Valsts materiālo rezervju likums

Likumprojekts

 

Valsts materiālo rezervju likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

 

Likuma mērķis ir Civilās aizsardzības sistēmas ietvaros veidot un uzglabāt valsts materiālo rezervju resursus, lai tos izmantotu valsts apdraudējuma gadījumā.

 

2.pants. Valsts materiālās rezerves

 

Valsts materiālās rezerves (turpmāk – materiālās rezerves) ir šajā likumā noteiktā kārtībā izveidotais materiālo un finansiālo resursu kopums, kuru izmanto katastrofu pārvaldīšanā iesaistītās institūcijas, ja to rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas pasākumu veikšanai.

 

II nodaļa

Materiālo rezervju veidošana, uzglabāšana un realizācija

 

3.pants. Materiālo rezervju plānošana

 

(1) Materiālo rezervju plānošanu civilās aizsardzības plānos noteikto pasākumu izpildei nodrošina ministrijas (iesaistot to padotībā esošās iestādes), kā arī pašvaldību institūcijas un komersanti.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto institūciju plānošanas uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem materiālo rezervju resursiem, to daudzumu uzdevumu izpildei katastrofās, materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem un iespējamajiem atbildīgajiem glabātājiem, kā arī iesniegt Iekšlietu ministrijā līdz kārtējā gada 1.martam.

(3) Materiālo rezervju plānošanu koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saskaņojot materiālo rezervju nomenklatūru un resursu daudzumu ar institūcijām, kuras pilda Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktos uzdevumus.

(4) Materiālo rezervju nomenklatūru un resursu daudzumu apstiprina Ministru kabinets.

 

4.pants. Materiālo rezervju iegāde

 

(1) Materiālo rezervju resursu iegādi organizē valsts aģentūra "Materiālās rezerves" (turpmāk – Aģentūra).

(2) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktās institūcijas var veikt materiālo rezervju resursu iepirkumus, ja ir iespēja iegādāties materiālo rezervju resursus kopā ar iepirkumu ikdienas vajadzībām, saskaņojot to ar Aģentūru.

 

5.pants. Materiālo rezervju uzglabāšana un pārskatu iesniegšana

 

(1) Aģentūra uzglabā vai nodod materiālo rezervju resursus uzglabāšanā valsts vai pašvaldību institūcijām un komersantiem – materiālo resursu atbildīgajiem glabātājiem (turpmāk – atbildīgie glabātāji) un noslēdz attiecīgu glabājuma līgumu ar atbildīgo glabātāju, ievērojot 3.panta otrajā daļā minēto institūciju priekšlikumus.

(2) Atbildīgos glabātājus izvēlas tā, lai attiecīgajā valsts teritorijā iespējami īsākā laikā nodrošinātu materiālo rezervju resursu iesaistīšanu katastrofu pārvaldīšanā un nodrošinātu materiālo rezervju resursu glabāšanai piemērotus apstākļus, kā arī to savlaicīgu atjaunināšanu.

(3) Atbildīgie glabātāji pieņem materiālās rezerves, uzskaita tās atsevišķi no pamatdarbības, uzglabā, izsniedz un atjaunina, lai nodrošinātu materiālo rezervju gatavību iesaistīšanai katastrofu pārvaldīšanā.

(4) Atbildīgie glabātāji ik gadu līdz 31.janvārim iesniedz Aģentūrā pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar materiālajām rezervēm, kā arī inventarizācijas aktu pēc stāvokļa uz kārtējā gada 31.decembri.

(5) Iekšlietu ministrija ik gadu līdz 20.martam iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par darbībām ar materiālajām rezervēm iepriekšējā gadā.

 

6.pants. Materiālo rezervju atjaunināšana un norakstīšana

 

(1) Atbildīgie glabātāji atjaunina materiālo rezervju resursus, ņemot vērā preces ražotāja norādītās lietošanas prasības.

(2) Materiālās rezerves noraksta, ja materiālo rezervju resursi ir lietošanai nederīgi, izmantoti humānās palīdzības sniegšanai, izlietoti katastrofu pārvaldīšanā, bojāti vai izlietoti mācībās vai citos gadījumos, kā arī ja to turpmāka izmantošana nav iespējama.

 

7.pants. Materiālo rezervju resursu atbildīgo glabātāju uzraudzība

 

(1) Aģentūra uzskaita uzglabāšanā nodotos materiālo rezervju resursus un to uzkrājamo daudzumu.

(2) Aģentūra veic glabājuma līgumā paredzēto saistību izpildes, kā arī materiālo rezervju uzglabāšanas, atjaunināšanas, izmantošanas un uzskaites uzraudzību.


