Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Reģ. nr. 371/Lp9).

 

 

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta

trešajam lasījumam uz …. lpp.

 

 

                   Ar cieņu,

                   komisijas priekšsēdētāja

 

 

                                                                   Anna Seile

                                                                   

         

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesniedz Agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija  

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”

(reģ. nr. 371/Lp9)

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Par piesārņojumu

 

Grozījumi likumā

“Par piesārņojumu”

 

 

 

Grozījumi likumā

“Par piesārņojumu”

 

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par piesārņojumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:1) būtiska izmaiņa — darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi;2) darbības izmaiņa — izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi;3) emisija — tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējošā starojuma, trokšņa vai citāda izplūde no stacionāra vai difūza piesārņojuma avota, kura rodas, veicot piesārņojošu darbību, un ietekmē vai var ietekmēt vidi;

 

 

 

 

 

31) emisijas kvota — pieļāvums emitēt noteiktā laika posmā vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, izteiktu oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Emisijas kvotu izmanto vienīgi šā likuma nosacījumu izpildei, kā arī saskaņā ar šā likuma nosacījumiem var pārskaitīt citai fiziskajai vai juridiskajai personai;4) militāri piesārņota teritorija — teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem;

 

 

 

 

 

5) operators — fiziskā vai juridiskā persona, kura veic piesārņojošu darbību vai kura ir atbildīga par šādas darbības tehnisko nodrošinājumu, vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgo piesārņojošo darbību;6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos;7) piesārņojums — tāda tieša vai netieša emisijas ietekme uz vidi, kas var apdraudēt cilvēku veselību, nodarīt kaitējumu īpašumam, rada vai var radīt kaitējumu videi, tai skaitā ekosistēmām, traucēt dabas resursu izmantošanu vai citādi traucēt likumīgu vides izmantošanu;8) piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas;9) potenciāli piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas;10) sanācija — piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai;

1. Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) operators — privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicoša ekonomiskā ietekme uz profesionālās darbības tehnisko izpildījumu;”.

 

 

Redakcionāli precizēts

1. Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

“5) operators — privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgās profesionālās darbības tehnisko izpildījumu;”.

 

101) siltumnīcefekta gāzes — oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļ-ūdeņraži (HFO), perfluorogļūdeņraži (PFO), sēra heksafluorīds (SF6);11) tehnoloģija — tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai rezultātu;12) viela — jebkurš ķīmisks elements vai ķīmisku elementu savienojums;13) trokšņa kartēšana — esošu vai prognozētu trokšņu līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā un to cilvēku vai mājokļu skaitu, uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs;14) trokšņa rādītājs — fizikāls lielums, ar kuru raksturo vides troksni, kas var radīt kaitīgas sekas;15) trokšņa stratēģiskā karte — karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi;16) vides troksnis — nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu un 06.04.2006. likumu)

 

 

 

 

 

II nodaļa

Prasības un nosacījumi attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu

4.pants. Prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu

Operators, veicot piesārņojošu darbību, ievēro tās specifiku un izpilda šādas prasības:1) veic pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju;2) nodrošina vides kvalitātes normatīvu ievērošanu;3) veic piesārņojošas darbības monitoringu;4) sniedz vides aizsardzības un citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju;5) ievēro prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības vietu;6) apkopo un sniedz darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamo informāciju par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;7) ievēro šā likuma 11.pantā minētos nosacījumus;8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu un šajā likumā noteiktajos gadījumos saņem atļauju siltumnīcefekta gāzu emisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu)

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 4.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) pēc iekārtas pilnīgas darbības pārtraukšanas veic pasākumus, kas nepieciešami piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas atrašanās vietas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī;

10) racionāli izmanto enerģiju.”

 

 

Redakcionāli precizēts

2. Papildināt 4.pantu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) pēc iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas veic pasākumus, kas nepieciešami piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas atrašanās vietas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī;

10) racionāli izmanto enerģiju.”

10.pants. Emisijas robežvērtība un limits

(1) Emisijas robežvērtība ir maksimālais emitētās vielas daudzums vai citi noteiktos parametros izteikti faktori (koncentrācija vai emisijas līmenis), kurus nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos vai kurus nedrīkst pārsniegt iekārtas normālas darbības apstākļos. Emisijas robežvērtību nosaka konkrētām vielām vai vielu grupām.(2) Emisijas robežvērtību parasti nosaka vietā, kur piesārņojums izplūst no iekārtas, turklāt koncentrācijas samazinājums robežvērtības noteikšanas brīdī netiek ņemts vērā.

 

 

 

 

 

(3) Nosakot emisijas robežvērtību iekārtas radītā piesārņojuma izplūdei ūdenī, ņem vērā ūdens attīrīšanas iekārtu ietekmi, ja rezultātā nepaaugstinās vides piesārņojuma līmenis.

(4) Emisijas limits ir atļaujā noteiktais emitētās vielas daudzums vai citi noteiktos parametros izteikti faktori (koncentrācija vai emisijas līmenis), ko nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos, vai emitētās vielas daudzums vai koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt iekārtas normālas darbības apstākļos un kura nepārsniedz attiecīgo emisijas robežvērtību.

3. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nosakot iekārtas emisijas robežvērtības attiecībā uz netiešu piesārņojuma noplūdi ūdenī, var ņemt vērā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek nodrošināts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un vides piesārņojuma līmenis nepaaugstinās.”

 

 

 

3. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nosakot iekārtas emisijas robežvērtības attiecībā uz netiešu piesārņojuma noplūdi ūdenī, var ņemt vērā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek nodrošināts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un vides piesārņojuma līmenis nepaaugstinās.”

11.pants. Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi

(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro:1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē;2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus;3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām;4) ar noteiktu piesārņojuma emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību.

 

 

 

 

 

 (2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē:1) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī;3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem;4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā;6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu;7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām;8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes;9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;

 

 

 

 

 

10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli;12) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošo vielu emisija no noteiktiem produktiem;13) atsevišķas bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasības un videi kaitīgo preču sarakstu;14) šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;15) vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;16) izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos.(3) Ministru kabinets nosaka kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā konkrētā laikposmā un konkrētiem piesārņojuma veidiem.(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs" izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos produktus ar paaugstinātu gaistošo organisko savienojumu saturu.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, 18.12.2003. likumu, 27.01.2005. likumu un 06.04.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

4. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības, izmantošanas un kontroles kārtību.”

 

 

 

4. Papildināt 11.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības, izmantošanas un kontroles kārtību.”

IV nodaļa

Piesārņojošu darbību iedalījums un to veikšanas nosacījumi

19.pants. Piesārņojošu darbību iedalījums un atļauja piesārņojošas darbības veikšanai

(1) Piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi.(2) Šā likuma II nodaļā noteiktās prasības attiecas arī uz tādām darbībām, kuras neatbilst A, B vai C kategorijai, bet var radīt piesārņojumu.

 

 

 

 

 

(3) Lai uzsāktu vai turpinātu A vai B kategorijas darbību, operators saņem atļauju — reģionālās vides pārvaldes izsniegtu rakstveida lēmumu, kas attiecas uz ražotni, iekārtu vai tās daļu (turpmāk — iekārta) vai vairākām iekārtām, kuras atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators, — veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārta funkcionē atbilstoši attiecīgajā lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

5. Papildināt 19.panta trešo daļu pēc vārdiem “A vai B kategorijas darbību” ar vārdiem “vai būtisku izmaiņu gadījumā”.

 

 

 

5. Papildināt 19.panta trešo daļu pēc vārdiem “A vai B kategorijas darbību” ar vārdiem “vai būtisku izmaiņu gadījumā”.

 (4) Piesārņojošu darbību aizliegts sadalīt diviem vai vairākiem operatoriem, lai tādējādi izvairītos no piesārņojošas darbības kopējai jaudai vai saražotās produkcijas apjomam atbilstošas kategorijas atļaujas piemērošanas. Ja piesārņojošas darbības ir sadalītas vai emisija no vairāku operatoru iekārtām, kuras veic piesārņojošu darbību, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot piesārņojošas darbības atļaujas kategoriju, summē iekārtu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu.(5) Lai uzsāktu vai turpinātu šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, operators saņem arī siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju — reģionālās vides pārvaldes rakstveidā izsniegtu lēmumu, kas attiecas uz iekārtu vai vairākām iekārtām, kuras atrodas vienā vietā un kurām ir viens operators, proti, atļauju emitēt siltumnīcefekta gāzes, ar nosacījumu, ka operators nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas monitoringu un katru gadu sagatavo pārskatu (turpmāk — ikgadējais pārskats) par siltumnīcefekta gāzu emisiju atbilstoši attiecīgajā atļaujā, šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu)

