Likumprojekts
Valsts materiālo rezervju likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir Civilās aizsardzības
sistēmas ietvaros veidot un uzglabāt valsts materiālo rezervju resursus, lai
tos izmantotu valsts apdraudējuma gadījumā.
2.pants.
Valsts materiālās rezerves
Valsts materiālās rezerves (turpmāk
materiālās rezerves) ir šajā likumā noteiktā kārtībā izveidotais materiālo un
finansiālo resursu kopums, kuru izmanto katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās
institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu
veikšanai.
II nodaļa
Materiālo rezervju veidošana, uzglabāšana un
realizācija
3.pants. Materiālo rezervju plānošana
(1) Materiālo rezervju plānošanu civilās aizsardzības
plānos noteikto pasākumu izpildei nodrošina ministrijas (iesaistot to padotībā
esošās iestādes), kā arī pašvaldību institūcijas un komersanti.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto institūciju
plānošanas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem materiālo
rezervju resursiem, to daudzumu uzdevumu izpildei katastrofās, materiālo
rezervju veidošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un iespējamajiem
atbildīgajiem glabātājiem, kā arī iesniegt Iekšlietu ministrijā līdz kārtējā
gada 1.martam.
(3) Materiālo rezervju plānošanu koordinē
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saskaņojot materiālo rezervju
nomenklatūru un resursu daudzumu ar institūcijām, kuras pilda Valsts civilās
aizsardzības plānā noteiktos uzdevumus.
(4) Materiālo rezervju nomenklatūru un resursu daudzumu
apstiprina Ministru kabinets.
4.pants.
Materiālo rezervju iegāde
(1) Materiālo rezervju resursu iegādi
organizē valsts aģentūra "Materiālās rezerves" (turpmāk Aģentūra).
(2) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā
noteiktās institūcijas var veikt materiālo rezervju resursu iepirkumus, ja ir
iespēja iegādāties materiālo rezervju resursus kopā ar iepirkumu ikdienas
vajadzībām, saskaņojot to ar Aģentūru.
5.pants.
Materiālo rezervju uzglabāšana un pārskatu iesniegšana
(1) Aģentūra uzglabā vai nodod materiālo rezervju
resursus uzglabāšanā valsts vai pašvaldību institūcijām un komersantiem
materiālo resursu atbildīgajiem glabātājiem (turpmāk atbildīgie
glabātāji) un noslēdz attiecīgu glabājuma līgumu ar atbildīgo glabātāju, ievērojot
3.panta otrajā daļā minēto institūciju priekšlikumus.
(2) Atbildīgos glabātājus izvēlas tā, lai attiecīgajā
valsts teritorijā iespējami īsākā laikā nodrošinātu materiālo rezervju resursu iesaistīšanu
katastrofu pārvaldīšanā un nodrošinātu materiālo rezervju resursu glabāšanai
piemērotus apstākļus, kā arī to savlaicīgu atjaunināšanu.
(3) Atbildīgie glabātāji pieņem materiālās rezerves, uzskaita tās atsevišķi no pamatdarbības, uzglabā, izsniedz un atjaunina, lai
nodrošinātu materiālo rezervju gatavību iesaistīšanai katastrofu pārvaldīšanā.
(4) Atbildīgie glabātāji ik gadu līdz
31.janvārim iesniedz Aģentūrā pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām
ar materiālajām rezervēm, kā arī inventarizācijas aktu pēc stāvokļa uz kārtējā
gada 31.decembri.
(5) Iekšlietu ministrija ik gadu līdz
20.martam iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par darbībām ar materiālajām
rezervēm iepriekšējā gadā.
6.pants. Materiālo rezervju atjaunināšana un norakstīšana
(1) Atbildīgie glabātāji atjaunina
materiālo rezervju resursus, ņemot vērā preces ražotāja norādītās lietošanas
prasības.
