1. lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

(16)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

2. lasījumam

Tiesībsarga likums

Izdarīt Tiesībsarga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Tiesībsarga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 10.nr.) šādus grozījumus:

1.

Aizstāt visā likumā vārdus “iesniegums, sūdzība vai priekšlikums” (attiecīgā locījumā un skaitlī) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā un skaitlī).

Atbalstīts

1. Aizstāt visā likumā vārdus “iesniegums, sūdzība vai priekšlikums” (attiecīgā locījumā un skaitlī) ar vārdu “iesniegums” (attiecīgā locījumā un skaitlī).

(1) Tiesībsargs savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam. Nevienam nav tiesību ietekmēt tiesībsargu viņa funkciju un uzdevumu pildīšanā.

(2) Tiesībsarga amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

(3) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret tiesībsargu, viņa apcietināšana, pakļaušana kratīšanai, aizturēšana, piespiedu atvešana vai citāda viņa brīvības ierobežošana, kā arī administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.";

"(4) Kriminālprocesu pret tiesībsargu drīkst uzsākt tikai ģenerālprokurors. Tiesībsargu var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt tikai ar Saeimas piekrišanu. Lēmumu par tiesībsarga apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesībsargs notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors."

2.

Izslēgt likumprojekta 1.panta otro daļu un papildināt likuma 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums.”

Atbalstīts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesībsarga kriminālprocesuālo imunitāti nosaka Kriminālprocesa likums.”

(1) Tiesībsargu ne mazāk kā pēc piecu Saeimas deputātu ierosinājuma amatā apstiprina Saeima.

(2) Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, kuram ir zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

2. Papildināt 5.panta pirmo daļu aiz vārdiem "apstiprina Saeima" ar vārdiem "ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Saeimas deputātu".

3.

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

Atbalstīts

(1) Tiesībsarga pilnvaru termiņš ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu). 

(2) Tiesībsargu var apstiprināt amatā atkārtoti.

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu "četri" ar vārdu "pieci".

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdu "četri" ar vārdu "pieci".

Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš ir notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

4. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu."

4.

5.

Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas uz apstiprināšanas brīdi tiesībsarga amatam saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” bijusi apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā.

(3) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas uz apstiprināšanas brīdi tiesībsarga amatam saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” bijusi iecelta par tiesnesi uz noteiktu pilnvaru termiņu vai atbilstoši Satversmes tiesas likumam apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek piedāvāta izvirzīšana tiesneša amatam, kas nav Satversmes tiesas tiesneša amats.

(4) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas uz apstiprināšanas brīdi tiesībsarga amatam ir bijusi apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, kuram atbilstoši Satversmes tiesas likumam ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties attiecīgajā iepriekšējā tiesneša amatā.

(5) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas uz apstiprināšanas brīdi tiesībsarga amatam pilda valsts civildienestu, militāro dienestu vai ir amatpersona ar speciālā dienesta pakāpi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek nodrošinātas tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības netiek nodrošinātas, ja persona pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai ieņemtu attiecīgo amatu. ”

Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdi, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā.

(3) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija iecelta par tiesnesi uz noteiktu pilnvaru termiņu vai atbilstoši Satversmes tiesas likumam apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek piedāvāta izvirzīšana tiesneša, bet ne Satversmes tiesas tiesneša amatam.

(4) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, jau bija apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, kuram atbilstoši Satversmes tiesas likumam ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties attiecīgajā iepriekšējā tiesneša amatā.

(5) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, pildīja valsts civildienestu, militāro dienestu vai bija amatpersona ar speciālā dienesta pakāpi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek nodrošinātas tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības netiek nodrošinātas, ja persona pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās neatbilst normatīvo aktu prasībām, kas jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu. ”

Atbalstīts, izteikts komisijas precizētā redakcijā

pr.nr.5

Atbalstīts

4. Izteikt 9.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesībsarga pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar tiesībsarga atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar tiesībsarga pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja viņš notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

4) sakarā ar tiesībsarga nāvi.

(2) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdi, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā.

(3) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” jau bija iecelta par tiesnesi uz noteiktu pilnvaru termiņu vai atbilstoši Satversmes tiesas likumam apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek piedāvāta izvirzīšana tiesneša, bet ne Satversmes tiesas tiesneša amatam.

(4) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, jau bija apstiprināta par Satversmes tiesas tiesnesi, kuram atbilstoši Satversmes tiesas likumam ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā ir tiesības atgriezties attiecīgajā iepriekšējā tiesneša amatā.

(5) Ja par tiesībsargu apstiprināta persona, kas brīdī, kad tā tika apstiprināta tiesībsarga amatā, pildīja valsts civildienestu, militāro dienestu vai bija amatpersona ar speciālā dienesta pakāpi, tai šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā un šā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā tiek nodrošinātas tiesības ieņemt līdzvērtīgu amatu.

(6) Šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības netiek nodrošinātas, ja persona pēc tiesībsarga pilnvaru izbeigšanās neatbilst normatīvo aktu prasībām, kas jāizpilda, lai ieņemtu attiecīgo amatu. ”

(2) Jautājumu par tiesībsarga atbrīvošanu no amata var ierosināt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti.

6.

7.

Izslēgt likumprojekta 5.pantu.

Aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus “ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti” ar vārdiem “ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

5. Aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus “ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti” ar vārdiem “ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu”.

