Likumprojekts

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

Izdarīt Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 50.panta piekto daļu.

2. Aizstāt 51.panta astotajā daļā vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās" ar vārdiem "Ministru kabineta apstiprinātās".

3. Papildināt 52.panta pirmo daļu aiz vārda "naftas" ar vārdu "bīstamo".

4. Papildināt 54.pantu ar piekto, sesto, septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja neatbilstība jūrlietas reglamentējošo normatīvo aktu prasībām vai kāda informācija rada aizdomas, ka kuģis, kas labprātīgi atrodas Latvijas ostā vai ārzonas terminālā, ir iesaistījies vai iesaistās naftas, bīstamu vai citu kaitīgu vielu noplūdē Latvijas ūdeņos, ostās, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, Krasta apsardze, Valsts vides dienests vai cita kompetenta institūcija nodrošina atbilstošas pārbaudes veikšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē šādu pārbaužu veikšanu, ņemot vērā attiecīgas Starptautiskās jūras organizācijas pamatnostādnes.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētajā pārbaudē tiek atklāti fakti, kas varētu norādīt uz šā likuma 51.panta trešajā daļā noteikto prasību pārkāpumu, Valsts vides dienests par to informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk – dalībvalsts) kompetentās iestādes un karoga valsts iestādes.

(7) Ja naftas, bīstamo vai citu kaitīgo vielu iespējamā noplūde notiek Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts 1982.gada ANO Konvencijas par jūras tiesībām III daļas 2.nodaļā, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, un ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi, piemēro šādus nosacījumus:

1) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir kādā citā dalībvalstī, Valsts vides dienests, sadarbojoties ar attiecīgās dalībvalsts kompetento institūciju, veic pārbaudes, kas minētas šā panta piektajā daļā, un lemj par atbilstīgiem pasākumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi;

2) ja nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir tādas valsts osta, kas nav dalībvalsts, Valsts vides dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākamā osta, kurā kuģis piestāj, ir informēta par iespējamo noplūdi, un lūdz nākamās ostas valsts kompetento institūciju veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz šādu noplūdi.

(8) Ja kuģis, kas atrodas Latvijas ostā, kuģo Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā, un tam ir bijusi noplūde, Krasta apsardze sadarbībā ar Valsts vides dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem uzsāk pārkāpuma izmeklēšanu, ja nepieciešams, aizturot kuģi līdz apstākļu noskaidrošanai un garantijas saņemšanai no kuģa īpašnieka, aģenta vai apdrošinātāja par piemēroto soda naudu samaksu un videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(9) Valsts vides dienests šā panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos nekavējoties informē Latvijas Jūras administrāciju."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.decembrim izdod šā likuma 51.panta astotajā daļā minētos noteikumus."

6. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3.punktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem."

