Likums

Likumprojekts

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, 65.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izslēgt 3.punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona – fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;";

izslēgt 9.punktu;

izteikt 11.punkta ''a'' apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turp-
māk – numura zīme) neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

izslēgt 11.punkta ''b'' un ''c'' apakšpunktā vārdu ''reģistrācijas'';

papildināt 11.punktu ar ''d'' apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un transportlīdzeklis ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā – tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis;";

aizstāt 15.punktā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā''.

3. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Standartlīgums

(1) Standartlīgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz:

1) Latvijas Republikā reģistrētu vai atsavinātu transportlīdzekli;

2) citā valstī atsavinātu vai no uzskaites noņemtu transportlīdzekli, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā;

3) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras izsniegtajām tranzīta numura zīmēm un paredzēts izvešanai no Latvijas Republikas;

4) transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtajām izmēģinājuma numura zīmēm un paredzēts transportlīdzekļa izmēģinājuma braucieniem.

(2) Lai noslēgtu standartlīgumu jauniem un Latvijas Republikā un citās valstīs agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem, tie vispirms ir jāreģistrē Latvijas Republikā.

(3) Standartlīgums, pamatojoties uz apdrošināšanas prēmiju, kas noteikta apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī, ir spēkā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un citās valstīs, kas pievienojušās 2002.gada 30.maija daudzpusējam nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem."

4. Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Robežapdrošināšanas līgums ir apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts attiecībā uz transportlīdzekli, kurš reģistrēts valstī, kas nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts, ja tā vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumu."

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants. Apdrošināšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās

(1) Standartlīgumu slēdz uz trijiem, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem, izņemot gadījumu, kad:

1) transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam derīguma termiņam, nepārsniedzot 12 mēnešus;

2) transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijas Republikā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Šādā gadījumā standartlīgumu var slēgt arī uz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu (atļaujai piedalīties ceļu satiksmē);

3) transportlīdzeklis citā valstī atsavināts vai noņemts no uzskaites, lai to izvestu no attiecīgās valsts un reģistrētu Latvijas Republikā. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 30 dienām;

4) transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz tranzīta numura kartē norādīto derīguma termiņu;

5) transportlīdzeklim izsniegta izmēģinājuma numura karte. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz izmēģinājuma numura kartē norādīto derīguma termiņu, nepārsniedzot 12 mēnešus;

6) tirdzniecības uzņēmums (komersants), kam izsniegta tirdzniecības numura karte, standartlīgumu slēdz attiecībā uz jauniem un Latvijas Republikā agrāk nereģistrētiem transportlīdzekļiem. Šādā gadījumā standartlīgumu slēdz uz 12 mēnešiem.

(2) Robežapdrošināšanas līgumu slēdz uz laiku no viena mēneša līdz
12 mēnešiem.

(3) Starptautisko apdrošināšanas līgumu (Zaļo karti) slēdz uz laiku no
15 dienām līdz 12 mēnešiem.

(4) Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ar tā noslēgšanas brīdi, ja apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi. Ja līgums stājas spēkā līdz pulksten 12.00, tad, aprēķinot līguma termiņa beigas, līguma spēkā stāšanās diena ieskaitāma, bet, ja līgums noslēgts pulksten 12.00 vai vēlāk, – nav ieskaitāma."

6. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

Apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz personas datiem, kas norādīti personu apliecinošā dokumentā vai transportlīdzekļa vadītāja apliecībā (fiziskai personai) vai reģistrācijas apliecībā (juridiskai personai), un transportlīdzekļa reģistrācijas datiem, kas norādīti transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, izņemot:

1) gadījumu, kad transportlīdzeklis atsavināts Latvijas Republikā, un šā likuma 9.panta pirmās daļas 3.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti transportlīdzekļu mazumtirdzniecībai reģistrēta komersanta izsniegtā rēķinā-uzziņā un citos dokumentos, kas nepārprotami apliecina transportlīdzekļa īpašnieka īpašumtiesības. Apdrošināšanas polisē norāda dokumenta, uz kura pamata ir slēgts apdrošināšanas līgums, veidu, datumu un numuru (ja tāds ir);

2) šā likuma 9.panta pirmās daļas 4.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tranzīta numura kartē;

3) šā likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti izmēģinājuma numura kartē;

4) šā likuma 9.panta pirmās daļas 6.punktā minēto gadījumu. Šādā gadījumā apdrošināšanas līgumu slēdz, pamatojoties uz datiem, kas norādīti tirdzniecības numura kartē."

7. 10.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts (ja mainās transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais īpašnieks vai transportlīdzekļa identifikācijas numurs) vai tam tiek i zsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu un apdrošināšanas polisē norādītais transportlīdzekļa īpašnieks nav iesniedzis pieteikumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, apdrošināšanas līgums izbeidzas ar brīdi, kad transportlīdzeklis pārreģistrēts vai transportlīdzeklim izsniegta tranzīta numura karte vai apliecinājums par transportlīdzekļa norakstīšanu.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Šā panta sestās daļas nosacījumi neattiecas uz:

1) līzinga gadījumiem, ja transportlīdzeklis tiek pārreģistrēts un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā iepriekš norādītais transportlīdzekļa turētājs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku;

2) standartlīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz datiem, kas minēti šā likuma 9.¹ panta 1.punktā."

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

''13.pants. Apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšana

(1) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmērs transportlīdzekļa īpašniekam tiek noteikts, izvērtējot iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību, kā arī izvērtējot citus risku ietekmējošus faktorus.

(2) Slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai līzinga ņēmējs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.''

9. Izslēgt 14.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus ''valsts reģistrācijas''.

10. Izteikt 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 5000000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no cietušo personu skaita;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 1000000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita."

