Anotācija

Likumprojekts

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ģenētiski modificēts organisms – jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes;

2) ģenētiskās modifikācijas metodes:

a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes, kas ietver jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošanu, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī ietver tādu nukleīnskābju nogādāšanu šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,

b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma izveidotā ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, tai skaitā mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,

c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes, kad šūnas ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām tiek veidotas, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā;

3) ģenētiski modificēto organismu aprite – darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē vai tirgū;

4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana – jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo organismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;

5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē – ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīti ar to turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā un tautsaimniecībā vai citiem noteiktiem mērķiem, neizmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu un veterināro zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;

6) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū – ģenētiski modificēto organismu vai tos saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. Izplatīšana tirgū ietver darbības, kas saistītas ar:

a) tādas pārtikas apriti, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,

b) tādas dzīvnieku barības apriti, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,

c) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti,

d) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu,

e) ģenētiski modificēto dzīvnieku apriti,

f) ģenētiski modificēto organismu izmantošanu citās tautsaimniecības nozarēs;

7) līdzāspastāvēšana – ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, novākšana, uzglabāšana, sagatavošana, saiņošana un transportēšana līdzās bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai;

8) riska novērtēšana – pasākumu kopums, kas balstās uz zinātniskiem pierādījumiem, lai identificētu un noteiktu iespējamo kaitīgo tiešo vai netiešo, īstermiņa vai ilgtermiņa ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību un vidi;

9) ārkārtas gadījums – gadījums, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu nejaušu izkļūšanu ārpus kontroles to ierobežotās izmantošanas laikā, kas īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēka un dzīvnieka veselībai vai videi.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību un vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, tai skaitā arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdzās bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.

3.pants. Ģenētiski modificēto organismu aprites principi

Lēmumu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti, pieņem, ievērojot šādus principus:

1) riska novērtēšanas princips. Risku novērtē pirms darbībām, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu apriti;

2) ilgtspējīgas attīstības princips. Ģenētiski modificēto organismu aprite ir atļauta, ja attiecīgā darbība virzīta uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu un tiek ievēroti vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktie ilgtspējīgas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatprincipi;

3) piesardzības princips, kas nosaka attiecīgus pagaidu riska pārvaldes pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja riska novērtēšanas procesā pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību, ģenētiskos modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū;

4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips. Institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti;

5) uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas princips, kas nosaka, ka ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam ir nodrošināta noteikšanas metode un izsekojamība.

4.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka valsts institūciju kompetences jomas, fizisko un juridisko personu (turpmāk – persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī drošības pasākumus un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai.

(2) Likums neattiecas uz:

1) gēnu terapijas izmantošanu medicīnā;

2) to zāļu un veterināro zāļu izplatīšanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību;

3) tādu organismu ģenētisko modifikāciju, kas notiek, piemērojot kādu no šādām metodēm (neizmantojot šā likuma 1.panta 2.punktā minētās metodes):

a) mutaģenēzi,

b) prokariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, pēc kuras notiek ģenētiskā materiāla apmaiņa,

c) dažādu eikariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, ieskaitot hibridomu un augu šūnu hibrīdu iegūšanu,

d) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūstamie organismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, - nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas attiecīgās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos;

4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, kas ir saistīta ar tādu ģenētiski modificēto organismu izmantošanu, kas atbilst normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un atļaujas izsniegšanas kārtību noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem;

5) ģenētiski modificēto organismu pārvadāšanu pa dzelzceļu, autoceļiem, iekšzemes ūdensceļiem, jūru vai gaisu.

II nodaļa

Institūciju kompetence

5.pants. Ministru kabineta kompetence

(1) Ministru kabinets:

1) nosaka ģen ētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;

2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību;

3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;

4) nosaka prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības, kontroles un atļaujas izsniegšanas kārtību;

5) nosaka kārtību, kādā veic maksājumus par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, un maksas apmēru;

6) apstiprina ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu.

(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu.

(3) Ministru kabinets var noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus konkrētās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātniski ekonomisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus konkrētas teritorijas ekonomiskajai attīstībai.

6.pants. Zemkopības ministrijas kompetence

Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar zinātniskajām un nevalstiskajām organizācijām, izstrādā un kopīgi ar valsts institūcijām, kas atbild par ģenētiski modificēto organismu aprites kontroli un uzraudzību, īsteno vienotu politiku šādās jomās:

1) ģenētiski modificēto organismu aprite;

2) ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšana bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai;

3) nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstība.

7.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence

Valsts augu aizsardzības dienests:

1) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāja iekļaušanu ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā;

2) organizē un vada valsts informācijas sistēmas – ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra – izveidošanu un darbību;

3) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas uzraudzību un kontroli to audzēšanas laikā;

4) nodrošina sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites uzraudzību un kontroli ģenētiski modificēto kultūraugu šķirnēm;

5) nosaka ģenētiski modificētos organismus sēklās un augu pavairošanas materiālā;

6) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;

7) ievieš starptautiski atzītas metodes, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā;

8) nodrošina ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.

