Rīgā, 2007.gada 15.novembrī

nr.9/3-

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut nākamās kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.382/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

Pielikumā: minētais likumprojekts uz ......... lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija

likumprojekts trešajam lasījumam

“Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr.382/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (11)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) grozījumu:

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 11., 20.nr.; 2006, 4.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

120.pants. Likumos garantētā valsts amatpersonu kriminālprocesuālā imunitāte

(1) Valsts prezidentam un Saeimas loceklim ir Satversmē noteiktā kriminālprocesuālā imunitāte, tas ir, minētās amatpersonas var saukt pie kriminālatbildības tikai ar Saeimas piekrišanu.

(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(3) Tiesas piesēdētāju ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā var apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības tikai ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi. Lēmumu par tiesas piesēdētāja apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesas piesēdētājs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un attiecīgā pašvaldība.

(4) Prokuroru var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, apcietināt vai saukt pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(5) Valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tās dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, kā arī saukt pie kriminālatbildības tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes vai biroja vadītājs.

(6) Lai varētu saukt pie kriminālatbildības personu, kurai ir kriminālprocesuālā imunitāte, prokurors iesniedz kompetentajai institūcijai ierosinājumu piekrišanas saņemšanai.

(7) Ierosinājumā norāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, ciktāl tie kriminālprocesā noskaidroti.

1. Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kriminālprocesu pret tiesnesi un tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi vai tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesneša un tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis un tiesībsargs ir notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors."

1. Izteikt 120.panta otro daļu šādā redakcijā:

678.pants. Krimināltiesiskās sadarbības lūguma forma un saturs

(1) Krimināltiesiskās sadarbības lūgumu iesniedz rakstveidā, ja starptautiskajā līgumā vai likumā nav noteikts citādi.

(2) Lūgumā norāda:

1) lūguma iesniedzējas institūcijas nosaukumu;

2) lūguma priekšmetu un būtību;

3) noziedzīga nodarījuma aprakstu un juridisko kvalifikāciju;

4) informāciju, kas var palīdzēt identificēt personu.

(3) Lūgumā norāda arī citu informāciju, kas nepieciešama tā izpildei.

2. 678.pantā

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Krimināltiesiskās sadarbības dokumenta forma un saturs”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ir paredzēts īpašs dokuments, tā formu un saturu nosaka Ministru kabinets.”

2. 678.pantā

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Krimināltiesiskās sadarbības dokumenta forma un saturs”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja krimināltiesiskajā sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm ir paredzēts īpašs dokuments, tā formu un saturu nosaka Ministru kabinets.”

693.pants. Eiropas apcietinājuma lēmums

Eiropas apcietinājuma lēmumā norāda:

1) informāciju par pieprasītās personas identitāti un valstisko piederību;

2) nolēmumu, uz kura pamata izsniegts Eiropas apcietinājuma lēmums;

3) nodarījuma veidu, tā juridisko kvalifikāciju un piemērojamo tiesību normu;

4) nodarījuma apstākļus;

5) nodarījuma sekas;

6) piespriesto sodu, ja sods ir galīgs, vai tā soda robežas, ko par nodarījumu var piemērot;

7) lietiskos pierādījumus vai dokumentus, kurus nepieciešams izņemt un nodot;

8) lēmuma pieņēmējas tiesas nosaukumu, adresi, telefona un faksa numuru un e-pasta adresi.

3. Izslēgt 693.pantu.

4. Papildināt likumu ar 825.¹, 825.², 825.³, 825.⁴, 825.⁵ un 825.⁶pantu šādā redakcijā:

„825.¹pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasīta aresta uzlikšana mantai vai kratīšana Latvijā notiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes izdotu procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram pievienots apliecinājums.

(2) Ģenerālprokuratūra, saņemot izpildei procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ja iespējams, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā no tā saņemšanas:

1) izvērtē procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes iespējamību. Ja nolēmuma izpilde ir iespējama, nosaka šā nolēmuma izpildes iestādi, un veic nepieciešamās darbības tā izpildei;

2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi vai par atteikšanos to pildīt, motivējot atteikumu.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 10. un 28.nodaļā noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos nosacījumus par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi ievēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā šā likuma pamatprincipiem.