(2) Materiālās rezerves noraksta,
ja materiālo rezervju resursi ir lietošanai nederīgi, izmantoti humānās
palīdzības sniegšanai, izlietoti katastrofu pārvaldīšanā, bojāti vai izlietoti mācībās
vai citos gadījumos, kā arī ja to turpmāka izmantošana nav iespējama.
7.pants. Materiālo rezervju resursu atbildīgo glabātāju uzraudzība
(1) Aģentūra uzskaita uzglabāšanā
nodotos materiālo rezervju resursus un to uzkrājamo daudzumu.
(2) Aģentūra veic glabājuma līgumā
paredzēto saistību izpildes, kā arī materiālo rezervju uzglabāšanas,
atjaunināšanas, izmantošanas un uzskaites uzraudzību.
8.pants. Materiālo rezervju resursu realizācija
Materiālo rezervju resursus realizē,
veicot to atjaunināšanu, kā arī tad, ja materiālo rezervju resursus izņem no
materiālajām rezervēm sakarā ar
nomenklatūras vai uzkrājamo resursu daudzuma precizēšanu.
9.pants. Materiālo rezervju resursu glabāšanas, uzskaites,
atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, realizācijas un norakstīšanas kārtība
Materiālo rezervju resursu
glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, realizācijas
un norakstīšanas (tai skaitā materiālo rezervju resursu pārstrādes un
apglabāšanas) kārtību nosaka Ministru kabinets.
III nodaļa
Materiālo rezervju izmantošana
10.pants. Materiālo rezervju izmantošana
(1) Materiālās rezerves izmanto šādu
pasākumu veikšanai:
1) reaģēšanas pasākumu nodrošināšana
katastrofās, tai skaitā glābšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu
veikšana;
2) reaģēšanā iesaistītā personāla individuālā
aizsardzība;
3) sabiedriskās drošības un kārtības
nodrošināšana;
4) civilās aizsardzības sistēmas
mācības un treniņi;
5) mobilizācijas nodrošināšana
atbilstoši mobilizācijas pieprasījumiem tautsaimniecības mobilizācijas plāna
ietvaros;
6) kārtējo tautsaimniecības jautājumu
risināšana, iznomājot vai aizdodot uz laiku valsts un pašvaldību institūcijām
vai komersantiem;
7) humānās palīdzības sniegšana
ārvalstīs.
(2) Materiālo rezervju resursus
iesaista šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu veikšanā (izņemot šā panta
pirmās daļas 6. un 7.punktā minētos pasākumus), pamatojoties uz iekšlietu
ministra vai iekšlietu ministra pilnvarotās amatpersonas rakstisku atļauju.
(3) Materiālo rezervju resursus
izmanto šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzēto pasākumu veikšanai,
pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.
(4) Iznomāto vai aizdoto materiālo
rezervju resursu daudzums nedrīkst pārsniegt vienu trešo daļu no uzkrātā
attiecīgo resursu daudzuma, un tie jāatdod atpakaļ Ministru
kabineta rīkojumā noteiktajā termiņā.
IV nodaļa
Materiālo rezervju finansēšana
11.pants. Materiālo rezervju resursu
finansēšana
Materiālo rezervju resursu finansēšanas avoti
ir:
1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem
ieņēmumiem;
2) ieņēmumi no materiālo rezervju realizācijas
un citi pašu ieņēmumi;
3) fizisko un juridisko personu ziedojumi.
12.pants.
Materiālo rezervju finanšu administrēšana
(1) Finanšu līdzekļus materiālo rezer
vju
veidošanai, atjaunināšanai, uzglabāšanai, izmantošanai un norakstīšanai
administrē Aģentūra.
(2) Saimnieciskā gada beigās Aģentūras kontā
esošo finanšu līdzekļu atlikumu, kas radies materiālo rezervju realizācijas rezultātā
un paredzēts materiālo rezervju veidošanas, atjaunināšanas un uzturēšanas
izdevumu segšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.
Pārejas noteikums
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums
"Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (Latvijas
Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.; Latvijas
Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 6., 21.nr.; 2006,
21.nr.).