8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence

Pārtikas un veterinārais dienests:

1) pamatojoties uz Zinātniskās ekspertu komitejas atzinumu un ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sagatavoto priekšlikumu, izdod, kā arī anulē atļauju ģenētiski modificēto organismu:

a) ierobežotai izmantošanai,

b) izplatīšanai vidē, izņemot atļauju to zāļu un veterināro zāļu izmantošanai klīniskajā izpētē, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem,

c) izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulā (EK) Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1829/2003) noteiktajām darbībām;

2) nodrošina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Zāļu aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sagatavoto atzinumu par riska novērtēšanu izskatīšanu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē vai tirgū atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr.726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, prasībām;

3) organizē un vada valsts informācijas sistēmas – ģenētiski modificēto organismu aprites reģistra – izveidošanu un darbību.

9.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra kompetence

Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālais diagnostikas centrs:

1) pilda references laboratorijas funkcijas ģenētiski modificēto organismu noteikšanā;

2) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;

3) ievieš starptautiski atzītas ģenētiski modificēto organismu noteikšanas metodes;

4) nodrošina ģenētiski modificēto organismu paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.

10.pants. Zāļu valsts aģentūras kompetence

Zāļu valsts aģentūra novērtē zāles un veterinārās zāles, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izdod atļaujas to izplatīšanai vidē, kā arī uzrauga to izplatīšanu vidē, ja attiecīgās zāles izmanto klīniskajā izpētē atbilstoši farmāciju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

11.pants. Vides ministrijas kompetence

Vides ministrija nodrošina vides monitoringu atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un, pamatojoties uz tā rezultātiem, sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumus par riska novērtēšanas un vides aizsardzības pasākumiem, veicot darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem un tos izplatot vidē.

12.pants. Valsts darba inspekcijas kompetence

Valsts darba inspekcija atbilstoši normatīvajos aktos par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām noteiktajām prasībām nodrošina to drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu.

13.pants. Valsts vides dienesta kompetence

Valsts vides dienests kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē un šī likuma 1.panta 6.punkta "f" apakšpunktā noteiktajām darbībām atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību.

14.pants. Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence

Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā ieteikumus nosacījumu izstrādei par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamajām dabas teritorijām (NATURA 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai.

15.pants. Zinātniskā ekspertu komiteja

(1) Zinātniskā ekspertu komiteja ir konsultatīva ekspertu darba grupa, kas izskata personas iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus, kā arī sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā zinātniski pamatotu atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu. Zinātniskā ekspertu komiteja sagatavo priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam jautājumos, kas saistīti ar nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pilnveidošanu un veicina sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificēto organismu apriti.

(2) Zinātniskā ekspertu komiteja, sagatavojot šā panta pirmajā daļā minēto atzinumu, izvērtē un ņem vērā šā likuma 14.pantā minētās kompetentās institūcijas ieteikumus.

(3) Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors apstiprina zinātniskās ekspertu komitejas personālsastāvu un nolikumu. Nolikumā nosaka zinātniskās ekspertu komitejas tiesības, funkcijas un darbības kārtību. Pārtikas un veterinārais dienests finansiāli nodrošina zinātniskās ekspertu komitejas darbību.

16.pants. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome

(1) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kas koordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicina sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā, kā arī sekmē ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu.

(2) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome sniedz priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam par šā likuma 8.panta 1.punktā minētās atļaujas izsniegšanu.

(3) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nosaka ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes institucionālo sastāvu, tiesības, funkcijas un darbības kārtību.

(4) Zemkopības ministrija finansiāli nodrošina ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes darbību.

III nodaļa

Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana

17.pants. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas darbības

Ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas darbības var veikt zinātniska institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā.

18.pants. Ģenētiski modificēto organismu ierobežojuma pakāpes

(1) Katrai ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību tiek noteikta ierobežojuma pakāpe, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu, kā arī normatīvo aktu prasībām par darba aizsardzību, saskaroties ar bioloģiskajām vielām.

(2) Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darbībām atbilst četras drošības klases:

1) pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kas nerada risku vai kuru radītais risks ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi;

2) otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi;

3) trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi;

4) ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, lai aizsargātu cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

(3) Drošības pasākumus piemēro atbilstoši konkrētajai ierobežošanas pakāpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar bioloģiskajām vielām.

19.pants. Tiesības un pienākumi, veicot ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darbības

(1) Ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu var uzsākt, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1) zinātniskā institūcija nodrošināta ar aprīkojumu un iekārtām atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu un atļaujas izsniegšanas kārtību;

2) veikta ģenētiski modificētā organisma riska novērtēšana un noteikta ierobežojuma pakāpe atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;

3) Pārtikas un veterinārajam dienestam sniegts paziņojums par darbības uzsākšanu atbilstoši kārtībai, kas noteikta normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu un atļaujas izsniegšanu.