(5) Ja, izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, ir nepieciešams veikt šajā nolēmumā papildus norādītās procesuālās darbības, tās veic šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izdots par šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu nolēmuma izdevējvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

825.²pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nepildīšanas iemesli

(1) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atsaka izpildīt, ja:

1) apliecinājums nav atsūtīts, ir nepilnīgs vai nav saistīts ar procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, kuram tas pievienots;

2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

3) izpildot procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, tiks pārkāpts dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) princips;

4) nodarījums, uz kuru attiecas procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs Latvijā, izņemot gadījumus, kad procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu samaksas, kādi Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti, vai arī tie paredz no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajiem aktiem atšķirīgu nodokļu un nodevu regulējumu.

(2) Ģenerālprokuratūra šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā var:

1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai vai precizēšanai;

2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur šā likuma 849.pantā norādīto informāciju;

3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi no pienākuma iesniegt vai precizēt apliecinājumu, ja uzskata, ka sniegtā informācija ir pietiekama.

(3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.

825.³pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli

(1) Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam;

2) nolēmumā norādītajai mantai uzlikts arests vai norādītie priekšmeti vai dokumenti izņemti citā kriminālprocesā, kurā pieņemts procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, – līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts vai spēkā stājas galīgais nolēmums kriminālprocesā;

3) nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādītajai mantai ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā kārtībā, – līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais nolēmums.

(2) Par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanu un tās iemesliem nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ja iespējams, norādot laiku, līdz kuram izpilde atlikta.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā izpildes atlikšanas apstākļu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ģenerālprokuratūra informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai aprobežojumiem, kas attiecas uz nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai norādīto mantu.

825.⁴pants. Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā

(1) Izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu glabā līdz tiesiskās palīdzības lūguma par dokumentu un priekšmetu nodošanu vai mantas konfiskāciju saņemšanai no nolēmuma izdevējvalsts.

(2) Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt ierobežojošu termiņu, noskaidrojot rakstveidā sniegtu izdevējvalsts viedokli.

(3) Ja nolēmuma izdevējvalsts kompetentā iestāde paziņo par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atcelšanu, izņemtos dokumentus, priekšmetus vai arestēto mantu atdod īpašniekam, likumīgajam valdītājam, lietotājam vai turētājam, bet mantai uzlikto arestu atceļ.

825.⁵pants. Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu Latvijā

(1) Ja procesuālajam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet apliecinājumā ir norādīts termiņš, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti un priekšmeti vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei šo termiņu grozīt, kā arī informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana Latvijā tiks pārtraukta.

(2) Procesuālajam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pievienoto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par dokumentu un priekšmetu nodošanu izpilda šā likuma 73.nodaļā noteiktajā kārtībā, bet krimināltiesiskās sadarbības lūgumu par mantas konfiskāciju - šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja krimināltiesiskās sadarbības lūgums par dokumentu un priekšmetu nodošanu attiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētu nodarījumu un ja par tā izdarīšanu krimināltiesiskās sadarbības lūguma nosūtītājvalstī ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, pārbaudi par to, vai šis nodarījums ir noziedzīgs arī pēc Latvijas likuma, neveic.

825.⁶pants. Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi

(1) Rīcība, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, pārsūdzama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi.

(3) Sūdzība par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pieņemšanas iemesliem iesniedzama vienīgi nolēmuma izdevējvalsts tiesā.

(4) Ja tiek saņemta sūdzība par rīcību, kas saistīta ar procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi, Ģenerālprokuratūra par sūdzības iesniegšanu un tās pamatojumu, kā arī par sūdzības izskatīšanas rezultātu informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 825.¹ panta otrās daļas 2.punktā vārdu „izpildi” ar vārdiem „pieņemšanu izpildei”.

Juridiskais birojs

Izteikt 825.¹ panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 28.nodaļā noteikto kārtību, bet procesuālo nolēmumu par pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu Latvijā – ievērojot šā likuma 10.nodaļā noteikto kārtību.”

Juridiskais birojs

Aizstāt 825.² panta nosaukumā vārdus „nepildīšanas iemesli” ar vārdiem „izpildes atteikuma iemesli”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 825.² panta otrās daļas 2.punktā aizstāt vārdus „šā likuma 849.pantā norādīto informāciju” ar vārdiem „to informāciju, kurai jābūt norādītai apliecinājumā”.

Juridiskais birojs

Aizstāt 825.⁴ panta otrajā daļā vārdu „ierobežojošu” ar vārdu „ierobežotu”.

Atbalstīts

(red.prec.)