 

 

 

 

 

20.pants. A kategorijas darbības

(1) Piesārņojošas darbības, kuras veic, izmantojot šā likuma 1.pielikumā noteiktās iekārtas, ir A kategorijas darbības. Veicot A kategorijas darbības, operators lieto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.(2) A kategorijas atļaujas ir nepieciešamas stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kurās tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības. Uz šādām iekārtām, ievērojot to radītā piesārņojuma daudzumu vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi, atbilstoši noteiktajiem parametriem, turklāt ņemot vērā arī piesārņojošas darbības, kas tiek veiktas citās ar šīm iekārtām tehniski saistītās iekārtās, kuras arī var ietekmēt emisiju un vides piesārņojumu, attiecas nosacījumi par A kategorijas atļaujām.(3) Šā likuma 1.pielikumā minētie rādītāji attiecas uz iekārtu ražošanas jaudām vai saražotās produkcijas apjomu. Operators, kurš veic vairākas šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, summē to jaudas, ja visas darbības attiecas uz vienu šā likuma 1.pielikumā minēto rūpnieciskās darbības jomu un tiek veiktas vienā vietā vai izmantojot vienu iekārtu.(4) A kategorijas atļaujas nav nepieciešamas iekārtām, kas tiek izmantotas jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.

 

 

 

 

 

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par A kategorijas darbības pieteikšanu, attiecīgas atļaujas izsniegšanu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu, kā arī nosaka:1) laika grafiku, pēc kura tiek izsniegtas A kategorijas atļaujas iekārtām, kurām tās nepieciešamas;2) maksimālo pārejas periodu, kurā jānodrošina ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu saistīto atļaujas nosacījumu ievērošana;3) iesnieguma veidlapu un atļaujas veidlapu, kurā norāda veicamos cilvēku veselības, gaisa, ūdens un augsnes aizsardzības, kā arī atkritumu apsaimniekošanas pasākumus. Ja piesārņojoša darbība saistīta ar ūdens ieguvi, atļaujā norāda ūdens lietošanas limitus;4) kārtību, kādā pieprasāmas un izsniedzamas atļaujas;5) kārtību, kādā sabiedrība var iepazīties ar iesniegumu un iesniegt savus priekšlikumus, kā arī iepazīties ar atļaujas nosacījumiem, monitoringa un pārbaudes rezultātiem;6) kārtību, kādā informējamas citas valstis, un šāda piesārņojuma monitoringu gadījumos, kad iespējama piesārņojuma pārrobežu ietekme;7) iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 120 dienām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu)

 

 

 

 

 

 

6. Papildināt 20.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja A kategorijas piesārņojošu darbību plānots īstenot ārpus Latvijas Republikas teritorijas un tai iespējama pārrobežu ietekme, kompetentā institūcija:

1) 14 dienu laikā pēc tam, kad no attiecīgās valsts kompetentās institūcijas saņemta informācija par iesniegumu piesārņojošas darbības veikšanai, ievieto paziņojumu par saņemto informāciju savā interneta mājaslapā un publicē paziņojumu vismaz vienā no laikrakstiem;

2) paziņojumā norāda vietu, kur sabiedrība un ieinteresētās institūcijas var iegūt informāciju par paredzēto darbību un tās pārrobežu ietekmi, kā arī par saprātīgu termiņu, līdz kuram kompetentajai institūcijai var iesniegt rakstveida priekšlikumus;

3) apkopo sabiedrības un ieinteresēto institūciju iesniegtos priekšlikumus un nosūta tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai.”

 

 

 

6. Papildināt 20.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja A kategorijas piesārņojošu darbību plānots īstenot ārpus Latvijas Republikas teritorijas un tai iespējama pārrobežu ietekme, kompetentā institūcija:

1) 14 dienu laikā pēc tam, kad no attiecīgās valsts kompetentās institūcijas saņemta informācija par iesniegumu piesārņojošas darbības veikšanai, ievieto paziņojumu par saņemto informāciju savā interneta mājaslapā un publicē paziņojumu vismaz vienā no laikrakstiem;

2) paziņojumā norāda vietu, kur sabiedrība un ieinteresētās institūcijas var iegūt informāciju par paredzēto darbību un tās pārrobežu ietekmi, kā arī par saprātīgu termiņu, līdz kuram kompetentajai institūcijai var iesniegt rakstveida priekšlikumus;

3) apkopo sabiedrības un ieinteresēto institūciju iesniegtos priekšlikumus un nosūta tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai.”

21.pants. Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un to izvēle attiecībā uz A kategorijas darbībām

(1) Tehniskie paņēmieni, kurus ir iespējams visefektīvāk un visrezultatīvāk lietot praksē, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu emisiju līdz noteiktajai robežvērtībai un limitam, kā arī lai samazinātu tās ietekmi uz vidi kopumā, ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.(2) Jēdziens “tehniskie paņēmieni” ietver lietojamo tehnoloģiju un veidu, kādā iekārta ir projektēta, uzbūvēta, uzturēta, darbināta vai demontēta.(3) Tehniskie paņēmieni ir pieejami, ja tie ir ekonomiski un tehnoloģiski pamatoti un, neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš lietoti Latvijā, tos ir iespējams ieviest noteiktā rūpniecības nozarē, ņemot vērā attiecīgās izmaksas.(4) Tehniskie paņēmieni ir labākie, ja tie ietver tādas tehnoloģijas un metodes, kuras izmantojot iespējams nodrošināt augstāko vides aizsardzības līmeni.(5) Izvēloties labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ņemot vērā to ieviešanas un lietošanas potenciālās izmaksas, kā arī likumā “Par vides aizsardzību” noteiktos vides aizsardzības principus un konkrētās piesārņojošās darbības specifiku, operators:

7. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Labākie tehniskie paņēmieni attiecināmi uz visefektīvāko un progresīvāko tehnoloģiju un ekspluatācijas metožu izstrādes posmu, kurā parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība, lai novērstu un — gadījumos, kad novēršana ir neiespējama, — samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā, un tie paredzēti, lai noteiktu pamatprincipus emisijas limitu aprēķināšanai.”

 

 

 

 

7. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Labākie tehniskie paņēmieni attiecināmi uz visefektīvāko un progresīvāko tehnoloģiju un ekspluatācijas metožu izstrādes posmu, kurā parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība, lai novērstu un — gadījumos, kad novēršana ir neiespējama, — samazinātu emisiju un ietekmi uz vidi kopumā, un tie paredzēti, lai noteiktu pamatprincipus emisijas limitu aprēķināšanai.”

 

1) izmanto tehnoloģiju, kas nodrošina iespējami maza atkritumu daudzuma rašanos;2) izmanto tehnoloģiju, kas nodrošina šā likuma 5.panta prasību ievērošanu;3) izmanto vielas, kuras ir mazāk bīstamas cilvēku dzīvībai, veselībai un videi;4) veicina ražošanas procesā radīto un izmantoto vielu otrreizēju izmantošanu un atkritumu pārstrādi;5) izmanto procesus, iekārtas un darbības metodes, kuras rūpnieciskajā ražošanā jau ir pārbaudītas un atzītas par veiksmīgām;6) ievēro tehnoloģiju attīstību un to, kā paplašinās zināšanas un izpratne par jaunajām tehnoloģijām;7) ņem vērā emisijas raksturu, ietekmi un apjomu;8) ņem vērā paredzamo iekārtas apturēšanas vai slēgšanas termiņu;9) ņem vērā laiku, kas nepieciešams labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai;10) ievēro ražošanas procesā izmantojamo izejvielu, arī ūdens, patēriņu un tehnoloģijas energoefektivitāti;11) novērš vai līdz minimumam samazina emisijas risku un tās ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi;12) novērš avārijas, bet, ja avārija ir notikusi, — samazina tās radītās sekas;13) izmanto informāciju, kuru par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem publicējusi Eiropas Savienības Komisija vai starptautiskās organizācijas.