8.pants. Materiālo rezervju resursu realizācija

 

Materiālo rezervju resursus realizē, veicot to atjaunināšanu, kā arī tad, ja materiālo rezervju resursus izņem no materiālajām rezervēm sakarā ar  nomenklatūras vai uzkrājamo resursu daudzuma precizēšanu.

 

9.pants. Materiālo rezervju resursu glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, realizācijas un norakstīšanas kārtība

 

Materiālo rezervju resursu glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas, iznomā­šanas, aizdošanas, realizācijas un norakstīšanas (tai skaitā materiālo rezervju resursu pārstrādes un apglabāšanas) kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

III nodaļa

Materiālo rezervju izmantošana

 

10.pants. Materiālo rezervju izmantošana

 

(1) Materiālās rezerves izmanto šādu pasākumu veikšanai:

1) reaģēšanas pasākumu nodrošināšana katastrofās, tai skaitā glābšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšana;

2) reaģēšanā iesaistītā personāla individuālā aizsardzība;

3) sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšana;

4) civilās aizsardzības sistēmas mācības un treniņi;

5) mobilizācijas nodrošināšana atbilstoši mobilizācijas pieprasījumiem tautsaimniecības mobilizācijas plāna ietvaros;

6) kārtējo tautsaimniecības jautājumu risināšana, iznomājot vai aizdodot uz laiku valsts un pašvaldību institūcijām vai komersantiem;

7) humānās palīdzības sniegšana ārvalstīs.

(2) Materiālo rezervju resursus iesaista šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu veikšanā (izņemot šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētos pasākumus), pamatojoties uz iekšlietu ministra vai iekšlietu ministra pilnvarotās amatpersonas rakstisku atļauju.

(3) Materiālo rezervju resursus izmanto šā panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzēto pasākumu veikšanai, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.

(4) Iznomāto vai aizdoto materiālo rezervju resursu daudzums nedrīkst pārsniegt vienu trešo daļu no uzkrātā attiecīgo resursu daudzuma, un tie jāatdod atpakaļ Ministru kabineta rīkojumā noteiktajā termiņā.


 

IV nodaļa

Materiālo rezervju finansēšana

 

11.pants. Materiālo rezervju resursu finansēšana

 

Materiālo rezervju resursu finansēšanas avoti ir:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumi no materiālo rezervju realizācijas un citi pašu ieņēmumi;

3) fizisko un juridisko personu ziedojumi.

 

12.pants. Materiālo rezervju finanšu administrēšana

 

(1) Finanšu līdzekļus materiālo rezer vju veidošanai, atjaunināšanai, uzglabāšanai, izmantošanai un norakstīšanai administrē Aģentūra.

(2) Saimnieciskā gada beigās Aģentūras kontā esošo finanšu līdzekļu atlikumu, kas radies materiālo rezervju realizācijas rezultātā un paredzēts materiālo rezervju veidošanas, atjaunināšanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, izlieto nākamajos saimnieciskajos gados.

 

Pārejas noteikums

 

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 6., 21.nr.; 2006, 21.nr.).

 

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis


Likumprojekta “Valsts materiālo rezervju likums”

anotācija

 

I Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

 

Šobrīd valsts materiālo rezervju veidošanu regulē 1993.gada 18.maija likums „Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” un Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumi Nr.76 „Par valsts materiālo rezervju veidošanas, uzglabāšanas, izmantošanas un mobilizācijas uzdevumu noteikšanas kārtību”. Pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu galvenie trūkumi ir to neatbilstība esošajai valsts pārvaldes iekārtai un novecojusī terminoloģija, kā arī nav noteikta materiālo rezervju izmantošanas kārtība. Tāpat atsevišķi likuma panti praksē ir grūti piemērojami un pārāk plaši interpretējami.

Likumprojekts „Valsts materiālo rezervju likums” ir izstrādāts pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 12.janvārī apstiprināto koncepciju „Par valsts materiālo rezervju veidošanu, uzglabāšanu un izmantošanu” un saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu un Nacionālās drošības likumu, kura 13.pantā ir noteikta Iekšlietu ministrijas kompetence par ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības pasākumu īstenošanu, kā arī par sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanu.

Tā kā valsts materiālās rezerves ir viens no civilās aizsardzības sistēmas materiāli tehniskā nodrošinājuma veidiem, šo rezervju veidošanas pamatā ir pasākumi, kuri iekļauti dažāda līmeņa Civilās aizsardzības plānos.

Lai varētu veidot rezerves tautsaimniecības mobilizācijas plāna ietvaros, nepieciešams iekļaut to pasākumos, kuri paredz šo rezervju veidošanu un izmantošanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība.

Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts nosaka valsts materiālo rezervju mērķi, to veidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību, finansēšanu, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un komersantu kompetenci darbībās ar valsts materiālo rezervju resursiem. Sagatavotais likumprojekts nosaka, ka valsts materiālās rezerves ir valsts īpašumā esošo materiālo un finansiālo resursu kopums, kurš tiek izveidots un izmantots tikai likumā noteiktajā kārtībā. Likumprojektā ir noteikta atbildīgo institūciju kompetence valsts materiālo rezervju veidošanā, sniedzot Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem materiālo rezervju resursiem, to daudzumu uzdevumu izpildei katastrofās, kā arī materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, iespējamiem materiālo rezervju resursu atbildīgajiem glabātājiem, lai nodrošinātu valsts materiālo rezervju gatavību un atbildīgo institūciju reaģēšanu katastrofās. Likumprojektā ir ietverta sadaļa par valsts materiālo rezervju izmantošanu, nosakot gadījumus, kad ir pieļaujama valsts materiālo rezervju resursu iesaiste katastrofās, atbildīgo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai un katastrofu radīto seku likvidēšanai vai ierobežošanai. Valsts materiālo rezervju resursu izmantošana būs pieļaujam arī civilās aizsardzības sistēmas mācībās un treniņos, lai jau iepriekš organizētu glābšanas dienestu apmācību ar valsts materiālo rezervju resursiem, tādējādi nodrošinot dienesta profesionalitāti glābšanas un seku likvidēšanas operācijās. Likumprojekts paredz valsts materiālo rezervju resursu izmantošanu humānās palīdzības sniegšanai ārvalstīs, tādējādi veicinot starptautisko sadarbību un iespēju saņemt ārvalstu palīdzību, kad ar Latvijas rīcībā esošajiem materiālo rezervju resursiem nav iespējams novērst vai ierobežot katastrofu radītās sekas un garantēt valsts iedzīvotāju drošību u.c.

3. Cita informācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

II  Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Izmantojot valsts materiālās rezerves, nepieciešamības gadījumā būs iespējams nodrošināt valstij svarīgu tautsaimniecības nozaru un objektu nepārtrauktu darbību.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Palielināsies komersantu reaģēšanas spējas darbībai katastrofās un katastrofu seku likvidēšanai, paaugstinot drošības garantijas iedzīvotājiem”.

 

3. Sociālo seku izvērtējums.

Paaugstināsies drošības garantijas iedzīvotājiem, kā arī tiks izmantota humānās palīdzības sniegšana ārvalstīm.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

 

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likum-projekts

šo jomu  neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likum-projekts

šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme.

 

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

 

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

Likum-projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija.

Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu. Saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2007.gadam” apakšprogrammā 29.01.00 Valsts materiālo rezervju administrēšana ir apstiprināti izdevumi LVL 758 026 apmērā, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem.

Apakšprogrammā 29.02.00 Valsts materiālo rezervju veidošana un atjaunošana ir apstiprināti izdevumi LVL 2 685 250 apmērā, kas tiek segti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

IV Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Sešu mēnešu laikā pēc likuma „Valsts materiālo rezervju likums” pieņemšanas Saeimā tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par valsts materiālo rezervju glabāšanas, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, pārbaudes un norakstīšanas kārtību.

2. Cita informācija.

Likumprojekts šo jomu neskar.

V  Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.

Būs iespējams iesaistīt rezervju resursus gadījumos, ja Latvija piedalīsies katastrofas pārvaldīšanā ārvalstīs vai sniegs palīdzību.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI  Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas?

Konsultācijas notikušas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)?

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera neiebilst pret likumprojektā „Valsts materiālo rezervju likums” paredzētajiem pamatprincipiem.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis?

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII  Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta valsts institūciju, pašvaldību un komersantu esošo funkciju ietvaros. Ar likumprojekta „Valsts materiālo rezervju” spēkā stāšanos netiks radītas jaunas valsts institūcijas un netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas, jo darbības ar valsts materiālajām rezervēm tiek izpildītas Civilās aizsardzības sistēmas ietvaros.”.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu?

Likums pēc pieņemšanas Saeimā tiks publicēts likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noteiktajā kārtībā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Cita informācija.

Likums stāsies spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Līdz likuma „Valsts materiālo rezervju likums” spēkā stāšanās dienai jānodrošina likumprojekta 5.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu izstrāde.

 

 

Iekšlietu ministrs                                                    I.Godmanis

 

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

A.Straume

M.Rāzna

T.Stragova

V.Koķis

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2007.02.15.  15:54

1208

A.Sirmā 7112161

agate.sirma@materz.gov.lv