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.
Iekšlietu ministrs
I.Godmanis
Likumprojekta Valsts materiālo
rezervju likums
anotācija
I Kādēļ
normatīvais akts ir vajadzīgs? |
||||||||||||
1. Pašreizējās situācijas raksturojums. |
Šobrīd valsts materiālo rezervju veidošanu regulē
1993.gada 18.maija likums Par Latvijas Republikas valsts materiālajām
rezervēm un Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.76 Par valsts
materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas, izmantošanas un mobilizācijas
uzdevumu noteikšanas kārtību. Pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu galvenie
trūkumi ir to neatbilstība esošajai valsts pārvaldes iekārtai un novecojusī
terminoloģija, kā arī nav noteikta materiālo rezervju izmantošanas kārtība.
Tāpat atsevišķi likuma panti praksē ir grūti piemērojami un pārāk plaši
interpretējami. Likumprojekts Valsts materiālo rezervju likums ir izstrādāts
pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 12.janvārī apstiprināto
koncepciju Par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzglabāšanu un
izmantošanu un saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu un Nacionālās drošības
likumu, kura 13.pantā ir noteikta Iekšlietu
ministrijas kompetence par ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās
aizsardzības pasākumu īstenošanu, kā arī par sabiedriskās kārtības un
drošības sargāšanu. Tā kā valsts materiālās rezerves ir viens no civilās aizsardzības
sistēmas materiāli tehniskā nodrošinājuma veidiem, šo rezervju veidošanas
pamatā ir pasākumi, kuri iekļauti dažāda līmeņa Civilās aizsardzības plānos. Lai varētu veidot rezerves tautsaimniecības mobilizācijas plāna
ietvaros, nepieciešams iekļaut to pasākumos, kuri paredz šo rezervju
veidošanu un izmantošanu. |
|||||||||||
2. Normatīvā akta projekta būtība. |
Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts nosaka valsts
materiālo rezervju mērķi, to veidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas
kārtību, finansēšanu, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un komersantu
kompetenci darbībās ar valsts materiālo rezervju resursiem. Sagatavotais
likumprojekts nosaka, ka valsts materiālās rezerves ir valsts īpašumā esošo
materiālo un finansiālo resursu kopums, kurš tiek izveidots un izmantots
tikai likumā noteiktajā kārtībā. Likumprojektā ir noteikta atbildīgo
institūciju kompetence valsts materiālo rezervju veidošanā, sniedzot
Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem materiālo rezervju
resursiem, to daudzumu uzdevumu izpildei katastrofās, kā arī materiālo
rezervju veidošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, iespējamiem
materiālo rezervju resursu atbildīgajiem glabātājiem, lai nodrošinātu valsts
materiālo rezervju gatavību un atbildīgo institūciju reaģēšanu katastrofās.
Likumprojektā ir ietverta sadaļa par valsts materiālo rezervju izmantošanu,
nosakot gadījumus, kad ir pieļaujama valsts materiālo rezervju resursu
iesaiste katastrofās, atbildīgo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai un
katastrofu radīto seku likvidēšanai vai ierobežošanai. Valsts materiālo
rezervju resursu izmantošana būs pieļaujam arī civilās aizsardzības sistēmas
mācībās un treniņos, lai jau iepriekš organizētu glābšanas dienestu apmācību
ar valsts materiālo rezervju resursiem, tādējādi nodrošinot dienesta
profesionalitāti glābšanas un seku likvidēšanas operācijās. Likumprojekts
paredz valsts materiālo rezervju resursu izmantošanu humānās palīdzības
sniegšanai ārvalstīs, tādējādi veicinot starptautisko sadarbību un iespēju
saņemt ārvalstu palīdzību, kad ar Latvijas rīcībā esošajiem materiālo
rezervju resursiem nav iespējams novērst vai ierobežot katastrofu radītās
sekas un garantēt valsts iedzīvotāju drošību u.c. |
|||||||||||
3. Cita informācija. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
II Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību? |
||||||||||||
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi. |
Izmantojot valsts materiālās rezerves, nepieciešamības gadījumā būs
iespējams nodrošināt valstij svarīgu tautsaimniecības nozaru un objektu
nepārtrauktu darbību. |
|||||||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru
vienkāršošanu. |
Palielināsies komersantu reaģēšanas spējas darbībai katastrofās un
katastrofu seku likvidēšanai, paaugstinot drošības
garantijas iedzīvotājiem. |
|||||||||||
3. Sociālo seku izvērtējums. |
Paaugstināsies drošības garantijas iedzīvotājiem, kā arī tiks
izmantota humānās palīdzības sniegšana ārvalstīm. |
|||||||||||
4. Ietekme uz vidi. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
5. Cita informācija. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
III
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību
budžetiem? |
||||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||||||||
Rādītāji
|
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||||
1
|
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos. |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
|||||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos. |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
|||||||
3. Finansiālā
ietekme. |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
|||||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu
finansēšanai. |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
|||||||
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins.
