Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

(reģ. Nr. 368/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(10)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Vispārējās izglītības likums

Grozījumi Vispārējās izglītības likumā

Izdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21.nr.; 2000, 15., 19.nr.; 2002, 24.nr.; 2004, 20.nr.; 2005, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību - izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību - izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība - dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) mācību līdzekļi - izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas;

5) mācību priekšmets - pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai pēc noteiktas izglītības programmas;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze - izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā;

7) pedagoģiskā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros;

8) sociālā korekcija - izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm;

9) pagarinātās dienas grupa - izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām;

10) sekmju izraksts - dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos;

11) pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts - dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni;

12) centralizēts eksāmens - pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā;

13) vērtējums - izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.

1. Izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) mācību priekšmets – pamatota zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta saskaņā ar zinātniski pamatotām izglītojamā vecumposma īpatnībām un atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai noteiktā izglītības programmā;”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 1.panta otrās daļas 5.punktu (likumprojekta 1.pants) šādā redakcijā:

”5) mācību priekšmets – noteiktas izglītības programmas ietvaros apgūstama zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas vai mākslas nozarei, ņemot vērā zinātniski pamatotas izglītojamā vecumposma īpatnības;”.

Atbalstīts

1. Izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) mācību priekšmets — noteiktas izglītības programmas ietvaros apgūstama zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas vai mākslas nozarei, ņemot vērā zinātniski pamatotas izglītojamā vecumposma īpatnības;”.

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

2) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

3) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) reizi gadā izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

7) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

9) organizē vispārējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu;

10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

11) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

12) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

13) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

14) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

15) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

16) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

17) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

18) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.99. likumu, 20.06.2000. likumu, 14.09.2000. likumu, 31.10.2002. likumu un 16.06.2005. likumu)

2. Izslēgt 5.panta 9.punktu.

7.pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, citas juridiskās vai fiziskās personas.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Izteikt likuma 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju un izglītojamo vecākiem vai aizbildņiem, iesaistot viņus reorganizācijas vai likvidācijas procesa apspriedē. Kārtību kādā ar izglītojamo vecākiem tiek saskaņota izglītības iestādes reorganizācija vai likvidācija un kārtību kādā izglītojamo vecāki tiek iesaistīti šo procesu apspriedē nosaka Ministru kabinets.”

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 7.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vispārējās izglītības iestādes reorganizācijas rezultātā, tajā nedrīkst pasliktināties izglītošanās apstākļi un bez akreditācijas komisijas lēmuma nedrīkst tikt pazemināts izglītības iestādes statuss.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

13.pants. Izglītības iestādes padome

(1) Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu, un tās sastāvā var būt:

1) izglītības iestādes vadītājs;

2) pedagogu pārstāvji;

3) pašvaldības pārstāvji;

4) izglītības iestādes dibinātājs;

5) vecāku pārstāvji;

6) izglītojamo pārstāvji.

(2) Vecāku pārstāvjiem izglītības iestādes padomes sastāvā jābūt vairākumā. Padomes vadītāju ievēlē no vecāku pārstāvju vidus.

(3) Izglītības iestādes padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstības plānam;

2) veicina izglītības iestādes atbalsta fondu darbību;

3) risina ar izglītības iestādes rīkotajiem pasākumiem saistītus organizatoriskos jautājumus;

4) veic izglītības iestādē pieņemto ziedojumu uzskaiti, lemj par to izlietošanu un sniedz pārskatu par to vecāku pilnsapulcei;

5) veic citus padomes nolikumā paredzētus uzdevumus.

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Izteikt 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sabiedrības, pašvaldības un vecāku sadarbības nodrošināšanai tiek izveidota izglītības iestādes padome. Tā darbojas saskaņā ar padomes nolikumu un tiek ievēlēta katru gadu pirmajā visas skolas izglītojamo vecāku kopsapulcē uz alternatīva pamata aizklāti balsojot. Tās sastāvā var būt:”

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 13.panta trešo daļu ar 2. un 3.punktu (atbilstoši mainot esošo punktu numerāciju) sekojošā redakcijā:

“2) piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriedē un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai;

3) seko tam, kā tiek ievērotas izglītojamo tiesības un sniedz priekšlikumus situācijas uzlabošanai izglītojamo tiesību aizsardzībā;”

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu, attiecīgi mainot likumprojekta turpmāko pantu numerāciju, šādā redakcijā:

“3. 13.panta trešajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai;

3) seko tam, kā tiek ievērotas izglītojamo un pedagogu tiesības un pildīti pienākumi, un sniedz priekšlikumus situācijas uzlabošanai;”;

uzskatīt līdzšinējo 2.—5.punktu attiecīgi par 4.—7.punktu.