 

 

 

 

 

24.1 pants. Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

(1) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ir nepieciešama stacionārai tehnoloģiskajai iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības.

(2) Šā likuma 2.pielikumā minētie rādītāji attiecas uz iekārtas ražošanas jaudu vai saražotās produkcijas apjomu. Operators, kurš veic vairākas šā likuma 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, summē to jaudas, ja visas darbības attiecas uz vienu šā likuma 2.pielikumā minēto rūpnieciskās darbības jomu un tiek veiktas vienā vietā vai izmantojot vienu iekārtu.

(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā operators var iesniegt iesniegumu un saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju arī tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus.

 

 

 

 

 

 

 

1

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 24.1 pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

„(31) Operatoram ir tiesības iesniegt attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu atcelt saskaņā ar šā panta trešo daļu izsniegto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Reģionālā vides pārvalde 15 dienu laikā izskata iesniegumu un atceļ atļauju ar nākošā kalendāra gada pirmo janvāri.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

8. Papildināt 24.1 pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

“(31) Operatoram ir tiesības iesniegt attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei iesniegumu atcelt saskaņā ar šā panta trešo daļu izsniegto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Reģionālā vides pārvalde 15 dienu laikā izskata iesniegumu un atceļ atļauju ar nākamā kalendāra gada 1.janvāri.”

(4) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja nav nepieciešama iekārtām, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei.

(5) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedz uz šādiem periodiem:

1) pirmais periods — no 2005.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim;

2) otrais periods — no 2008.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim;

3) trešais un turpmākie periodi — pieci kalendārie gadi, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

(6) Reģionālā vides pārvalde siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgās iekārtas A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem.

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kādai jābūt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas iesnieguma veidlapai un atļaujas veidlapai, kā arī kārtību, kādā pieprasāma un izsniedzama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja;

2) nosacījumus un kārtību, kādā atsevišķas iekārtas uz laiku var atbrīvot no prasības saņemt siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

(18.12.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

V nodaļa

Atļaujas pieteikšana, izsniegšana un pārskatīšana

(Nodaļas nosaukums 18.12.2003. likuma redakcijā)

27.pants. Sabiedrības līdzdalība

(1) Iesniegums A kategorijas atļaujas, bet Ministru kabineta noteiktajos gadījumos — arī B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt priekšlikumus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos.(11) Sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz tad, ja šis lēmums attiecas uz:1) šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanu;2) būtisku izmaiņu A kategorijas un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošā darbībā;3) atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 8.punktu.

 

 

 

 

 

 (2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem.

8. 27.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “nepieciešamā informācija” ar vārdiem “tai skaitā iespējamo lēmumu būtība vai, ja iespējams tikai viens lēmums, — lēmuma projekts”;

 

 

Redakcionāli precizēts

9. 27.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem “nepieciešamā informācija” ar vārdiem “tai skaitā varbūtējo lēmumu būtība vai, ja iespējams tikai viens lēmums, — lēmuma projekts”;

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Sabiedrībai ir pieejami būtiskākie atzinumi, kurus kompetentā institūcija ir saņēmusi pirms sabiedrības informēšanas.”

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Sabiedrībai ir pieejami būtiskākie atzinumi, kurus kompetentā institūcija ir saņēmusi pirms sabiedrības informēšanas.”

(3) Ja iesniegums vai atļauja ietver informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu iesnieguma vai atļaujas sadaļu ierobežotu pieejamību. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par piesārņojuma emisiju, kā arī par avāriju risku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu)

 

 

 

 

 

28.pants. A un B kategorijas atļauju pieteikšana un izsniegšana

(1) Iesniegumu atļaujas saņemšanai sagatavo operators, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus.(2) Iesniegumā sniedzama šāda informācija:1) iekārta un tās darbība;2) izejvielas un palīgmateriāli, citas vielas un enerģija, ko attiecīgā iekārta izmanto vai ražo;3) iekārtas emisijas avoti;4) vides apstākļi iekārtas darbības vietā;5) to vielu raksturs un daudzums, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas ūdenī, gaisā (izņemot siltumnīcefekta gāzu emisiju) vai augsnē, kā arī emisijas būtiskā ietekme uz vidi;6) tehnoloģija un citi paņēmieni, kurus paredzēts izmantot, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu emisiju no attiecīgās iekārtas;7) labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kādus A kategorijas darbības veicošais operators lieto vai paredzējis lietot, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos;8) pasākumi, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu atkritumu ražošanu un pārstrādātu iekārtas radītos atkritumus;9) citi pasākumi, kas tiks veikti, lai nodrošinātu šā likuma II un III nodaļā noteikto prasību izpildi;10) kārtība, kādā paredzēts veikt piesārņojošas darbības monitoringu.

 

 

 

 

 

(21) Iesniegumam pievieno šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai.(3) Iesniegumā norāda piesārņojošas darbības iespējamās alternatīvas un pamato, kādēļ izraudzīts attiecīgais variants. Ja minētās alternatīvas jau izskatītas, novērtējot ietekmi uz vidi, operators iesniegumam pievieno ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu un atzinumu par to.(4) Reģionālā vides pārvalde, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ievēro Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā izvirzītās prasības par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.(5) Atļauju izsniedz reģionālā vides pārvalde pēc iekārtas darbības vietas. Ja nepieciešams, reģionālā vides pārvalde pieaicina ekspertus, izņemot tos, kuri piedalījušies iesnieguma sagatavošanā.

 

 

 

 

 

(6) Reģionālā vides pārvalde pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu un 18.12.2003. likumu)

9. Izteikt 28.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Reģionālā vides pārvalde pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus un, ievietojot tos savā interneta mājaslapā, dara sabiedrībai pieejamu informāciju par tiem atzinumiem un ieteikumiem, kas saņemti pirms A kategorijas atļaujas sabiedriskās apspriešanas.”

2

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt likumprojekta 9.pantu pēc vārdiem „sabiedrībai pieejamu” ar vārdu „arī”.

 

 

 

Atbalstīts

10. Izteikt 28.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Reģionālā vides pārvalde pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus un, ievietojot tos savā interneta mājaslapā, dara sabiedrībai pieejamu arī informāciju par tiem atzinumiem un ieteikumiem, kas saņemti pirms A kategorijas atļaujas sabiedriskās apspriešanas.”

30.pants. Informēšana par darbības izmaiņu un iekārtas operatora maiņu

(1) Pirms darbības izmaiņas operators Ministru kabineta noteiktajā termiņā paziņo par to reģionālajai vides pārvaldei, kura izvērtē, vai šī izmaiņa uzskatāma par būtisku izmaiņu un vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos, un informē par to operatoru. Darbības izmaiņa, kuras rezultātā iekārtas darbības rādītāji pārsniedz šā likuma pielikumos minētos rādītājus, ir būtiska izmaiņa.

(2) Ja operators ir ieviesis darbības izmaiņu, kuras dēļ mainās piesārņojošas darbības kategorija, reģionālā vides pārvalde izskata jautājumu par citas kategorijas atļaujas izsniegšanu vai pieņem lēmumu, ka attiecīgajai piesārņojošai darbībai atļauja turpmāk nav nepieciešama.

(3) Ja mainās iekārtas operators, reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz operatora iesniegumu, precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, taču nemainot tās termiņu un nosacījumus.

(18.12.2003. likuma redakcijā)

 

3

Vides ministrs R.Vējonis

30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„30.pants. Informēšana par darbības izmaiņu, iekārtas operatora maiņu un iekārtas pilnīgas darbības pārtraukšanu”;

 

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

11. 30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“30.pants. Informēšana par darbības izmaiņu, iekārtas operatora maiņu un iekārtas darbības pilnīgu pārtraukšanu”;

 

 

 

4

Vides ministrs R.Vējonis

30.pantā:

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ne vēlāk kā 30 dienas pirms iekārtas pilnīgas darbības pārtraukšanas operators iesniedz reģionālajai vides pārvaldei attiecīgu iesniegumu. 30 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no operatora par tā lēmumu attiecībā uz iekārtas pilnīgu darbības pārtraukšanu reģionālā vides pārvalde atceļ operatoram izdoto A vai B kategorijas atļauju un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju reģionālā vides pārvalde atceļ ar nākošā kalendāra gada pirmo janvāri.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ne vēlāk kā 30 dienas pirms iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas operators iesniedz reģionālajai vides pārvaldei attiecīgu iesniegumu. 30 dienu laikā pēc tam, kad no operatora saņemta informācija par tā lēmumu attiecībā uz iekārtas darbības pilnīgu pārtraukšanu, reģionālā vides pārvalde atceļ operatoram izdoto A vai B kategorijas atļauju un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju reģionālā vides pārvalde atceļ ar nākamā kalendāra gada 1.janvāri.”

