Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums

Rīgā, 2007.gada 24.maijā

Nr.9/3 –

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā, kas ir alternatīvs likumprojektam “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums” (Nr.245/Lp9).

 

 

Pielikumā: Juridiskās komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts un anotācija.

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                               M.Segliņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums

 

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Baznīca – Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar visām tās draudzēm;

2) Baznīcas galva –  virsgans (metropolīts), kas stājies amatā un vada Baznīcu  saskaņā ar Baznīcas statūtos noteikto kārtību;

3) Baznīcas garīdznieki – vikāri, bīskapi, priesteri, diakoni, un cits Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls;

4) Baznīcas statūti – Baznīcas  statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

5) dievnams – celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai.

 

2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības,  kā arī kultūrvides  attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskas organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto  pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās  veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās,  kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums,  regulēt  valsts   un Baznīcas tiesiskās  attiecības  un  noteikt valsts  un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības  un kultūras jomā.

 

3.pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo  likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas statūtus.

(3) Baznīca pilnā mērā realizē tās statūtos noteiktās pašvaldīšanas un pašnoteikšanās tiesības.

(4) Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi ievērojot kanonus, tostarp  organizatorisko struktūru  un misiju.

(5) Baznīcas pilns nosaukums ir “Latvijas Pareizticīgā Baznīca”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(6) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(7) Baznīcas lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

 (8) Draudžu kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes principus.

 

4.pants. Baznīcas galva

(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas galva Baznīcas statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas darboties Baznīcas vārdā attiecībās ar valsti.

 

5.pants. Baznīcas īpašums un finanses

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana iespējama tikai ar Baznīcas galvas rakstveida piekrišanu. Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi. Ja Baznīcas draudze nolēmusi iegūt savā īpašumā, atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt nekustamo īpašumu, tai jāsaņem Baznīcas galvas rakstiskā piekrišana.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Ja kāda no Baznīcas izveidotajām organizācijām vai iestādēm likvidējas, nekustamie un kustamie īpašumi, kas bija tās īpašumā attiecīgi pāriet Baznīcas īpašumā.

6.pants. Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana, statuss un izmantošana

(1) Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana un celtniecība, kā arī to pārbūve vai restaurācija notiek ar Baznīcas galvas atļauju.

(2) Baznīcas īpašumā esoši dievnami, kapličas un kap­sētas nav izmantojami vai atsavināmi pretēji statūtos noteiktiem mērķiem.

(3) Baznīcai piederošās kapsētas atrodas Baznīcas pārziņā. Baznīcai piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši  Baznīcas noteiktajai kārtībai.

(4) Baznīca reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās.

 

7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem  normatīvajiem  aktiem.

(2) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu  pieejamību sabiedrības apskatei  Baznīcas noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros piedalās Baznīcas īpašumā un valdījumā esošu kultūras un vēsturisko pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.

(4) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Baznīcas īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā  un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un  restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības  piedalīties  saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.

 

8.pants. Baznīcas garīdznieku tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēt laulību ir tiesīgi tie Baznīcas garīdznieki, kuriem Baznīca devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijas iesniegtajā reģistrēt laulību tiesīgo garīdznieku sarakstā.

 

9. pants. Grēksūdzes un pastorālās sarunas aizsardzība

(1) Baznīcas garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž ziņas, kas iegūtas grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā, pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes un pastorālo sarunu laikā.

(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Baznīcas garīdznieku.

 

10.pants. Baznīca un militārais dienests

(1) Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Baznīcas garīdznieka garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Baznīcas garīdznieki un garīgā personāla mācību iestāžu studenti nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējas mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kuros nav jālieto ieroči.

 

11.pants. Baznīcas kapelānu garīgā darbība

(1) Baznīcas kapelāni darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parastā garīdznieka aprūpe.

(2) Baznīcas kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.

 

12.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētajam, kurš baidās no vajāšanas savas pareizticīgās pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Baznīcas pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa pareizticīgās pārliecības dēļ.

 

13.pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

(1) Darba tiesisko attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar darbiniekiem Baznīca ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības  normu, principu un  ideālu kopumu, kas ir pamatā pareizticīgai pārliecībai.

 (2) Baznīcas galva, pamatojoties uz statūtiem, nozīmē uz kalpošanas vietu un atbrīvo no kalpošanas garīdzniekus. Baznīcas galvas rīkojums ir vienīgais pamats darba attiecību nodibināšanā, pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ar garīdzniekiem.

 

14.pants. Baznīca un izglītība

(1) Baznīcas dibinātajās  un vadītajās izglītības iestādēs  izglītības saturu un mācību norisi nosaka Baznīca.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām izglītības iestādēm ir tiesības uz šo iestāžu un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus. Baznīcai ir garantētas tiesības izglītot savu garīdzniecību Rīgas Garīgajā Seminārā.

(4) Baznīcas izglītības iestādes var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.

(5) Baznīcai ir tiesības pasniegt valsts un pašvaldības izglītības iestādēs kristīgās ticības mācību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 15. pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Baznīcai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Baznīca sagatavo  likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

 

16.pants. Baznīcas garīdznieku saraksts

(1) Baznīca rakstveidā iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1.panta 3.punktā minēto Baznīcas garīdznieku statusam un kuras ir tiesīgas veikt šā likuma 8. un 11.pantā minētās darbības, kā arī  ziņas par šīm personām. Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu  apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un termiņus nosaka  Ministru kabinets.

(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Baznīca divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.

 

Pārejas noteikums

1.Līdz 2007. gada 1. decembrim Baznīca saskaņo savus statūtus ar šo likumu, izdarot statūtos attiecīgus grozījumus, apstiprinot to jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijai reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2.Baznīca līdz 2007.gada 31.decembrim paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 16.panta pirmajā daļā  minētos datus.

 


 

Likumprojekta “Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likums”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas attiecības, nosakot tās likumīgo stāvokli un statusu; balstoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 8. jūnijā parakstītajā Latvijas Republikas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas līgumā iekļautajiem principiem, kā arī, ievērojot Latvijas Pareizticīgās Baznīcas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas Republikas teritorijā.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts sekmēs sabiedrības socializāciju un reliģiskās pārliecības brīvības īstenošanu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta apspriešanas gaitā piedalījās Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pārstāvji.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta ar jau esošo institūciju palīdzību, to kompetences ietvaros.