Izdrukāts 16

Likumprojekts

 

Grozījums Imigrācijas likumā

 

Izdarīt Imigrācijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 24.nr.; 2003, 13., 16.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14., 18.nr.; 2006, 1., 5., 9.nr.; 2007, 5.nr.) šādu grozījumu:

 

Izteikt 70.pantu šādā redakcijā:

 

"70.pants. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma starp Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Bulgārijas Republiku un Rumāniju par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus."

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre

D.Staķe


Likumprojekta

„Grozījums Imigrācijas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2006.gada 26.janvārī Saeimā ar likumu pieņēma 2005.gada 25.aprīlī Luksemburgā parakstīto Līgumu par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk – ES), to ratificējot.

Ņemot vērā to, ka Līgumā par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES ir ietverti pārejas perioda noteikumi brīvai darbaspēka kustībai, kas paredz patreizējām ES valstīm tiesības noteikt ierobežojošus pasākumus Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pieejai to darba tirgiem (t.sk. Latvijas), ir nepieciešams veikt grozījumu Imigrācijas likuma 70.pantā, to papildinot ar atsauci uz Līgumu par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES.

Spēkā esošais Imigrācijas likuma 70.pants nosaka:

„70. Ja darba ņēmēju brīvas pārvietošanās pārejas perioda laikā, kas noteikts saskaņā ar Līgumu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokolu, būtiski tiek apdraudēts Latvijas darba tirgus vai attiecībā uz Latviju noteikti darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumi, Ministru kabinets, ievērojot Līguma par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Līguma par Latvijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Šveices Konfederāciju par personu brīvu pārvietošanos protokola noteikumus, nosaka atbilstošus pretpasākumus.”.

Saskaņā ar 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 68 33.§  4. punktu Labklājības ministrijai tika uzdots izstrādāt un līdz 2007.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā".

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījums nepieciešams, lai Latvija nepieciešamības (darba tirgus apdraudējuma) gadījumā varētu ieviest pasākumus, kas ierobežotu Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu piekļuvi Latvijas darba tirgum.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts tiešā veidā neietekmē sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

Likumprojekta norma darba tirgus apdraudējuma gadījumā, dos iespēju Ministru kabinetam izstrādāt nepieciešamos darba tirgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju.

Likumprojekts neierobežos vīriešu un sieviešu vienādo tiesību ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 -

 -

 -

 -

 -

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 -

 -

 -

 

 -

3. Finansiālā ietekme

 -

 -

 -

 -

 -

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 -

 -

 -

 -

 -

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 -

 -

 -

 -

 -

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

  

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

 Likumprojekts dos tiesības Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā izstrādāt normatīvo aktu projektu, ja Latvijas darba tirgus tiks apdraudēts un to statistiski varēs pierādīt.

 

2. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 Normatīvā akta projekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 -

 -

 -

 -

5. Cita informācija

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

Likumprojekts tika nosūtīts atzinuma sniegšanai Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei (NTSP).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

NTSP par likumprojektu iebildumu vai priekšlikumu nav (atzinums netika sniegts).

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav veiktas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas.

Labklājības ministrija katru gadu sadarbībā ar citām ministrijām izvērtē situāciju darba tirgū un sniedz informāciju Ministru prezidentam attiecībā uz Imigrācijas likuma 70.panta izpildes nepieciešamību.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī informācija būs pieejama normatīvo aktu informācijas sistēmā “NAIS” un bezmaksas datu bāzē - www.likumi.lv.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

Labklājības ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministre                                                                          B.Rivža

 

 

 

 

 

Valsts sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

B.Paševica

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

D.Freimane

 

 

 

 

 

 

27.03.07. 11:49

883

D.Freimane

7021572, Daiga.Freimane@lm.gov.lv