32.pants. A un B kategorijas atļauju pārskatīšana un atjaunošana

(1) A un B kategorijas atļaujas izsniedz uz pieciem gadiem. Ja piesārņojošas darbības ietekme uz cilvēku veselību vai vidi nav pietiekami noskaidrota, atļauju izsniedz uz īsāku termiņu.

10. Papildināt 32.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Iekārtām, kuras atrodas vides pārvaldības un audita sistēmas (EMAS) reģistrētajās organizācijās, atļauju izsniedz uz astoņiem gadiem.”

 

 

 

12. Papildināt 32.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Iekārtām, kuras atrodas vides pārvaldības un audita sistēmas (EMAS) reģistrētajās organizācijās, atļauju izsniedz uz astoņiem gadiem.”

(2) Reģionālā vides pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskata atļaujas nosacījumus un, ja nepieciešams, tos atjauno vai papildina.(3) Jautājumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumus pārskata šādos gadījumos:1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus;2) sakarā ar jauniem labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem ir iespējams būtiski samazināt emisiju, veicot A kategorijas darbību;3) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot citu tehnoloģiju;4) to nosaka citi normatīvie akti;5) pirms piesārņojošas darbības izmaiņas;6) ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos;7) šā likuma 50. un 51.pantā noteiktajos gadījumos;8) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus.

 

 

 

 

 

(31) Atļaujas nosacījumus šā panta trešās daļas 1. — 6. un 8.punktā un šā likuma 50.panta trešajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā.(4) Operators iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā darbībā iesniedz attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē tādos termiņos un kārtībā, kādi paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai, vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1. — 4. vai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003. likumu)

 

 

 

 

 

V1 nodaļa

 Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotas un emisijas kvotu sadales plāns

(Nodaļa 18.12.2003. likuma redakcijā)

32.2 pants. Emisijas kvotu sadale

(1) Vides ministrija, izvērtējot arī sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto sadales plānu, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju.

(11) Operatoram, kurš saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju tām šā likuma 2.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz šā likuma 2.pielikumā minētos rādītājus, emisijas kvotas Vides ministrija piešķir pēc Eiropas Komisijas lēmuma par operatora iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

(2) Emisijas kvota derīga tā perioda laikā, uz kuru tā izsniegta.

(3) Operators saņem emisijas kvotas bez maksas.

 

 

 

 

 

(4) Jaunai iekārtai, kas saņēmusi siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju pēc sadales plāna iesniegšanas Eiropas Komisijai un kas nav iekļauta sadales plānā, kā arī iekārtai, kurai pēc izmaiņu ieviešanas darbībā saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem plānota lielāka siltumnīcefekta gāzu emisija, operators emisijas kvotas var saņemt sadales plānā noteiktajā kārtībā. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šajā daļā minētajam operatoram, ņemot vērā šā likuma 32.1 panta trešās daļas 3., 4., 8., 9. un 12.punktā minētos pamatnosacījumus.

 

 

 

 

 

(41) Vides ministrija pieņem lēmumu:

1) piešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram izdota siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, nepiešķirot tās iepriekšējam iekārtas operatoram, ja ir mainījies iekārtas operators;

 

 

 

 

 

2) nepiešķirt emisijas kvotas operatoram, kuram anulēta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

 

5

Vides ministrs R.Vējonis

Papildināt 32.2 panta 4.1 daļas 2.punktu pēc vārda „anulēta” ar vārdiem „vai atcelta”.

Atbalstīts

13. Papildināt 32.2 panta 4.1 daļas 2.punktu pēc vārda “anulēta” ar vārdiem “vai atcelta”.

(5) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra proporcionāli sadala attiecīgā perioda kopējo emisijas kvotu daudzumu katram perioda gadam un pārskaita to uz operatora kontu siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrā (turpmāk arī — emisijas reģistrs).

 

 

 

 

 

(6) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra līdz katra gada 28.februārim sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem emisijas reģistrā saskaņā ar Vides ministrijas lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. likumu un 06.04.2006. likumu)

 

 

 

 

 

 

11. Papildināt likumu ar V2 nodaļu šādā redakcijā:

“V2 nodaļa

Iekārtu darbības apturēšana

32.9 pants. Iekārtas darbības apturēšanas nosacījumi

(1) Iekārtas darbību aptur, ja nav saņemta nepieciešamā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja apturēta vai izsniegtā atļauja atcelta apstrīdēšanas procedūras ietvaros.

 

 

 

14. Papildināt likumu ar V2 nodaļu šādā redakcijā:

“V2 nodaļa

Iekārtu darbības apturēšana

32.9 pants. Iekārtas darbības apturēšanas nosacījumi

(1) Iekārtas darbību aptur, ja nav saņemta nepieciešamā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja apturēta vai izsniegtā atļauja atcelta apstrīdēšanas procedūras ietvaros.

 

(2) Iekārtas darbību aptur, ja nepieciešamā atļauja ir saņemta, bet:

 

 

 

(2) Iekārtas darbību aptur, ja nepieciešamā atļauja ir saņemta, bet:

 

1) operatora prettiesiskas rīcības dēļ iekārta ir radījusi vai var radīt vides piesārņojumu, kas izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai;

 

 

 

1) operatora prettiesiskas rīcības dēļ iekārta ir radījusi vai var radīt vides piesārņojumu, kas izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai;

 

2) darbinot iekārtu, atkārtoti tiek pārkāpti vides aizsardzības normatīvie akti vai netiek pildīti vides aizsardzības valsts iestāžu administratīvie akti.

 

 

 

2) darbinot iekārtu, atkārtoti tiek pārkāpti vides aizsardzības normatī vie akti vai netiek pildīti vides aizsardzības valsts iestāžu administratīvie akti.

 

(3) Iekārtas darbību aizliedz uzsākt vai var apturēt, ja operatora atbildīgā persona nav noteiktā termiņā iesniegusi drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu.

 

 

 

(3) Iekārtas darbību aizliedz uzsākt vai var apturēt, ja operatora atbildīgā persona noteiktā termiņā nav iesniegusi drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu.

 

(4) Iekārtas darbību aizliedz uzsākt vai aptur, ja operatora atbildīgās personas veiktajiem pasākumiem rūpniecisko avāriju riska un avāriju seku smaguma samazināšanai ir būtiski trūkumi.

 

 

 

(4) Iekārtas darbību aizliedz uzsākt vai aptur, ja operatora atbildīgās personas veiktajiem pasākumiem rūpniecisko avāriju riska un avāriju seku smaguma samazināšanai ir būtiski trūkumi.

 

(5) Ja piesārņojumu rada nevis visa iekārta, bet tikai kāda tās daļa, aptur tikai tās daļas darbību, kura rada piesārņojumu vai rūpniecisko avāriju risku.

 

 

 

(5) Ja piesārņojumu rada nevis visa iekārta, bet tikai kāda tās daļa, aptur tikai tās daļas darbību, kura rada piesārņojumu vai rūpniecisko avāriju risku.

 

(6) Iekārtas vai tās daļas darbību neaptur, ja apturēšana var nodarīt lielāku kaitējumu videi, cilvēku veselībai vai dzīvnieku labturībai nekā iekārtas radītais piesārņojums. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras vai Pārtikas un veterinārā dienesta atzinuma saņemšanas Valsts vides dienests pieņem rakstveida lēmumu. Lēmumā operatoram nosaka saistošus ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz iekārtas turpmāko darbību.

 

 

Redakcionāli precizēts

(6) Iekārtas vai tās daļas darbību neaptur, ja apturēšana var nodarīt videi, cilvēku veselībai vai dzīvnieku labturībai lielāku kaitējumu nekā iekārtas radītais piesārņojums. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras vai Pārtikas un veterinārā dienesta atzinuma saņemšanas Valsts vides dienests pieņem rakstveida lēmumu. Lēmumā operatoram nosaka saistošus ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz iekārtas turpmāko darbību.