11. 17.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Apdrošinātājs katrā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pilnvaro pārstāvjus, kas šīs valsts valodā kārto Eiropas Ekonomikas zonas valstīs pastāvīgi dzīvojošo personu prasības pret apdrošinātājiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem, kuri notikuši Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kas nav cietušās personas pastāvīgā dzīvesvieta, un kuros zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis ar Latvijas Republikas numura zīmi, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošinātāja pārstāvis ir attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī pastāvīgi dzīvojoša fiziskā persona vai reģistrēta komercsabiedrība. Apdrošinātājs paziņo Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam apdrošinātāja pārstāvju nosaukumu un juridisko adresi.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apdrošinātājs pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma izsniedz:

1) saskaņotā paziņojuma veidlapas, noslēdzot apdrošināšanas līgumu vai uzrādot ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu;

2) transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vizuālo informāciju (uzlīmi), noslēdzot apdrošināšanas līgumu."

12. Izteikt 21.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nesaņemtos ienākumus veido:

1) cietušajai personai, kura uzskatāma par darba ņēmēju ceļu satiksmes negadījuma brīdī, – Darba likumā noteiktajā kārtībā aprēķinātā cietušās personas vidējā izpeļņa, no kuras atskaitīta pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtā slimības nauda un slimības pabalsti;

2) cietušajai personai, kura uzskatāma par pašnodarbināto personu ceļu satiksmes negadījuma brīdī, – summa, kuru aprēķina kā starpību starp iepriekšējā (pirms ceļu satiksmes negadījuma) kalendāra gadā ar nodokli apliekamiem darba ienākumiem un darba ienākumiem, kas saņemti tajā kalendāra gadā, kad personai ir bijusi pārejoša darbnespēja, un no kuras atskaitīti pēc veselības kaitējuma nodarīšanas cietušajai personai piešķirtie slimības pabalsti."

13. 31.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

''(1) Apdrošinātāji, kas ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, izvērtē un nosaka katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.'';

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

''(3) Ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību apdrošinājusi Eiropas Ekonomikas zonas valstī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas veikšanai licencēta apdrošināšanas sabiedrība un ceļu satiksmes negadījums, kurā cietusi Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojoša persona, noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī, zaudējumu atlīdzina attiecīgās valsts pilnvarots pārstāvis Latvijas Republikā vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Personai ir arī tiesības vērsties tieši pie apdrošinātāja, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, kā arī tiesības iesniegt prasību Latvijas Republikas tiesā pret šo apdrošinātāju vai pret tā pilnvaroto pārstāvi.'';

aizstāt piektajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušas'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušas'';

aizstāt sestajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījusi'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījusi'';

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

''(8) Ja ceļu satiksmes negadījumā cietis gājējs, velosipēdists vai cits ceļu satiksmes dalībnieks, kas neizmanto transportlīdzekli un kura darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, un ja ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāja vaina nav pierādāma, apdrošināšanas atlīdzību izmaksā Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.'';

aizstāt devītajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā'';

aizstāt desmitajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā'';

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

''(11) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nav tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību vai to būtiski samazināt, ja cietusī persona (transportlīdzekļa pasažieris) ir veicinājusi zaudējuma rašanos."

14. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Līzingā nodotu transportlīdzekļu nodarīti zaudējumi

Zaudējumu atlīdzību atbilstoši šim likumam izmaksā arī gadījumā, ja transportlīdzeklis, kas pieder vienam īpašniekam, ceļu satiksmes negadījumā nodarījis bojājumus šī paša īpašnieka citai personai līzingā nodotam objektam un ja līzinga objektam, kuram ir paredzēta īpašnieka reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā, ir norādīts līzinga objekta īpašnieks un līzinga objekta turētājs."

15. 33.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus ''negadījumu ir izraisījušas'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušas'' un vārdus ''negadījumu izraisījušās'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušās'';

aizstāt otrajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījusī'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījusī''.

16. 35.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) zaudējumus, kuri radušies, lietojot transportlīdzekli, bet par kuru nodarīšanu atbildība saskaņā ar Civillikuma 2347.pantu neiestājas. Tie ir zaudējumi, kuri radušies trešajai personai nepārvaramas varas dēļ, ar šīs personas nodomu vai rupjas neuzmanības dēļ;";

izteikt 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja ceļu satiksmes negadījumā vismaz vienai cietušajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tiek atlīdzināti šā likuma 25.pantā minētie zaudējumi visām ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām.";

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

"3) mantai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekam un tiesīgajam lietotājam, un personai nodarītos zaudējumus, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītājam. Šajā punktā minētos zaudējumus atlīdzina šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos;";

aizstāt 6.punktā vārdus ''negadījumu izraisījušajam'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušajam'';

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11) zaudējumus, kuri nodarīti trešās personas mantai, ko ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs pieņēmis kravu komercpārvadāšanai;";

papildināt pantu ar 12.punktu šādā redakcijā:

"12) zaudējumus sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu vai bojāeju, kas nodarīti ceļu satiksmes negadījumā, par kuru bija jāpaziņo Valsts policijai (tie ir ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai, vai transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar pārvietoties), bet tas nav izdarīts, un līdz ar to apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nav iespējams īstenot šā likuma 31.panta pirmajā daļā noteiktās prasības."

17. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Paziņošana par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir šādi pienākumi:

1) veikt visus iespējamos pasākumus, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiksētu ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, kā arī novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus;

2) saglabāt un uzrādīt bojāto mantu tādā stāvoklī, kādā tā bija pēc ceļu satiksmes negadījuma, līdz laikam, kamēr šajā likumā noteiktajā kārtībā ir fiksēti mantai nodarītie zaudējumi vai ir saņemts atteikums veikt bojātās mantas apskati;

3) sniegt informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam pēc to pieprasījuma.