(2) Lai veiktu ierobežotas izmantošanas darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem, kas atbilst trešajai un ceturtajai drošības klasei, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību. Bez atļaujas drīkst veikt ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas darbības, kas atbilst pirmajai un otrajai drošības klasei, ja ievēroti šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

(3) Zinātniskajai institūcijai, veicot ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas darbības, ir šādi pienākumi:

1) izvērtēt piemērotos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;

2) nekavējoties piemērot atbilstošus kontroles un drošības pasākumus, ja ir pamats uzskatīt, ka tie vairs neatbilst jaunākajām zinātnes atziņām;

3) nodrošināt ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par darba aizsardzību, saskaroties ar bioloģiskajām vielām;

4) pārtraukt darbību ar ģenētiski modificētiem organismiem, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, ir pamats uzskatīt, ka tā rada draudus cilvēka un dzīvnieka veselībai vai videi, un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību.

IV nodaļa

Ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū

20.pants. Tiesības izplatīt ģenētiski modificēt os organismus vidē vai tirgū

(1) Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē ir personai, kas ir saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta vai Zāļu valsts aģentūras atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību.

(2) Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus tirgū ir personai, kas ir saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1829/2003 noteikto atļauju.

(3) Tiesības audzēt Eiropas Savienībā atzītos ģenētiski modificētos kultūraugus ir personai, kas reģistrēta ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas, kā arī uzraudzības, kontroles un atļaujas izsniegšanas kārtību.

21.pants. Atļaujas iegūšana zāļu klīniskās izpētes veikšanai

Ja zāles un veterinārās zāles satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai iegūtas no tiem, tās atļauts izplatīt vidē, ja ir saņemta Zāļu valsts aģentūras atļauja un ētikas komitejas atzinums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu un Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību.

22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu var aizliegt noteiktās teritorijās, kurās saskaņā ar zinātniski ekonomisko pamatojumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus konkrētas teritorijas ekonomiskajai attīstībai. Par minēto aizliegumu tiek informēta Eiropas Komisija.

23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana

Aizliegts izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām un kuriem riska novērtēšanas procesā ir atklāta negatīva ietekme uz cilvēka un dzīvnieka veselību un vidi.

24.pants. Personu pienākumi

Personai, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē vai tirgū;

2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību;

3) pārtraukt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēka un dzīvnieka veselībai un videi.

25.pants. Monitoringa nodrošināšana

Lai nodrošinātu šā likuma 24.panta 2.punktā minētā monitoringa īstenošanu, personai ir tiesības vienoties ar kompetento institūciju par esošā vides monitoringa pielāgošanu šā likuma 24.panta 2.punktā minētajam monitoringam, attiecīgi nodrošinot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

26.pants. Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem

Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kas satur ģenētiski modificētus organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr.1829/2003 un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulai (EK) Nr.1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un barības produktu izsekojamību, ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK.

V nodaļa

Informācijas pieejamība un sabiedrības līdzdalība

27.pants. Informācijas pieejamība un atklātība

Kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti saskaņā ar ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

28.pants. Sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanas procesā

(1) Biedrībām, nodibinājumiem un nevalstiskajām organizācijām, apzinot sabiedrības nostāju, ir tiesības sniegt priekšlikumus vai viedokli, pirms kompetentā institūcija izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē vai tirgū.

(2) Sabiedrības līdzdalības un sabiedriskās apspriešanas organizēšanas kārtība, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību.

29.pants. Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu funkcijas

Pašvaldības, biedrības un nodibinājumi var iesniegt priekšlikumus Zemkopības ministrijā, lai pasludinātu konkrēto teritoriju par brīvu no ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas, ja ir zinātniski ekonomiskais pamatojums tam, ka ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana var nodarīt būtiskus ekonomiskus zaudējumus konkrētas teritorijas ekonomiskajai attīstībai.

30.pants. Pienākums sniegt informāciju

(1) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem, sistematizē un uzglabā informāciju, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, un uzrāda to pēc kompetento institūciju pieprasījuma.

(2) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem, nekavējoties atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti informē attiecīgās kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, ja ir saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par iespējamo ģenētiski modificēto organismu negatīvo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību un vidi.

31.pants. Informācijas aprite

Kompetentās institūcijas nodrošina informācijas apmaiņu ar personu, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un citām institūcijām par ģenētiski modificēto organismu apriti.

VI nodaļa

Uzraudzība un kontrole

32.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas

Ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu izpildes uzraudzību un kontroli atbilstoši kompetencei nodrošina Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija un Zāļu valsts aģentūra.

33.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles institūciju inspektoram ir tiesības:

1) veikt kontroli un iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu atļaujā noteikto nosacījumu izpildes kontroli;

2) ņemt paraugus, lai nodrošinātu ģenētiski modificēto organismu noteikšanu pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī citos vides objektos;

3) ja rodas draudi cilvēka un dzīvnieka veselībai un videi, atbilstoši kompetencei noteikt ierobežojumus vai aizliegumus.