 

32.10 pants. Iekārtas darbības apturēšanas kārtība

(1) Pirms iekārtas darbības apturēšanas Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai reģionālās vides pārvaldes direktors izdod un nosūta iekārtas operatoram brīdinājumu par iespējamo iekārtas darbības apturēšanu, ja netiks novērsti brīdinājumā minētie pārkāpumi. Brīdinājums nav apstrīdams un pārsūdzams.

 

 

Redakcionāli precizēts

32.10 pants. Iekārtas darbības apturēšanas kārtība

(1) Pirms iekārtas darbības apturēšanas Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai reģionālās vides pārvaldes direktors izdod un nosūta iekārtas operatoram brīdinājumu par iekārtas darbības iespējamo apturēšanu, ja netiks novērsti brīdinājumā minētie pārkāpumi. Brīdinājums nav apstrīdams un pārsūdzams.

 

(2) Brīdinājumā norāda operatora izdarītos pārkāpumus un citus apstākļus, kas var būt par pamatu iekārtas darbības apturēšanai, un nosaka termiņu no trim dienām līdz trim mēnešiem brīdinājumā minēto pārkāpumu novēršanai. Ja operators mēneša laikā izstrādā un iesniedz Valsts vides dienestam akceptēšanai pasākumu plānu pārkāpumu novēršanai, Valsts vides dienesta amatpersona, kura izdevusi brīdinājumu, pārkāpumu novēršanas termiņu pagarina līdz deviņiem mēnešiem, ja vien pārkāpumu nav iespējams novērst ātrāk un piesārņojums nerada būtisku kaitējumu vai risku cilvēku veselībai vai videi.

 

 

 

(2) Brīdinājumā norāda operatora izdarītos pārkāpumus un citus apstākļus, kas var būt par pamatu iekārtas darbības apturēšanai, un nosaka termiņu no trim dienām līdz trim mēnešiem brīdinājumā minēto pārkāpumu novēršanai. Ja operators mēneša laikā izstrādā un iesniedz Valsts vides dienestam akceptēšanai pasākumu plānu pārkāpumu novēršanai, Valsts vides dienesta amatpersona, kura izdevusi brīdinājumu, pārkāpumu novēršanas termiņu pagarina līdz deviņiem mēnešiem, ja vien pārkāpumu nav iespējams novērst ātrāk un piesārņojums nerada būtisku kaitējumu vai risku videi vai cilvēku veselībai.

 

(3) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsti pārkāpumi vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu.

 

 

Redakcionāli precizēts

(3) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā pārkāpumi nav novērsti vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu.

 

(4) Ja operators darbību uzsāk vai veic bez nepieciešamās A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas vai arī uzsāk darbību bez siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu pieņem, operatoru iepriekš nebrīdinot.

 

 

 

(4) Ja operators darbību uzsāk vai veic bez nepieciešamās A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas vai arī uzsāk darbību bez siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu pieņem, operatoru iepriekš nebrīdinot.

 

(5) Lēmums par iekārtas darbības apturēšanu stājas spēkā un izpildāms nekavējoties. Lēmumu var apstrīdēt šā likuma 50.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

 

 

(5) Lēmums par iekārtas darbības apturēšanu stājas spēkā un izpildāms nekavējoties. Lēmumu var apstrīdēt šā likuma 50.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

(6) Iekārtas darbības apturēšanu nodrošina iekārtas operators tā, lai tās apturēšana radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības uzdot operatoram noplombēt vai norobežot pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai telpām, kas ved uz iekārtu darbināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka lēmums par iekārtas darbības apturēšanu tiek izpildīts. Pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai minētajām telpām operators noplombē vai norobežo tās vides aizsardzības institūcijas pārstāvja klātbūtnē, kura ir izteikusi brīdinājumu par iekārtas darbības apturēšanu.

 

 

 

(6) Iekārtas darbības apturēšanu nodrošina iekārtas operators tā, lai tās apturēšana radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības uzdot operatoram noplombēt vai norobežot pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai telpām, kas ved uz iekārtu darbināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka lēmums par iekārtas darbības apturēšanu tiek izpildīts. Pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai minētajām telpām operators noplombē vai norobežo tās vides aizsardzības institūcijas pārstāvja klātbūtnē, kura ir izteikusi brīdinājumu par iekārtas darbības apturēšanu.

 

32.11 pants. Iekārtas darbības atjaunošana

(1) Operators iesniedz Valsts vides dienestam iesniegumu, kurā norāda, ka lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti un dotie uzdevumi izpildīti. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tajā minētos faktus.

 

 

 

32.11 pants. Iekārtas darbības atjaunošana

(1) Operators iesniedz Valsts vides dienestam iesniegumu, kurā norāda, ka lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti un dotie uzdevumi izpildīti. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tajā minētos faktus.

 

(2) Valsts vides dienests piecu darbdienu laikā pārbauda lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu minēto pārkāpumu novēršanu un doto uzdevumu izpildi. Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par iekārtas darbības pilnīgu vai daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var apstrīdēt šā likuma 50.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

 

 

 

(2) Valsts vides dienests piecu darbdienu laikā pārbauda lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu minēto pārkāpumu novēršanu un doto uzdevumu izpildi. Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par iekārtas darbības pilnīgu vai daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var apstrīdēt šā likuma 50.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

VI nodaļa

Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšana un reģistrācija

34.pants. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu reģistrācija un teritorijas izmantošanas ierobežojumi

(1) Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas reģistrē reģionālās vides pārvaldes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Militāri piesārņotas teritorijas reģionālās vides pārvaldes reģistrē pēc Aizsardzības ministrijas atzinuma.(2) Pēc piesārņotas vietas reģistrācijas un reģionālās vides pārvaldes atzinuma saņemšanas pašvaldība nosaka ierobežojumus teritorijas plānojumā, kā arī ierobežojumus attiecībā uz dzīvošanu šajā teritorijā un citādu šīs teritorijas izmantošanu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāle nosaka cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus.(3) Ierobežojumi tiek noteikti, ņemot vērā piesārņojošo vielu bīstamības pakāpi, iespējamo iedarbību uz cilvēkiem, kas dzīvo apkārtējās teritorijās, šo teritoriju vides kvalitāti un nepieciešamību nākotnē veikt sanācijas pasākumus.(4) Aizsardzības ministrija sniedz ieteikumus par attiecīgu ierobežojumu noteikšanu militāri piesārņotām teritorijām, kuras nav tās valdījumā, un nosaka ierobežojumus teritorijām, kuras ir tās valdījumā.

 

 

 

 

 

(5) Institūcija, kas noteikusi ierobežojumus, atceļ tos, ja šie ierobežojumi vairs nav nepieciešami cilvēku veselības vai vides aizsardzībai.(6) Institūcija, kas noteikusi šajā pantā minētos ierobežojumus, informē par tiem vai par to atcelšanu citas institūcijas un fiziskās un juridiskās personas, uz kurām šie ierobežojumi attiecas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu un 18.12.2003. likumu)

12. Papildināt 34.panta piekto daļu pēc vārdiem “vides aizsardzībai” ar vārdiem “un saņemts atbildīgās institūcijas atzinums”.

 

 

 

15. Papildināt 34.panta piekto daļu pēc vārdiem “vides aizsardzībai” ar vārdiem “un saņemts atbildīgās institūcijas atzinums”.

VII nodaļa

Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēte un piesārņotu vietu sanācija

38.pants. Personas, kuras sedz ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus

(1) Izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz:1) operators, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta;2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā;3) zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta;

 

 

 

 

 

 

13. 38.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“31) zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc piesārņotās vietas reģistrācijas;”;

 

 

 

16. 38.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

“31) zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc piesārņotās vietas reģistrācijas;”;

4) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus.

 

 

 

 

 

(2) Zemes īpašnieks, ja uz viņu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, sedz ar sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus, ja šie pasākumi tiek veikti ar viņa piekrišanu un zemes vērtība pēc to īstenošanas paaugstinās un ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nevar pilnā apmērā segt sanācijas izdevumus. Zemes īpašnieka izdevumi nedrīkst pārsniegt zemes vērtības pieaugumu, kas radies pēc sanācijas.(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.12.2003.  likumu)

izslēgt otrās daļas otro teikumu.

 

 

 

izslēgt otrās daļas otro teikumu.

