Likums

Likumprojekts

Ēku energoefektivitātes likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apkures katls – iekārta, kura, sadedzinot kurināmo, saražo enerģiju un nodod to siltumnesējam, kas nodrošina ēku ar siltumenerģiju;

2) energoauditors – fiziskā persona, kura ir kompetenta veikt energoauditu;

3) energoaudits – ēkas apsekošanas un datu analīzes procedūra, lai noteiktu enerģijas plūsmu ēkā un izvērtētu enerģijas taupīšanas iespējas;

4) ēka – šā likuma izpratnē – būve vai būves daļa (būves daļa projektēta tā, lai to varētu lietot neatkarīgi no pārējās ēkas) ar ārējām norobežojošām konstrukcijām, kurā enerģiju izmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;

5) ēkas energoefektivitāte – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo enerģijas patēriņu, kas nepieciešams konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens sagatavošanai;

6) ēkas energosertifikāts – dokuments, kurā norādīta ēkas energoefektivitāte;

7) ēkas energosertifikācija – process, kurā nosaka ēkas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu.

2.pants. (1) Likuma mērķi ir:

1) informēt ēku pircējus, īpašniekus, īrniekus vai nomniekus, kā arī sabiedrību par esošo ēku un no jauna būvējamo ēku (turpmāk – jaunbūve) energoefektivitāti;

2) izveidot ēku energoefektivitātes novērtēšanas sistēmu, kas veicinātu racionālu energoresursu izmantošanu un uzlabotu ēku energoefektivitāti.

(2) Likums nosaka valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci ēku energoefektivitātes jomā, kā arī ēku energosertifikācijas tiesisko un organizatorisko pamatu.

3.pants. Šā likuma prasības attiecas uz esošajām ēkām un jaunbūvēm, izņemot:

1) ēkas, kuras ir kultūras pieminekļi, ja likumā noteikto prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturisko vērtību;

2) ēkas, ko izmanto par lūgšanu vai reliģisku darbību vietu;

3) īslaicīgas lietošanas būves, ko plānots izmantot ne ilgāk kā divus gadus, kā arī ražošanas objektus, darbnīcas, lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas un ēkas, kurās nav paredzēta vai nav ierīkota apkures sistēma;

4) dzīvojamās ēkas, ko paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem gadā;

5) ēkas, kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 m²;

6) ēkas, kuru ekspluatācija nav pieļaujama bez rekonstrukcijas.

II nodaļa

Valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetence ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomā

4.pants. (1) Ēku energoefektivitātes uzlabošanas jomas vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija.

(2) Ekonomikas ministrija īsteno ēku energoefektivitātes politiku un nodrošina sabiedrības informēšanu par ēku energoefektivitātes prasībām un enerģijas taupības pasākumiem.

5.pants. (1) Valsts un pašvaldība var sniegt palīdzību energoauditu veikšanā, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai, kas veikta saskaņā ar energoaudita atzinumu, ievērojot efektīvāko ieguldījumu atmaksāšanās principu, ilgtspējības, maksimāla enerģijas ietaupījuma un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanas principus.

(2) Pašvaldības šā panta pirmajā daļā minētās tiesības īsteno saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(3) Kārtību, kādā valsts sniedz palīdzību energoaudita veikšanā, kā arī ēku renovācijā un rekonstrukcijā, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Energoefektivitātes prasības ēkām

6.pants. Ēkas energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā:

1) ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;

2) apkures sistēmu;

3) karstā ūdens apgādi;

4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;

5) ventilāciju;

6) iebūvētās apgaismes sistēmas;

7) ēkas novietojumu;

8) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.

7.pants. Jaunbūvēm, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m², uzsākot projektēšanu, ņem vērā tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus, kā arī pašvaldības saistošos noteikumus, lai izvērtētu iespēju ēkā kā alternatīvu risinājumu lietot sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus resursus, – decentralizētas energoapgādes sistēmas, koģenerācijas sistēmas, lokālās apkures un dzesēšanas sistēmas vai siltumsūkņus.