(2) Ja rodas draudi cilvēka un dzīvnieka veselībai un videi, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir:

1) Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoram – ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū, izņemot gadījumus, kas saistīti ar šā likuma 1.panta 6.punkta "f" apakšpunktā noteiktajām darbībām;

2) Valsts darba inspekcijas direktoram – ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai;

3) Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram – ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē un šā likuma 1.panta 6.punkta "f" apakšpunktā noteiktajām darbībām.

(3) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības:

1) anulēt reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, ja ir pārkāpti normatīvajos aktos noteiktie audzēšanas un līdzāspastāvēšanas nosacījumi;

2) aizliegt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija par negatīvo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību, vidi un bioloģisko daudzveidību.

34.pants. Rīcība ārkārtas gadījumos

(1) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un tā ģenerāldirektors apstiprina rīcības plānu ārkārtas gadījumos, atbild par rīcību ārkārtas gadījumos un ievēro civilo aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(2) Ārkārtas gadījumos Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors:

1) nodrošina un koordinē ārkārtas pasākumu plāna īstenošanu;

2) nodrošina informācijas apriti saskaņā ar normatīvajos aktos par pārtikas apriti un ģenētiski modificēto organismu apriti noteiktajām prasībām;

3) veic ārkārtas gadījuma analīzi, sagatavo priekšlikumus par izvairīšanos no līdzīgiem gadījumiem saskaņā ar normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu apriti noteiktajām prasībām.

VII nodaļa

Atbildība un tiesiskā aizsardzība

35.pants. Atbildība

Personas, kuras pārkāpušas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktus, saucamas pie administratīvās atbildības.

36.pants. Tiesiskā aizsardzība biotehnoloģijas jomā

Tiesību apjomu un izņēmumus biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem nosaka Patentu likums.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;

2) Eiropas Padomes 1998.gada 26.oktobra Direktīvas 98/81/EK, ar ko groza Direktīvu 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu;

3) Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa Direktīvas 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu.