(2) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajam transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums nekavējoties (tiklīdz tas ir iespējams) paziņot par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam šādā veidā:

1) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tas iesniedz apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu (pievienojot aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas);

2) ja transportlīdzekļa īpašnieks ir persona, kura nepretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, tas iesniedz apdrošinātājam, ar kuru noslēgts civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, vai, ja tāda nav, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam aizpildītu saskaņoto paziņojumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļi fiksēti, izmantojot saskaņotā paziņojuma veidlapas, vai rakstveidā informē par ceļu satiksmes negadījumu, ja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus fiksējusi Valsts policija.

(3) Ja transportlīdzekļa vadītājs nav paziņojis par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, pienākums paziņot atbilstoši šā panta otrajai daļai ir transportlīdzekļa īpašniekam vai līzinga ņēmējam – transportlīdzekļa līzinga gadījumā.

(4) Persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību par mantai nodarītajiem zaudējumiem (izņemot transportlīdzeklim nodarītos zaudējumus) vai personai nodarītajiem zaudējumiem, iesniedz pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(5) Ja apdrošinātājs, kas apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, nav zināms vai ja tāda nav, šajā pantā minētajām personām ir pienākums vērsties Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā vai pie jebkura apdrošinātāja. Attiecīgais apdrošinātājs, sazinoties ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, noskaidro, kam jāpaziņo par apdrošināšanas gadījumu vai jāiesniedz pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, un par to informē attiecīgo personu.

(6) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs piecu dienu laikā (skaitot no dienas, kad apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam paziņots par apdrošināšanas gadījumu saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu):

1) veic ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati;

2) ir tiesīgs neveikt ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa apskati, par to rakstveidā informējot personu, kura paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu.

(7) Apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs var atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja trešā persona ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījusi kādu no šā likuma 36.panta pirmajā daļā noteiktajiem pienākumiem."

18. Izteikt 37.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda) norīkots eksperts nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju dienu laikā (skaitot no dienas, kad persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, paziņojusi par apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam) veic personas, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, bojātās mantas apskati."

19. 38.pantā:

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju (ja tāda ir), kas apliecina faktus par apdrošināšanas gadījumu, zaudējumus un to apmēru;

2) tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu sagatavotos dokumentus un pieņemtos lēmumus saistībā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai (ja tādi ir).";

izslēgt otrās daļas 3.punktu.

20. 39.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušās'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušās'' un vārdus ''(vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs'' ar vārdiem ''(vai ir zināma ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījusī persona)'';

aizstāt otrajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušās'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušās''.

21. 41.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"1) transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas:";

izteikt pirmās daļas 1.punkta ''d'' apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma;";

izteikt pirmās daļas 2.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju – transportlīdzekļa līzinga gadījumā, ja:";

izteikt pirmās daļas 2.punkta ''b'' apakšpunktu šādā redakcijā:

"b) transportlīdzekļa vadītājs, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma, un zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama,";

izteikt pirmās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) ceļa īpašnieku (pārvaldītāju), ja tā vietā apdrošinātājs atlīdzinājis ceļu satiksmes negadījumā nodarītos zaudējumus;

4) personu, kura zaudējumu nodarījusi ar ļaunu nolūku;";

izteikt otrās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju – transportlīdzekļa līzinga gadījumā, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šī transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju;

2) transportlīdzekļa vadītāju, ja transportlīdzeklis iegūts ar prettiesiskām darbībām;".

22. 44.pantā:

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) nodrošina šā likuma 50. un 50.¹ pantā minētās informācijas sniegšanu;";

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā''.

23. Aizstāt 47.pantā vārdu "četri" ar vārdu "divi".

24. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

"50.pants. Informācijas sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām

(1) Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:

1) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi;

2) ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises, kas spēkā ceļu satiksmes negadījuma brīdī, numuru;

3) apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts numura zīme, vai transportlīdzeklis, kuram ir trešās valsts numura zīme un ārvalsts apdrošinātāja izsniegta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.

(2) Lai īstenotu savas likumiskās, rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa, ja tam ir Latvijas Republikas numura zīme, īpašnieku vai tiesīgo lietotāju – vārdu, uzvārdu un adresi (fiziskai personai), nosaukumu un adresi (juridiskai personai).

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir tiesīga pieprasīt desmit gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas."

25. Papildināt likumu ar 50.¹pantu šādā redakcijā:

"50.¹pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai līzinga ņēmēja – transportlīdzekļa līzinga gadījumā – pieprasījuma par attiecīgā transportlīdzekļa īpašnieka vai līzinga ņēmēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi (pieprasījumā norāda transportlīdzekļa numura zīmi un transportlīdzekļa īpašnieka datus – vārds, uzvārds, personas kods (fiziskajai personai), nosaukums un reģistrācijas numurs (juridiskajai personai)) sniedz šādu informāciju:

1) noslēgtie apdrošināšanas līgumi (par laikposmu – ne mazāku kā pēdējie pieci gadi) – apdrošināšanas polises sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma izdošanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;

2) saskaņā ar šā panta 1.punktā norādītajiem līgumiem iesniegto pieteikumu skaits par apdrošināšanas gadījumiem, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu un to, ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar pieteikumiem."

26. 51.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) No Garantijas fonda līdzekļiem sedz:

1) izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, veicot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā;

2) šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu;

3) izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību vienā no šādiem gadījumiem:

1) ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu;

2) ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un triju mēnešu laikā no pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu iesniegšanas brīža nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi.";

papildināt sesto daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas."

27. Papildināt likumu ar 51.¹pantu šādā redakcijā:

"51.¹pants. Garantijas fonda līdzekļu glabāšana un ieguldīšana

(1) Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Garantijas fonda līdzekļus glabā Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (turpmāk – dalībvalsts) reģistrētā kredītiestādē.

(2) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumus un to pārvaldi, noslēdzot līgumu ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par Garantijas fonda līdzekļu pārvaldi, drīkst veikt:

1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijā;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā;

3) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus).