Atbalstīts

4. Papildināt likumu ar 825.¹, 825.², 825.³, 825.⁴, 825.⁵ un 825.⁶pantu šādā redakcijā:

„825.¹pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilde Latvijā

2) paziņo attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei par procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu pieņemšanu izpildei vai par atteikšanos to pildīt, motivējot atteikumu.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai Latvijā izpilda, ievērojot šā likuma 28.nodaļā noteikto kārtību, bet procesuālo nolēmumu par pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu Latvijā – ievērojot šā likuma 10.nodaļā noteikto kārtību. Aresta uzlikšanai mantai vai kratīšanai nav nepieciešama Latvijas izmeklēšanas tiesneša piekrišana.

(4) Eiropas Savienības dalībvalsts norādītos procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes nosacījumus ievēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma pamatprincipiem.

825.²pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atteikuma iemesli

(1) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu atsaka izpildīt, ja:

2) pastāv šā likuma 8.nodaļā paredzētā kriminālprocesuālā imunitāte;

4) nodarījums, uz kuru attiecas procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu, nav ietverts šā likuma 2.pielikumā un nav noziedzīgs pēc Latvijas likuma, izņemot gadījumus, kad procesuālais nolēmums par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu attiecas uz izvairīšanos no tādu nodokļu un nodevu samaksas, kādi Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēti vai arī ir paredzēti, bet to regulējums, kas noteikts Latvijas normatīvajos aktos, atšķiras no nolēmuma izdevējvalsts normatīvajos aktos noteiktā regulējuma.

(2) Ģenerālprokuratūra šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā var:

1) noteikt termiņu apliecinājuma iesniegšanai vai precizēšanai;

2) izņēmuma gadījumos pieņemt izskatīšanai līdzvērtīgu dokumentu, ja tas satur informāciju, kurai jābūt norādītai apliecinājumā;

3) atbrīvot nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi no pienākuma iesniegt vai precizēt apliecinājumu, ja uzskata, ka sniegtā informācija ir pietiekama.

(3) Ģenerālprokuratūra nekavējoties paziņo nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei, ka procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav iespējams izpildīt, jo dokumenti, priekšmeti vai manta nav atrodami apliecinājumā norādītajā vietā vai to atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta un to nav iespējams noskaidrot arī pēc rakstveida sazināšanās ar nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi.

825.³pants. Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildes atlikšanas iemesli

(1) Procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi var atlikt, ja:

1) tā izpilde var kaitēt Latvijā uzsāktam kriminālprocesam;

3) mantai, kas norādīta nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai, ir uzlikts apgrūtinājums citā procesuālā kārtībā, – līdz apgrūtinājuma atcelšanai vai līdz brīdim, kad spēkā stājas galīgais nolēmums.

(3) Procesuālo nolēmumu par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpilda nekavējoties pēc tā izpildes atlikšanas iemeslu novēršanas, par to nekavējoties paziņojot nolēmuma izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ģenerālprokuratūra informē nolēmuma izdevējvalsts kompetento iestādi par jebkādiem apgrūtinājumiem vai aprobežojumiem, kas attiecas uz mantu, kura norādīta nolēmumā par aresta uzlikšanu mantai.

825.⁴pants. Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšana Latvijā

(2) Izņemto dokumentu, priekšmetu un arestētās mantas glabāšanai var noteikt ierobežotu termiņu, ņemot vērā rakstveidā sniegtu izdevējvalsts viedokli.

825.⁵pants. Turpmākā rīcība ar izņemtajiem dokumentiem, priekšmetiem un arestēto mantu Latvijā

(1) Ja procesuālajam nolēmumam par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu nav pievienots krimināltiesiskās sadarbības lūgums, bet apliecinājumā ir norādīts tā atsūtīšanas termiņš, līdz kuram ir jāglabā dokumenti un priekšmeti vai konfiscējamā manta, Ģenerālprokuratūra var lūgt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi šo termiņu grozīt, kā arī informēt, pēc cik ilga laika dokumenta, priekšmeta vai mantas glabāšana Latvijā tiks pārtraukta.

825.⁶pants. Sūdzību iesniegšana par Eiropas Savienības dalībvalsts procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi

(2) Sūdzības iesniegšana neaptur procesuālā nolēmuma par mantas nodrošināšanu konfiskācijai vai pierādījumu iegūšanas nodrošināšanu izpildi.

