Likums

Likumprojekts

Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanas likumā

Izdarīt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 13.nr.) grozījumu un izteikt 7.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu.

(4) Par mantisko zaudējumu neuzskata laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai. Mantiskais zaudējums neaptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Satversmes 92.panta trešais teikums noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Jēdziens „atbilstīgs atlīdzinājums” skatāms kopsakarā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 41.panta jēdzienu „taisnīga kompensācija”. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei taisnīgs ir tāds atlīdzinājums, kas pēc iespējas atjauno to stāvokli, kāds pastāvēja pirms tiesību aizskāruma.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmo daļu mantiskais zaudējums minētā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešā daļa savukārt noteic, ka mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Šīs izmaksas atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, nepārsniedzot Ministru kabineta noteikumos paredzēto apmēru.

Savukārt saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 6.pantu tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošajām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Cēloņsakarība nepastāv gadījumā, kas tāds pats zaudējums būtu radies ari tad, ja iestāde būtu rīkojusies tiesiski. Līdz ar to jāsecina, ka cēloņsakarība starp iestādes rīcību un juridiskās palīdzības izmaksām nevar pastāvēt, jo šādas izmaksas varētu rasties arī tad, ja iestādes rīcība tās tiesiskuma pārbaudes rezultātā tiktu atzīta par tiesību normām atbilstošu, proti, šajā gadījumā iztrūkst zaudējumu rašanās nenovēršamības kritērijs.

Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.panta otrajā daļā nostiprināto objektīvās izmeklēšanas principu tiesa administratīvajā procesā, pildot savus pienākumus, pati (ex officio) objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 107.panta ceturtajai daļai, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī vāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Administratīvā procesa likuma 150.panta ceturtā daļa savukārt noteic, ka, ja administratīvā procesa dalībnieku iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, tiesa savāc tos pēc savas iniciatīvas. No minētā secināms, ka indivīdam juridiskā palīdzība administratīvajā procesā tiesā varētu būt nepieciešama tikai ļoti ierobežotos gadījumos, kad ir nepieciešams izmantot īpašas zināšanas.

Tāpat arī jāņem vērā judikatūrā ietvertās atziņas, tai skaitā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 4.janvāra spriedumā norādīto, ka, ievērojot to, ka administratīvajās lietās darbojas objektīvās izmeklēšanas princips, kas nodrošina personas tiesību aizsardzību tiesā, tad apstāklis, ka tiesības saņemt atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu ir ierobežotas, nav pretrunā Satversmes 92.pantam. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 30.augusta lēmumā lietā Nr.SKA-346 savukārt norādīts, ka valstij pienākums izmaksāt atlīdzību ir tikai par objektīvi nepieciešamajiem juridiskiem pakalpojumiem, kuri pamatoti lietā ir radušies. Arī 2006.gada 15.marta spriedumā lietā Nr. SKA-124 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments uzsvēris, ka, lai gan valstij ir pienākums nodrošināt izdevumu segšanu par tiem juridiskajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami personas tiesību aizsardzības nodrošināšanai tiesā un par kuriem persona pati nespēj samaksāt, tomēr valstij nav jānodrošina visu izmaksu par juridiskajiem pakalpojumiem atlīdzināšana.

Vienlaikus jāņem vērā, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 10.pantu cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu. Cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturto daļu administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas, pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksā atlīdzību no valsts budžeta. Atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumi Nr.735 „Noteikumi par atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta”. Tādējādi, ja administratīvajā procesā lietas sarežģītības dēļ personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, to iespējams saņemt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.735 „Noteikumi par atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta”.

Tāpat indivīdam labvēlīgu regulējumu administratīvajā procesā paredz Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumi Nr.920 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību”, kas paredz tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību personām, kuras, ievērojot to īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas daļēji vai pilnībā nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

Līdz ar to Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešās daļas otrais un trešais teikums sistēmiski neiekļaujas normatīvajā regulējumā par zaudējumu atlīdzināšanu administratīvajā procesā un būtu svītrojams.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz grozījumu Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.pantā, nosakot, ka mantiskais zaudējums neaptver izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Gadījumā, ja administratīvajā procesā lietas sarežģītības dēļ personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, to iespējams pieprasīt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 18.panta ceturto daļu un Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.735 „Noteikumi par atlīdzības izmaksas kārtību un tās apmēru fiziskās personas pārstāvim administratīvajā lietā, kas adresātam ir sarežģīta”.

Savukārt maznodrošinātās personas var papildus izmantot Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.920 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību” paredzēto iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ie tekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts ir neitrāls attiecībā uz sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

2010

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošās valsts pārvaldes institucionālās sistēmas ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā „Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs”. Normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs.

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

K.Kuprijanova

26.04.2007. 17:00

1497

Kuprijanova

7036792, kristine.kuprijanova@tm.gov.lv