|
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
Likum-projekts šo jomu neskar |
|||||||
6. Cita
informācija.
|
Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu. Saskaņā ar
likumu Par valsts budžetu 2007.gadam apakšprogrammā
29.01.00 Valsts materiālo rezervju administrēšana
ir apstiprināti izdevumi LVL 758 026 apmērā, kas tiek segti no dotācijām
no vispārējiem ieņēmumiem. Apakšprogrammā 29.02.00 Valsts materiālo rezervju
veidošana un atjaunošana ir apstiprināti izdevumi LVL
2 685 250 apmērā, kas tiek segti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu
ieņēmumiem. |
|||||||||||
IV Kāda var
būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
|
||||||||||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi)
papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana
ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un
galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus
izstrādāt. |
Sešu mēnešu laikā pēc likuma Valsts materiālo rezervju likums
pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par valsts
materiālo rezervju glabāšanas, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas,
pārbaudes un norakstīšanas kārtību. |
|||||||||||
2. Cita informācija. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts?
|
||||||||||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem. |
Būs iespējams iesaistīt rezervju resursus gadījumos, ja Latvija
piedalīsies katastrofas pārvaldīšanā ārvalstīs vai sniegs palīdzību. |
|||||||||||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||||||||||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti
(piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas
atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
2.tabula |
||||||||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā
panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst) |
Komentāri |
|||||||||
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||||||||||
5. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot
normatīvā akta projektu?
|
||||||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas? |
Konsultācijas notikušas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības
kameru. |
|||||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti
tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)? |
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera neiebilst
pret likumprojektā Valsts materiālo rezervju likums paredzētajiem
pamatprincipiem. |
|||||||||||
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir
sabiedriskās domas viedoklis? |
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
|||||||||||
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
5. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
VII Kā tiks nodrošināta normatīvā akta
izpilde?
|
||||||||||||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai)
pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas? |
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta valsts institūciju, pašvaldību
un komersantu esošo funkciju ietvaros.
Ar likumprojekta Valsts materiālo rezervju spēkā stāšanos netiks
radītas jaunas valsts institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūciju
funkcijas, jo darbības ar valsts materiālajām
rezervēm tiek izpildītas Civilās aizsardzības sistēmas ietvaros.. |
|||||||||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu? |
Likums pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā Par likumu un
citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu
izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību
noteiktajā kārtībā. |
|||||||||||
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu
ierobežo? |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||||||||
4. Cita informācija. |
Likums stāsies spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Līdz likuma Valsts
materiālo rezervju likums spēkā stāšanās dienai jānodrošina likumprojekta
5.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu izstrāde. |
|||||||||||
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktors |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
A.Straume |
M.Rāzna |
T.Stragova |
V.Koķis |
|
|
|
|
2007.02.15. 15:54
1208
A.Sirmā 7112161