(3) Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumi veicami atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina šajā likumā noteikto ar Garantijas fonda līdzekļiem veicamo maksājumu saistību izpildi un ieguldījumu likviditāti.

(4) Garantijas fonda līdzekļus drīkst ieguldīt:

1) dalībvalsts valsts un pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;

2) termiņnoguldījumos kredītiestādē, kura saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī un kurai ir tiesības sniegt finanšu pakalpojumus dalībvalstī;

3) ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk – ieguldījumu fonds), ja ieguldījumu fonds ir reģistrēts dalībvalstī, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un tā ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;

4) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, ir investīciju kategorijā;

5) akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk – oficiālais saraksts), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētas fondu biržas – Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) – oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

6) komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētu fondu biržu –Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) fondu biržu (regulētu tirgu) – oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;

7) komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet attiecīgo vērtspapīru emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri dalībvalsts oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu reģistrētu fondu biržu – Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) fondu biržu (regulētu tirgu) – oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās, lai veiktu darījumus ar vērtspapīriem;

8) nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts dalībvalstīs, ja tam ir vērtējums, kas apliecina, ka ieguldījums atbilst nekustamā īpašuma vērtībai.

(5) Garantijas fonda līdzekļi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus uz Garantijas fonda līdzekļu ieguldījuma veikšanas brīdi:

1) ieguldījumi vienas valsts vai pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

2) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;

3) ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;

4) noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, izņemot prasības pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;

5) ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

6) ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

7) ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;

8) Garantijas fonda līdzekļus nedrīkst izmantot aizņēmumam un aizliegts piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās."

28. Papildināt 53.panta trešo daļu aiz vārdiem "rīcībā esošo informāciju par ceļu satiksmes negadījumu un" ar vārdiem "bez maksas".

29. Izteikt 57.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošinātāji katru ceturksni ieskaita Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā divus procentus no parakstīto apdrošināšanas prēmiju summas, kas norādīta apdrošināšanas polisē apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī, atskaitot šā likuma 10.pantā minētajos gadījumos apdrošinājuma ņēmējam atmaksāto prēmijas daļu. Šā likuma 14.panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos parakstītā apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī aprēķinātā prēmija, no kuras ir atskaitīts apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājums, kuru apdrošinātājam kompensē Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no Garantijas fonda."

30. Izteikt 58.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Apdrošinātāju, Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras, Iekšlietu ministrijas un citu institūciju informācijas sistēmas un reģistri veido sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmu – strukturizētu informācijas tehnoloģiju un datu bāzu kopumu (turpmāk – informācijas sistēma).

(2) Informācijas sistēmā tiek uzkrāti un apstrādāti dati, kas nepieciešami sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbības nodrošināšanai."

31. 59.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

''59.pants. Apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības un pienākumi, apstrādājot datus informācijas sistēmā'';

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

''(1) Pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas apdrošinātājam ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas līguma noslēgšanai un apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tai skaitā datus par iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību.

(2) Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinātājam ir pienākums nodot informācijas sistēmai datus par noslēgto apdrošināšanas līgumu.

(3) Apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas gadījuma administrēšanai, un pienākums nodot informācijas sistēmai datus par:

1) pieteikto apdrošināšanas gadījumu;

2) pieņemto lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.'';

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

''(5) Iegūstot fizisko personu datus un tos apstrādājot, apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ievēro Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās prasības.'';

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

''(6) Pēc datu nodošanas informācijas sistēmai labojumus tajos ir tiesīgs izdarīt tikai tas apdrošinātājs, kas tos nodevis, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.''

32. Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15. un 16.punktu šādā redakcijā:

"13. Šā likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.

14. Puse no šā likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktā apdrošinātāja atbildības limita stājas spēkā 2009.gada 1.decembrī.

15. Līdz 2009.gada 30.novembrim ir spēkā šādi apdrošinātāja atbildības limiti:

1) personai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 350000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, katrai cietušajai personai, bet nepārsniedzot 2500000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, par ceļu satiksmes negadījumu;

2) mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai – līdz 100000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu dienā, kad pieņemts lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neatkarīgi no trešo personu skaita.

16. Šā likuma 17.panta sestās daļas 1.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.jūnijā. Līdz 2008.gada 31.maijam apdrošinātājs izsniedz saskaņotā paziņojuma veidlapu apdrošinājuma ņēmējam, noslēdzot standartlīgumu, kā arī pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, ja tas uzrāda ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu."

33. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1972.gada 24.aprīļa Direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību;

2) Eiropas Padomes 1983.gada 30.decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

3) Eiropas Padomes 1990.gada 14.maija Trešās direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;

4) Eiropas Padomes 1992.gada 18.jūnija Direktīvas 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva);

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.maija Direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija Direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūnijā.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” anotācija

I. Kādēļ tiesību akta grozījumi ir vajadzīgi

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomu regulē 2004.gada 27.aprīļa Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk – Likums), kas spēkā no 2004.gada 1.maija. Likumā ir ietvertas šādu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) direktīvu prasības: Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, Eiropas Padomes 1983. gada 30. decembra Otrā Direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, Eiropas Padomes 1990. gada 14. maija Trešā Direktīva 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, Eiropas Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīva 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīva 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu).

2005. gada 11. jūnijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija.direktīva 2005/14/EK ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu (Direktīva 2005/14/EK), kuras prasības dalībvalstīm jāievieš līdz 2007. gada 11. jūnijam.

Lai ieviestu Direktīvas 2005/14/EK prasības, ir nepieciešams izdarīt grozījumus Likumā.