8.pants. Rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 m² un kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25 % no attiecīgās ēkas kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi skar 25 % no ēkas būvapjoma, kā arī jaunbūvēm energoefektivitātes minimālās prasības nosaka Ministru kabinets.

IV nodaļa

Ēku energosertifikācijas vispārīgās prasības

9.pants. (1) Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ēkas klasificē šādi:

1) dažādu tipu viena dzīvokļa ēkas;

2) daudzdzīvokļu ēkas;

3) biroju ēkas;

4) izglītības iestāžu ēkas;

5) ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēkas;

6) viesnīcu un restorānu ēkas;

7) sporta iestāžu ēkas;

8) ēkas, kur tiek sniegti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumi;

9) citu tipu ēkas, kurās tiek patērēta enerģija.

(2) Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.

10.pants. (1) Esošām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors.

(2) Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors vai projektētājs.

(3) Energosertifikātu izsniedz saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicama ēkas energosertifikācija, kā arī ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, energosertifikāta saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību.

(4) Ēkas energosertifikātu reģistrē mēneša laikā pēc izsniegšanas.

11.pants. Ja akceptētā jaunbūves vai rekonstruējamas ēkas būvprojektā ir izdarītas izmaiņas, kas skar ēkas enerģijas patēriņu, attiecīgas izmaiņas veicamas arī ēkas energosertifikātā.

12.pants. Ēkas energosertifikāts nepieciešams šādos gadījumos:

1) nododot ēku ekspluatācijā;

2) pārdodot ēku;

3) izīrējot vai iznomājot ēku.

13.pants. Ēkas energosertifikāta derī guma termiņš ir 10 gadi pēc tā izsniegšanas.

14.pants. Ja ēkas kopējā platība ir lielāka par 1000 m², tajā atrodas valsts vai pašvaldības institūcija vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un to apmeklē daudz cilvēku, ēkas energosertifikātu novieto ēkas apmeklētājiem redzamā vietā.

15.pants. Kārtību, kādā Ekonomikas ministrija pārrauga energosertifikāciju, apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēkas energosertifikātiem, nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa

Apkures katlu, centralizētas siltumapgādes sistēmu, gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

16.pants. Energoauditors papildus ēkas energosertifikācijai novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.

17.pants. Ja ēkas apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par 15 gadiem, energoauditors novērtē apkures katlu kopā ar apkures sistēmu, sniedz atzinumu par apkures katla efektivitāti un ieteikumus par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem ēkā, lai samazinātu enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu.

18.pants. Energoefektivitātes prasības licencēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Pārbaudes kārtību gaisa kondicionēšanas iekārtām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kW, un apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa

Energoauditors

20.pants. (1) Tiesības veikt energoauditu ir fiziskajai personai, kura atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un ir saņēmusi attiecīgu sertifikātu, kas apliecina personas kompetenci ēku energoefektivitātes jomā.

(2) Prasības energoauditoriem, to sertifikācijas un uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

21.pants. Energoauditora galvenie pienākumi, veicot energoauditu, ir šādi:

1) apkopot un analizēt datus par ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmu, ventilāciju, iebūvēto apgaismes sistēmu, ēkas novietojumu, ārējiem klimatiskajiem apstākļiem un iekšējo mikroklimatu;

2) apsekot ēku;

3) izvērtēt piegādātās enerģijas daudzumu un ēkas energoefektivitāti, lai noteiktu atbilstību prasībām, kas minētas normatīvajos aktos energoefektivitātes jomā;

4) sagatavot atzinumu par apkures katla nomaiņu vai citām iespējamām izmaiņām apkures sistēmā un alternatīviem risinājumiem, ja apkures katla nominālā jauda ir lielāka par 20 kW vai apkures sistēma ir vecāka par
15 gadiem;

5) sagatavot atzinumu par ēkā konstatētajām tehniskajām problēmām un sniegt priekšlikumus par enerģijas taupīšanu;

6) izsniegt un reģistrēt ēkas energosertifikātu saskaņā ar šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajiem normatīvajiem aktiem.

