Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

(reģ. Nr. 368/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(8)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Vispārējās izglītības likums

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Grozījumi

Vispārējās izglītības likumā

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību - izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību - izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība - dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) mācību līdzekļi - izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;

5) mācību priekšmets - pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai pēc noteiktas izglītības programmas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze - izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā;

7) pedagoģiskā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros;

8) sociālā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm;

9) pagarinātās dienas grupa - izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām;

10) sekmju izraksts - dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos;

11) pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts - dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni;

12) centralizēts eksāmens - pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā;

13) vērtējums - izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.

1. Izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) mācību priekšmets — noteiktas izglītības programmas ietvaros apgūstama zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas vai mākslas nozarei, ņemot vērā zinātniski pamatotas izglītojamā vecumposma īpatnības;”.

1. Izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

4.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets:

1) nosaka vispārējās izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību;

2) pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma dibina, reorganizē un likvidē valsts vispārējās izglītības iestādes, arī valsts speciālās izglītības iestādes;

3) nosaka vispārējās izglītības iestāžu materiālā un finansiālā nodrošinājuma minimumu;

4) nosaka internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas kārtību;

5) nosaka kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss;

6) nosaka kritērijus un kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti internātskolās un speciālajās izglītības iestādēs;

7) nosaka kritērijus un kārtību, kādā speciālajām izglītības iestādēm tiek piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss;

8) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci;

9) nosaka kārtību, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem;

10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

11) nosaka valsts vispārējās izglītības standartus un mācību priekšmetu standartus;

12) katru mācību gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību;

13) nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālās izglītības programmās;

14) nosaka minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādes grupās (arī speciālās izglītības iestādēs, sociālās un pedagoģiskās korekcijas klasēs);

15) nosaka kārtību, kādā notiek ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības iestādes;

16) nosaka mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku;

17) nosaka obligāto dokumentāciju, kas nepieciešama vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizācijai;

18) nosaka obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes);

19) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar vispārējo izglītību saistītās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, 31.10.2002. likumu un 16.06.2005. likumu)

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt 4.panta 14.punktu.

Neatbalstīts

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

2) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

3) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

7) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

9) organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

11) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

12) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

13) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

14) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

15) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

16) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

17) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

18) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.99. likumu, 20.06.2000. likumu, 14.09.2000. likumu, 31.10.2002. likumu un 16.06.2005. likumu)

2. Izslēgt 5.panta 9.punktu.

7.pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 7.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Pirms vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas tiek veikta publiska apspriede, kuras rezultāti tiek ņemti vērā pieņemot galīgo lēmumu. Kārtību kādā tiek veikta publiska apspriede nosaka Ministru kabinets.

(4) Reorganizācijas rezultātā nevar tikt pārkāptas izglītojamā tiesības uz kvalitatīvu izglītību.”

Neatbalstīts

9.pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums

(1) Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda:

1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;

2) izglītības iestādes dibinātāju, tās juridisko statusu;

3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) izglītojamo tiesības un pienākumus;

7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

8) izglītības iestādes padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;

9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci;

10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;

11) izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

12) izglītības iestādes saimniecisko darbību;

13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību;

14) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

15) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

16) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Vispārējās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu)

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt 9.panta pirmo daļu ar 4¹punktu šādā redakcijā:

“4.¹) minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē (grupā)”.

Neatbalstīts

13.pants. Izglītības iestādes padome

(1) Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu, un tās sastāvā var būt:

1) izglītības iestādes vadītājs;

2) pedagogu pārstāvji;

3) pašvaldības pārstāvji;

4) izglītības iestādes dibinātājs;

5) vecāku pārstāvji;

6) izglītojamo pārstāvji.

(2) Vecāku pārstāvjiem izglītības iestādes padomes sastāvā jābūt vairākumā. Padomes vadītāju ievēlē no vecāku pārstāvju vidus.

(3) Izglītības iestādes padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstības plānam;

2) veicina izglītības iestādes atbalsta fondu darbību;

3) risina ar izglītības iestādes rīkotajiem pasākumiem saistītus organizatoriskos jautājumus;

4) veic izglītības iestādē pieņemto ziedojumu uzskaiti, lemj par to izlietošanu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei;

5) veic citus padomes nolikumā paredzētus uzdevumus.

3. 13.panta trešajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai;

3) seko tam, kā tiek ievērotas izglītojamo un pedagogu tiesības un pildīti pienākumi, un sniedz priekšlikumus situācijas uzlabošanai;”;

uzskatīt līdzšinējo 2.—5.punktu attiecīgi par 4.—7.punktu.

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 13.pantu pēc pirmā teikuma ar teikumu šādā redakcijā:

“Padome tiek ievēlēta visas skolas vecāku kopsapulcē un tajā ir jābūt pārstāvētiem izglītojamo vecākiem no katra izglītības posma.”

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt 13.panta trešo daļu ar 4.¹punktu šādā redakcijā:

“4¹) lemj par īstenojamo izglītības programmu un programmas apguves valodām;”.

Neatbalstīts

3. 13.panta trešajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai;

3) seko tam, kā tiek ievērotas izglītojamo un pedagogu tiesības un pildīti pienākumi, un sniedz priekšlikumus situācijas uzlabošanai;”;

uzskatīt līdzšinējo 2.—5.punktu attiecīgi par 4.—7.punktu.

26.pants. Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikumu iesniegšanas secībā, ievērojot Izglītības likuma noteikumus.

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās izglītojamos uzņem un no tām atskaita Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs.

(4) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu un 16.06.2005. likumu)

4. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktajā kārtībā, ievērojot Izglītības likuma un citu likumu noteikumus.”

4. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktajā kārtībā, ievērojot Izglītības likuma un citu likumu noteikumus.”

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē - 22 mācību stundas; /1.punkts (par mācību stundu slodzi 1.klasē) stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī/

2) 2.klasē - 23 mācību stundas; /2.punkts (par mācību stundu slodzi 2.klasē) stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī/

3) 3.klasē - 24 mācību stundas;

4) 4.klasē - 26 mācību stundas;

5) 5.klasē - 28 mācību stundas;

6) 6.klasē - 30 mācību stundas;

7) 7.klasē - 32 mācību stundas;

8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 16.06.2005. likumu)

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt 33.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izglītojamo mājasdarbu slodzi pamatizglītības programmas ietvaros regulē valsts pamatizglītības standarts.”

Neatbalstīts

42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

(1) Izglītības iestādes ir tiesīgas izstrādāt vispārējās vidējās izglītības programmas šādos virzienos:

1) vispārizglītojošais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3 ) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi.

(2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vispārējās vidējās izglītības programmu attiecīgajā virzienā var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu, iekļaujot tajā mazākumtautības dzimto valodu, ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve mazākumtautības izglītības programmā tiek nodrošināta valsts valodā vai divās valodās (bilingvāli) ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.”

Neatbalstīts

44.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. - 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

(2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt astoņas mācību stundas.

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Izglītojamo mājasdarbu slodzi vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros regulē valsts vidējās izglītības standarts.”

Neatbalstīts

49.pants. Speciālās izglītības programmas

(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām (turpmāk - izglītojamie ar speciālām vajadzībām).

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

5. Papildināt 49.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.”

5. Papildināt 49.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

55.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam.

(2) Individuālos sasniegumus speciālās programmas apguvē pedagogs novērtē apraksta veidā.

6. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Sasniegumus, ko mācībās guvis izglītojamais ar speciālām vajadzībām, vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstību.

(2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā.”

6. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

(2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā.”