Kopš Likuma spēkā stāšanās ir pagājis aptuveni pusotrs gads un tas ir pietiekami ilgs laika sprīdis, lai spētu novērtēt, kā Likums darbojas praksē un kādas izmaiņas būtu nepieciešamas Likumā. Piemēram, nepieciešams caurskatīt normas par saskaņoto paziņojumu, apdrošināšanas gadījuma pieteikšanas kārtību, garantijas fonda līdzekļu administrēšanu u.c.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts „Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (turpmāk – Likumprojekts) paredz izdarīt izmaiņas Likumā, kas:

1) saistītas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 11.maija direktīvas 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu (turpmāk - Direktīva 2005/14/EK), prasību ieviešanu;

2) nav saistītas ar Direktīvas 2005/14/EK prasību ieviešanu, bet kuras būtu nepieciešamas, izmantojot situāciju, kad tiek grozīts Likums saistībā ar Direktīvu 2005/14/EK, piemēram, grozījumi, kas attiecas uz garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.

Likumprojekts nosaka:

- aizstāt visā Likumā vārdu „inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdu „aģentūra”, lai precizētu valsts aģentūras „Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” nosaukumu;

- izslēgt 1. panta 3. punktā vārdu „rakstveida” pirms vārda „vienošanās”, jo pieļauj nākotnē atteikties no līguma rakstiskas formas, ja to atļauj citi normatīvie akti;

- izteikt 1. panta 8. punktu jaunā redakcijā, lai izvairītos no pārpratumiem, t.i., lai par cietušajām personām Likuma izpratnē neuzskatītu ceļu satiksmes negadījumos (turpmāk - CSNg) zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa īpašniekus vai tiesīgos lietotājus, izņemot Likuma 31. panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos; turklāt Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3. panta 1. punktā minētā apdrošināšana ietver atbildību par transportlīdzekļa lietošanas rezultātā radītiem miesas bojājumiem visiem pasažieriem, izņemot vadītāju;

- izslēgt 1. panta 9. punktu, svītrojot līzinga termina skaidrojumu;

- izteikt 1. panta 11. punkta a) apakšpunktu jaunā redakcijā un papildināt 1.panta 11.punktu ar d) apakšpunktu, lai izvairītos no Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, noteikumu iespējamas nepareizas interpretācijas un lai atvieglotu apdrošināšanas seguma iegūšanu transportlīdzekļiem ar pagaidu numura zīmēm, teritorijas, kur transportlīdzeklis parasti atrodas, definīcijai būtu jāatsaucas uz tās valsts teritoriju, kuras numura zīme ir transportlīdzeklim, neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu zīme, tādējādi īstenojot Direktīvas 2005/14/EK prasības;

- izslēgt 11.punkta ''b'' un ''c'' apakšpunktā vārdu ''reģistrācijas'';

- aizstāt 15.punktā vārdus „negadījumu izraisījušā” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījušā”, lai precizētu terminoloģiju atbilstoši Likuma būtībai, kā arī Likums paredz, ka apdrošinātāji un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izvērtē un nosaka CSNg iesaistīto personu atbildību par nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Likuma 31.panta pirmo daļu, un saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem policija nenosaka CSNg izraisītāju, bet gan konstatē ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus;

- izteikt 5.pantu jaunā redakcijā, lai ieviestu Direktīvas 2005/14/EK prasības par apdrošināšanas seguma nodrošināšanu transportlīdzekļiem, kas ievesti no vienas dalībvalsts otrā, kā arī par to, ka polisei tās darbības laikā ir jābūt spēkā Eiropas Ekonomikas zonā un citās valstīs, kas pievienojušās 2002.gada 30.maija daudzpusējam nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un citu asociēto valstu nacionālajiem apdrošināšanas birojiem, piemēram, Šveices Konfederācija, Andora;

- izteikt 6.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, jo Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa direktīvas 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 3.panta 1.punkts paredz katrai dalībvalstij nodrošināt to, ka transportlīdzekļi, kas parasti atrodas tās teritorijā, ir apdrošināti;

- izteikt 9.pantu jaunā redakcijā, lai paredzētu iespēju slēgt standartlīgumu arī līdz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam derīguma termiņam, ja transportlīdzeklis reģistrēts uz laiku, lai transportlīdzekļu īpašniekam/ tiesīgajam lietotājam (īpašnieka vārdā) pastāvētu iespēja slēgt līgumu arī uz reģistrācijas apliecībā norādīto termiņu, ja transportlīdzeklis noņemts no uzskaites Latvijā un tam dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, kā arī lai nodrošinātu apdrošināšanas segumu transportlīdzekļiem, kas tiek vesti no vienas dalībvalsts uz otru (tādējādi īstenojot arī Direktīvas 2005/14/EK prasības), un iekļautu citas normas;

- iekļaut jaunu 9.¹ pantu, lai būtu skaidrība, uz kādu dokumentu pamata katrā konkrētajā gadījumā tiek slēgti apdrošināšanas līgumi, kā arī norādīt personu datus saturošo dokumentu veidus, vienlaikus arī īstenojot Direktīvas 2005/14/EK prasības par to, lai nodrošinātu apdrošināšanas segumu transportlīdzekļiem, kas tiek ievesti no vienas dalībvalsts otrā;

- izteikt 10.panta sesto daļu jaunā redakcijā, lai precizētu, kas domāts ar transportlīdzekļu pārreģistrāciju, saskaņā ar MK 27.04.2004 noteikumiem Nr. 446 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” transportlīdzekļa noņemšana no uzskaites ir transportlīdzekļa reģistrācija, kuru veic, lai varētu transportlīdzekli arī norakstīt;

- papildināt 10.pantu ar jaunu septīto daļu, lai paredzētu izņēmuma gadījumus, kad līgums netiek izbeigts transportlīdzekļa pārreģistrācijas brīdī;

- izteikt 13.pantu jaunā redakcijā, lai apdrošināšanas prēmijas apmērs tiktu noteikts, izvērtējot iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību, kā arī izvērtējot citus risku ietekmējošus faktorus;

- izslēgt 14.panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus ''valsts reģistrācijas'';

- izteikt 15.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu jaunā redakcijā atbilstoši Direktīvas 2005/14/EK prasībām par apdrošinātāja atbildības limitiem;