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.6.

Atbalstīts

3. 13.panta trešajā daļā:

papildināt daļu ar jaunu 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) piedalās izglītības procesa un tā rezultātu apspriešanā un sniedz priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai;

3) seko tam, kā tiek ievērotas izglītojamo un pedagogu tiesības un pildīti pienākumi, un sniedz priekšlikumus situācijas uzlabošanai;”;

uzskatīt līdzšinējo 2.—5.punktu attiecīgi par 4.—7.punktu.

26.pants. Izglītojamo uzņemšana pirmsskolas izglītības iestādēs

(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem pieteikumu iesniegšanas secībā, ievērojot Izglītības likuma noteikumus.

(2) Speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un grupās izglītojamos uzņem un no tām atskaita Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka dibinātājs.

(4) Pirmsskolas izglītības iestādes nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu un 16.06.2005. likumu)

3. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktā kārtībā, ievērojot Izglītības likuma noteikumus.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu kā 4.pantu šādā redakcijā:

“4. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldību vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktajā kārtībā, ievērojot Izglītības likuma un citu likumu noteikumus.””

Atbalstīts

4. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē - 22 mācību stundas; /1.punkts (par mācību stundu slodzi 1.klasē) stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī/

2) 2.klasē - 23 mācību stundas; /2.punkts (par mācību stundu slodzi 2.klasē) stājas spēkā 2006.gada 1.septembrī/

3) 3.klasē - 24 mācību stundas;

4) 4.klasē - 26 mācību stundas;

5) 5.klasē - 28 mācību stundas;

6) 6.klasē - 30 mācību stundas;

7) 7.klasē - 32 mācību stundas;

8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. likumu un 16.06.2005. likumu)

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 33.pantu ar otro daļu (patreizējo panta tekstu numurējot kā pirmo daļu) šādā redakcijā:

“(2) Mājasdarbu stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt vienu ceturto daļu no mācību stundu skaita nedēļā.”

Neatbalstīts

44.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. - 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

(2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt astoņas mācību stundas.

Deputāti J.Pliners, V.Buhvalovs

Papildināt likuma 44.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Mājasdarbu stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt vienu trešo daļu no mācību stundu skaita nedēļā.”

Neatbalstīts

49.pants. Speciālās izglītības programmas

(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina vispārējo darba praktisko iemaņu un profesionālās ievirzes izglītību izglītojamajiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām (turpmāk - izglītojamie ar speciālām vajadzībām).

(2) Speciālā izglītība rada iespējas un apstākļus izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām iegūt savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim atbilstošu izglītību jebkurā izglītības iestādē, vienlaikus nodrošinot izglītojamā pedagoģiski psiholoģisko un medicīnisko korekciju, sagatavotību darbam un dzīvei sabiedrībā.

4. Papildināt 49.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.”

5. Papildināt 49.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.”

55.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Speciālās izglītības programmu apguve tiek vērtēta atbilstoši attiecīgās pakāpes valsts vispārējās izglītības standartam.

(2) Individuālos sasniegumus speciālās programmas apguvē pedagogs novērtē apraksta veidā.

5. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Izglītojamā ar speciālām vajadzībām mācību sasniegumus vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un saskaņā ar izglītojamā ar speciālām vajadzībām veselības stāvokli, spējām un attīstību.

(2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā.”

10.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 55.panta pirmo daļu (likumprojekta 5.pants) šādā redakcijā:

“(1) Izglītojamā ar speciālām vajadzībām mācību sasniegumus vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstību.”

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

6. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Sasniegumus, ko mācībās guvis izglītojamais ar speciālām vajadzībām, vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstību.

(2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā.”