Likums

2007. gada ___ oktobrī

Nr.9/3-

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ‘’Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā’’ (Nr.370/Lp9) izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz ...... lpp.

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Juridiskā komisija otrais lasījums

‘’Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā’’

(Nr.370/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

26.pants. Naudas sods

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 61., 62., 82., 82.¹, 82.², 87.¹, 114.², 114.³ un 152.pantā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.² pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu) – desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats.

Kodeksā īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas), neievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījumu vērtības (summas).

Pašvaldību domes (padomes) var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - līdz tūkstoš latiem.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

Deputāts V.Agešins

Papildināt kodeksa 26. panta pirmo daļu aiz skaitļa ‘’114.^3’’ar skaitļiem ‘’150.², 150.³’’ un tālāk pēc esošā teksta.

atbalstīts

1. Papildināt 26. panta pirmo daļu pēc skaitļa "114.³"ar skaitļiem "150.², 150.³".

58.pants. Vides piesārņošana vai piegružošana

Par zemes dzīļu, augsnes, mežu, ūdens vai gaisa piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

Par zemes dzīļu, augsnes, mežu, ūdens vai gaisa piegružošanu ar atkritumiem –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas.

1. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Vides piesārņošana vai piegružošana

Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas."

2. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Vides piesārņošana vai piegružošana

61.pants. Pienākumu nepildīšana attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa dokumentos operācijas ar kaitīgām vielām vai maisījumiem

Ja kuģa vai cita peldoša līdzekļa kapteinis vai citas komandējošā sastāva personas nepilda spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus attiecībā uz prasību reģistrēt kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos operācijas ar cilvēka veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgām vielām vai tādiem maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām, kā arī ja minētās personas izdara kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos nepareizus ierakstus par šīm operācijām vai nepamatoti atsakās uzrādīt pieprasītos dokumentus likumā noteiktajām amatpersonām, –

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit latiem līdz tūkstoš piecsimt latiem.

2. 61.pantā:

aizstāt dispozīcijā vārdus "cilvēka veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem" ar vārdiem "bīstamām vai citām";

izteikt panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš latiem līdz piectūkstoš latiem."

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 2.panta otro daļu.

atbalstīts

3. Aizstāt 61.panta dispozīcijā vārdus "cilvēka veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem" ar vārdiem "bīstamām vai citām".

82.pants. Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem

Par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo ūdeņu vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz trīstūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem.

3. Aizstāt 82.panta dispozīcijā vārdus "atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem" ar vārdiem "bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot normatīvos aktus".

4. Aizstāt 82.panta dispozīcijā vārdus "atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem" ar vārdiem "bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot normatīvos aktus".

82.² pants. Neziņošana par Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt līdz tūkstoš latiem.

4. Izteikt 82.²pantu šādā redakcijā:

"82.² pants. Neziņošana par Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt latiem līdz tūkstoš piecsimt latiem."

5. Izteikt 82.²pantu šādā redakcijā:

"82.² pants. Neziņošana par Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem

– uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem."

84.pants. Vides informācijas slēpšana vai sagrozīšana

Par neziņošanu vides aizsardzības vai pašvaldību institūcijām par piesārņojošo vielu emisiju vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā; par dabas resursu izmantošanas vai vides aizsardzības statistikas gada pārskatu vai ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju neiesniegšanu vai datu sagrozīšanu; par monitoringa datu slēpšanu vai sagrozīšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem.

Par informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, pārkāpjot ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvajos aktos noteiktās prasības, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz četrsimt latiem.

5. Papildināt 84.panta pirmās daļas dispozīciju pēc vārdiem "pašvaldību institūcijām par" ar vārdiem "bīstamu vai citu kaitīgu vielu vai".

6. Papildināt 84.panta pirmās daļas dispozīciju pēc vārdiem "pašvaldību institūcijām par" ar vārdiem "bīstamu vai citu kaitīgu vielu vai".

150.²pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas

Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju –

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.

Deputāts V.Agešins

Izteikt kodeksa 150.² pantu šādā redakcijā:

‘’150.² pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas

Par izvairīšanas no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju –

uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskām personām – līdz desmit tūkstošiem latu.’’

atbalstīts

7. Izteikt 150.² pantu šādā redakcijā:

"150.² pants. Izvairīšanās no dzīvojamās mājas uzturēšanas

Par izvairīšanas no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – līdz desmittūkstoš latiem. "

150.³pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam

Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, –

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.