44.pants. Sanācijas procesa vadība

(1) Atbildīgā institūcija izstrādā sanācijas uzdevumu (katram konkrētam gadījumam). Sanāciju veic kvalificētas fiziskās vai juridiskās personas atbilstoši līgumam ar personu, kura sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, vai atbildīgo institūciju un pamatojoties uz sanācijas uzdevumu.(2) Sanācijas uzdevumā norāda vēlamos rezultātus, iespējamās sanācijas metodes, laika grafiku, monitoringu un kārtību, kādā sniedzama informācija par sanāciju.

 

 

 

 

 

(3) Atbildīgā institūcija uzdod sanācijas veicējam izstrādāt sanācijas programmu, kurā norādīts sanācijas mērķis, metodes un piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot sanāciju. Sanācijas programmu apstiprina atbildīgā institūcija.

14. 44.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atbildīgā institūcija uzdod sanācijas veicējam izstrādāt sanācijas programmu, kurā norādīts sanācijas mērķis, metodes, piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot sanāciju, noteikti termiņi, kādos sanācijas veicējs informē atbildīgo institūciju par veiktajiem sanācijas pasākumiem, un ietverts paredzētais monitorings pēc sanācijas darbu pabeigšanas. Sanācijas programmu apstiprina atbildīgā institūcija.”;

 

 

 

17. 44.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Atbildīgā institūcija uzdod sanācijas veicējam izstrādāt sanācijas programmu, kurā norādīts sanācijas mērķis, metodes, piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot sanāciju, noteikti termiņi, kādos sanācijas veicējs informē atbildīgo institūciju par veiktajiem sanācijas pasākumiem, un ietverts paredzētais monitorings pēc sanācijas darbu pabeigšanas. Sanācijas programmu apstiprina atbildīgā institūcija.”;

 

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sanācijas veicējs pēc sanācijas pasākumu veikšanas iesniedz atbildīgajai institūcijai pārskatu, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai.

 

 

 

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sanācijas veicējs pēc sanācijas pasākumu veikšanas iesniedz atbildīgajai institūcijai pārskatu, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai.

 

(5) Lai nodrošinātu informācijas aktualizēšanu piesārņojošo vietu reģistrā, atbildīgā institūcija pēc pārskata, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai, rakstveidā informē normatīvajos aktos noteikto piesārņoto vietu reģistra turētāju par sanācijas pasākumu izpildi.”

 

 

Redakcionāli precizēts

(5) Lai nodrošinātu informācijas aktualizēšanu piesārņoto vietu reģistrā, atbildīgā institūcija pēc pārskata, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai, rakstveidā informē normatīvajos aktos noteikto piesārņoto vietu reģistra turētāju par sanācijas pasākumu izpildi.”

 

15. Papildināt VII nodaļu ar 44.pantu šādā redakcijā:

“44.1 pants. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija

(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija.

 

 

 

18. Papildināt VII nodaļu ar 44.pantu šādā redakcijā:

“44.1 pants. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija

(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija.

 

(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.

 

 

 

(2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti.

 

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.

 

 

 

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti, nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu.

 

(4) Aizsardzības ministrija izsniedz komersantiem licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai (turpmāk — licence). Kārtību, kādā licence izsniedzama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

(4) Aizsardzības ministrija izsniedz komersantiem licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai (turpmāk — licence). Kārtību, kādā licence izsniedzama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus, un ja šā komersanta dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām:

 

 

 

(5) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus, un ja šā komersanta dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām:

 

1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi;

 

 

 

1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi;

 

2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — vismaz trīs gadus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

 

 

 

2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — vismaz trīs gadus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

 

3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;

 

 

 

3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi;

 

4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

 

 

 

4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība;

 

5) pēdējo divu gadu laikā nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem;

 

 

 

5) pēdējo divu gadu laikā nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem;

 

6) prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, aizliegtām sabiedriskajām organizācijām vai partijām, vai to apvienībām;

 

 

Redakcionāli precizēts

6) prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, aizliegtām sabiedriskajām organizācijām, partijām vai to apvienībām;

 

7) nav saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

 

 

 

7) nav saukti pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

 

(6) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku.

 

 

 

(6) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku.

 

(7) Licenci aptur, ja konstatēts, ka:

 

 

 

(7) Licenci aptur, ja konstatēts, ka:

 

1) komersants licences saņemšanai ir sniedzis nepatiesas ziņas;

 

 

 

1) komersants licences saņemšanai sniedzis nepatiesas ziņas;

 

2) komersants savā darbībā ir pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības;

 

 

 

2) komersants savā darbībā pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības;

 

3) komersants vai komersanta dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas ir tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, vairs neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajām prasībām.

 

 

 

3) komersants vai komersanta dalībnieki, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, vairs neatbilst šā panta piektajā daļā noteiktajām prasībām.

 

(8) Ja komersants triju mēnešu laikā nav novērsis šā panta septītajā daļā minētos pārkāpumus, licenci anulē.”

 

 

 

(8) Ja komersants triju mēnešu laikā nav novērsis šā panta septītajā daļā minētos pārkāpumus, licenci anulē.”

IX nodaļa

Apstrīdēšanas kārtība

(Nodaļas nosaukums 2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā)

50.pants. Lēmuma apstrīdēšana

(1) Reģionālās vides pārvaldes pieņemto lēmumu attiecībā uz atļaujām A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai operators vai fiziskā vai juridiskā persona, arī sabiedriskā organizācija, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.

 

 

 

 

 

 (2) Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no reģionālās vides pārvaldes lēmuma spēkā stāšanās dienas.

 

 

 

 

 

(3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var apdraudēt cilvēku dzīvību vai būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, atļaujas nosacījumus var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr ir spēkā attiecīgā atļauja. Lēmuma apstrīdēšana neaptur atļaujas darbību.

 

 

 

 

 

(4) Ja lēmums tiek apstrīdēts Vides pārraudzības valsts birojā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā termiņā, attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. Ja atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu neapturēt atļaujas darbību.

 

 

 

 

 

(5) Ja lēmums par tādas jau esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešams pagarināt A vai B kategorijas atļaujas termiņu vai vajadzīga cita veida atļauja, tiek apstrīdēts, iekārtas darbība netiek apturēta, izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16. 50.pantā:

izslēgt piektajā daļā vārdus “izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”;

 

 

 

19. 50.pantā:

izslēgt piektajā daļā vārdus “izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”;

 (6) Fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt reģionālās vides pārvaldes pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā.(7) Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu reģionālās vides pārvaldes lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. Ja lēmuma darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Vides pārraudzības valsts birojs neaptur lēmuma darbību.(8) Lēmumu, kas saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, ir tiesīga apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas darbību.(9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus, kas pieņemti, neievērojot šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības un tiesības uz informāciju, vai pieņemti, neizvērtējot lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtos sabiedrības priekšlikumus, var apstrīdēt ikviena persona.

(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.01.2005. likumu)

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Lēmumu par saistošu ierobežojošo nosacījumu noteikšanu piesārņojošai darbībai, iekārtas darbības apturēšanu, iekārtas darbības daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.”

 

 

 

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Lēmumu par saistošu ierobežojošo nosacījumu noteikšanu piesārņojošai darbībai, iekārtas darbības apturēšanu, iekārtas darbības daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.”