Vides ministrs

R.Vējonis

Likumprojekta

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums nosaka valsts pārvaldes institucionālo sistēmu jūrlietās un nodrošina jūras drošības un aizsardzības jomā pieņemto Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasību un standartu īstenošanu un ievērošanu, lai novērstu vides piesārņošanu no kuģiem un padarītu efektīvāku jūras satiksmi. Taču likumprojektā nav noteikti nosacījumi, kurus piemēro naftas, bīstamo un piesārņojošo vielu iespējamās noplūdes gadījumos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām noteiktajās teritorijās, kā arī nav noteikts, ka kompetentās institūcijas uzsāk pārkāpuma izmeklēšanu, nepieciešamības gadījumā aizturot kuģi, līdz apstākļu noskaidrošanai un garantijas saņemšanai par piemēroto sodanaudu apmaksu un videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums satur spēkā neesošu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu un ietver deleģējumus ministram izdot trešajām personām saistošus noteikumus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvā 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem paredzētas stingrākās normas un piemērošanas joma, lai uzlabotu kuģošanas drošību un sekmētu jūras vides aizsardzību no kuģu radītā piesārņojuma. Likumprojekts paredz šo normu un piemērošanas jomu ieviešanu. Likumprojekts nosaka nosacījumus, kurus saskaņā ar direktīvas 3.pantu „Piemērošanas joma”, piemēro naftas, bīstamo un piesārņojošo vielu iespējamās noplūdes gadījumos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām noteiktajās teritorijās - Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas ekskluzīvā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, starptautiskai kuģošanai izmantotajos jūras šaurumos, ievērojot tranzīta režīmu, kā noteikts 1982. gada ANO Jūras tiesību konvencijas III daļas 2.nodaļā, tiktāl, ciktāl šādi jūras šaurumi ir kādas dalībvalsts jurisdikcijā un atklātā jūrā, ja kuģis, kuru tur aizdomās par šo noplūdi, nepiestāj dalībvalsts ostā, kurai ir informācija par iespējamo noplūdi. Likumprojektā noteikts, ka kompetentās institūcijas uzsāk pārkāpuma izmeklēšanu, nepieciešamības gadījumā aizturot kuģi, līdz apstākļu noskaidrošanai un garantijas saņemšanai par piemēroto sodanaudu apmaksu un videi nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Papildus tam precizēts Vides ministrijas nosaukums un izslēgta iespēja ministram izdot trešajām personām saistošus normatīvus aktus, izslēdzot 50. panta piekto daļu (jo šāda kārtība nav nepieciešama), bet 51. panta astotajā daļā aizstājot ministra izdotus noteikumus ar deleģējumu Ministru kabinetam.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojektā ietvertās prasības uzlabos jūras vides aizsardzību no piesārņojuma.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4	5		6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar	Projekts šo jomu neskar		Projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav	Nav		Nav	Nav		Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus jāizdod: 1) Grozījumi Krimināllikumā; 2) Grozījumi Vides aizsardzības likumā; 3) Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Minētie likumprojekti ir sagatavoti un tiek virzīti vienotā paketē ar šo likumprojektu. Papildus jāizdod arī Ministru kabineta noteikumi par tipveida prasībām, kuras jāievēro, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem naftas, bīstamo un citu kaitīgo vielu iespējamās noplūdes piesārņojuma gadījumiem jūrā. Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2007.gada 1.decembrim. Noteikumu sākotnējais projekts ir jau izstrādāts.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas Starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvai 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem un tajā noteiktās normas ar šo likumprojektu tiks pārņemtas daļēji. Pilnībā direktīvā noteiktās normas tiks pārņemtas kopā ar: 1) Grozījumiem Krimināllikumā; 2) Grozījumiem Vides aizsardzības likumā; 3) Grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Minētie likumprojekti ir sagatavoti un tiek virzīti vienotā paketē ar šo likumprojektu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts atbilst Marpol konvencijai un starptautiskajām jūras tiesībām. Likumprojekts atbilst 1982.gada ANO Konvencijai par jūras tiesībām (III daļas 2.nodaļa). Likumprojekts atbilst arī Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības komisijas rekomendāciju 10/7, 14/7, 19/8, 19/12, 19/13, 21/2, 22/3, 23/1 prasībām un Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas prasībām kuģu radīto atkritumu pieņemšanas jomā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas, atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīva 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem. Atsauce uz publikāciju - L 255 Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 30.9.2005, lpp. 0011-0021.
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst / neatbilst)	Komentāri
4. pants	3.panta 1.daļa, 6.panta 1.daļa un 7.panta 2.daļa	Atbilst
5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav veiktas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav veiktas.
3.Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kādas ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav veiktas.
5. Cita informācija	Likumprojekts izskatīts starpministriju darba grupā, kurā piedalījās Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas, šo ministriju padoto institūciju, kā arī Tieslietu un Iekšlietu ministriju pārstāvji.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpildes kontroli veiks esošo valsts institūciju funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Publikācija laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ievietos Vides ministrijas interneta mājas lapā
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības vispārējā administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Vides ministrs R.Vējonis

Ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktora p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
R.Vējonis	G.Puķītis	U.Lapiņš	V.Puriņš	Dz.Hadoņina

12.03.2007 11:55

1152

Dz.Hadoņina

7026556, Dzidra.Hadonina@vidm.gov.lv