Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"

Izdarīt likumā "Par piesārņojumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 9.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 5.nr.; 2006, 9.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) operators – privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu, vai kurai ir noteicoša ekonomiskā ietekme uz profesionālās darbības tehnisko izpildījumu;".

2. Papildināt likumu ar V² nodaļu šādā redakcijā:

"V² nodaļa

Iekārtu darbības apturēšana

32.⁹ pants. Iekārtas darbības apturēšanas nosacījumi

(1) Iekārtas darbību aptur, ja nav saņemta nepieciešamā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Tas neattiecas uz gadījumiem, ja A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja apturēta vai izsniegtā atļauja atcelta apstrīdēšanas procedūras ietvaros.

(2) Iekārtas darbību aptur, ja nepieciešamā atļauja ir saņemta, bet:

1) operatora prettiesiskas rīcības dēļ iekārta ir radījusi vai var radīt vides piesārņojumu, kas izraisa vai var izraisīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai;

2) darbinot iekārtu, atkārtoti tiek pārkāpti vides aizsardzības normatīvie akti vai netiek pildīti vides aizsardzības valsts iestāžu administratīvie akti.

(3) Ja piesārņojumu nerada visa iekārta, bet tikai kāda tās daļa, aptur tikai tās daļas darbību, kas rada piesārņojumu.

(4) Iekārtas vai tās daļas darbību neaptur, ja apturēšana var nodarīt lielāku kaitējumu videi, cilvēku veselībai vai dzīvnieku labturībai nekā iekārtas radītais piesārņojums. Pēc Sabiedrības veselības aģentūras vai Pārtikas un veterinārā dienesta atzinuma saņemšanas Valsts vides dienests pieņem rakstveida lēmumu. Lēmumā operatoram nosaka saistošus ierobežojošus nosacījumus iekārtas turpmākajai darbībai.

32.¹⁰ pants. Iekārtas darbības apturēšanas kārtība

(1) Pirms iekārtas darbības apturēšanas Valsts vides dienesta ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieks vai reģionālās vides pārvaldes direktors izdod un nosūta iekārtas operatoram brīdinājumu par iespējamo iekārtas darbības apturēšanu, ja netiks novērsti brīdinājumā minētie pārkāpumi. Brīdinājums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(2) Brīdinājumā norāda operatora izdarītos pārkāpumus un citus apstākļus, kas var būt par pamatu iekārtas darbības apturēšanai, un nosaka termiņu no trim dienām līdz trim mēnešiem brīdinājumā minēto pārkāpumu novēršanai. Ja operators mēneša laikā izstrādā un iesniedz Valsts vides dienestā akceptēšanai pasākumu plānu pārkāpumu novēršanai, Valsts vides dienesta amatpersona, kura izdevusi brīdinājumu, pārkāpumu novēršanas termiņu pagarina līdz deviņiem mēnešiem, ja vien pārkāpumu nav iespējams novērst ātrāk un piesārņojums nerada būtisku kaitējumu vai risku cilvēka veselībai vai videi.

(3) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsti pārkāpumi vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu.

(4) Ja operators darbību uzsāk vai veic bez nepieciešamās A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas vai arī uzsāk darbību bez siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu pieņem, operatoru iepriekš nebrīdinot.

(5) Lēmums par iekārtas darbības apturēšanu stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties. Lēmumu var apstrīdēt šā likuma 50.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā Vides pārraudzības valsts birojā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(6) Iekārtas darbības apturēšanu nodrošina iekārtas operators tā, lai tās apturēšana radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības uzdot operatoram noplombēt vai norobežot pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai telpām, kas ved uz iekārtu darbināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka lēmums par iekārtas darbības apturēšanu tiek izpildīts. Pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai telpām operators noplombē vai norobežo, piedaloties tās vides aizsardzības institūcijas pārstāvim, kura ir izdevusi brīdinājumu par iekārtas darbības apturēšanu.

32.¹¹ pants. Iekārtas darbības atjaunošana

(1) Operators iesniedz Valsts vides dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda, ka lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu minētie pārkāpumi ir novērsti un dotie uzdevumi izpildīti. Iesniegumam pievieno to apliecinošus dokumentus.