5. Papildināt likumu ar 829.¹, 829.² un 829.³pantu šādā redakcijā:

„829.¹pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Aresta uzlikšana mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz pirmstiesas procesā procesa virzītāja pieņemtu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Kratīšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša pieņemtu lēmumu par kratīšanu.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par aresta uzlikšanu mantai – 361.panta piektajā daļā minēto informāciju.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, aizpilda noteiktas formas apliecinājumu, par to informējot procesa virzītāju. Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā, vai valodā, kuru apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(4) Iztiesāšanas stadijā lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu pieņem, apliecinājumu aizpilda un tā tulkojumu nodrošina tiesa, kuras lietvedībā krimināllieta atrodas.

(5) Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā tulkojumu procesa virzītājs iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kas tos nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā, nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

829.²pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas pieprasīšana

(1) Lai pieprasītu nodot izņemtos dokumentus un priekšmetus, lēmumam par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumam par kratīšanu pievieno attiecīgu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

(2) Saņemot no procesa virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra to nosūta kopā ar šā likuma 848.panta pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt izpildei vienlaikus ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda termiņu, līdz kuram tiks atsūtīts krimināltiesiskās sadarbības lūgums, līdz kura saņemšanai ir jāglabā dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta.

829.³pants. Sekas sūdzības iesniegšanai par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi

(1) Ja no izpildvalsts kompetentās iestādes saņemta informācija, ka par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi saņemta sūdzība, Ģenerālprokuratūra var nosūtīt izpildvalsts kompetentajai iestādei argumentus, kas nepieciešami sūdzības izskatīšanā.

(2) Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšana Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī.”

Juridiskais birojs

Izteikt 829.² panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Dokumentu un priekšmetu nodošanas un mantas konfiskācijas pieprasīšana”

Juridiskais birojs

Izteikt 829.² panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai pieprasītu nodot izņemtos dokumentus un priekšmetus vai konfiscēt arestēto mantu, lēmumam par kratīšanu vai lēmumam par aresta uzlikšanu mantai pievieno arī atbilstošu krimināltiesiskās palīdzības lūgumu.”

Juridiskā komisija

Izteikt 829.² panta pirmo daļu šādā redakcijā:

Juridiskais birojs

Izteikt 829.² panta otro daļu šādā redakcijā:

“ (2) Saņemot no procesa virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās palīdzības lūgumu, Ģenerālprokuratūra, bet ja lūgums attiecas uz mantas konfiskāciju – Tieslietu ministrija, to nosūta kopā ar šā likuma 829.¹ panta pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

(iekļauts Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.8)

Atbalstīts

(red.prec.)

Atbalstīts

(red.prec.)

5. Papildināt likumu ar 829.¹, 829.² un 829.³pantu šādā redakcijā:

„829.¹pants. Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pieņemšana un nosūtīšana Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Aresta uzlikšana mantai citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz pirmstiesas procesā procesa virzītāja pieņemtu un izmeklēšanas tiesneša apstiprinātu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai. Kratīšana citā Eiropas Savienības dalībvalstī notiek, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša pieņemtu lēmumu par kratīšanu.

(2) Lēmumā par kratīšanu norāda šā likuma 180.panta otrajā daļā minēto informāciju, bet lēmumā par aresta uzlikšanu mantai – 361.panta piektajā daļā minēto informāciju.

(3) Izmeklēšanas tiesnesis, apstiprinot procesa virzītāja pieņemto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai pieņemot lēmumu par kratīšanu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā aizpilda noteiktas formas apliecinājumu, par to informējot procesa virzītāju. Procesa virzītājs nodrošina apliecinājuma tulkojumu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valodā vai valodā, kuru apliecinājuma saņemšanai attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts norādījusi Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

(5) Lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumu un tā tulkojumu procesa virzītājs iesniedz Ģenerālprokuratūrai, kas tos nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā nosūta attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

829.²pants. Dokumentu un priekšmetu nodošanas un mantas konfiskācijas pieprasīšana

(1) Lai pieprasītu nodot izņemtos dokumentus un priekšmetus vai konfiscēt arestēto mantu, lēmumam par kratīšanu vai lēmumam par aresta uzlikšanu mantai pievieno arī atbilstošu krimināltiesiskās sadarbības lūgumu.