22.pants. Energoauditors, vērtējot ēku, apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu energoefektivitāti, ir neatkarīgs un ievēro profesionālās ētikas principus.

Pārejas noteikumi

1. Ēku energosertifikācija esošām dzīvojamām ēkām valsts atbalsta programmu ietvaros veicama, sākot ar 2008.gada 1.janvāri.

2. Šā likuma 12.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

3. Līdz 2008.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod attiecīgus noteikumus, lai izpildītu šā likuma 5.panta trešajā daļā, 8.pantā, 9.panta otrajā daļā, 10.panta trešajā daļā, 15., 18., 19.pantā un 20.panta otrajā daļā noteiktās prasības.

4. Ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008.gada 31.decembrim, šā likuma 12.panta 2. un 3.punkta prasības var nepiemērot, ja tam piekrīt līgumslēdzējas puses.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra Direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.

Ekonomikas ministrs

J.Strods

Likumprojekta

“Ēku energoefektivitātes likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijai līdz 2006.gada 4.janvārim bija jāpārņem Eiropas Padomes un Parlamenta 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/91/EC par ēku energoefektivitāti. Tās mērķis ir noteikt ēkas energoefektivitāti, samazināt enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda izmešu daudzumu, lai pildītu Kioto protokolu. Viens no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem ir iedzīvotāju nodrošināšana ar informāciju par ēkas energoefektivitāti un ieteikumiem, kā var ietaupīt energoresursus. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti neparedz regulējumu ēku energoefektivitātei.

Enerģētisko resursu izmantošanas efektivitāte ir galvenais valsts enerģētiskās politikas virziens, tādēļ 2002.gada 2.aprīlī Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptējis “Valsts energoefektivitātes stratēģiju”. Stratēģijas īstenošanas rezultātā veikta virkne pasākumu, tomēr pamatā tie bijuši vērsti uz energoefektivitātes normām jaunu ēku projektēšanā un būvniecībā. 2006.gada 27.jūnijā Ministru kabinets ir apstiprinājis „Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007-2016”.

2003.gadā veiktais pētījums sadarbībā ar Dānijas ilgtermiņa konsultantu energoefektivitātes jomā liecina, ka lielais enerģijas patēriņš mājsaimniecību sektorā Latvijā rada:

1) negatīvu iedarbību uz apkārtējo vidi;

2) augstas apkures izmaksas, kas kavē iedzīvotāju dzīves līmeņa attīstību un uzņēmējdarbības sektora konkurētspēju;

3) neefektīvu energoresursu izlietojumu;

4) ēku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos un ēku mūža ilguma saīsināšanos.

Līdz šim nav noteikta ēku energosertifikācija, kas veicinātu pēc iespējas optimālāku energoresursu izmantošanu un oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojektā ir pārņemtas Direktīvas 2002/91/EC prasības, kuras pielāgotas Latvijas normatīvajiem aktiem un papildinātas ar nacionālo regulējumu.

Likumprojekts paredz veicināt taupīgu enerģijas lietošanu ēkās, samazināt oglekļa dioksīda emisiju, kā arī nodrošināt iedzīvotājus ar informāciju par ēku energoefektivitāti.

Likumprojekts paredz noteikt ēku energoefektivitāti, kuru aprēķina ņemot vērā ēkas norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, ēkas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu. Veicot ēkas energoefektivitātes aprēķinu, ēkas klasificē kā dažāda tipa vienģimeņu mājas, daudzdzīvokļu ēkas, biroju ēkas, skolas, bērnudārzus, veselības aprūpes ēkas, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas ēkas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas.

Esošām ēkām energosertifikātu izsniedz energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām – projektētājs vai energoauditors.

Jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām energosertifikāts nepieciešams nododot ēku ekspluatācijā, pārdodot vai izīrējot. Esošām ēkām, t.sk. tām, kas tiks nodotas ekspluatācijā līdz 2008. gada 31. decembrim, šīs prasības varēs nepiemērot, ja tam piekritīs līgumslēdzējas puses. Energosertifikācija ir veicama esošām dzīvojamām mājām, ja tiek pretendēts uz valsts atbalsta programmu izmantošanu.

Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi kopš tā izsniegšanas dienas.

Likumprojektā paredzēto ēku energosertifikāciju paredzēts ieviest no 2009. gada 1. janvāra.

3. Cita informācija

Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas 2006.gada 12.oktobra formālo paziņojumu Nr.SG-Greffe(2006)D/206138 par pārkāpumu lietā Nr.2006/2379, kurā norādīts, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvai 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.

Latvijas Republikas Nostājas projekts par Eiropas Komisijas formālo paziņojumu par pārkāpumu lietā Nr. 2006/2379 apstiprināts Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra sēdē.

Saskaņā ar nostājas 2.3. punktu, Latvijas Republika apņemas izpildīt Eiropas Padomes un Parlamenta 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti 15.panta prasības 2007. gadā un nekavējoties par to informēt Eiropas Komisiju.

II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makro-

ekonomisko vidi

Normatīvā akta ieviešanas rezultātā samazināsies valsts atkarību no importējamiem energoresursiem, samazināsies siltuma avotu jauda un to atjaunošanas izmaksas, samazināsies apkures izmaksas, kas nodrošinās valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu ekonomiju.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ēku energosertifikācijai būs nepieciešami 200 līdz 300 kvalificētu speciālistu – energoauditoru.

Plaši realizējot ēku siltumefektivitātes uzlabošanas pasākumus, pieaugs pieprasījums pēc visu kvalifikāciju būvstrādniekiem un inženiertehniskiem speciālistiem, kā arī atsevišķu būvizstrādājumu kategorijās

3. Sociālo seku izvērtējums

Ieviešot likumprojektu, ēku īpašnieki tiki nodrošināti ar informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteikumiem energoresursu taupības pasākumiem. Potenciālais īpašnieks tiks nodrošināts ar informāciju par ēkas energoefektivitāti un paredzamo enerģijas patēriņu ēkas ekspluatācijas laikā.

Likumprojekta ieviešana stimulēs mājsaimniecības aktīvāk veikt mājokļu siltināšanu, kā rezultātā varēs ietaupīt ap 25% energoresursu un samazināsies izdevumi par siltumenerģiju.

4. Ietekme uz vidi

Samazināsies CO₂ izmešu daudzums atmosfērā, jo samazināsies kurināmā patēriņš.

5. Cita informācija

Izmaksas ēku energosertificēšanai atkarīgas no pielietotās aprēķina metodikas, kā arī no valsts atbalsta un tirgus situācijas. Dažādās ES valstīs par atsevišķi stāvošas dzīvojamās ēkas energosertifikācija jāmaksā no 50 līdz 500 eiro.