(2) Valsts vides dienests piecu darbdienu laikā pārbauda lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu minēto pārkāpumu novēršanu un doto uzdevumu izpildi. Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par iekārtas darbības pilnīgu vai daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību. Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumu var apstrīdēt šā likuma 50.panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā Vides pārraudzības valsts birojā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi."

3. 38.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc piesārņotās vietas reģistrācijas;";

izslēgt otrās daļas otro teikumu.

4. Izslēgt 50.panta piektajā daļā vārdus "izņemot gadījumu, kad uzņēmuma darbība tiek apturēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".

5. Papildināt 50.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Lēmumu par saistošo ierobežojošo nosacījumu noteikšanu piesārņojošai darbībai, iekārtas darbības apturēšanu, iekārtas darbības daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās. Lēmuma apstrīdēšana neaptur lēmuma darbību."

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 2. un 4.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

2. Šā likuma 3.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par piesārņojumu““ anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Kopš 2001. gada 29. marta vides piesārņojuma samazināšanu un novēršanu reglamentē likums „Par piesārņojumu“. Īstenojot likumu „Par piesārņojumu“ ir izveidojusies situācija, kad tādos gadījumos, kad iekārtas darbojas bez nepieciešamās A vai B kategorijas atļaujas, operatora prettiesiskas darbības rezultātā iekārta rada vai potenciāli var izraisīt nozīmīgu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai, iekārtā atkārtoti tiek pārkāpti vides normatīvie akti vai netiek pildīti vides aizsardzības valsts iestāžu izdoti administratīvie akti, vides valsts rīcībā nav tiesisku līdzekļu, kas tām dotu tiesības piespiest operatoru īstenot vides aizsardzības prasības. Likumā „Par piesārņojumu“ termins „operators“ neatbilst šādam pašam teminam Vides aizsardzības likumā. Šo terminu nepieciešams precizēt, lai tas atbilstu Vides aizsardzības likumā noteiktajai terminiloģijai un Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrēto novēršanu un kontroli noteiktajiem terminiem.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts ir izstrādāts, lai: - noteiktu iekārtas darbības apturēšanas nosacījumus, apturēšanas kārtību un tās darbības atjaunošanas kārtību gadījumos, kad iekārtas darbojas bez nepieciešamās A vai B kategorijas atļaujas, operatora prettiesiskas darbības rezultātā iekārta rada vai potenciāli var izraisīt nozīmīgu kaitējumu videi vai cilvēka veselībai un iekārtā atkārtoti tiek pārkāpti vides normatīvie akti vai netiek pildīti vides aizsardzības valsts iestāžu izdoti administratīvie akti. Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta šāda kārtība; - precizētu terminu „operators“ atbilstoši terminiem, kas noteikti Vides aizsardzības likumā un Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrēto novēršanu un kontroli;
3. Cita informācija	Nav citas informācijas.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Nav būtiskas ietekmes.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Nav būtiskas ietekmes.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Pozitīva, īpaši gadījumos, lai novērstu nelikumīgas A un B kategorijas piesārņojošās darbības bez nepieciešamās atļaujas.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007	2008	2009	2010	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Nav citas informācijas.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija	Nav citas informācijas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas par piesārņojuma integrēto novēršanu un kontroli noteiktajiem terminiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts ļauj efektīvāk īstenot ANO EEK konvenijas „Par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos“ protokolu prasības attiecībā uz gaisa piesārņojumu no stacionāriem gaisa piesārņojuma avotiem.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti, numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrēto novēršanu un kontroli;
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā punkta Nr.)	ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe	Komentāri
1.punkts	Direktīva 96/61/EK 2. panta 12. punkts		atbilst
2.punkts	Direktīva 96/61/EK 4. un 5. pants		atbilst
5. Cita informācijas		Nav citas informācijas.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Nav citas informācijas.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses, - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?	Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Vides valsts dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības pieņemt lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?	Tiesību akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo?	Izdotos lēmumus var apstrīdēt saskaņā ar likuma „Par piesārņojumu“ IX nodaļā noteikto kārtību vai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav citas informācijas.

Vides ministra vietā

Labklājības ministre D.Staķe

Vides ministra vietā Labklājības ministre	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
D.Staķe	A.Eglājs	A.Antāne	V.Puriņš	D.Ozola

07.05.2007 10:25

773

D.Ozola

7026516,

Daina.Ozola@vidm.gov.lv