(2) Saņemot no procesa virzītāja vai tiesas šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu, Ģenerālprokuratūra, vai – ja lūgums attiecas uz mantas konfiskāciju – Tieslietu ministrija to nosūta kopā ar šā likuma 829.¹ panta pirmajā daļā minēto lēmumu un apliecinājumu.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minēto krimināltiesiskās sadarbības lūgumu nav iespējams nosūtīt izpildei vienlaikus ar lēmumu par aresta uzlikšanu mantai vai lēmumu par kratīšanu, apliecinājumā norāda krimināltiesiskās sadarbības lūguma atsūtīšanas termiņu līdz kuram ir jāglabā dokumenti, priekšmeti vai arestētā manta.

829.³pants. Sekas sūdzības iesniegšanai par Latvijā pieņemta lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu izpildi

(2) Lēmuma par aresta uzlikšanu mantai vai lēmuma par kratīšanu pārsūdzēšana Latvijā neaptur tā izpildi izpildvalstī.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu veiktās procesuālās darbības un to rezultātā iegūtie materiāli saglabā savu tiesisko statusu.

2. Procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, tiek arī pabeigtas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

3. Krimināllietās, kas ierosinātas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pirmstiesas procesa termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

4. Drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kuriem Latvijas Kriminālprocesa kodekss nenoteica procesuālo termiņu, šo termiņu sāk skaitīt no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Attiecībā uz drošības līdzekļiem, kuri personām piemēroti pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas, ir spēkā konkrētās krimināllietas procesuālajā lēmumā vai Latvijas Kriminālprocesa kodeksa attiecīgajā normā noteiktais termiņš.

6. Ja šis likums neparedz kādu agrāk piemērotu drošības līdzekli, procesa virzītājam viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jāpieņem lēmums par šā drošības līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

7. Ja persona ir atzīta par aizdomās turēto Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 70.pantā paredzētajā kārtībā, procesa virzītājam 10 dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas jālemj par personas atzīšanu par aizdomās turēto saskaņā ar šo likumu.

8. Krimināllietās, kurās līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai ir pieteiktas civilprasības, turpmāk tās uzskatāmas par kaitējuma kompensācijas pieteikumiem. Ja šajās lietās civilprasītājs vienlaicīgi nav arī cietušais vai civilatbildētājs vienlaicīgi nav arī apsūdzētais, civilprasība izskatāma Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un par to procesa virzītājs viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas paziņo šīm personām.

9. Normatīvajos aktos lietotie termini "izziņas iestāde" un "izziņas izdarītājs" līdz šo aktu redakcijas pakāpeniskai precizēšanai turpmāk saprotami kā termini "izmeklēšanas iestāde" un "izmeklētājs".

10. Šā likuma 353.panta trešā daļa, 354.pants un 528.panta 13.punkts stājas spēkā vienlaicīgi ar likumu par cietušo kompensācijas fondu.

11. Līdz 2006.gada 1.janvārim šā likuma 415.panta sestās daļas 3. un 4.punktā minēto funkciju Valsts probācijas dienesta vietā nodrošina Valsts policija.

12. Šā likuma 483.panta pirmā daļa ir spēkā tiesās, kurās ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

13. Līdz 2006.gada 1.aprīlim atļaujas speciālo izmeklēšanas darbību veikšanai izsniedz:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis – korespondences kontrolei, sakaru līdzekļu kontrolei, vietas vai personas audiokontrolei, vietas videokontrolei, elektroniskajā informācijas sistēmā esošo datu kontrolei, pārraidīto datu satura kontrolei;

2) ģenerālprokurora īpaši pilnvaroti prokurori – personas novērošanai un izsekošanai, objekta novērošanai, speciālam izmeklēšanas eksperimentam, salīdzinošajai izpētei nepieciešamo paraugu iegūšanai speciālā veidā, noziedzīgas darbības kontrolei.)

14. Procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2008.gada 1.janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs.

15. Prokuratūras un izmeklēšanas iestādes viena mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar saņemtajiem pieteikumiem par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem bija uzsākta pārbaude Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.pantā noteiktajā kārtībā.

16. Sūdzības, kuru izskatīšana uzsākta saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 220. - 222.pantu, izlemjamas minētajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz brīdim, kad spēkā stāsies likums, kas nosaka apcietinājumā turēšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.211 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi" tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

10.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt pārejas noteikumu 14.punktā vārdus un skaitļus “2008.gada 1.janvārim” ar vārdiem un skaitļiem “2010.gada 1.janvārim”.

Atbalstīts

(red.prec.)

6. Aizstāt pārejas noteikumu 14.punktā skaitļus un vārdus “2008.gada 1.janvārim” ar skaitļiem un vārdiem “2010.gada 1.janvārim”.

11.

Juridiskā komisija

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.