Zemkopības ministrs

M.Roze

Likumprojekta „Ģenētiski modificēto organismu aprites likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Šobrīd ģenētiski modificēto organismu (turpmāk - ĢMO) apriti nosaka Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.333 „Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību” (turpmāk - Noteikumi Nr.333), kas izdoti saskaņā ar likuma „Par vides aizsardzību” 9.panta 14.punktu. Ar Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.37 „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.333 „Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību”” zaudēja spēku Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija noteikumi Nr.511 „Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes nolikums”. Līdz ar to pašreiz nav izveidota jauna sistēma, kas nodrošinātu zinātniski pamatotu atzinumu sagatavošanu ĢMO risku izvērtēšanas jomā un riska novērtēšanas procedūras atbilstību Eiropas Savienības prasībām un Kartahenas protokola nostādnēm. Nav noteikta atbildīgā institūcija un tās rīcība ārkārtas gadījumos, kas saistīti ar ĢMO apriti. Nav noteiktas kompetento institūciju atbildības jomas, veicot kontroli par ĢMO ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē un tirgū. Nav iestrādātas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta Direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (turpmāk - Direktīva 2001/18/EK) prasības, kas nodrošinātu Orhūsas konvencijas prasību izpildi saistībā ar sabiedrības informēšanu un līdzdalību lēmuma pieņemšanas procesā. 2006.gada 2.novembrī Saeima pieņēma Vides aizsardzības likumu, kas neparedz Ministru kabinetam deleģējumu izdot noteikumus, lai reglamentētu darbības ar ĢMO, kā arī neparedz izdot normatīvo aktu, kas nosaka prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai atbilstoši Direktīvas 2001/18/EK 26.(a) punktam. Ar 2004.gada 1.maiju Latvijā stājās spēkā vairāki Eiropas Savienības tieši piemērojamie normatīvie akti: 1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regula Nr.1829/2003 par ģenētiski modificēto pārtiku un dzīvnieku barību; 2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regula Nr.1830/2003, kas attiecas uz ĢMO izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ĢMO ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK; 3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija Regula Nr.1946/2003 par ĢMO pārrobežu kustību; 4. Eiropas Komisijas 2004.gada 14.janvāra Regula 65/2004, kas nosaka prasības ĢMO “unikālā identifikatora” sistēmas izveidei. Minētie normatīvie akti nosaka Eiropas Kopienas vienotas procedūras ģenētiski modificētas pārtikas un dzīvnieku barības riska novērtēšanā, pieteikumu sagatavošanai atļaujas saņemšanai un šo produktu izsekojamības un pārrobežas kustības nodrošināšanā, kā arī marķēšanas prasības. Līdz ar to ir svarīga nacionālās sistēmas izveide, lai nodrošinātu zinātniski pamatotu viedokļu sagatavošanu un līdzdarbību Eiropas pārtikas nekaitīguma iestādes aktivitātēs. Šobrīd zinātniski pamatotu atzinumu sagatavošana ir Pārtikas un veterinārā dienesta atbildība. Nav noteikti mehānismi, lai nodrošinātu to sagatavošanu, īpaši par citu dalībvalstu veikto riska novērtēšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra Regulas Nr.1829/2003 par ģenētiski modificēto pārtiku un dzīvnieku barību. Zinātniski pamatotu viedokļu sagatavošanā ir nepieciešama zinātnieku piesaiste. Šobrīd nav noteikti pasākumi un rīcība nacionālās bioloģiska drošuma sistēmas attīstībai. Bioloģiskā drošuma infrastruktūras stiprināšana ļautu efektīvi kontrolēt ĢMO izmantošanu un novērstu tās iespējamās nelabvēlīgās sekas.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ĢMO drošu izmantošanu un izplatīšanu, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku, dzīvnieku veselību un vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgspējīgās lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību. Tas nosaka riska novērtēšanas, ilgspējīgas attīstības, piesardzības, sabiedrības informēšanas un līdzdalības, kā arī uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas principus. Likumprojekts paredz Ministru kabinetam izdot noteikumus, lai reglamentētu darbības ar ĢMO, noteiktu izmaksas par dokumentu ekspertīzi atļauju izsniegšanai, noteiktu prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, riska novērtēšanas un monitoringa veikšanas kārtību un kārtību, kādā tiek izsniegtas atļaujas. Likumprojekts nosaka, ka Zemkopības ministrija izstrādā un koordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas īstenošanu. Likumprojekts nosaka kompetento institūciju atbildības jomas. Likumprojekts nosaka personas tiesības un pienākumus, uzsākot un veicot darbības ar ĢMO. Likumprojekts nosaka attiecīgās procedūras atsevišķiem gadījumiem, kad paziņo par darbībām, kas saistītas ar ĢMO ierobežoto izmantošanu, ievērojot to bīstamības pakāpi. Likumprojektā ir iekļautas prasības, lai nodrošinātu riska novērtēšanas procedūras atbilstību Eiropas Savienības prasībām un Kartahenas protokola nostādnēm. Izveidots mehānisms, kādā veidā atbildīgā institūcija nodrošina atzinuma sagatavošanu par ĢMO riska novērtēšanu. Likumprojekts paredz zinātniskās ekspertu komitejas izveidi. Ekspertu komitejas izveide nodrošinās atbilstošu zinātniski pamatotu atzinumu sagatavošanu par ĢMO ierobežoto izmantošanu, izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī ļaus rūpīgi apsvērt citās valstīs veiktās vides riska analīzes atbilstību Latvijas dabas apstākļiem, īpaši ja ĢMO produkti paredzēti audzēšanai. Likumprojekts nosaka koordinējošo institūciju, lai īstenotu valsts politiku ĢMO