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 22., 23. un 24.pants, kā arī V nodaļas nosacījumi stājas spēkā:1) attiecībā uz esošajām B kategorijas darbībām — saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.janvārim;2) attiecībā uz jaunām B kategorijas darbībām — 2003.gada 1.janvārī.2. Attiecībā uz iekārtām, kurās veic atkritumu sadedzināšanu, par esošām uzskata tādas iekārtas, kuru darbībai visas normatīvajos aktos noteiktās atļaujas tiek saņemtas līdz 2002.gada 28.decembrim un kuras uzsāk darbību ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī.3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:1) par B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām, to pieteikšanu un B kategorijas atļauju izsniegšanu;2) par notekūdeņu emisijas robežvērtībām, par aizliegumu emitēt noteiktas piesārņojošas vielas ūdens vidē un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai;3) par virszemes ūdens un pazemes ūdens kvalitāti;4) par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem un par īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem.4. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šādus noteikumus:1) par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām;2) par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošu vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

 

 

 

 

 

3) par augsnes kvalitātes normatīviem;4) par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju;5) par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto piesārņojumu;6) par operatora veiktā monitoringa kārtību un piesārņojošu vielu reģistra izveidi un tā informācijas pieejamību sabiedrībai;7) par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtām izvirzāmajām prasībām.5. Ministru kabinets divu gadu laikā no jutīgo teritoriju noteikšanas dienas izdod noteikumus par rīcības programmu ūdens piesārņojuma ar nitrātiem samazināšanai vai novēršanai īpaši jutīgajās teritorijās, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no piesārņojuma ar nitrātiem.6. Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un sākotnējo izvērtēšanu veic līdz 2004.gada 31.decembrim.(18.12.2003. likuma redakcijā)7. Atļaujas esošajām A kategorijas darbībām pieprasāmas saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu grafiku līdz 2007.gada 1.oktobrim.8. Šā likuma 31.panta pirmās daļas 3.1 punkts stājas spēkā vienlaikus ar ūdens apsaimniekošanas likumu.(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 25.07.2002.)9. Šā likuma 11.panta otrās daļas 8.punktā, 18.1 panta trešajā daļā un 24.2 panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2004.gada 1.jūnijam.(18.12.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

10. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa novērtējumu attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 250 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā seši miljoni transportlīdzekļu gadā, dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 60 000 vilcienu sastāvu gadā, un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisakuģu gadā, izstrādā līdz 2007.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2008.gada 30.aprīlim.(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu)11. Šā likuma 18.1 panta pirmajā un otrajā daļā minētās trokšņa stratēģiskās kartes, kas ataino iepriekšējā gada trokšņa novērtējumu attiecīgajās teritorijās, aglomerācijām ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, autoceļiem, uz kuriem satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā, un dzelzceļa līnijām, uz kurām satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 30 000 vilcienu sastāvu gadā, izstrādā līdz 2012.gada 30.martam, bet rīcības plānus trokšņa samazināšanai — līdz 2013.gada 30.aprīlim.(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu)12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 30.jūnijam apstiprina emisijas kvotu sadales plānu šā likuma 24. panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam, bet katram nākamajam 24. panta piektajā daļā minētajam periodam — vismaz 19 mēnešus pirms attiecīgā perioda.(18.12.2003. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

13. Vides ministrija pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu šā likuma 24. panta piektās daļas 1.punktā noteiktajam periodam līdz 2004.gada 1.decembrim.(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu)14. Šā likuma 32.2 panta piektās un sestās daļas izpildi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra uzsāk ar 2005.gada 1.janvāri.(18.12.2003. likuma redakcijā)15. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.augustam izdod šā likuma 24.1 panta trešajā un septītajā daļā, 32.3 panta devītajā daļā, 32.5 panta septītajā daļā un 45.panta septītajā daļā minētos noteikumus.(18.12.2003. likuma redakcijā)16. Šā likuma 32.1 panta ceturtā daļa, 32.5 panta sestā daļa, 32.6 panta otrā daļa un 32.8 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.(18.12.2003. likuma redakcijā)17. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.novembrim izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 12.punktā minētos noteikumus, bet līdz 2006.gada 1.jūlijam - šā likuma 11.panta otrās daļas 9., 10., 11. un 13.punktā minētos noteikumus.(27.01.2005. likuma redakcijā)18. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta 2.1 daļā minētos noteikumus.(27.01.2005. likuma redakcijā)19. Ministru kabinets līdz 2006.gada 11.augustam izdod šā likuma 11.panta otrās daļas 14.punktā minētos noteikumus.

( 06.04.2006. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 

17. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

         “20. Šā likuma V2 nodaļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“20. Šā likuma V2 nodaļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

           21. Grozījumi šā likuma 38.pantā attiecībā uz pirmās daļas papildināšanu ar 3.1 punktu un otrās daļas otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 

 

21. Grozījumi šā likuma 38.pantā attiecībā uz pirmās daļas papildināšanu ar 3.1 punktu un otrās daļas otrā teikuma izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

           22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 44.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.”

6

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Izteikt Pārejas noteikumu 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 44.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.”

Atbalstīts

22. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 44.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā minētos noteikumus.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Atsauce 27.01.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006. likumu)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti;2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 24.septembra direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli;3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 25.jūnija direktīvas 2002/49/EK par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību;4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija direktīvas 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesu iestādēs un groza Padomes direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK;5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK;6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra direktīvas 2004/101/EK, ar ko groza direktīvu 2003/87/EK, ar kuru izveido siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopienā, ņemot vērā Kioto protokola projekta mehānismus;

 

 

 

 

 

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza direktīvu 1999/13/EK;8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza direktīvu 93/12/EEK;

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 6.jūlija direktīvas 2005/33/EK, ar ko groza direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā.

 

 

 

 

 

 

18. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10.un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.decembra direktīvas 2003/105/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas.”

 

 

 

21. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) Eiropas Padomes 1996.gada 9.decembra direktīvas 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas;

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 16.decembra direktīvas 2003/105/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas.”

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, 18.12.2003. likumu un 06.04.2006. likumu)

Likuma “Par piesārņojumu”

1.pielikums

Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja

 

 

 

 

 

(1) Enerģētikā:

 

 

 

 

 

1) sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

 

 

 

 

 

2) minerāleļļas un gāzes attīrīšanas un rafinēšanas iekārtas;

 

 

 

 

 

3) koksa krāsnis;

 

 

 

 

 

4) ogļu pārgāzēšanas un sašķidrināšanas rūpnīcas.

19. 1.pielikumā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“akmeņogļu gazifikācijas un šķidrināšanas iekārtas.”;

 

 

 

22. 1.pielikumā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“akmeņogļu gazifikācijas un šķidrināšanas iekārtas.”;

(2) Metālu ražošanā un apstrādē:

 

 

 

 

 

1) iekārtas metālu rūdu, arī sulfīdu rūdu, apdedzināšanai un kausējumu iegūšanai;

 

 

 

 

 

2) iekārtas čuguna vai tērauda pirmreizējai vai atkārtotai kausēšanai, ieskaitot nepārtraukto izliešanu, kuru jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

 

 

 

 

 

3) iekārtas melno metālu apstrādei:

 

 

 

 

 

a) karstās velmētavas, kuru jauda pārsniedz 20 tonnas tērauda stundā,

 

 

 

 

 

b) kalšanas cehi, kuros izmanto mehānismus (piemēram, pneimatiskos vai hidrauliskos āmurus, preses), kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

 

 

 

 

 

c) iekārtas metālu sakausējumu aizsargslāņa uzklāšanai, kuru jauda pārsniedz 2 tonnas tērauda stundā;

 

 

 

 

 

4) melno metālu lietuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

 

 

 

 

 

5) iekārtas:

 

 

 

 

 

a) kurās no rūdām, rūdu koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām (piemēram, metāllūžņiem) ražo neattīrītus krāsainos metālus metalurģiskā, ķīmiskā vai elektrolīzes ceļā,

 

 

 

 

 

b) krāsaino metālu, arī otrreizējai pārstrādei izmantojamo metālu, kausēšanai, ieskaitot leģēšanu, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija dienā vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla dienā;

 

 

 

 

 

6) iekārtas, kurās izmanto elektrolīzi vai ķīmiskus procesus metālu un plastmasu virsmas apstrādei un kuru elektrolīzes vannas vai ķīmiskās apstrādes tvertņu kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus.

