Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

Izdarīt likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 21.nr.; 2003, 6., 15.nr.; 2004, 18., 23.nr.; 2005, 2., 15.nr.) šādus grozījumus:

73.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) akcionāram izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju;

2) pēc gada pārskata apstiprināšanas daļēji vai pilnībā ieskaitot pamatkapitālā pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu akciju.";

papildināt otro daļu aiz vārdiem "Palielinot sabiedrības pamatkapitālu" ar vārdiem un skaitļiem "saskaņā ar šā panta 1.¹ daļas 1.punktu".

Ekonomikas ministra vietā –

tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Normatīvā akta projekta

Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla

daļām un kapitālsabiedrībām”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums				Likums „Par akciju sabiedrībām”, kas šobrīd ir zaudējis spēku, paredzēja iespēju, ka akciju sabiedrības pašu kapitāla pieauguma gadījumā bija iespējams veikt pamatkapitāla palielināšanu, ieskaitot tajā pašu kapitālu. Šobrīd to neļauj Komerclikuma un likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normas. Saskaņā ar Komerclikuma 250. panta pirmo daļu akciju sabiedrības pamatkapitāls var tikt palielināts tikai vienā veidā – izlaižot jaunas akcijas un tās apmaksājot. Likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (turpmāk – Likums) nav noteikta speciāla kārtība pamatkapitāla palielināšanai valsts kapitālsabiedrībās. Akciju sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu (rezervju u.tml.) ieskaitīšana sabiedrības pamatkapitālā, kas iespējama gan valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā (Likuma 43. panta pirmās daļas 2. punkts), gan privātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā (Komerclikuma 197. panta pirmās daļas 2. punkts), nav iespējama akciju sabiedrības gadījumā. Dažāds regulējums pamatkapitāla palielināšanai akciju sabiedrībā un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību saistīts ar to, ka Komerclikumā akciju sabiedrība definēta kā atklāta sabiedrība, kuras akcijas var būt publiskās apgrozības objekts (134. panta ceturtā daļa), bet sabiedrība ar ierobežotu atbildību definēta kā slēgta sabiedrība, kuras daļas nevar būt publiskās apgrozības objekts. Atklātu sabiedrību parasti dibina, ja paredzama publiska kapitāla piesaiste ar investoru iesaistīšanu pamatkapitāla apmaksā. Tāpēc akcijas ar likumu ir noteiktas par vērtspapīriem, jo salīdzinot ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību daļām, akcijas ir brīvi atsavināmas, kas dod iespēju piesaistīt plašu investoru loku. Komerclikuma 134. panta ceturtā daļa nosaka, ka akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Savukārt, saskaņā ar Likuma 22. panta otro daļu valsts vai pašvaldību akciju sabiedrību akcijas līdz to privatizācijai vai atsavināšanai nevar būt par publiskās apgrozības objektu. Līdz ar to valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības gadījumā nav spēkā pamatarguments, kādēļ šāda veida pamatkapitāla palielināšana Komerclikumā nav atļauta.
2. Normatīvā akta projekta būtība				Grozījums Likuma 73. pantā nepieciešams, jo līdzšinējais normatīvais regulējums nepamatoti nerisina jautājumu par akciju sabiedrību, kurās visas balsstiesīgās akcijas pieder valstij vai pašvaldībai, pamatkapitāla palielināšanu, ieskaitot tajā akciju sabiedrības pašu kapitālu. Ekonomiski efektīvām akciju sabiedrībām šādi palielinot pamatkapitālu, valsts iegūs papildus akcijas, neveicot papildus naudas vai mantiskos ieguldījumus pamatkapitālā. Izdarot grozījumu Likumā un nosakot, ka valsts vai pašvaldību akciju sabiedrībā ir iespējama pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot sabiedrības brīvos līdzekļus, Likuma norma attiecībā pret Komerclikuma 250. panta pirmo daļu tiks uzskatīta par speciālo tiesību normu.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu						Normatīvā akta projekts attieksies uz valsts un pašvaldību akciju sabiedrībām, ļaujot tām palielināt pamatkapitālu, izmantojot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un pamatkapitālu un pilnībā vai daļēji ieskaitot to pamatkapitālā.
3. Sociālo seku izvērtējums						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
	III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem Likumprojekts neskar valsts budžetu un pašvaldību budžetus
		(tūkst. latu)
	Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	1	2	3		4		5	6
	1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	1	2	3		4		5	6
	4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
	6. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabinetu noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)		Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Nav notikušas.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsts, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem		Nav notikušas.
5. Cita informācija		Pirms normatīvā akta projekta izstrādes par konkrēta grozījuma izdarīšanas pamatotību atzinumus ir snieguši komerctiesību speciālisti A.Strupišs un V.Šadinovs. Atzinumos norādīts, ka grozījumu veikšana likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, nosakot, ka valstij piederošai akciju sabiedrībai ir iespējama pamatkapitāla palielināšana, kapitalizējot sabiedrības brīvos līdzekļus, ir juridiski pamatots un korekts risinājums. Savukārt Komerclikumā attiecīgas normas nav iekļautas tieši privāto akciju sabiedrību publiskā rakstura dēļ.
VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Normatīvā akta publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds vai uzņēmums var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. Likums neierobežo indivīdus vai citus komersantus. Tiesību akts piešķir tiesības tikai konkrētai valsts vai pašvaldības akciju sabiedrībai, kuras pārvaldes institūcijas pieņems lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu. Šo tiesību īstenošana neskar citus indivīdus vai komersantus.

Ekonomikas ministrs J.Strods

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
K.Gerhards	Dž.Innusa	I.Vanaga	U.Sarma

19.04.2007. 10:38

1171

A.Tarvide

7013222, Aelita.Tarvide@em.gov.lv