Likumprojekts

Likumprojekts

 

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

 

Likuma mērķis ir konstatēt fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumus un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

 

2.pants. Likuma darbība

 

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas, deklarācijas iesniegšanas kārtību, deklarācijas iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

 

II nodaļa

Mantiskā stāvokļa deklarācija un tās iesniegšanas kārtība

 

3.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēji

 

(1) Mantiskā stāvokļa deklarāciju pirmoreiz iesniedz fiziskās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā, ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1) personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir nekustamais īpašums;

2) persona Latvijā vai ārvalstīs veikusi darījumu, kura rezultātā tā ir ieguvusi vai zaudējusi tiesības uz nekustamo īpašumu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vēl nav ierakstītas (koroborētas) zemesgrāmatā;

3) personai ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis, kā arī tā iegādājusies transportlīdzekli uz nomas (līzinga) līguma pamata;

4) personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir akcijas, kapitāla daļas vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās, kā arī līdzdalības daļas kooperatīvajās sabiedrībās;

5) personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir vērtspapīri, kas nav minēti šīs panta daļas 4.punktā, vai citi finanšu instrumenti Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;

6) personas skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumu (ieskaitot privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas vai veiktos dzīvības apdrošināšanas (ar uzkrāšanu) prēmiju maksājumus) Latvijā vai ārvalstīs kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

7)  persona Latvijā vai ārvalstīs veikusi aizņēmumus (ņēmusi kredītus), kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

8) persona Latvijā vai ārvalstīs izsniegusi aizdevumus, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

9) persona Latvijā vai ārvalstīs ir veikusi citus darījumus, kas nav minēti šīs panta daļas 2., 7. un 8.punktā un kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, izņemot tādus darījumus, kuri veikti saimnieciskās darbības ietvaros;

10) fiziskai personai īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits vērtīgs īpašums (izņemot iepriekš minēto), kura vērtība pēc personas ieskatiem pārsniedz
100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu valūtā;

11) personas Latvijā un ārvalstīs iepriekšējā kalendāra gadā gūto ienākumu kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

(2) Ja fiziskajai personai nav bijis pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju par 2008.gadu, pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju rodas par to kalendāra gadu, kurā uz personu attiecas viens no šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.

(3) Turpmāk mantiskā stāvokļa deklarāciju par kārtējo kalendāra gadu iesniedz tikai tās fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis ir mainījies salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto mantiskā stāvokļa deklarāciju, bet tās joprojām atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem vai kuras kārtējā gada laikā veikušas darījumus, kas atbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.

(4) Deklarēšanas pienākumu nepilngadīgo personu vietā, kuras atbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, izpilda vecāki vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi.

(5) Valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz katru gadu neatkarīgi no tā, vai amatpersona atbilst vai neatbilst šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.

 

4.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kārtība

 

(1) Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētās personas mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz par 2008.gadu. Mantiskā stāvokļa deklarāciju līdz 2009.gada 1.aprīlim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc personas deklarētās dzīvesvietas.

(2) Fiziskā persona, kurai nav bijis pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju par 2008.gadu, mantiskā stāvokļa deklarāciju pirmoreiz iesniedz līdz 1.aprīlim tajā gadā, kas seko pēc kalendāra gada, par kuru personai radies pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju atbilstoši šā likuma 3.panta pirmajai daļai. Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc personas deklarētās dzīvesvietas.

(3) Šā likuma 3.panta trešajā daļā minētās fiziskās personas turpmāk mantiskā stāvokļa deklarāciju par kārtējo kalendāra gadu iesniedz līdz tam sekojošā gada 1.aprīlim. Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc personas deklarētās dzīvesvietas.

(4) Fiziskās personas mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedz personīgi, elektroniski vai pa pastu ierakstītā vēstulē.