- izteikt 17.panta trešo daļu jaunā redakcijā, lai precizētu un noteiktu, ka atlīdzību prasību administrēšanas pārstāvji atbild par to prasību kārtošanu, kas rodas pēc negadījumiem, kas notikuši jebkurā Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kas nav cietušās personas pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts, tādējādi precizējot šo normu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvas 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu) prasībām;

- izteikt 17.panta sesto daļu jaunā redakcijā, lai apdrošinājuma ņēmējiem pastāvētu iespēja saņemt saskaņotā paziņojuma veidlapas ne tikai līguma noslēgšanas brīdī;

- izteikt 21.panta otro daļu jaunā redakcijā, atsevišķi izdalot darba ņēmējus un pašnodarbinātās personas;

- izteikt 31.panta pirmo daļu jaunā redakcijā (redakcionāls grozījums), lai noteiktu, ka jāizvērtē CSNg apstākļi, kas ietver gan informāciju no saskaņotajiem paziņojumiem, gan informāciju no Ceļu policijas dokumentiem;

- izteikt 31.panta trešo daļu jaunā redakcijā, lai ietvertu Direktīvas 2005/14/EK prasības par to, ka trešā persona (cietusī puse) var sākt tiesvedību pret civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju tajā valstī, kurā tām ir domicils (atbilstoši Padomes 2000.gada 22.decembra Regulai (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās);

- aizstāt 31.panta piektajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušas'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušas'';

- aizstāt 31.panta sestajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījusi'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījusi'';

- izteikt 31.panta astoto daļu jaunā redakcijā atbilstoši Direktīvas 2005/14/EK prasībām par to, ka gājējiem un citiem CSNg dalībniekiem, kas neizmanto transportlīdzekli, būtu tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību;

- aizstāt 31.panta devītajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā'';

- aizstāt 31.panta desmitajā daļā vārdus ''negadījumu izraisījušā'' ar vārdiem ''negadījumā zaudējumu nodarījušā'';

- papildināt 31.pantu ar vienpadsmito daļu, lai ieviestu Direktīvas 2005/14/EK prasības, nodrošinot to, ka jebkuri tiesību aktu noteikumi vai apdrošināšanas polises līguma klauzulas, saskaņā ar kurām apdrošināšanas segums neattiecas uz pasažieriem, ja viņš zināja vai viņam būtu vajadzējis zināt, ka transportlīdzekļa vadītājs negadījuma brīdī bijis alkohola vai citas apreibinošas vielas reibumā, tiktu uzskatītas par spēkā neesošām attiecībā uz šāda pasažiera prasījumiem;

- izteikt 32.pantu jaunā redakcijā, jo CSNg rezultātā var tikt bojāti arī citi līzingā nodoti objekti;

- aizstāt 33.panta pirmajā daļā vārdus „negadījumu ir izraisījušas” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījušas” un vārdus „negadījumu izraisījušās” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījušās”;

- aizstāt 33.panta otrajā daļā vārdus „negadījumu izraisījusī” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījusī”.

- izteikt 35.panta 1.punktu jaunā redakcijā, lai paredzētu arī Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iespēju, līdzīgi kā apdrošinātājiem, neatlīdzināt zaudējumus, ja to nodarīšanā vainojama pati trešā persona, nepārvarama vara;

- izteikt 35.panta 2.punkta otro teikumu jaunā redakcijā, lai izteiktu precīzāk tiesību normu un izvairītos no iespējamiem pārpratumiem nākotnē. Līdz ar to nepieciešams norādīt, ka apdrošināšanas atlīdzību var saņemt visas CSNg iesaistītās personas, ja kādai CSNg iesaistītajai personai ir nodarīti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi, tādējādi nodrošinot Direktīvas 2005/14/EK prasību ieviešanu;

- izteikt 35.panta 3.punktu jaunā redakcijā, jo civiltiesiskā atbildība ietver atbildību par transportlīdzekļa lietošanas rezultātā radītiem miesas bojājumiem visiem pasažieriem, izņemot vadītāju, atbilstoši Eiropas Padomes 1990. gada 14. maija Trešās Direktīvas 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu prasībām;

- aizstāt 35.panta 6.punktā vārdus „negadījumu izraisījušajam” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījušajam”.

- izteikt 35.panta 11.punktu jaunā redakcijā, jo kravu pārvadājumus par atlīdzību, kā arī pārvadātāja atbildību regulē 1956.gada 19.maija Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR), kurai Latvija ir pievienojusies 1993. gadā.;

- papildināt 35.pantu ar 12.punktu, lai izslēgtu iespēju, ka par CSNg, par kuriem ir jāziņo policijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, netiek ziņots;

- izteikt 36.pantu jaunā redakcijā, lai uzskatāmi noteiktu CSNg iesaistīto personu pienākumus, atsevišķi izdalot CSNg iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju pienākumus, kā arī atsevišķi nosakot, kā rīkoties personām, kuras pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, nobeigumā precīzi atrunājot zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apskates kārtību;

- izteikt 37.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, lai tie atbilstu ierosinātajiem grozījumiem 36.pantā;

- izteikt 38.panta otrās daļas 1. un 2.punktu jaunā redakcijā, lai personas, kuras pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, papildus dokumentiem varētu iesniegt arī cita veida informāciju, kas apliecina faktus par apdrošināšanas gadījumu, zaudējumu un to apmēru;

- izslēgt 38.panta otrās daļas 3.punktu, lai personām, kuras pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, nebūtu jāiesniedz Valsts policijas izziņa, jo Likuma 53.panta trešajā daļā ir noteikts, ka apdrošinātājam un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam ir tiesības saņemt no Valsts policijas izziņu par CSNg;