1) veicināt privātpersonas tiesību un likumisko interešu aizsardzību;

8.

Izteikt 11.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;”.

Atbalstīts

6. Izteikt 11.panta 1.punktu šādā redakcijā:

“1) veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību;”.

1) pieņem un izskata privātpersonu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;

4) izskatot pārbaudes lietu vai pēc tās pabeigšanas sniedz iestādei ieteikumus un atzinumus par tās darbības tiesiskumu, lietderību un labas pārvaldības principa ievērošanu;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā risina strīdus starp privātpersonām un iestādēm, kā arī ar cilvēktiesībām saistītus strīdus starp privātpersonām;

9.

12.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”;

izslēgt 4. punktā vārdus “vai pēc tās pabeigšanas”.

Atbalstīts

7. 12.pantā:

izslēgt 1.punktā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”;

izslēgt 4. punktā vārdus “vai pēc tās pabeigšanas”.

Pildot šajā likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, tiesībsargam ir tiesības:

5) aicināt jebkuru privātpersonu iesniegt dokumentus, sniegt paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;

6.  Papildināt 13.pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs."

10.

Izteikt likuma 13.panta 5.punktu šādā redakcijā :

“5) pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;”

Atbalstīts

8. 13.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā :

“5) pieprasīt no jebkuras privātpersonas dokumentus, paskaidrojumus un citu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā;”;

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) piedalīties ar padomdevēja tiesībām Ministru kabineta sēdēs.”

(1) Tiesībsarga amatalga piesaistāma Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēram, kas noapaļots pilnos latos. Nosakot tiesībsarga amatalgu, piemēro koeficientu 6,75.

(2) Tiesībsarga vietnieka atalgojumu nosaka, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minēto Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo statistikas paziņojumu un piemērojot koeficientu 5,5.

(3) Tiesībsargam un tiesībsarga vietniekam ir tiesības uz tādiem pašiem pabalstiem un kompensācijām, kādas noteiktas valsts civildienesta ierēdņiem.

"(1) Tiesībsarga mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā Augstākās tiesas tiesneša mēneša amatalga ar piemaksu par 1.kvalifikācijas klasi."

11.

Izslēgt likumprojekta 7.pantu.

Atbalstīts

(2) Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

12.

Izslēgt 23.panta otrajā daļā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”.

Atbalstīts

9. Izslēgt 23.panta otrajā daļā vārdus “sūdzības un priekšlikumus”.

8. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

"27.pants. Privātpersonas pienākumi

Privātpersonai ir pienākums tiesībsargam iesniegt dokumentus, sniegt patiesus paskaidrojumus un citu patiesu informāciju par jautājumiem, kam ir būtiska nozīme pārbaudes lietā, tiesībsarga noteiktajā termiņā."

13.

Izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā: “Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu

(1) Pieprasot šā likuma 13.panta 1. un 5.punktā minēto informāciju, tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu un norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu.

(2) Pēc iestādes vai privātpersonas lūguma šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjoms var tikt grozīts vai precizēts un informācijas sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, ja tas nepieciešams.

(3) Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

(5) Izskatot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā vai termiņa, izvērtējama pieprasītās informācijas apjoma un sniegšanas termiņa pamatotība.””

Atbalstīts

10. Papildināt likumu ar 27.pantu šādā redakcijā:

“27.pants. Informācijas pieprasīšanas kārtība un atbildība par informācijas nesniegšanu un nepatiesas informācijas sniegšanu

(1) Pieprasot šā likuma 13.panta 1. un 5.punktā minēto informāciju, tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu un norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu.

(2) Pēc iestādes vai privātpersonas lūguma šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjoms var tikt grozīts vai precizēts un informācijas sniegšanas termiņš var tikt pagarināts, ja tas nepieciešams.

(3) Tiesībsarga noteiktais informācijas apjoms un sniegšanas termiņš nav apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu personas saucamas pie likumā paredzētās atbildības.

(5) Izskatot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu par šā panta pirmajā daļā minētās informācijas nesniegšanu noteiktajā apjomā vai termiņa, izvērtējama pieprasītās informācijas apjoma un sniegšanas termiņa pamatotība.”

Pārejas noteikums

Šā likuma 3. un 7.pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

14.

Izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu.

Atbalstīts

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Likums par Valsts cilvēktiesību biroju (Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 1.nr.; 2005, 18.nr.; 2006, 2.nr.).

2. Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs.

3. Valsts cilvēktiesību biroja direktors pilda tiesībsarga funkcijas līdz tiesībsarga apstiprināšanai amatā.

4. Iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, kuri iesniegti Valsts cilvēktiesību birojam līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un pēc kuriem uzsāktas pārbaudes, pabeidz izskatīt saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā to iesniegšanas dienā.

5. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem citos likumos.

15.

16.

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6. Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kas apstiprināts pirms grozījumu šā likuma 7.panta pirmajā daļā spēkā stāšanās dienas ir četri gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu)”.

Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6. Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kas apstiprināts pirms dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, ir četri gadi no dienas, kad tiesībsargs atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu).”

Atbalstīts, izteikts komisijas precizētā redakcijā pr.nr.16

Atbalstīts

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

“6. Tiesībsarga pilnvaru termiņš, kas apstiprināts pirms dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 7.panta pirmajā daļā, ir četri gadi no dienas, kad tiesībsargs atbilstoši šā likuma 6.pantam devis zvērestu (svinīgo solījumu).”