 

 

 

 

 

(3) Minerālu izstrādājumu ražošanā:

 

 

 

 

 

1) iekārtas klinkera cementa ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas dienā, vai iekārtas kaļķu ražošanai rotācijas krāsnīs, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā, vai citu veidu krāsnis kaļķu ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas produkcijas dienā;

 

 

 

 

 

2) iekārtas azbesta ražošanai un azbesta izstrādājumu izgatavošanai;

 

 

 

 

 

3) iekārtas stikla, arī stikla šķiedras, ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

 

 

 

 

 

4) iekārtas nemetālisko minerālu kausēšanai, arī nemetālisko minerālu šķiedras ražošanai, kuru kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas dienā;

 

 

 

 

 

5) iekārtas apdedzināto māla izstrādājumu, arī jumta kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, krāsns podiņu vai porcelāna, ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā vai kuru apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

 

 

 

 

 

(4) Ķīmiskajā rūpniecībā*:

 

 

 

 

 

1) iekārtas organisko ķīmisko pamatvielu ražošanai:

papildināt ceturtās daļas 1.punkta ievaddaļu pēc vārda “ražošanai” ar vārdu “piemēram”;

 

 

 

papildināt ceturtās daļas 1.punkta ievaddaļu pēc vārda “ražošanai” ar vārdu “piemēram”;

a) ogļūdeņražu (neciklisko un ciklisko, piesātināto un nepiesātināto, alifātisko vai aromātisko ogļūdeņražu) ražošanai,

 

 

 

 

 

b) skābekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu, arī spirta, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu, ražošanai,

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu ražošanai,”;

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, acetātu, ēteru, peroksīdu, epoksīdsveķu ražošanai,”;

c) sēru saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) sēru saturošu ogļūdeņražu ražošanai,”;

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) sēru saturošu ogļūdeņražu ražošanai,”;

d) slāpekli saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu — amīdu, nitrosavienojumu, nitrātu vai nitrītu grupas saturošo savienojumu, nitrilu, cianātu vai izocianātu — ražošanai,

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) slāpekli saturošu ogļūdeņražu ražošanā, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozosavienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu vai izocianātu ražošanai,”;

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) slāpekli saturošu ogļūdeņražu ražošanā, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozosavienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu vai izocianātu ražošanai,”;

e) fosforu saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

izslēgt ceturtās daļas 1.punkta “e” apakšpunktā vārdu “atvasinājumu”;

 

 

 

izslēgt ceturtās daļas 1.punkta “e” apakšpunktā vārdu “atvasinājumu”;

f) halogēnus saturošo ogļūdeņražu atvasinājumu ražošanai,

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) halogēnūdeņražu ražošanai,”;

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 1.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) halogēnūdeņražu ražošanai,”;

g) metālorganisko savienojumu ražošanai,

 

 

 

 

 

h) plastmasu — sintētisko polimēru šķiedru un celulozes polimēru šķiedru — ražošanai,

 

 

 

 

 

i) sintētiskā kaučuka vai gumijas ražošanai,

 

 

 

 

 

j) krāsvielu un pigmentu ražošanai,

 

 

 

 

 

k) virsmaktīvo vielu ražošanai;

 

 

 

 

 

2) iekārtas neorganisko vielu ražošanai:

papildināt ceturtās daļas 2.punkta ievaddaļu pēc vārda “ražošanai” ar vārdu “piemēram”;

 

 

 

papildināt ceturtās daļas 2.punkta ievaddaļu pēc vārda “ražošanai” ar vārdu “piemēram”;

a) gāzu, piemēram, amonjaka, hlora vai hlorūdeņraža, fluora vai fluorūdeņraža, oglekļa oksīdu, sēru saturošo savienojumu, slāpekļa oksīdu, ūdeņraža, sēra dioksīda, fosgēna, ražošanai,

 

 

 

 

 

b) skābju, piemēram, hromskābes, fluorūdeņražskābes, fosforskābes, slāpekļskābes, sālsskābes, sērskābes, oleuma, sērpaskābes, ražošanai,

 

 

 

 

 

c) bāzu, piemēram, amonija hidroksīda, kālija hidroksīda, nātrija hidroksīda, ražošanai,

 

 

 

 

 

d) sāļu, piemēram, amonija hlorīda, kālija hlorāta, kālija karbonāta, nātrija karbonāta, perborāta, sudraba nitrāta, ražošanai,

 

 

 

 

 

e) nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisko savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda, ražošanai;

 

 

 

 

 

3) iekārtas fosforu, slāpekli vai kāliju saturošo vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu ražošanai;

 

 

 

 

 

4) iekārtas augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošanai;

 

 

 

 

 

5) iekārtas, kurās ražo farmaceitiskas vielas, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus procesus;

 

 

 

 

 

6) iekārtas sprāgstvielu ražošanai.

 

 

 

 

 

(5) Atkritumu saimniecībā:

 

 

 

 

 

1) iekārtas bīstamo atkritumu, arī naftas produktu atkritumu, apglabāšanai vai pārstrādei, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdu “pārstrādei” ar vārdu “reģenerācijai”;

 

 

 

aizstāt piektās daļas 1.punktā vārdu “pārstrādei” ar vārdu “reģenerācijai”;

2) iekārtas sadzīves atkritumu sadedzināšanai, kuru jauda pārsniedz 3 tonnas stundā;

 

 

 

 

 

3) iekārtas sadzīves atkritumu bioloģiskai vai fizikālķīmiskai pārstrādei, kuras var uzņemt vairāk nekā 50 tonnas atkritumu dienā;

 

 

 

 

 

4) atkritumu poligoni, kuri var uzņemt vairāk nekā 10 tonnas atkritumu dienā vai kuru kopējā ietilpība pārsniedz 25 000 tonnas, izņemot inerto atkritumu poligonus;

 

 

 

 

 

5) iekārtas bīstamo atkritumu apglabāšanai, ja tajās apglabā polihlorētos bifenilus, polihlorētos terfenilus vai arī šīs vielas saturošus atkritumus vai ierīces.

 

 

 

 

 

(6) Citās nozarēs:

 

 

 

 

 

1) iekārtas:

 

 

 

 

 

a) celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām,

 

 

 

 

 

b) papīra vai kartona ražošanai, kas var saražot vairāk nekā 20 tonnas produkcijas dienā;

 

 

 

 

 

2) iekārtas šķiedru vai audumu sākotnējai apstrādei (mazgāšanai, balināšanai, merserizēšanai vai krāsošanai), ar kurām var apstrādāt vairāk nekā 10 tonnas materiāla dienā;

papildināt sestās daļas 2.punktu pirms vārda “mazgāšanai” ar vārdu “piemēram,”;

 

 

 

papildināt sestās daļas 2.punktu pirms vārda “mazgāšanai” ar vārdu “piemēram”;

3) iekārtas ādu apstrādei, kuru apstrādes jauda pārsniedz 12 tonnas gatavās produkcijas dienā;

 

 

 

 

 

4) iekārtas pārtikas ražošanai:

 

 

 

 

 

a) lopkautuves, kuru ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas kautķermeņu dienā,

 

 

 

 

 

b) pārtikas produktu ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) un kuru ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas dienā, vai ražotnes, kurās apstrādā un pārstrādā dārzeņus un kuru ražošanas jauda pārsniedz 300 tonnas gatavās produkcijas dienā (ja 300 tonnas dienā ir ceturkšņa vidējais rādītājs),

aizstāt sestās daļas 4.punkta “b” apakšpunktā vārdus “apstrādā un pārstrādā” ar vārdiem “apstrādā vai pārstrādā” un vārdu “dārzeņus” ar vārdiem “augu izcelsmes produktus”.

 

 

 

aizstāt sestās daļas 4.punkta “b” apakšpunktā vārdus “apstrādā un pārstrādā” ar vārdiem “apstrādā vai pārstrādā” un vārdu “dārzeņus” — ar vārdiem “augu izcelsmes produktus”.

c) piena ražotnes, kurās var pieņemt vairāk nekā 200 tonnas piena dienā (ja 200 tonnas dienā ir gada vidējais rādītājs);

 

 

 

 

 

5) dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu apglabāšanas vai pārstrādes iekārtas, kuru jauda pārsniedz 10 tonnas dienā;

 

 

 

 

 

6) fermas intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai, kurās var audzēt:

 

 

 

 

 

a) vairāk nekā 40 000 mājputnu,

 

 

 

 

 

b) vairāk nekā 2000 gaļas cūku, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

 

 

 

 

 

c) vairāk nekā 750 sivēnmāšu;

 

 

 

 

 

7) iekārtas vielu, priekšmetu vai produktu virsmas apstrādei, izmantojot organiskos šķīdinātājus, arī apdares darbu, iespieddarbu, virsmas pārklājumu, attaukošanas, ūdensnecaurlaidību nodrošinošas apstrādes, kalibrēšanas, krāsošanas, tīrīšanas vai impregnēšanas veikšanai, kurās organisko šķīdinātāju patēriņa jauda pārsniedz 150 kilogramus stundā vai 200 tonnas gadā;

 

 

 

 

 

8) iekārtas ogļu vai grafīta elektrodu ražošanai, izmantojot dedzināšanu augstās temperatūrās.

 

 

 

 

 

* Jēdziens “ražošana” attiecībā uz šajā sadaļā minētajām darbībām nozīmē rūpnieciska apjoma ražošanu, kuras procesā tiek veikta šīs sadaļas 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minēto vielu vai vielu grupu ķīmiska pārstrāde.