aprites jomā un risinātu jautājumus par biotehnoloģijas pielietošanu tautsaimniecības nozarēs. Pieņemot lēmumu par atsevišķu ĢMO izmantošanas darbību, ir jāņem vērā sociāli ekonomiskie un ētiskie aspekti. Līdz ar to likums paredz padomes izveidi, kas pildīs koordinējošo lomu šajā procesā. Ģenētiski modificēto organismu padome veicinās sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ĢMO apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā, kā arī sekmēs iesaistīto institūciju sadarbību valsts politikas īstenošanā un tās instrumentu pilnveidošanā par ĢMO apriti. Likumprojekts nosaka, ka Pārtikas un veterinārā dienesta galvenais valsts pārtikas un veterinārais inspektors ir atbildīgā persona par rīcību ārkārtas gadījumos. Likumprojektā ir iestrādātas vispārīgās prasības, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām 2001/18/EK, 1990/219/EEK. Personas, kuras pārkāpušas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktus, saucamas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Ar likumprojekta regulējošo jomu saistīto informācijas pieejamību un atklātību nodrošinās kompetentās institūcijas, sniedzot sabiedrībai informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti, saskaņā ar ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu noteiktajām prasībām.
3. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Latvijā ĢMO aprites mehānisms un tirgus tiek sakārtots atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un starptautiskajai praksei. Mūsdienu biotehnoloģija sniedz plašas iespējas cilvēku labklājības uzlabošanai. Tomēr šādas iespējas tiek nodrošinātas tikai tad, ja biotehnoloģija tiek attīstīta un izmantota, ievērojot atbilstošus drošības pasākumus attiecībā uz vidi un cilvēku veselību.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Viena no svarīgākajām šī likumprojekta normām, kas skars komercdarbību, ir pienākums personai, kura veic darbības ar ĢMO, nodrošināt risku novērtēšanu un veikt pasākumus, lai novērstu ĢMO negatīvo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieka veselību un vidi. Likumprojekta prasību īstenošana nesarežģīs administratīvās procedūras.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts veicinās sabiedrības informētību par ĢMO aprites un biotehnoloģijas jautājumiem, un tās tiesībām, kā arī sekmēs sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā minētajos jautājumos. Likumprojekts paredz sociāli-ekonomisko aspektu izvērtēšanu, pieņemot lēmumu par atļauju veikt darbības ar ĢMO.
4. Ietekme uz vidi	Tiks noteikti atbilstoši riska novērtēšanas un riska pārvaldes pasākumi (kontrole un monitorings), lai novērstu ĢMO negatīvo ietekmi uz vidi.
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		0	0	+ 614,5		+ 544,3		+ 449,48
3. Finansiālā ietekme		0	0	- 614,5		- 544,3		- 449,48
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins		-
6. Cita informācija		Likumprojekta 16.pantā minētās Ģenētiski modificēto organismu padomes darbība tiks nodrošināta Zemkopības ministrijas esošā budžeta ietvaros.
Vides ministrijai nepieciešamais finansējums
Rādītāji		Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi						Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		0	0		+ 86		+ 86		+ 68,8
3. Finansiālā ietekme		0	0		- 86		- 86		- 68,8
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: (fizisku vai juridisku personu pakalpojumu apmaksai, lai varētu sagatavot priekšlikumus ģenētiski modificēto organismu aprites riska novērtēšanai un vides aizsardzības pasākumiem darbībām ar ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē).		0	0		86		86		68,8
Pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu apmaksa:		0	0		1		1		0,8
Telpu uzturēšana un noma (300 LVL mēn. x 12 mēn.):		0	0		3,6		3,6		2,9
Citu pakalpojumu apmaksa:		0	0		8,1		8,1		65,1
6. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar
Valsts augu aizsardzības dienestam nepieciešamais finansējums
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		0	0		+ 373,4		+ 353,1		+ 286,5
3. Finansiālā ietekme		0	0		- 373,4		- 353,1		- 286,5
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:		0	0		373,4		353,1		286,5
Uzturēšanas izdevumi:		0	0		334,3		334,3		267,4
Atalgojums: (15 darbinieki: 2 vecākie inspektori ar mēneša algu Ls 770 katrā reģionālajā nodaļā un daļas vadītājs departamentā ar mēneša algu Ls 920. Atalgojumā ieskaitīta arī viena prēmija mēneša algas apmērā)		0	0		152,1		152,1		121,7
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas:		0	0		55,1		55,1		44,1
Komandējumi:		0	0		9,0		9,0		7,2
Sakaru pak., interneta pieslēgums:		0	0		7,5		7,5		6,0
Iestādes reprezentācijas izdevumi, sabiedriskās attiecības, kursu, semināru organizēšana:		0	0		5,6		5,6		4,5
Remonta darbi, transportlīdzekļu remonts:		0	0		1,5		1,5		1,2
IT pakalpojumi:		0	0		6,0		6,0		4,8
Telpu, transportlīdzekļu noma:		0	0		36,0		36,0		28,8
Maksa par paraugu analīzēm (laboratorijas nodrošinājums ISTA atbilstības testu veikšanai, atbilstības testu (Proficiency Test) veikšana:		0	0		30,0		30,0		24,0
Biroja preces:		0	0		2,5		2,5		2,0
Degvielas iegāde:		0	0		18,3		18,3		14.6
Ķīmikālijas, laboratorijas preces:		0	0		9,0		9,0		7,2
Kārtējā remonta, uzturēšanas materiāli:		0	0		1,7		1,7		1,4
Izdevumi kapitālieguldījumiem:		0	0		39,1		18,8		19,1
Nemateriālie ieguldījumi (datu bāzes jaunie modeļi integrēti ar VAAD IS):		0	0		10,0		10,0		8,0
Laboratorijas iekārtas:		0	0		20,0		6,0		7,6
Saimniecības pamatlīdzekļi, mēbeles:		0	0		1,9		0,6		0,7< /o:p>
Datortehnika:		0	0		7,2		2,2		2,8
Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālajam diagnostikas centram nepieciešamais finansējums