 

5.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļaujamās ziņas

 

(1) Mantiskā stāvokļa deklarācijā par fiziskās personas Latvijā un ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā esošo mantu, saistībām vai veiktajiem darījumiem iekļauj šādas ziņas:

1) par ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu;

2) par darījumu, kura rezultātā fiziskā persona ir ieguvusi vai zaudējusi tiesības uz nekustamo īpašumu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vēl nav ierakstītas (koroborētas) zemesgrāmatā;

3) par ārvalstīs valsts reģistros reģistrētiem īpašumā vai kopīpašumā esošiem sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļiem, kā arī tādiem Latvijā esošiem transportlīdzekļiem, kuri nav reģistrēti Latvijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī transportlīdzekļiem, kurus persona iegādājusies uz nomas (līzinga) līguma pamata;

4) par akcijām, kapitāla daļām vai līdzdalības daļām komercsabiedrībās;

5) par līdzdalības daļām kooperatīvajās sabiedrībās;

6) par šo noteikumu 5.punktā neminētiem vērtspapīriem un citiem finanšu instrumentiem Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē;

7) par skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

8) par aizņēmumiem un kredītiem, kā arī neatmaksātajiem aizņēmumiem un kredītiem, ja to kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā (norāda kopējo summu un katra atsevišķa darījuma vērtību, kura pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā);

9) par aizdevumiem un neatmaksātajiem aizdevumiem, ja to kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā (norāda kopējo summu un katra atsevišķa darījuma vērtību, kura pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā);

10) par veiktajiem darījumiem (izņemot darījumus, kurus persona veikusi saimnieciskās darbības ietvaros likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" izpratnē), ja to kopējā vērtība pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā vai ja atsevišķa darījuma vērtība sasniedz 50 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

11) par citu pēc fiziskās personas ieskatiem vērtīgu mantu, ja atsevišķās īpašumā vai kopīpašumā esošās mantas kopējā vērtība pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā.

(2) Sniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas, fiziskā persona norāda visas būtiskās ziņas, kas ļauj gūt priekšstatu par tās mantisko stāvokli un veiktajiem darījumiem, arī informāciju par īpašumā vai kopīpašumā esošās lietas veidu, lietu daudzumu, raksturīgajām pazīmēm, lietas iegūšanas veidu un datumu, vērtību, kā arī norāda veikto darījumu veidu, datumu, darījumu partnerus (nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, reģistrācijas numuru vai personas kodu), darījumu partneru rezidences valsti un attiecīgo informāciju, ja darījums veikts, iesaistot starpniekus.

(3) Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju pirmoreiz, fiziskā persona norāda ziņas par savu mantisko stāvokli atbilstoši stāvoklim kalendāra gada 31.decembrī (izņemot šā panta pirmās daļas 2., 8., 9. un 10.punktā minētās ziņas, ko norāda par visu kalendāra gadu).

(4) Fiziskās personas, kurām saskaņā ar šā likuma 3.panta pirmo un trešo daļu radies pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju šā likuma 4.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ziņas par savu mantisko stāvokli sniedz atbilstoši stāvoklim tā kalendāra gada 31.decembrī, kurā tā ieguvusi šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto statusu (izņemot šā panta pirmās daļas 2., 8., 9. un 10.punktā minētās ziņas, ko norāda par visu kalendāra gadu).

 

6.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapa un tās aizpildīšanas kārtība

 

Mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas paraugu un aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

III nodaļa

Mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzēju, Valsts ieņēmumu dienesta un citu personu tiesības un pienākumi un deklarāciju neiesniegšanas sekas

 

7.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju pienākumi un tiesības

 

(1) Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju pienākums ir pierādīt ienākumu un īpašumā esošās mantas izcelsmes legalitāti, ja fiziskās personas – nodokļu maksātāja – deklarētie ienākumi vai Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajos pārskatos norādītie ienākumi neatbilst fiziskās personas – nodokļu maksātāja – izdevumiem.

(2) Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzēju tiesības:

1) bez maksas saņemt konsultācijas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē par mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas aizpildīšanu;

2) bez maksas saņemt mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas (papīra formā vai elektroniski);

3) triju gadu laikā pēc tā kalendāra gada beigām, par kuru iesniegta attiecīgā mantiskā stāvokļa deklarācija, līdz nodokļu audita uzsākšanai iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā mantiskā stāvokļa deklarācijas precizējumu.

 

8.pants. Naudas uzkrājumi

 

(1) Fiziskās personas skaidras naudas uzkrājumi, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, tiek atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja līdz tā kalendāra gada 31.decembrim, par kuru tiek iesniegta deklarācija, fiziskā persona šos uzkrājumus ir ieskaitījusi savā kontā Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētās darbības veikšanas fiziskā persona var brīvi pārvaldīt savus naudas uzkrājumus un izvēlēties tai ērtāko glabāšanas veidu.

