Likumprojekts

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā

Izdarīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.; 2006, 9.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) integrētā ražošana – lauksaimniecības produktu ražošana ar vidi saudzējošām metodēm, samazinot un optimizējot augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu."

2.  5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstību, kā arī paaugstinātu lauku teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeni un radītu Latvijas un pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības produktu ražotājiem līdzvērtīgus konkurences priekšnoteikumus.";

svītrot otro daļu;

papildināt ceturto un septīto daļu aiz vārda "lauku" ar vārdiem "un zivsaimniecības";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanā iesaistītā institūcija lēmumu par atbalsta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc atbalsta iesnieguma saņemšanas. Ja atbalsta iesnieguma izvērtēšanai nepieciešama papildu faktu konstatācija, lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt līdz 12 mēnešiem, par to paziņojot iesniedzējam.";

papildināt pantu ar desmito, vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā, izstrādājot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam, tiek paredzētas valsts saistības par garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām, kā arī lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtību un atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām izsniegto garantiju uzraudzības kārtību.

(11) Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā valsts atbild par garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām.

(12) Lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu atceļ Padomes 1999.gada 22.marta Regulas Nr.659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93.panta piemērošanai, 15.pantā noteiktajā termiņā, ja Eiropas Komisija pieņem Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta 2.daļā noteikto lēmumu. Lēmuma apstrīdēšana par valsts atbalsta atgūšanu neaptur tā darbību."

3. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. Nodrošinājuma piemērošana

(1) Komisijas 1985.gada 22.jūlija Regulā (EK) Nr.2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, noteiktos nodrošinājumus piemēro, lai garantētu saistību izpildi, īstenojot lauksaimniecības kopējā tirgus organizācijas pārvaldes pasākumus.

(2) Nodrošinājuma piemērošanas kārtību lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem nosaka Ministru kabinets."

4. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Bioloģiskā lauksaimniecība un integrētā ražošana

(1) Ministru kabinets nosaka:

1) bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību;

2) Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos neregulēto bioloģiski audzēto dzīvnieku, augu un no tiem iegūto produktu aprites kārtību;

3) lauksaimniecības produktu integrētās ražošanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību;

4) sertificēšanas kārtību saimniecībām, kuras ražo (iegūst) produktu, ievērojot integrētās ražošanas tehnoloģijas.

(2) Lauksaimniecības produktu integrētās ražošanas prasību kontroli un saimniecību sertificēšanu veic institūcija, kuru atbilstoši standartā LVS EN 45011:2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām" noteiktajām prasībām akreditējusi valsts aģentūra "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" un par kuras akreditāciju Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"13. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 12.jūnija noteikumi Nr.379 "Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

14. Ministru kabinets:

1) līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 11.panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētos noteikumus;

2) līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 11.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētos noteikumus.

15. Lauksaimniecības produktu integrētās ražošanas prasību kontroli un saimniecību sertificēšanu šā likuma 11.panta otrajā daļā paredzētā institūcija uzsāk ar 2008.gada 1.janvāri."