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos (Ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējums)	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	0	+ 31	+ 25	+ 21,2
3. Finansiālā ietekme	0	0	- 31	- 25	- 21,2
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:	0	0	31	25	21,2
Izdevumi komandējumiem:	0	0	5	3	2,8
Starplaboratoriju salīdzinošā testēšana, kvalitātes nodrošināšana, periodika:	0	0	5	4	3,4
Standarti, references materiāli:	0	0	7	6	5,0
Inventārs:	0	0	1	1	0,8
Izdevumi reaģentiem, ķimikālijām:	0	0	13	11	9,2
6. Cita informācija.	Likumprojekts šo jomu neskar
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centram nepieciešamais finansējums
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos (Ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējums)	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	0	0	+ 124,1	+ 80,2	+ 72,9
3. Finansiālā ietekme	0	0	- 124,1	- 80,2	- 72,9
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	0	0	124,1	80,2		72,9
Atalgojums:	0	0	32,5	39,6		30,3
Algas (1 darbinieks):	0	0	8,4	9,6		7,4
Piemaksas pie algām:	0	0	0,2	0,3		0,2
Pabalsti un kompensācijas:	0	0	1,4	1,6		1,2
Atalgojums ārštata darbiniekiem: (2008.gadā ir plānots izskatīt 16 ĢMO lietas. Lietu skaits pakāpeniski pieaugs līdz 30 lietām 2011.gadā. Ārštata darbinieku izmaksas ir pamatotas ar to, ka nepieciešams piesaistīt resursus ĢMO lietu ekspertīžu veikšanai. Šiem resursiem ir izvirzāmas augstas kvalitātes prasības – ekspertam ir jābūt ar kvalificētu zinātnisko grādu ĢMO jautājumos. Šādām prasībām atbilst eksperti ar doktora zinātnisko grādu. Līdz ar to ir pamatots, ka šādu ekspertu kvalifikācijai atbilst profesora darba algas likme, kas ir noteikta 1500 Ls/mēnesī apmērā. Plānots, ka vienas ĢMO lietas ekspertīzei būs nepieciešams nedaudz mazāk kā viens cilvēkmēnesis eksperta darba.	0	0	22,5	28,1		21,4
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas:	0	0	7,8	9,5		7,3
Komandējumi un dienesta braucieni:	0	0	15,6	18,9		14,5
Pārējie kārtējie izdevumi: Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izmaksas – ĢMO datu bāzes izveide. Lielākie ieguldījumi ir paredzēti 2008.gadā un 2009.gadā, 64 000 un 10 000 Ls apmērā. 2010.gadā plānots papildināt datu bāzi atbilstoši prasībām, kas mainās ekspluatācijas gaitā. Tam ir paredzēta summa 16 000 Ls. Nelielu daļu no summas – 2000 Ls gadā sastāda pasta, sakaru, telpu nomas u.c. pakalpojumu apmaksa.	0	0	66,2	12,0		20,4
Kapitālie izdevumi:	0	0	2,0	0,2		0,5
6. Cita informācija.	Atbildīgās institūcijas likuma īstenošanu 2008.gadā nodrošinās tām piešķirto budžetu līdzekļu ietvaros, bet jautājumu par papildu finansējumu 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīs vienlaikus ar citu institūciju prioritāšu pieteikumiem budžeta projekta sagatavošanas procesā.