(3) Ja fiziskā persona, deklarējot naudas uzkrājumus, nav ievērojusi šā panta pirmās daļas nosacījumu, tiek atzīts, ka fiziskā persona ir guvusi un slēpusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, un tai aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un piemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto atbildību.

 

9.pants. Mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanas sekas

 

(1) Ja fiziskā persona šā likuma 4.pantā noteiktajā termiņā nav iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju, šis fakts apliecina, ka fiziskā persona attiecīgajā kalendāra gadā neatbilst šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, un tiek prezumēts, ka personas īpašumā, lietojumā vai valdījumā nav tādas nekustamās vai kustamās mantas un tā nav veikusi darījumus, kas atbilst šā likuma 3.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, vai arī personas mantiskais stāvoklis nav mainījies salīdzinājumā ar pēdējo iesniegto mantiskā stāvokļa deklarāciju un tā kārtējā gadā nav veikusi darījumus, kas atbilst 3.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.

(2) Ja fiziskā persona, kurai atbilstoši šā likuma 3.pantam bija pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju, nav to iesniegusi un uzskata, ka saskaņā ar šā panta pirmo daļu prezumētais fakts nav patiess, tai ir pienākums iesniegt pierādījumus par šā fakta neatbilstību patiesībai un pierādīt savas mantas un finanšu līdzekļu izcelsmes legalitāti.

(3) Ja fiziskā persona nevar pierādīt savas mantas un finanšu līdzekļu izcelsmes legalitāti, tiek prezumēts, ka persona šo mantu un finanšu līdzekļus ieguvusi no prettiesiskiem ienākumu avotiem, nesamaksājot nodokļus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Ja fiziskā persona, kurai atbilstoši šā likuma 3.pantam bija pienākums iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju, nav to iesniegusi likumā noteiktajā termiņā, persona tiek saukta pie administratīvās atbildības.

(5) Ja fiziskās personas mantiskais stāvoklis un izdevumi pārsniedz fiziskās personas iepriekšējos kalendāra gados deklarēto mantisko stāvokli un ienākumus un ja fiziskā persona nepierāda savu ienākumu legalitāti, tiek atzīts, ka fiziskā persona ir guvusi un slēpusi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā fiziskajai personai tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā atbildība (administratīvā atbildība vai kriminālatbildība).

(7) Fiziskās personas saukšana pie atbildības par šā likuma pārkāpšanu neatbrīvo to no pienākuma izpildīt šajā likumā noteiktās prasības.

 

10.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi un tiesības

 

(1) Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi:

1) publiskot ziņas par valsts amatpersonas mantisko stāvokli likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu valsts amatpersonu iesniegtajās mantiskā stāvokļa deklarācijās iekļauto ziņu publisko pieejamību, nodrošinot jebkurai personai tiesības saņemt informāciju par valsts amatpersonas mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļautajām ziņām;

2) neizpaust par deklarācijas iesniedzēju un deklarācijas saturu jebkādu informāciju, kas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrās daļas 2. un 3.punktā paredzētos gadījumus.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta tiesības:

1) pieprasīt, lai fiziskā persona pierāda ienākumu un īpašumā esošās mantas izcelsmes un darījumu legalitāti, kuru rezultātā ir mainījušies fiziskās personas ienākumi vai mantiskais stāvoklis, iesniegt to apliecinošus dokumentus, kā arī uzkrātās ziņas par faktiem (pierādījumus);


2) citas tiesības, kas noteiktas likumā "Par nodokļiem un nodevām", likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citos Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošajos normatīvajos aktos.

 

11.pants. Mantiskā stāvokļa deklarāciju aizpildīšanai nepieciešamās valsts reģistru informācijas iegūšanas kārtība

 

Kārtību, kādā fiziskajām personām tiek nodrošināta iespēja elektroniski, izmantojot integrēto valsts informācijas sistēmu, iegūt mantiskā stāvokļa deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamo valsts reģistros esošo informāciju, nosaka Ministru kabinets.