- aizstāt 39.panta pirmajā daļā vārdus „negadījumu izraisījušās” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījušās” un vārdus iekavās „(vai ir zināms ceļu satiksmes negadījuma izraisītājs” ar vārdiem iekavās „(vai ir zināma ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījusī persona)”;

- aizstāt 39.panta otrajā daļā vārdus „negadījumu izraisījušās” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījušās”;

- izteikt 41.panta pirmās daļas 1.punkta ievaddaļu un tā d) apakšpunktu, 2.punkta ievaddaļu un tā b) apakšpunktu, 3. un 4.punktu un otrās daļas 1. un 2.punktu jaunā redakcijā, jo ierosināti grozījumi Likuma 36.pantā un attiecīgi arī šeit veikti precizējumi, kā arī ir ierosināti papildus grozījumi svītrot terminu „rupja neuzmanība”;

- izteikt 44.panta otrās daļas 6.punktu jaunā redakcijā, jo Likums tiek papildināts ar 50.¹pantu;

- aizstāt 44.panta trešās daļas 2.punktā vārdus „negadījumu izraisījušā” ar vārdiem „negadījumā zaudējumu nodarījušā”;

- aizstāt 47.pantā vārdu „četri” ar vārdu „divi”, jo prakse liecina par to, ka nav nepieciešami kopā pieci Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes locekļi, lai īstenotu Likumā paredzētās Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja funkcijas;

- izteikt 50.pantu jaunā redakcijā atbilstoši Direktīvas 2005/14/EK prasībām par informācijas centra funkcijām, lai atvieglotu cietušajiem, viņu apdrošinātājiem vai pārstāvjiem, kā arī citām CSNg iesaistītajām personām savlaicīgu piekļūšanu pamatdatiem, kas nepieciešami prasījumu kārtošanai;

- iekļaut jaunu 50.¹pantu atbilstoši Direktīvas 2005/14/EK prasībām par apdrošinājuma ņēmēja tiesībām pieprasīt ziņojumu par savu apdrošināšanas vēsturi par pēdējiem 5 gadiem;

- izteikt 51.panta trešo daļu jaunā redakcijā, lai paredzētu no Garantijas fonda (GF) segt arī izdevumus, kas radušies, veicot no GF izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā, kā arī izdevumus, kas radušies, nodrošinot GF līdzekļu glabāšanu;

- izteikt 51.panta piekto daļu jaunā redakcijā, lai noregulētu zaudējumu atlīdzību no GF, ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un trīs mēnešu laikā no pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu iesniegšanas brīža nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi;

- papildināt 51.panta sesto daļu ar 6.punktu, lai iekļautu jaunu tiesību normu par GF līdzekļu ieguldīšanu un glabāšanu;

- papildināt ar jaunu 51.¹pantu, lai iekļautu jaunas tiesību normas par GF līdzekļu ieguldīšanu un glabāšanu, kā arī par institūcijām, kas drīkst veikt GF līdzekļu pārvaldi;

- papildināt 53.panta trešo daļu ar vārdiem „bez samaksas” pirms vārdiem „izziņu par ceļu satiksmes negadījumu”, jo tiek svītrots Likuma 38.panta otrās daļas 3.punkts;

- izteikt jaunā redakcijā 57.panta pirmo daļu, lai precizētu, kas ir parakstītā apdrošināšanas prēmija, no kuras veicami atskaitījumi, jo par to praksē ir dažāda izpratne;

- izteikt 58.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Tā kā tiek izdarītas izmaiņas Likuma 59.pantā, nepieciešams precizēt arī Likuma 58.pantu;

- izteikt 59.panta nosaukumu un 59.panta pirmo, otro, trešo un piekto daļu jaunā redakcijā, vienlaikus papildinot ar jaunu sesto daļu, lai noteiktu apdrošinātāja un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmā. Likuma 59.pants spēkā esošajā redakcijā nosaka tikai apdrošinātāju tiesības un pienākumus, neparedzot Transportlīdzekļu apdrošinātāja biroja tiesības un pienākumus atlīdzību lietu administrēšanā. Vienlaikus tiek paredzēts, ka pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas apdrošinātājam ir tiesības saņemt no informācijas sistēmas datus, kas nepieciešami apdrošināšanas līguma noslēgšanai un apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai, tai skaitā datus par iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā veikto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto to gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību;

- papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu, jo Latvijai ir nepieciešams ieviest pārejas periodu paaugstināto apdrošinātāja atbildības limitu ieviešanai;

- papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu, lai noteiktu, ka Likuma 17.panta sestās daļas 1.punkts stājas spēkā ar 2008.gada 1.jūniju un ka līdz 2008.gada 31.maijam apdrošinātājs izsniedz saskaņotā paziņojuma veidlapas apdrošinājuma ņēmējam, noslēdzot standartlīgumu, kā arī pēc apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, ja tas uzrāda ar šo apdrošinātāju noslēgtu apdrošināšanas līgumu,;

- izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām jaunā redakcijā, lai ietvertu atsauci uz Direktīvas 2005/14/EK prasībām.