< tr style='mso-row-margin-right:298.4pt'>

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Likumprojekts paredz Ministru kabinetam i zdot noteikumus, kas: 1) nosaka ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību; 2) nosaka ģenētiski modificēto organismu izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību; 3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju; 4) nosaka prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības, kontroles un atļaujas izsniegšanas kārtību; 5) nosaka izdevumu segšanas kārtību par ģenētiski modificēto organismu aprites atzinumu sagatavošanu; 6) apstiprina ģenētiski modificēto organismu padomes nolikumu. Minētie normatīvie akti tiks izdoti līdz 2008.gada 1.decembrim
2. Cita informācija			-
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un jo īpaši tā 95.pants
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Nav saistību
3. Saistības, kas izriet no Latvijas saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			1) 1992.gada 5.jūnija Konvencija par bioloģisko daudzveidību (apstiprināta Saeimā 31.08.1995., spēkā no 13.03.1996.). Regulē jautājumus, kas attiecas uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dzīvās dabas ilgspējīgu izmantošanu un godīgu un līdztiesīgu ģenētisko resursu patērēšanā iegūto labumu sadali, ietverot gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju izmantošanu, ņemot vērā visas tiesības uz šiem resursiem un tehnoloģijām, gan pienācīgu finansēšanu. 2) 1998.gada 25.jūnija Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas Konvencija; apstiprināta Saeimā 18.04.2002., spēkā no 12.09.2002.) Šīs konvencijas noteikumi garantē tiesības piekļūt informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OJ, L 106, 17/04/2001 P. 0001 – 0039). Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa Direktīva 90/219/EEK par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu (OJ, L 117, 08/05/1990 P. 0001 – 0039). Eiropas Padomes 1998.gada 26.oktobra Direktīva 98/81/EK, ar ko tiek izdarīti grozījumi Direktīvā 90/219/EEK par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (OJ, L330, 05/12/1998 P. 0013 – 0031).
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe	Komentāri
1.panta 1.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 2.panta 1), 2) punkts, Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 2.panta a) un b) apakšpunkts				atbilst	-
1.panta 2.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 2.panta 2.punkta a) apakšpunkts un 1.A pielikuma 1.daļa; Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 2.panta b) apakšpunkta (i) daļa, 1.pielikuma A daļa.				atbilst	-
1.panta 4.punkts	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 2.panta c) apakšpunkts				atbilst	-
1.panta 5.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 2.panta 3.punkts				atbilst	-
1.panta 6.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 2.panta 4)punkts				atbilst	-
1.panta 9.punkts	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 2.panta d) apakšpunkts				atbilst	-
4.panta otrās daļas 2.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 5.panta 1.punkts, 12.pants				atbilst	-
4.panta otrās daļas 3.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 3.panta 1.punkts un 1B pielikums; Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 3.pants un 2.pielikuma A daļa.				atbilst	-
4.panta otrās daļas 4.punkts	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EC) 3.panta 2.iedaļa, 2.pielikuma B daļa				atbilst	-
4.panta 5.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 3.panta 2.punkts; Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 4.pants				atbilst	-
8.panta 1. un 2.punkts 15.panta pirmā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK 11.panta 1. un 2.punkts; Direktīvas 2001/18/EK 4.panta 4.punkts				daļēji atbilst	detalizētas prasības tiks iestrādātas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktos
18.panta pirmā daļa un otrā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 5.panta 2. un 3.punkts				atbilst
18.panta trešā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 6.panta 1.punkts				atbilst	-
19.panta pirmā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 5.panta 2.punkts, 7.pants, 9.panta 1.punkts un 10.panta 1.punkts				atbilst	-
19.panta otrā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 10.panta 2.punkts				atbilst	-
19.panta trešā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 6.pants un 12.pants				atbilst	-
20.panta otrā daļa	Direktīvas 2001/18/EK 6.panta 8.punkts un 19.panta 2.punkts				atbilst	-
23.pants	Direktīvas 2001/18/EK 4.panta 1. un 2.punkts				atbilst	-
24.panta 2.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 10. un 20.pants 1.punkts				atbilst	-
24.panta 3.punkts	Direktīvas 2001/18/EK 8.panta 1.punkts un 20.panta 2.punkts				daļēji atbilst	detalizētas prasības tiks iestrādātas Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, kā arī monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtība”.
27.pants	Direktīvas 2001/18/EK 8.panta 2.punkts, 9.panta 2.punkta pirmā daļa, 20.panta 4.punkts, 24.pants; Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 13.pants, 14.panta b) apakšpunkts				daļēji atbilst	detalizētas prasības tiks iestrādātas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktos
28.pants	Direktīvas 2001/18/EK 9.panta 1.punkts				atbilst	-
30.panta otrā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 8.pant 2.punkts, 20.panta 2.punkts; Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 12.panta pirmā iedaļa, 15.panta 1.punkts;				atbilst	-
33.pants	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 5. un 17.pants; Direktīvas 2001/18/EK 4.panta 5.punkts				atbilst	-
34.panta pirmā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 15. un 16.pants				atbilst	-
34.panta otrā daļa	Direktīvas 1990/219/EEK (1998/81/EK) 16.pants un 18.pants Direktīvas 2001/18/EK 7.panta 7.punkts, 11.pants, 15.panta 1. un 3.punkts, 31.pants				daļēji atbilst	detalizētas prasības tiks iestrādātas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktos
35.pants	Direktīvas 2001/18/EK 33.pants				atbilst	-
5. Cita informācija					Direktīvas 2001/18/EK, 1998/81/EK, 1990/219/EEK panti, kas nav minēti atbilstības izvērtējuma 2.tabulā, tiks ieviesti ar šī likumprojekta 5.panta pirmajā daļā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.		-	-
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Ģenētiķu un selekcionāru biedrība, kuru pārstāvji piedalījās likumprojekta izstrādes darba grupā.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Ģenētiķu un selekcionāru biedrība atbalsta projekta tālāku virzību. Iesniegtie priekšlikumi ir izvērtēti darba grupā un iestrādāti likumprojektā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Likumprojekts tiks publicēts Zemkopības ministrijas mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija				Likumprojekts sagatavots, ņemot vērā Zemkopības ministrijas likumprojekta izstrādes darba grupas (Zemkopības ministrijas 2006.gada 16.janvāra Vadības apspriedes protokola Nr.7.2-7/6-VAP 2.punkts) locekļu, kas ir zinātnisko institūciju pārstāvji (U.Viesturs, LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta direktors; E.Grēns, LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors; Ina Alsiņa, LLU Zinātņu daļas vadītāja; G.Tirzītis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pārstāvis; Ī.Rašals, Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents), viedokļus un priekšlikumus.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.				Netiks radītas jaunas valsts institūcijas. Tiks paplašinātas Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts vides dienesta funkcijas. Savas kompetences ietvaros ĢMO, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas uzraudzību un kontroli veiks Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts vides dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Zāļu valsts aģentūra, Valsts darba inspekcija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kartībā. Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora lēmumus var atcelt Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumus var atcelt Valsts augu aizsardzības dienesta direktors.
4. Cita informācija				Likumprojekts šo jomu neskar.

Zemkopības ministrs M.Roze

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktora vietniece	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
D.Lucaua	V.Lukaševiča	I.Smilga	I.Aleksejeva

13.07.2007. 14:59

3211

I.Aleksejeva

67027069, Inese.Aleksejeva@zm.gov.lv