir k ļuvusi pieejama jauna informācija par to negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, vidi un bioloģisko daudzveidību.	27	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Aizstāt trešās daļas 2. punktā vārdus “vidi un bioloģisko daudzveidību”ar vārdiem “vidi vai bioloģisko daudzveidību”.	Atbalstīt	2) aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija par to negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, vidi vai bioloģisko daudzveidību.
34.pants. Rīcība ārkārtas gadījumos				34.pants. Rīcība ārkārtas gadījumos
(1) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un tā ģenerāldirektors apstiprina rīcības plānu ārkārtas gadījumiem, atbild par rīcību ārkārtas gadījumos un ievēro civilo aizsardzību regulējošo normatīvo aktu un ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības.				(1) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un tā ģenerāldirektors apstiprina rīcības plānu ārkārtas gadījumiem, atbild par rīcību ārkārtas gadījumos un ievēro civilo aizsardzību regulējošo normatīvo aktu un ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības.
(2) Ārkārtas gadījumos Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors:				(2) Ārkārtas gadījumos Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors:
1) nodrošina un koordinē ārkārtas pasākumu plāna īstenošanu;				1) nodrošina un koordinē ārkārtas pasākumu plāna īstenošanu;
2) nodrošina informācijas apriti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un ģenētiski modificēto organismu apriti;				2) nodrošina informācijas apriti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un ģenētiski modificēto organismu apriti;
3) veic ārkārtas gadījuma analīzi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti sagatavo priekšlikumus par izvairīšanos no līdzīgiem gadījumiem.				3) veic ārkārtas gadījuma analīzi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti sagatavo priekšlikumus par izvairīšanos no līdzīgiem gadījumiem.
VII nodaļa				VII nodaļa
Atbildība un tiesiskā aizsardzība				Atbildība un tiesiskā aizsardzība
35.pants. Atbildība
Personas, kuras pārkāpušas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktus, saucamas pie administratīvās atbildības.	28	Vides ministrijas parlamentārais sekretārs M.Jirgens Papildināt 35. pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Atbildību par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem, kas radušies no ģenētiski modificēto organismu aprites, nosaka Vides aizsardzības likums.”	Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā nr. 29
	29	Atbildīgā komisija Izteikt 35. pantu šādā redakcijā: “35. pants. Atbildība	Atbalstīt	35. pants. Atbildība
		(1)Personas, kuras pārkāpušas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktus, saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.”		(1)Personas, kuras pārkāpušas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktus, saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.”
		(2)Saukšana pie atbildības neatbrīvo šā panta pirmajā daļā minētās personas no pienākuma atlīdzināt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.		(2)Saukšana pie atbildības neatbrīvo šā panta pirmajā daļā minētās personas no pienākuma atlīdzināt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
		(3) Atbildība par kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī par kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem videi , kas radušies ģenētiski modificēto organismu aprites rezultātā, nosaka Vides aizsardzības likums un citi normatīvie akti.”		(3) Atbildība par kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī par kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem videi , kas radušies ģenētiski modificēto organismu aprites rezultātā, nosaka Vides aizsardzības likums un citi normatīvie akti.
36. pants.Tiesiskā aizsardzība biotehnoloģijas jomā				36. pants. Tiesiskā aizsardzīiba biotehnoloģijas jomā
Tiesību apjomu un izņēmumus attiecībā uz biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem, kā arī šo izgudrojumu tiesisko aizsardzību nosaka Patentu likums.				Tiesību apjomu un izņēmumus attiecībā uz biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem, kā arī šo izgudrojumu tiesisko aizsardzību nosaka Patentu likums.
Pārejas noteikumi				Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus..				1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.				2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
3. Šā likuma 11. un 13.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.	30	Atbildīgā komisija Izslēgt pārejas notikumu 3. punktu. Uzskatīt pārejas noteikumu 4. punktu par 3. punktu.	Atbalstīt
4. Šā likuma 5.panta 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.				3. Šā likuma 5.panta 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām				Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:				Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;				1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;
2) Eiropas Padomes 1998.gada 26.oktobra direktīvas 98/81/EK, ar ko groza direktīvu 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu;				2) Eiropas Padomes 1998.gada 26.oktobra direktīvas 98/81/EK, ar ko groza direktīvu 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu;
3) Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa direktīvas 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu.				3) Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa direktīvas 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu.