Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Vides piesārņošana vai piegružošana

Par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām – no divsimt piecdesmit līdz divtūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas."

2.  61.pantā:

aizstāt dispozīcijā vārdus "cilvēka veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem" ar vārdiem "bīstamām vai citām";

izteikt panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no tūkstoš latiem līdz piectūkstoš latiem."

3. Aizstāt 82.panta dispozīcijā vārdus "atkritumiem, notekūdeņiem, naftu, naftas produktiem vai citām piesārņojošām vielām no kuģiem vai citiem peldošiem līdzekļiem, ierīcēm vai būvēm jūrā, gaisa kuģiem" ar vārdiem "bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot normatīvos aktus".

4. Izteikt 82.² pantu šādā redakcijā:

"82.² pants. Neziņošana par Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošanu

Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas, teritoriālo vai iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt latiem līdz tūkstoš piecsimt latiem."

5. Papildināt 84.panta pirmās daļas dispozīciju pēc vārdiem "pašvaldību institūcijām par" ar vārdiem "bīstamu vai citu kaitīgu vielu vai".

6. Aizstāt 231.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "priekšnieks" ar vārdu "ģenerāldirektors".

7. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Kodeksā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa septītajā nodaļā 58., 61., 82., 82^2. un 84. pantā ir ietverti administratīvie pārkāpumi vides jomā, paredzot atbildību par vides, tai skaitā ūdeņu, piesārņošanu. Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. un 82.pants nav saskaņots ar Krimināllikuma 101. un 102. pantu. Krimināllikuma 101.pants paredz atbildību par jūras piesārņošanu, savukārt 102.pants nosaka atbildību par zemes, mežu un ūdeņu piesārņošanu un piegružošanu. Šajās tiesību normās lietotie termini „piesārņošana ar bīstamām vielām” vai „piesārņošana” neatbilst 2005.gada 7.septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva), kā arī Padomes 2005.gada 12. jūlija Pamatlēmumā 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu (turpmāk – Pamatlēmums) lietotajiem terminiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izstrādāts ar mērķi, lai saskaņotu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietverto regulējumu ar Krimināllikumā ietverto regulējumu. Tā kā tiek precizēts Krimināllikuma 101. un 102. pants, attiecīgi labojumi jāveic Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jo Krimināllikuma 101. panta pirmajā daļā un 102. panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts atkārtoti gada laikā. Likumprojekts precizē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58., 61., 82., 82^2. un 84.pantu, tajos minētos jēdzienus aizstājot ar vārdiem „bīstamas vai citas kaitīgas vielas”. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58., 61 un 82^2.pantā palielinātas sankcijas gan fiziskajām, gan juridiskajām personām attiecībā uz šajos pantos minētajiem pārkāpumiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētie administratīvie pārkāpumi pēc sava smaguma un bīstamības ir identiski, tādēļ apvienots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. panta pirmajā un otrajā daļā ietvertais regulējums, izsakot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.pantu jaunā redakcijā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 231.pantā likumprojekts precizē Vides valsts dienesta atbildīgās personas – Vides valsts dienesta ģenerāldirektora – amata nosaukumu. Ar šo likumprojektu daļēji tiks atrisinātas minētās problēmas, jo vēl ir nepieciešams pieņemt grozījumus Vides aizsardzības likumā, grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un grozījumus Krimināllikumā. Minēto likumu projekti ir izstrādāti un tiek virzīti uz Saeimu.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojektā ietvertās prasības uzlabos jūras vides aizsardzību no piesārņojuma.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav	Nav		Nav	Nav		Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus jāizdod: 1) Grozījumi Vides aizsardzības likumā; 2) Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā; 3) Grozījumi Krimināllikumā. Minētie likumprojekti ir izstrādāti ar mērķi, lai saskaņotu Direktīvas un Pamatlēmuma normas ar normatīvo aktu normām un šobrīd tiek virzīti uz Saeimu.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas Starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvai 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem, kā arī Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija sēdes protokola Nr.32 24.§ 5.3.apakšpunktu, Vides ministrijai līdz 2007.gada 1.martam jānodrošina tiesību aktu iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā. Ar šo likumprojektu attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu normas tiks pārņemtas daļēji. Lai pārņemtu šīs normas pilnībā, papildus jāizdod: 1) Grozījumi Vides aizsardzības likumā; 2) Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā; 3) Grozījumi Krimināllikumā. Minēto likumu projekti ir sagatavoti un izskatīti 2007.gada 17.aprīļa Ministru Kabineta sēdē.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts atbilst Marpol konvencijai un starptautiskajām jūras tiesībām.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas, atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem. Atsauce uz publikāciju - L 255 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 30.9.2005, lpp. 0011-0021. Padomes 2005. gada 12. jūlija Pamatlēmums 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu. Atsauce uz publikāciju - L 255 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 30.9.2005, lpp. 0164-0167.
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
2.pants	Direktīvas 2.pants un 8.pants Pamatlēmuma 5.pants	Atbilst
4.pants	Direktīvas 2.pants un 8.pants	Atbilst
5. Cita informācija		Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav veiktas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav veiktas.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kādas ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas.
5. Cita informācija	Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildes kontroli veiks esošo valsts institūciju funkciju ietvaros. Izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī ievietots Vides ministrijas interneta mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā. Pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā iespējams lēmumu pārsūdzēt Valsts vides dienestā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Eglājs	U.Lapiņš	V.Puriņš	Dz.Hadoņina

25.04.2007 11:23

1162

Dz.Hadoņina

7026556, Dzidra.Hadonina@vidm.gov.lv