 

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās likums”

anotācija

 

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

2005.gada 29.septembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu nr.624 “Par koncepciju “Par fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanu”, paredzot ieviest jaunu kontroles mehānismu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles uzlabošanai. Savukārt, izstrādāt normatīvo aktu bāzi minētā pasākuma īstenošanai, uzdeva ar Ministru prezidenta 2005.gada 12.oktobra rīkojumu Nr.424 “Par darba grupu tiesību aktu projektu izstrādei” izveidotajai darba grupai. 

Ņemot vērā to, ka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanās Latvijā līdz šim nav bijusi noteikta normatīvajos aktos, ir nepieciešams izstrādāt jaunu normatīvā akta projektu - likumprojektu “Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (turpmāk – likumprojekts).

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un Valsts ieņēmumu dienesta tiesības un pienākumus.

Likumprojekts paredz, ka deklarāciju iesniedz personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kuras atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.

Likumprojekts paredz, ka valsts amatpersonas ikgadējo mantiskā stāvokļa deklarāciju sniedz katru gadu.

Likumprojekts nosaka, ka fiziskās personas naudas uzkrājumi, kuri tai ir skaidrā naudā un kuru apmērs pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā, tiks atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona uz tā kalendāra gada, par kuru tiek iesniegta deklarācija, 31.decembri ir ieskaitījusi šos uzkrājumus savā kontā Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā. Ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas darījumiem arī paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK 2005.gada 26.oktobris par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 


II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

      Likumprojekts šo jomu neskar.

 

2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
 valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtē­jais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

2007

2008

2009

2010

2008-2012

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

Likumprojekts šo jomu neskar

2278,2

-437,0

-818,1

-261,9

3. Finansiālā ietekme

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

2008.gadā budžeta izdevumi nepieciešami fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas ieviešanas pasākumu īstenošanai (4927,6 tūkst. latu) - informatīvās kampaņas organizēšanai iedzīvotājiem, nepieciešamo programmatūru datu apmaiņai, aizsardzībai un arhivēšanai izstrādei un ieviešanai, fizisko personu risku analīzes sistēmas izstrādei un ieviešanai, datu bāzu vadības sistēmas un datu apmaiņas un transformācijas serveru licenču iegādei u.c.

2009.gadā izdevumi galvenokārt saistīti ar administrēšanas funkciju veikšanu (2212,4 tūkst. latu). Turpmākajos gados paredzamie ikgadējie izdevumi deklarāciju pieņemšanai un apstrādei ir 1831,3 tūkst. latu.

Ņemot vērā to, ka šobrīd nav iespējams prognozēt to fizisko personu skaitu, kuras deklarācijā uzrādīs nepatiesu mantisko stāvokli un ienākumus, nav iespējams noteikt likumprojektā paredzētās atbildības par gūtā ienākuma slēpšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķina ietekmi uz valsts budžetu.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteiku­miem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Ar likumprojektu vienotā paketē paredzēts iesniegt Ministru kabinetā šādus likumprojektus:

1)      “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””;

2)      “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””;

3)       “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””;

4)       “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”;

5)      „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Pēc likumprojekta izsludināšanas vajadzēs izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumu projektu par mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapas formu un tās aizpildīšanas kārtību.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saisto­šajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

Atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK 2005.gada 26.oktobris par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (Oficiālais Vēstnesis L 309, 25/11/2005 0015-0036 lpp.)

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Darba grupā, kas izstrādāja likumprojektu, piedalījās Nodokļu maksātāju interešu aizsardzības fonda pārstāvis.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 

Nodokļu maksātāju interešu aizsardzības fonds atbalsta likumprojektu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. Pēc likumprojekta atbalstīšanas paredzēts ievietot informāciju par to ministrijas mājas lapā.

Tiks sagatavota informācija publicēšanai masu saziņas līdzekļos, kā arī sagatavoti informatīvie bukleti.

 

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 

 Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpil­de no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

Lai īstenotu likumprojektu nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par norma­tīvā akta ieviešanu

 

Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. 

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 

Normatīvo aktu noteiktajā kārtībā

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

Finanšu ministrs                                                                   O.Spurdziņš

 

 

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I.Krūmane

E.Strazdiņa

M.Radeiko

I.Sīle

 

 

 

 

 

 

2007.02.19. 13:20

1001

I.Sīle, 7095492

Ilva.Sile@fm.gov.lv