Valsts aģentūras “Mājokļa aģentūra” pasūtījumos pēc valsts Vides ministrijas sadarbībā ar Pasaules bankas Tehnisko vienību 2002. gadā izstrādātās metodikas vidējās energoaudita izmaksas 2006. gadā daudzdzīvokļu mājai sastādīja no 300 līdz 400 Ls. Ēkai, kuras platība ir ap 2000 m², energoaudits izmaksā 350 Ls, kas rēķinot uz vienu kvadrātmetru ir 17,5 santīmi.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
						tūkst. Ls
Rādītāji				Kārtējais gads		Trīs nākamie gadi					*)
				2007		2008	2009		2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos				0		0	0		0		0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos				0		0	60		60		40
3. Finansiālā ietekme				0		0	60		60		40
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai				0		0	0		0		0
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins: Pakalpojumu apmaksa				0		0	60		60		40
Energoauditoru reģistra izveide un uzturēšana				0		0	20		20		13,3
Ēku energosertifikātu reģistra izveide un uzturēšana				0		0	40		40		16,7
	6. Cita informācija	Ēku siltumpatēriņa samazināšana saistīta ar atsevišķu ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības paaugstināšanu, siltā ūdens un apkures sistēmas cauruļu sistēmu papildus izolāciju, siltumapgādes iekārtu nomaiņu un sistēmas automatizēšanu. Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007. – 2016. gadam noteikts: „149. Laika posmā līdz 2016. gadam jāsamazina vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās no 220-250 kWh/m²/gadā uz 195 kWh/m²/gadā, līdz 2020.gadam jāsasniedz vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš 150 kWh/m²/gadā. Visa energoefektivitātes potenciāla apgūšanai dzīvojamajā sektorā nepieciešamās investīcijas ir novērtētas 1100 miljonu Ls apmērā, bet laika posmā līdz 2016.gadam – 439 miljonu Ls apmērā. Veicot visus iespējam os pasākumus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanā, enerģijas ietaupījums sasniedz ap 60% no siltuma enerģijas patēriņa līdz šo pasākumu veikšanai. Ar minimāliem pasākumiem iespējams panākt 20-30 % ietaupījumu. Publisko ēku konstrukciju siltināšanas elementiem atbilstošais siltumenerģijas iespējamais ietaupījums novērtēts Ministru kabineta ar 2002. gada 30. augusta rīkojumu nr.478 apstiprinātajā Būvniecības nacionālā programmā 2002.-2012. gadam sadaļā 4.5.3. “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumnoturības paaugstināšana”.
		N.p.k	Ēku konstrukcijas elementi		Siltumenerģijas ietaupījums GWh/gadā			Ietaupījuma īpatsvars ēkā %		Ietaupījums milj.Ls/g.*
		1.	Ārsienas		833			41		20
		2.	Logi		212			19		6
		3.	Jumti		404			20		10
		4.	Bēniņi		135			7		3
		5.	Pagrabi		266			13		7
		6.	Grīdas virs pagrabiem		198			10		5
		Kopā ēkā:			2048			(100)		51
		*ietaupījums pārrēķināts ņemot vērā vidējā siltumenerģijas cenu 2006. gadā 25 Ls/MWh.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai ieviestu likumprojektu, līdz 2008. gada 1. janvārim jāizstrādā un Ministru kabinetam jāpieņem noteikumi, kas nosaka:

1) rekonstruējamām esošām ēkām ar kopējo platību virs 1000 m² un jaunbūvēm ēkas energoefektivitātes minimālās prasības;

2) ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, ēkas energosertifikāta formu, saturu, izsniegšanas kārtību;

3) informācijas apkopošanas, aktualizācijas un izmantošanas kārtību;

4) ēkas energosertifikācijas veikšanas kārtību;

5) energoauditora sertifikācijas kārtību;

6) energoefektivitātes prasības licencēta komersanta valdījumā esošajām centralizētajām siltumapgādes sistēmām;

7) gaisa kondicionēšanas iekārtu ar nominālo jauda virs 12kW un apkures katlu ar nominālo jaudu virs 20 kW pārbaudes kārtību.

Valsts atbalsta programmu īstenošanai energoauditu veikšanai, kā arī ēku renovācijai vai rekonstrukcijai līdz 2008. gada 1. janvārim jāizstrādā un jāpieņem attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

2. Cita informācija

2007. gada 25.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.305 apstiprināta Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programma 2007. – 2010. gadam.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvā akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijai līdz 2006.gada 4.janvārim bija jāievieš Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Enerģētikas Hartas protokols par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem, kas ir ratificēts Latvijā 1998. gada 16. oktobrī un stājies spēkā no 1999. gada 4. februāra publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1998.gada 308.nr.