Noteikt, ka grozījumi Likumā stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūniju, jo Direktīva 2005/14/EK dalībvalstīm jāievieš vēlāk ais līdz 2007.gada 11.jūnijam.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts paredz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sfēras sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, kas attiecas uz brīvu pakalpojumu kustību.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts paredz apdrošinātāju atbildības limitu paaugstināšanu, tādējādi nodrošinot CSNg cietušajām personām pilnīgāku zaudējumu kompensāciju. Ja apdrošinātāju atbildības limitu straujais pieaugums neizsauks apdrošināšanas atlīdzību apmēra ievērojamu palielināšanos un ekonomiskā situācija Latvijā strauji nemainīsies, tad sākuma periodā nav paredzama apdrošināšanas prēmiju apmēra palielināšanās.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Piezīmes
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā tiesību aktu projektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumos Nr.195 „Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība”. Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts vēl nav izstrādāts.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Tiesību akta projekts atbilst šādām Eiropas Savienības direktīvām: Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa direktīvai 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, Eiropas Padomes 1983. gada 30. decembra Otrajai Direktīvai 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, Eiropas Padomes 1990. gada 14. maija Trešajai Direktīvai 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, Eiropas Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvai 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva), Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvai 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu) un 2005/14/EK prasībām, kā arī 1956. gada 19. maija Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR), kurai Latvija ir pievienojusies 1993. gadā. Atbilst šādu Komisijas lēmumu prasībām: Komisijas 2003. gada 28.jūlija lēmums 2003/564/EK, par to, kā Padomes Direktīvu 72/166/EEK piemērot attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kontroli; Komisijas 2005.gada 29.novembra lēmums 2005/849/EK, par Padomes Direktīvas 72/166/EEK piemērošanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akta projekts atbilst ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Sauszemes transporta apakškomisijas Rekomendācijas Nr. 5 un 1999. gada 3. jūnija Zaļās kartes sistēmas Biroju Padomes konstitūcijas prasībām.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

1) Eiropas Padomes 1972. gada 24. aprīļa direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, Official Journal L 103/1 02/05/1972;

2) Komisijas 2003. gada 28.jūlija lēmums 2003/564/EK, par to, kā Padomes Direktīvu 72/166/EEK piemērot attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kontroli, Official Journal

L 192:

3) Komisijas 2005.gada 29.novembra lēmums 2005/849/EK, par Padomes Direktīvas 72/166/EEK piemērošanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, Official Journal L315/16;

4) Eiropas Padomes 1983. gada 30. decembra Otrā Direktīva 84/5/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, Official Journal L-8/17 11/01/1984;

5) Eiropas Padomes 1990. gada 14. maija Trešā Direktīva 90/232/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, Official Journal L 129/33 19/05/1990;

6) Eiropas Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīva 92/49/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, ar kuru groza Direktīvu 73/239/EEK un Direktīvu 88/357/EEK (Trešā nedzīvības apdrošināšanas direktīva), Official Journal L 228 11/08/1992;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīva 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ar kuru tiek grozītas Padomes Direktīvas 73/239/EEK un 88/357/EEK (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu), Official Journal L 181, 20/07/2000;

8) Piektā Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija direktīva Nr. 2005/14/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 72/166/EEK, 84/5/EEK, 88/357/EEK un 90/232/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/26/EK attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu lietošanu.

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
1. panta 11.punkta a)apakšpunkts	2005/14/EK 1. panta 1. punkta a)apakšpunkts		Atbilst
1.panta 11.punkta d) apakšpunkts	2005/14/EK 1.panta 1.punkta b)apakšpunkts		Atbilst
5.panta pirmās daļas 2.punkts	2005/14/EK 4.panta 4.punkts		Atbilst
5.panta otrā daļa	2005/14/EK 4.panta 4.punkts		Atbilst
5.panta trešā daļa	2005/14/EK 4.panta 3.punkts		Atbilst
6.panta pirmā daļa	72/166/EEK 3.panta 1.punkts		Atbilst
15.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts	2005/14/EK 2.pants		Atbilst
17.panta trešā daļa	2000/26/EK 4.panta 1.punkts		Atbilst
31.panta trešā daļa	2005/14/EK 4.panta 4.punkts, 5.panta 1.punkts		Atbilst
31.panta astotā daļa	2005/14/EK 4.panta 2.punkts		Atbilst
31.panta vienpadsmitā daļa	2005/14/EK 4.panta 1.punkts		Atbilst
35.panta 2.punkta otrais teikums	2005/14/EK 2.pants		Atbilst
35.panta 3.punkts	90/232/EEK 1.pants		Atbilst
44.panta otrās daļas 6.punkts	2005/14/EK 4.panta 4.punkts		Atbilst
50.pants	2005/14/EK 4.panta 5.punkts, 5.panta 4.punkts		Atbilst
50.¹ pants	2005/14/EK 4.panta 4.punkts		Atbilst
Pārejas noteikumi
13.punkts	2005/14/EK 2.pants		Atbilst
Grozījumi stājas spēkā 2007.gada 1.jūnijā	2005/14/EK 6.pants		Atbilst
4. Cita informācija	Direktīvas 2005/14/EK 4. panta 4. punkts, ar kuru direktīva 90/232/EEK tiek papildināta ar jaunu 4. e pantu, izriet no spēkā esošā Likuma 39.panta.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Notikušas konsultācijas ar biedrību „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” un tās biedriem.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Tiesību akta projekta izstrādē tika izvērtēti un ņemti vērā: 1) biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” un tās biedru iesniegtie priekšlikumi; 2) biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” konsultatīvās padomes locekļu iesniegtie priekšlikumi, papildinājumi un iebildumi. Biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” un tās biedri, kā arī biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” konsultatīvā padome atbalsta tiesību akta projekta tālāku virzību.
3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Biedrība „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”: 1) piedalījās Eiropas Komisijas 2006.gada 28.septembrī rīkotajā sanāksmē par Direktīvas 2005/14/EK prasību ieviešanu; 2) piedalījās Zaļās kartes sistēmas Biroju padomes rīkotajās Ģenerālajās asamblejās, kurās skatīti jautājumi par Direktīvas 2005/14/EK prasību ieviešanu; 3) konsultējās ar Zaļās kartes sistēmas birojiem par atsevišķiem jautājumiem saistībā ar Direktīvas 2005/14/EK prasību ieviešanu.
4. Cita informācija		-

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Netiek radītas jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Tiesību akts tiks publicēts „Latvijas Vēstnesī”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Ja indivīda tiesības tiks aizskartas ar tiesību aktu, viņš savas tiesības varēs aizstāvēt tiesā.
4. Cita informācija	-

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Finanšu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

O.Spurdziņš

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

D.Aleksandrova

03.05.2007. 11:15

3837

D.Aleksandrova

7083859, Dana.Aleksandrova@fm.gov.lv