Zemkopības ministrs

M.Roze

Likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 10.nr.) mērķis ir radīt tiesisku pamatu lauksaimniecības attīstībai un noteikt ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešami grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā. 2006.gada 14.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr.701 „Par atbildīgo institūciju noteikšanu Eiropas zivsaimniecības fonda vadības nodrošināšanai” nosaka, ka jaunajā programmēšanas periodā 2007. - 2013.gadam Zemkopības ministrijai jānodrošina Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības institucionālais ietvars. Zemkopības ministrijai jāveic Eiropas Zivsaimniecības fonda vadošās, sertificējošās un audita iestādes funkcijas. Lai nodrošinātu iepriekšminēto iestāžu funkciju realizēšanu, atbilstoši Eiropas Padomes 2006.gada 27.jūlija Regulā (EK) Nr.1198/2006 par Eiropas zivsaimniecības fondu (turpmāk – Regula Nr.1198/2006), nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu kārtību kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts zivsaimniecības attīstībai, kā arī noteiktu kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts zivsaimniecības attīstībai, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.pants deleģē Ministru kabinetam kārtību izstrādi attiecībā uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, piemēram, 5.panta 4. un 7.punkts, taču neparedz līdzīgu kārtību izstrādi attiecībā uz zivsaimniecības atbalstu. Ar Ministru kabineta 2006.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.569 „Par Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007. – 2013.gadam”apstiprinātā “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programma” nodrošina atbalsta iespēju lauku uzņēmējiem kredītu garantiju veidā jau esošajām saistībām, lai palīdzētu lauku uzņēmējiem sekmīgi attīstīties un izmantot iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Tomēr programmas īstenošanai šobrīd nav nodrošināts deleģējums augstāka līmeņa normatīvajos aktos. Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto dažādu lauksaimniecības kopējo tirgus organizāciju pārvaldes pasākumu saistību izpildei pastāv kopīgi noteikumi par nodrošinājumu sistēmas piemērošanu. Saskaņā ar Komisijas 1985.gada 22.jūlija Regulu (EK) Nr.2220/1985 ar ko nosaka kopējus sīkus izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (turpmāk – Regula Nr.2220/1985) pieļautās dalībvalstu izvēles, kompetentās iestādes un to funkcijas attiecībā uz nodrošinājumu kārtības piemērošanu Latvijā uz šo brīdi atrunātas dažādos Ministru kabineta noteikumos, kas regulē atsevišķu lauksaimniecības produktu atbalsta pasākumus. Savukārt citu lauksaimniecības un to pārstrādes produktu nodrošinājumu piemērošanas kārtība nav noteikta to regulējošos Ministru kabineta noteikumos, bet praktiski to piemēro saskaņā ar Regulu Nr.2220/1985. Tā kā Regulas Nr.2220/1985 īpašie nodrošinājumu piemērošanas nosacījumi nav korekti ieviesti Latvijas normatīvajos aktos, ir nepieciešams izstrādāt vienoto kārtību attiecībā uz lauksaimniecības kopējās tirgus organizācijas pārvaldes pasākumiem. Integrētās lauksaimniecības produktu ražošanas jautājums Latvijā ir aktualizējies tieši pēdējo divu gadu laikā. Līdzīgi bioloģiskajai ražošanai integrētā audzēšana ir vidi saudzējoša un stingri kontrolēta, tomēr neparedz ne ražošanas apjomu samazināšanas, nedz pārejas periodu. Tā rada iespēju attiecīgi marķēt savu preci jau pirmajā gadā pēc integrētās ražošanas uzsākšanas, bet nenovērš negodīgu, patērētāju maldinošu marķējumu izplatīšanu. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti neregulē lauksaimniecības kultūru integrēto audzēšanu un integrētās audzēšanas uzraudzība un kontroles kārtību.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Likumprojekts: 1) nodrošinās Eiropas Zivsaimniecības fonda vadošās, sertificējošās un audita iestādes funkcijas realizēšanu attiecībā uz Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu Latvijas zivsaimniecības nozares attīstības veicināšanai; 2) nodrošinās deleģējumu lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtības un izsniegto garantiju uzraudzības kārtības, kā arī kārtības, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumā tiek paredzētas valsts saistības par sniegtajām garantijām lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu ietvaros izstrādei. 3) sakārtos un apvienos dažādu lauksaimniecības un to pārstrādes produktu atbalsta pasākumu ietvaros paredzēto nodrošinājumu piemērošanas kārtību; 4) noteiks bioloģiski audzēto dzīvnieku, augu un no tiem iegūto produktu, kuri nav noteikti saskaņā ar Eiropas Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulā Nr.2092/91, par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk – Regula Nr.2092/91) aprites kārtību. Kā arī nodrošinās integrētās lauksaimniecības produktu audzēšanas un iegūtas produkcijas marķēšanas prasības un saimniecību sertifikācijas kārtību.
3. Cita informācija		Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiks nodrošināts valsts un Eiropas Savienības finansiālais atbalsts Latvijas zivsaimniecības nozares dažādu jomu (zvejniecības, akvakultūras, apstrādes un tirdzniecības) pārstāvjiem, kā arī tiks noteikta finansiālā atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtība. Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programma nodrošinās nepieciešamo papildus atbalstu lauku uzņēmējiem kredītu garantiju veidā. Saimniecības un produktu pārstrādātāji varēs sertificēt, ražot, pārstrādāt un realizēt plašāka sortimenta bioloģiskās lauksaimniecības produktus, kā arī saņemt atbalstu Regulas Nr.2092/91 nereglamentēto produkcijas veidu ražotājsaimniecības un uzņēmumi to attīstībai, paplašināšanai un modernizācijai. Integrētās lauksaimniecības produktu ražotājiem būs jāsertificē saimniecības, jāievēro integrētās audzēšanas principi un jāmarķē iegūtā produkcija ar preču zīmēm, kuras informēs pircējus, ka produkts ir audzēts ar videi draudzīgiem paņēmieniem. Dārzkopības kultūraugu audzēšana dos iespēju ražotājiem pieteikties uz Eiropas Savienības valsts atbalstu.