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām Kioto protokols, kas parakstīts 1997.gada 11.decembrī, ratificēts Latvijā 2002.gada 30. maijā un stājās spēkā 2005. gada 16. februārī.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām Kioto protokols, kas parakstīts 1997.gada 11.decembrī, ratificēts Latvijā 2002.gada 30. maijā un stājās spēkā 2005. gada 16. februārī.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti, publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 1, 4.01.2003.;

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
	2002/91/EK
1.pants	2.pants	atbilst
2.pants	1.pants	atbilst
3.pants	4.panta 3.daļa	atbilst
4.pants	12.pants	atbilst
5.pants	Preambulas 16. un 17. punkts	atbilst
6.pants	Pielikuma 1.daļa	atbilst
7. un 8.pants	4.panta 1. daļa, 5., 6. pants	atbilst
9.pants 1. daļa	Pielikuma 3.daļa	atbilst
9.pants 2. daļa	3. pants	atbilst
10.pants	10. pants un preambulas 10. punkts	atbilst
11.pants	-	-	Direktīva šo jautājumu neregulē
12.pants	7.panta 1.daļa	atbilst
13.pants	7.panta 1.daļa	atbilst
14.pants	7.panta 3.daļa un preambulas 16. punkts	atbilst
15.pants	-	-	Direktīva šo jautājumu neregulē
16. un 17.pants	8. un 9. pants	atbilst
18.pants	preambulas 17. punkts	atbilst
19.pants	-	-	Direktīva šo jautājumu neregulē
20., 21. un 22. pants	10.pants un preambulas 10. punkts	atbilst
Pārejas noteikumi	15.pants	daļēji atbilst

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Latvijas Būvinženieru savienība Latvijas Pašvaldību savienība SIA „Ekodoma” Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens tehnoloģijas inženieru savienība
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Minētās organizācijas piedalījās likumprojekta izstrādes darba grupā un to priekšlikumi iestrādāti likumprojektā ciktāl tie nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvu 2002/91/EC.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrība tika informēta ar publikācijām presē, semināros un konferencēs.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Latvijas – Dānijas starptautiskajos projektos 2003.-2004.gadā saņemtas konsultācijas no Dānijas ilgtermiņa konsultanta un Dānijas Enerģētikas aģentūras. Saskaņā ar 2005. gada 25. maijā parakstīto vienošanās līgumu starp Eiropas Komisiju un 25 ES valstu deleģētām institūcijām, Intelligent Energy – Europe programmas ietvaros, Ekonomikas ministrijas piedalās Ēku energoefektivitātes direktīvas ieviešanas atbalsta aktivitātēs.
5. Cita informācija		Nav.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Ir nepieciešams paplašināt Ekonomikas ministrijas Mājokļu aģentūras funkcijas, lai nodrošinātu informatīvo un konsultatīvo atbalstu ēku energoefektivitātes jomā ne tikai dzīvojamo ēku, bet arī visā ēku sektorā. Jānodrošina ēku energosertifikātu un energoauditoru reģistru uzturēšana.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta publikācijās un Ekonomikas ministrijas rīkotajos semināros. Informācija par normatīvo aktu tiks ievietota Ekonomikas ministrijas mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt vispārējā civiltiesiskā kārtībā.
4. Cita informācija	2007. gada 25.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.305 apstiprināta Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programma 2007. – 2010. gadam, kurā paredzēts valsts atbalsts ēku energoaudita veikšanai, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijai vai rekonstrukcijai saskaņā ar Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas

Ekonomikas ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

Ekonomikas ministra vietā – īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās

Valsts sekretāra vietā – valsts sekretāra vietnieks

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

N.Broks

A.Liepiņš

Dž.Innusa

I.Vanaga

Dz.Grasmanis

06.06.2007, 16:00
1917
Dz.Grasmanis
7013040, Dzintars.Grasmanis@em.gov.lv

N.p.k