Likums

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; 2007, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. 101.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu aiz vārda "bīstamām" ar vārdiem "vai citām kaitīgām";

izslēgt otrajā daļā vārdus "cilvēku veselībai";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par jūras piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, ja tas izraisījis smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt astoņdesmit minimālajām mēnešalgām."

2. 102.pantā:

papildināt pirmo un otro daļu aiz vārda "piesārņošanu" ar vārdiem "ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem";

izslēgt otrajā daļā vārdus "cilvēku veselībai";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā, ja tas izraisījis smagas sekas, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

Grozījumi Krimināllikumā

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Krimināllikuma 101.pants paredz atbildību par jūras piesārņošanu, savukārt 102.pants nosaka atbildību par zemes, mežu un ūdeņu piesārņošanu un piegružošanu. Šajās tiesību normās lietotie termini „piesārņošana ar bīstamām vielām” vai „piesārņošana” neatbilst 2005.gada 7.septembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva), kā arī Padomes 2005.gada 12. jūlija Pamatlēmumā 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu (turpmāk – Pamatlēmums) lietotajiem terminiem.

Krimināllikuma 101.pantā maksimālā sankcija par jūras piesārņošanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem. Krimināllikuma 102.pantā maksimālā sankcija par zemes, mežu un ūdeņu piesārņošanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem. Pamatlēmumā rekomendēts atsevišķos gadījumos par ūdeņu piesārņošanu noteikt bargākas sankcijas.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi saskaņot Krimināllikuma tiesisko regulējumu ar Direktīvas un Pamatlēmuma prasībām un rekomendācijām.

Likumprojekts paredz precizēt un attiecīgi saskaņot Krimināllikuma 101. un 102.pantu, nosakot, ka piesārņot var ar bīstamām un citām kaitīgām vielām. Šāds formulējums nepieciešams, jo ne visas kaitīgās vielas ir bīstamas, kā arī, lai Krimināllikuma 101. un 102.panta sankcijas viennozīmīgi varētu attiecināt uz 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokolu to jaunākajā redakcijā (turpmāk – MARPOL konvencija) tiesisko regulējumu.

Likumprojekts paredz papildināt gan Krimināllikuma 101., gan 102.pantu ar jaunu trešo daļu, lai noteiktu Pamatlēmumam atbilstošas sankcijas attiecībā uz jūras piesārņojumu, ja tas radījis smagas sekas.

Ņemot vērā, ka kriminālatbildība par Krimināllikuma 101. un 102.pantā paredzētajiem nodarījumiem, ja tas radījis smagas segas, tiek paredzēta šo pantu trešajās daļās, tad attiecīgi tiek precizētas šo Krimināllikuma pantu otrās daļas, izslēdzot vārdus „cilvēku veselībai”.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojektā ietvertās prasības uzlabos jūras vides aizsardzību no piesārņojuma.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar		Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav	Nav		Nav	Nav		Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz

spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildus jāizdod:

1) grozījumi Vides aizsardzības likumā;

2) grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā;

3) grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Minētie likumprojekti ir sagatavoti un tiek virzīti vienotā paketē ar šo likumprojektu.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas Starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvai 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem, kā arī Padomes 2005.gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Direktīva ir saistīta ar MARPOL konvenciju, kurai ir pievienojusies arī Latvija. Lai arī ar likumprojektu netiek skartas saistības, ko uzliek MARPOL konvencija, tomēr likumprojekts atbilst MARPOL konvencijas prasībām.

4. Atbilstības izvērtējums

1. tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas, atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.

Padomes 2005.gada 12. jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)

Komentāri

1. pants

Direktīvas 2.panta otrā daļa

Pamatlēmuma 4.pants

Atbilst

2. pants

Direktīvas 2.panta otrā daļa

Pamatlēmuma 4.pants

Atbilst

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav veiktas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav veiktas.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kādas ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas.
5. Cita informācija	Likumprojekts izstrādāts starpministriju darba grupā, kurā piedalījās Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas, šo ministriju padoto institūciju, kā arī Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Papildus likumprojekts izskatīts Tieslietu ministrijas izveidotajā pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”, kā arī Vides ministrijas interneta mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktora p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

G.Puķītis

U.Lapiņš

V.Puriņš

U.Lapiņš

23.03.07 16:00

1044

U.Lapiņš

7026909, ugis.lapins@vidm.gov.lv