3. Sociālo seku izvērtējums		Valsts un Eiropas Savienības finanšu līdzekļu ieviešana nodrošinās attīstības atbalstu, kā arī turpinās iesākto attīstības procesu un palīdzēs zivsaimniecības uzņēmējiem sekmīgi attīstīties un izmantot iespēju pretendēt uz Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējumu. Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programma nodrošinās atbalsta iespēju lauku uzņēmējiem kredītu garantiju veidā jau esošajām saistībām, kā arī palīdzēs lauku uzņēmējiem sekmīgi attīstīties un izmantot iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības fondu finansējumu. Likumprojekts neatstās negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un neradīs papildus administratīvo slogu.
4. Ietekme uz vidi		Bioloģiskajā lauksaimniecībā un integrētajā lauksaimniecībā pielieto vidi saudzējošas audzēšanas un pārstrādes tehnoloģijas, kuras tiek stingri kontrolētas.
5. Cita informācija		Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads				Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2				3		4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Šis normatīvais akts pašreiz neparedz nekādas saistības attiecībā uz valsts budžetu, taču tādas noteikti būs izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumā tiek paredzētas valsts saistības par sniegtajām garantijām lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu ietvaros”. Šobrīd, pamatojoties uz a/s „Lauku attīstības fonds” iepriekšējās darbības analīzi un prognozēm, ietekme uz valsts budžetu tiek prognozēta Ls 32,75 miljonu apmērā visam programmas darbības periodam, taču Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitā informācija gan par saistību apjomu, gan arī par to plānošanas procesu tiks precizēta.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Lai nodrošinātu Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma grozījumu izpildi, nepieciešams izdot šādus normatīvos aktus: 1) Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts zivsaimniecības attīstībai”, kurus plānots pieņemt līdz 2007.gada 1.jūnijam; 2) Ministru kabineta noteikumus „Kārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts zivsaimniecības attīstībai”, kurus plānots pieņemt līdz 2007.gada 1.jūnijam; 3) Ministru kabineta noteikumus „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”; 4) Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumā tiek paredzētas valsts saistības par sniegtajām garantijām lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu ietvaros”; 5) Ministru kabineta noteikumus „Par izsniegto garantiju uzraudzības kārtība”; 6) Ministru kabineta noteikumus „Nodrošinājumu piemērošanas kārtība lauksaimniecības un to pārstrādes produktiem”, ko plānots izstrādāt līdz 2007.gada 1.martam; 7) Ministru kabineta noteikumus „Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība” tiks pieņemti līdz 2008.gada 31.decembrim; 8) Ministru kabineta noteikumus „Eiropas Savienības tieši piemērojamajos tiesību aktos neregulēto bioloģiski audzēto dzīvnieku, augu un no tiem iegūto produktu aprites kārtība” tiks pieņemti līdz 2008.gada 31.decembrim; 9) Ministru kabineta noteikumus „Integrētās lauksaimniecības kultūru audzēšanas un iegūtās produkcijas marķēšanas, saimniecību sertificēšanas, produkcijas iegūšanā iesaistīto personu reģistrācijas un audzēšanas un iegūtās produkcijas aprites uzraudzības un kontroles kārtība” pieņemti līdz 2008.gada 1.janvārim.
2. Cita informācija				Ņemot vērā, ka Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programma ir klasificējama kā valsts atbalsts, Ministru kabineta noteikumu projekti - Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība, kā arī noteikumi par izsniegto garantiju uzraudzības kārtību ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Papildinot likumu ar deleģējumu attiecībā uz Eiropas Savienības un valsts atbalsta zivsaimniecībā piešķiršanas un administrēšanas kārtību izstrādi, tiks izveidota nepieciešamā nacionālā normatīvo aktu bāze Regulā Nr.1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu minētā Eiropas Savienības līdzfinansējuma ieviešanai Latvijā zivsaimniecības nozares attīstības veicināšanai. Regula Nr.2220/1985, kas nosaka kopīgus noteikumus nodrošinājumu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Regula Nr.1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OJ L223, 15.08.2006., p.1 - 44); Regula Nr.2220/1985, kas nosaka kopīgus noteikumus nodrošinājumu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (OJ L205, 03.08.1985., p.5); Regula Nr.2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem un tās grozījumiem.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma			Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe	Komentāri
1.pants trešā daļa			Regula (EK) Nr.1198/2006, 59.pants, 60, 61					Atbilst	Nav
2.pants			Regula (EK) Nr.2220/1985, 5., 6., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 16., 19., 20., 27., 29., 32.pants					Atbilst	Nav
3.pants			Padomes regulas Nr.2092/91 1.panta 2.punkts					Atbilst.	Nav.
5. Cita informācija			Nav
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Konsultācijas ir notikušas ar: 1) Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP); 2) Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju; 3) Sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Sertifikācijas un testēšanas centrs”; 4) Sabiedrisko organizāciju ”Vides kvalitāte”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Atbalsta
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			Tika apspriesti sanāksmēs ar biedrībām: 1) „Latvijas dārznieks”; 2) „Latvijas augļkopības asociācija”; 3) „Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no val sts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas						Normatīvā akta izpildi nodrošinās Zemkopības ministrija, a/s „Lauku attīstības fonds” un Lauku atbalsta dienests. Jaunas institūcijas netiek veidotas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu						Pēc apstiprināšanas likumprojekta teksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, kā arī iekļauts NAIS datu bāzē.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija						Nav

Zemkopības ministrs M.Roze

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
D.Lucaua	S.Grigaļūna	I.Smilga	E.Krūmiņa

27.06.2007. 16:07

1930

E.Krumina

67027671, Elina.Krumina@zm.gov.lv