Deputāts V.Agešins

Izteikt kodeksa 150.³ pantu šādā redakcijā:

‘’150.³ pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam

Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus,-

uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskām personām – līdz desmit tūkstošiem latu’’.

atbalstīts

8. Izteikt 150.³ pantu šādā redakcijā:

"150.³ pants. Pamatpakalpojumu nesniegšana īrniekam

Par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – līdz desmittūkstoš latiem".

231.pants. Vides aizsardzības valsts iestādes

Vides aizsardzības valsts iestādes izskata lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 47., 48., 51.–53., 53.², 54.¹-69., 71., 72.–88.¹, 88.⁴–88.⁶, 88.~~7 pantā.~~

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus vides aizsardzības valsts iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts vides dienesta priekšnieks un viņa vietnieki –

uzlikt naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam, atņemt zvejas tiesības un piemērot konfiskāciju;

2) Valsts vides dienesta struktūrvienību un to daļu vadītāji, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju priekšnieki un viņu vietnieki –

uzlikt naudas sodu līdz piecsimt latiem un piemērot konfiskāciju;

3) Valsts vides dienesta un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes institūciju vides valsts inspektori –

uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem un piemērot konfiskāciju.

Par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 61., 82., 82.¹ un 82.² pantā, ja tos pieļāvuši peldošo līdzekļu kapteiņi vai komandējošā sastāva personas:

1) šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam;

2) šā panta otrās daļas 3.punktā minētās amatpersonas uzliek naudas sodu līdz divtūkstoš latiem.

Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā.

6. Aizstāt 231.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "priekšnieks" ar vārdu "ģenerāldirektors".

9. Aizstāt 231.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "priekšnieks" ar vārdu "ģenerāldirektors".

257.pants. Mantu un dokumentu izņemšana un uzglabāšana

Mantas un dokumentus, kuri ir pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti aizturēšanas, personas mantu vai vietas apskates laikā, kā arī pārkāpuma konstatācijas brīdī, izņem šā kodeksa 254., 256. un 256.¹pantā norādīto institūciju amatpersonas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktora pilnvarotas amatpersonas vai Valsts vides dienesta priekšnieka pilnvarotas personas vai Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors un viņa pilnvarotas personas. Izņemtās mantas un dokumentus līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā [ja izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 149.⁴panta piektajā, sestajā vai septītajā daļā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā vai 149.¹⁵pantā (izņemot sestajā daļā paredzēto pārkāpumu) līdz piemērotā naudas soda izpildei], institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izņemt mantas un dokumentus, nodod glabāšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izņemtās mantas ātri bojājas un tās nevar nodot glabāšanā vai arī to ilgstoša glabāšana rada zaudējumus valstij, institūcija (amatpersona), kurai ir tiesības izņemt attiecīgās mantas, tās nodod realizācijai vai iznīcināšanai. Kārtību, kādā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par mantu nodošanu realizācijai vai iznīcināšanai un kādā veicama šo mantu realizācija vai iznīcināšana, nosaka Ministru kabinets.

Ja muitas noteikumu pārkāpējam Latvijas Republikā nav pastāvīgas dzīvesvietas vai adreses, ir atļauta mantu, valūtas un vērtslietu izņemšana tādos apmēros, kas nodrošinātu naudas soda vai preču un citu priekšmetu vērtības piedziņu.

Par mantu un dokumentu izņemšanu sastāda protokolu vai izdara attiecīgu ierakstu protokolos par administratīvo pārkāpumu, par mantu apskati vai administratīvo aizturēšanu.

[Ceturtā – sestā daļa]. (Izslēgtas ar 2003.gada 16.oktobra likumu)

Ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 181.pantā, policijas darbiniekiem ir tiesības līdz lietas izskatīšanai izņemt šaujamieroci un munīciju, par ko izdara ierakstu protokolā, norādot izņemamā ieroča marku vai modeli, kalibru, sēriju un numuru, munīcijas daudzumu un veidu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, izpildot dienesta pienākumus, izņemšanu, personas un mantu apskati piemēro tikai neatliekamos gadījumos.

Persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā, glabāšanu un iznīcināšanu.

Juridiskais birojs

2. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Aizstāt 257.panta pirmajā daļā vārdu „priekšnieka” ar vārdu „ģenerāldirektora”.”

atbalstīts

10. Aizstāt 257.panta pirmajā daļā vārdu "priekšnieka" ar vārdu "ģenerāldirektora". "

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem."

Juridiskais birojs

3. Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā:

„3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.””

atbalstīts

11. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem."