Iesniedz Tautsaimniecības komisija

23.05.2007.

9/8 -

  

 

 

 

          Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības komisija iesniedz otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.319/Lp9)  (Steidzams).

                  

 

         

                   Pielikumā:   apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                             otrajam lasījumam uz .... lpp.

 

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

Guntis Blumbergs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

( reģ. Nr. 319 / Lp 9 )

 

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 17 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Dzelzceļa likums

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

 

 

Grozījumi Dzelzceļa likumā

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10., 23.nr.; 2004, 8.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) drošības sertifikāts - dokuments, kas pārvadātājam dod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai;

2) dzelzceļa ekspluatācija - darbība, kas nodrošina dzelzceļa funkcionēšanu, arī dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, uzturēšanu, attīstību un ritošā sastāva lietošanu;

3) dzelzceļa infrastruktūras attīstība - pasākumu komplekss, kuru saskaņā ar transporta attīstības nacionālo programmu realizē, lai būtiski palielinātu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, uzlabotu drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas;

4) dzelzceļa infrastruktūras jauda - dzelzceļa infrastruktūras tehniskā iespēja nodrošināt noteikta veida, biežuma, regularitātes un apjoma dzelzceļa pārvadājumu veikšanu;

5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana - pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru;

6) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana - pasākumu komplekss, ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras objektu izmantošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem;

7) dzelzceļa pārvadājumi - pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu;

 

 

 

 

 

8) dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums - pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumi un ar tiem saistītie citi pakalpojumi, par kuriem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

9) dzelzceļa speciālists - persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts);

10) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi - Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības;

11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla - zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs - komercsabiedrība vai institūcija, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību;

13) maršruts - iepriekš izraudzīts ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem noteiktā laika periodā;

 

 

 

 

 

14) pārvadātājs - komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci, vai arī komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai - pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;

16) ritošais sastāvs - lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi, citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliedēm;

17) vilces līdzekļi - lokomotīves, motorvagoni un tamlīdzīgs ritošais sastāvs, ar kura palīdzību pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā vai šķidruma plūsmas enerģija) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā;

18) vilciens - saformēti un sakabināti vagoni vai cits ritošais sastāvs ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem, kam piešķirts vilciena numurs un kas aprīkots ar īpašām signālierīcēm;

19) tarifs - likmju sistēma, pēc kuras nosaka maksu par dzelzceļa pārvadājumiem vai par citiem dzelzceļa sniegtajiem pakalpojumiem;

20) drošības apliecība - dokuments, kas apliecina konkrētās komercsabiedrības spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības;

21) zemes klātne - grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kurš paredzēts virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un to aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem.

 

 

 

 

 

 

1. Papildināt 1.pantu ar 22.punktu šādā redakcijā:

"22) drošības pārvaldījuma sistēma – dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja ieviesto organizatorisko pasākumu kopums, lai garantētu savu darbību drošu vadību."

 

 

Redakc. preciz.

1. Papildināt 1.pantu ar 22.punktu šādā redakcijā:

“22) drošības pārvaldījuma sistēma – organizatorisko pasākumu kopums, ko ieviesis dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs, lai garantētu savu darbību drošu vadību.”

5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība

(1) Dzelzceļa infrastruktūra atkarībā no tās izmantošanas iedalāma šādi:

1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu;

 

 

 

 

 

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus kravu pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.

2.  5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu "kravu";

 

 

 

 

2.  5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdu “kravu”;

 

(2) Dzelzceļa infrastruktūra kā lietu kopība vai atsevišķi infrastruktūras objekti var piederēt valstij, pašvaldībai, citai juridiskajai vai fiziskajai personai.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka pārvaldāmās dzelzceļa infrastruktūras lietošanas kārtību atbilstoši dzelzceļa jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un īpatnībām.";

 

 

 

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka pārvaldāmās dzelzceļa infrastruktūras lietošanas kārtību atbilstoši dzelzceļa jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un īpatnībām.”;

(3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam aizliegts ļaunprātīgi izmantot savas dzelzceļa infrastruktūras atrašanās vietu, lai kavētu pārvadātāju nokļūšanu citiem īpašniekiem piederošā dzelzceļa infrastruktūrā. Ja kādu privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru izmanto piekļūšanai citiem īpašniekiem piederošai dzelzceļa infrastruktūrai, tā lietošanas nosacījumu ziņā pielīdzināma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. Ja īpašnieks šādu infrastruktūru neuztur atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām, pēc ieinteresētās personas lūguma tiesa ar savu nolēmumu var iecelt par tās pārvaldītāju citu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

aizstāt trešajā daļā vārdus "lietošanas nosacījumu ziņā" ar vārdiem "lietošanas un slēgšanas nosacījumu ziņā".

 

 

 

 

aizstāt trešajā daļā vārdus “lietošanas nosacījumu ziņā” ar vārdiem “lietošanas un slēgšanas nosacījumu ziņā”.

 

12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika un maksas noteikšana pārvadātājiem

(1) Metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultēšanās ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.

(2) Izstrādājot metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, ievērojami šādi pamatkritēriji:

1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālās izmantošanas prasības, sliežu ceļa posma caurlaides spēja, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

6) vilciena kategorija, svars, garums;

7) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;

8) operāciju apjoms stacijās;

9) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

10) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

11) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi;

12) vilcienu kustības organizēšanas un nodrošināšanas izdevumi;

 

 

 

 

 

13) infrastruktūras objektu apsargāšanas izdevumi;

14) vides aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, ko izmanto pārvadātājs.

(3) Nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nedrīkst pieļaut šķērssubsīdijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no ieņēmumiem, ko veido dzelzceļa kravu pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos tās posmos laikā, kad šī infrastruktūra ir pārslogota.

(5) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ierobežotu laikposmu maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina attiecīgās infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.

(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības noteikt finansiāla un cita veida līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.

(7) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, jāņem vērā šīs infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

(8) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

 

 

 

 

 

 (9) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.

(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt:

1) institūcija (komercsabiedrība), kura sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus;

2) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kurš ietilpst vienā koncernā ar dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju.

(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam var kompensēt tās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksāšanas kārtību.

(12) Pārvadātājam ir tiesības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas tam radušies dzelzceļa infrastruktūras darbības traucējumu dēļ.

(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu izskata un abām pusēm saistošus lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, informējot par to Valsts dzelzceļa administrāciju.

 

 

 

 

 

 

3. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

 

"12.1 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniedzamie pakalpojumi

 

 

 

 

 

 

(1) Dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pamatpakalpojumu pakete ietver:

1) infrastruktūras jaudas pieprasījumu iesniegumu izskatīšanu;

2) tiesības izmantot piešķirto infrastruktūras jaudu;

3) ekspluatācijā esošo pārmiju un sliežu ceļu lietošanu;

4) vilcienu kustības vadību, kas ietver vilcienu kustības organizēšanu un koordināciju, signalizācijas sistēmas, sakarus, vilcienu kustības koordināciju, kā arī informācijas nodrošināšanu par vilcienu kustību;

5) nodrošināšanu ar informāciju, kas ir nepieciešama, lai ieviestu vai nodrošinātu pakalpojumus, kam iedalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda.

 

1

Juridiskais birojs

Likumprojekta 3.pantā (par likuma papildināšanu ar 12.1 pantu):

Papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot līdzšinējo daļu numerāciju:

“(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz dzelzceļa infrastruktūras  izmantošanas pamatpakalpojumus, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.”;

 

Atbalstīts.

Redakc. preciz.

3. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumi

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pamatpakalpojumus, kā arī citus ar piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai saistītus pakalpojumus.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pamatpakalpojumi ietver:

1) infrastruktūras jaudas pieprasījumu izskatīšanu;

2) tiesības izmantot piešķirto infrastruktūras jaudu;

3) ekspluatācijā esošo pārmiju un sliežu ceļu lietošanu;

4) vilcienu kustības vadību, kas ietver vilcienu kustības organizēšanu un koordināciju, signalizācijas sistēmas, sakarus, vilcienu kustības koordināciju, kā arī informēšanu par vilcienu kustību;

5) nodrošināšanu ar informāciju, kas nepieciešama, lai ieviestu vai sniegtu pakalpojumus, kam iedalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda.

 

(2) Piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai ietver tiesības piekļūt šādam dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un pakalpojumiem:

1) elektroapgādes iekārtu izmantošanai vilces strāvas ieguvei, kur tā ir pieejama;

2) degvielas uzpildes aprīkojumam;

3) pasažieru stacijām, to ēkām un aprīkojumam;

4) kravas pagalmiem;

5) šķirošanas parkiem;

6) vilcienu formēšanas iekārtām;

7) speciālās nozīmes pievedceļiem;

8) apkopes un citām tehniskajām iekārtām.

 

 

 

(3) Piekļuve dzelzceļa infrastruktūrai ietver tiesības piekļūt šādam dzelzceļa infrastruktūras aprīkojumam un pakalpojumiem:

1) elektroapgādes iekārtu izmantošanai vilces strāvas ieguvei, kur tā ir pieejama;

2) degvielas uzpildes aprīkojumam;

3) pasažieru stacijām, to ēkām un aprīkojumam;

4) kravas pagalmiem;

5) šķirošanas parkiem;

6) vilcienu formēšanas iekārtām;

7) speciālās nozīmes pievedceļiem;

8) apkopes un citām tehniskajām iekārtām.

 

(3) Papildu pakalpojumi var ietvert:

2

Juridiskais birojs

Izteikt 12.1 panta līdzšinējās trešās daļas ievaddaļas tekstu šādā redakcijā: “Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var sniegt arī papildus pakalpojums, kas var ietvert:”

Atbalstīts.

Redakc. preciz.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var sniegt arī šādus papildu pakalpojumus:

 

1) vilces strāvu;

2) pasažieru vilcienu iesildīšanu;

3) degvielas piegādi, manevru darbus un pakalpojumus, ko sniedz ar šā panta otrajā daļā minēto aprīkojumu;

4) pasūtījuma līgumus par bīstamo kravu pārvadājumu kontroli un par nestandarta vilcienu vadīšanas palīdzību;

5) ritošā sastāva tehnisko pārbaudi;

6) piekļuvi telekomunikāciju tīklam;

7) papildu informācijas nodrošināšanu."

 

 

Redakc. preciz.

1) vilces strāvas piegādi;

2) pasažieru vilcienu iesildīšanu;

3) degvielas piegādi, manevru darbu veikšanu un ar šā panta otrajā daļā minēto aprīkojumu sniegtu pakalpojumu nodrošināšanu;

4) pasūtījuma līgumu slēgšanu par bīstamo kravu pārvadājumu kontroli un par palīdzību nestandarta vilcienu vadīšanā;

5) ritošā sastāva tehniskās pārbaudes veikšanu;

6) piekļuvi telekomunikāciju tīklam;

7) papildu informācijas nodrošināšanu;

 

 

3

Juridiskais birojs

Papildināt 12.1 panta līdzšinējo trešo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā: “kā arī citus pakalpojumus.”;

 

Atbalstīts.

8) kā arī citus pakalpojumus.”

 

        33.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcija

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.

(3) Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

2) kontrolēt civilās aizsardzības pasākumu (to skaitā preventīvo, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu) veikšanu dzelzceļa ekspluatācijā;

 

 

 

 

 

3) izmeklēt vilcienu un manevru darba avārijas un pārkāpumu gadījumus un piedalīties uz dzelzceļa notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā;

 

4.  33.pantā:

izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) izmeklēt dzelzceļa satiksmes negadījumus;";

 

 

 

4. Izteikt 33.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izmeklēt dzelzceļa satiksmes negadījumus;”.

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

5) kontrolēt jaunu vai rekonstruētu dzelzceļa infrastruktūras objektu nodošanu ekspluatācijā un pārbaudīt to atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un darba aizsardzības noteikumu prasībām;

6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības sertifikātus;

7) noteiktā kārtībā izsniegt drošības apliecības;

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās.

(4) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no tā, kam pieder pārbaudāmais objekts;

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt kustības ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, satiksmes drošība vai vide;

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu un sliežu ceļu, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, satiksmes drošību vai vidi;

4) dot saistošus norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas dzelzceļa sistēmā;

 

 

 

 

 

5) pārbaudīt atsevišķu kategoriju dzelzceļa speciālistu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

 

izteikt ceturtās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

 

"5) pārbaudīt komersanta komisijas locekļu un tādu atbildīgo personu, kas veic komersanta dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudi, atbilstību kvalifikācijas prasībām."

 

 

 

izteikt ceturtās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) pārbaudīt komersanta komisijas locekļu un tādu atbildīgo personu, kas veic komersanta dzelzceļa speciālistu zināšanu pārbaudi, atbilstību kvalifikācijas prasībām."

(5) Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju finansē no valsts pamatbudžeta. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkciju izpildes nodrošināšanai finanšu līdzekļus no Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

 

 

 

 

 

    33.1 pants. Smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija

(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija.

(2) Smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīga no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar izmeklēšanas institūcijas uzdevumiem.

(3) Iestādi, kas pilda šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas, nosaka Ministru kabinets.

 

 

4

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

 

    Izteikt likuma 33.1 pantu šādā redakcijā:

„33.1pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

(2) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītāja, pārvadātāja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un

iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts pr. Nr.5

 

 

 

 

pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem.

(3) Veicot dzelzceļa avāriju izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:

1) brīvi piekļūt dzelzceļa avārijas vietai, tajā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;

2) nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu, ritošā sastāva vraku un atlūzu, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudēm vai analīzēm;

 

 

 

 

 

3) piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot;

 

 

 

 

 

4) iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo apskates rezultātiem;

5) iepazīties ar dzelzceļa avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu un citu liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām;

6) izjautāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus un citus lieciniekus;

7) piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un avārijā iesaistītā pārvadātāja būtiskai informācijai vai dokumentācijai;

8) noteikt, kad ritošo sastāvu, tā detaļas vai atlūzas, vrakus, kravu un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam ir arī citas tiesības, kas nepieciešamas efektīvai izmeklēšanas mērķa sasniegšanai pēc iespējas īsākā laika posmā.”.

 

 

 

 

5

Atbildīgā komisija

    Izteikt likuma 33.1 pantu šādā redakcijā:

„33.1pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs – Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. (2) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras

pārvaldītāja, pārvadātāja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un

iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts

Atbalstīts

5. Izteikt 33.1 pantu šādā redakcijā:

“33.1 pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

(1) Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs – Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde.

 

 

 

 

(2) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs organizatoriski, juridiski un savu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja, pārvadātāja un dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroles un uzraudzības institūcijas, kā arī no institūcijas, kas atbild par dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu, dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu vai valsts

 

 

 

pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem.

(3) Veicot dzelzceļa avāriju izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:

1) brīvi piekļūt dzelzceļa avārijas vietai, avārijā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;

2) nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu, ritošā sastāva vraku un atlūzu, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudei vai analīzēm;

 

pārvaldes realizēšanu dzelzceļa transporta jomā, un no personām, kuru intereses var būt pretrunā ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja uzdevumiem.

 

 

(3) Veicot dzelzceļa avāriju izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:

 

 

1) brīvi piekļūt dzelzceļa avārijas vietai, avārijā iesaistītajam ritošajam sastāvam, attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai, kustības vadības un signalizācijas iekārtām;

 

 

2) nekavējoties uzsākt tiešo pierādījumu, ritošā sastāva vraku un atlūzu, dzelzceļa infrastruktūras iekārtu vai to komponentu savākšanu pārbaudei vai analīzēm;

 

 

 

3) piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot;

 

3) piekļūt ritošā sastāva datu reģistrēšanas ierīču, balss sakaru ierakstīšanas ierīču, signalizācijas un kustības vadības sistēmas darbības reģistrācijas iekārtu saturam un to izmantot;

 

 

 

4) iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo apskates rezultātiem;

5) iepazīties ar dzelzceļa avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu, citu avārijā iesaistīto personu, kā arī liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām;

6) izjautāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus, citas avārijā iesaistītās personas, kā arī lieciniekus;

7) piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un avārijā iesaistītā pārvadātāja  informācijai vai dokumentācijai;

8) noteikt, kad ritošo sastāvu, tā detaļas vai atlūzas, vrakus, kravu un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9) savas kompetences ietvaros veikt citos normatīvajos aktos noteiktās darbības”.

 

4) iepazīties ar upuru mirstīgo atlieku un cietušo apskates rezultātiem;

         5) iepazīties ar dzelzceļa avārijā iesaistīto dzelzceļa speciālistu, citu avārijā iesaistīto personu, kā arī liecinieku nopratināšanas un aptaujas rezultātiem un liecībām;

         6) izjautāt avārijā iesaistītos dzelzceļa speciālistus, citas avārijā iesaistītās personas, kā arī lieciniekus;

7) piekļūt Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un avārijā iesaistītā pārvadātāja informācijai vai dokumentācijai;

8) noteikt, kad ritošo sastāvu, tā detaļas vai atlūzas, vrakus, kravu un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā,

9) savas kompetences ietvaros veikt citos normatīvajos aktos noteiktās darbības”.

VI nodaļa. Pārvadātāja licence, drošības sertifikāts un drošības apliecība

34.pants. Pārvadātāja licence

(1) Speciālu atļauju dzelzceļa pārvadājumu veikšanai (turpmāk -pārvadātāja licence) tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras var nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību.

(2) Pārvadātāja licence apliecina pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto komercdarbības veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, nedod tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai.

(3) Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama komercsabiedrībai, kura iesniegusi iesniegumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk - pretendents) un kurai ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tās:

1) finanšu resursu pietiekamību;

2) darbības un vadības plānus;

3) līdzšinējo darbību, profesionālo atbilstību un pieredzi.

(4) Pretendentam jāpierāda sava profesionālā atbilstība, norādot uz to, ka:

1) darbiniekiem ir nepieciešamās zināšanas un pieredze, lai garantētu pārvadātāja licencē norādītās darbības drošu vadību;

2) ir atbilstoši sagatavoti un kvalificēti dzelzceļa speciālisti, kuri var garantēt sniedzamo pakalpojumu drošumu un kvalitāti augstā līmenī;

3) izmantojamais ritošais sastāvs, it īpaši vilces līdzekļi, ir drošs.

(5) Pretendenta reputācija atbilst labas reputācijas prasībām, ja:

1) šis pretendents ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu nav atzīts par maksātnespējīgu;

 

 

 

 

 

2) tā vadošie darbinieki nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) pretendents vai tā vadošie darbinieki gada laikā nav atkārtoti administratīvi sodīti par darba, darba aizsardzības, nodokļu, muitas, komercdarbības un citu tā darbībā ievērojamo normatīvo aktu pārkāpumiem;

4) (izslēgts ar 04.03.2004. likumu).

(6) Kārtību, kādā izsniedzama un anulējama pārvadātāja licence, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var izvirzīt papildu nosacījumus pārvadātāja licences piešķiršanai.

 

 

 

 

 

(7) Valsts dzelzceļa administrācija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izsniedz pārvadātāja licenci dzelzceļa pasažieru pārvadājumu veikšanai, ja ir izpildītas šajā likumā noteiktās prasības un samaksāta valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets. Par pārvadātāja licences izsniegšanu saņemtā nodeva tiek ieskaitīta valsts budžetā.

5. Papildināt 34.panta septīto daļu ar ceturto teikumu šādā redakcijā:

 

"Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtās pārvadātāja licences ir derīgas Latvijā bez papildu valsts nodevas par licenci."

6

Juridiskais birojs

   Izslēgt likumprojekta 5.pantu;

Atbalstīts

 

(8) Pārvadātāja licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ja licences saņēmējs pilda saistības, kas paredzētas šajā likumā, un atbilst licencē norādītajiem nosacījumiem, licenci pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās pagarina, to pārreģistrējot.

(9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)

 

 

 

 

 

 

 

7

Juridiskais birojs

     Papildināt 34.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Latvijā ir derīga arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgo iestāžu izsniegta licence.”

Atbalstīts.

6. Papildināt 34.pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“(10) Latvijā ir derīga arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgo iestāžu izsniegta licence.”

35.pants. Drošības sertifikāts

(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, pamatojoties uz attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(2) Drošības sertifikātu izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un izpilda drošības prasības attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.

(3) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikātus, kā arī attiecīgos kritērijus nosaka Ministru kabinets.

 

6. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Drošības sertifikāts

(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kurš sastāv no A daļas un B daļas.

(2) Drošības sertifikāta A daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā iestāde izsniedz pārvadātājam, kas ir izveidojis un uztur drošības pārvaldījuma sistēmu.

(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.

(4) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikāta A daļu un B daļu, kā arī izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets."

 

 

 

7. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Drošības sertifikāts

(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kurš sastāv no A daļas un B daļas.

(2) Drošības sertifikāta A daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vai Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgā iestāde izsniedz pārvadātājam, kas ir izveidojis un uztur drošības pārvaldījuma sistēmu.

(3) Drošības sertifikāta B daļu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst Latvijā noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un drošības prasībām attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.

(4) Kārtību, kādā izsniedz, aptur vai anulē drošības sertifikāta A daļu un B daļu, kā arī izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets."

40.pants. Dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšana

(1) Dzelzceļa satiksmes negadījums ir dzelzceļa satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens no dzelzceļa transporta līdzekļiem un kura rezultātā gājis bojā cilvēks vai viņam nodarīti miesas bojājumi, vai nodarīti zaudējumi juridiskajai vai fiziskajai personai vai videi.

 

 

 

 

 

(11) Smaga dzelzceļa avārija ir dzelzceļa satiksmes negadījums, kurā vilcienu sadursmes rezultātā vai sakarā ar vilciena noiešanu no sliedēm gājis bojā vismaz viens cilvēks vai nodarīti vidēji miesas bojājumi vismaz pieciem cilvēkiem, vai nodarīts liels kaitējums ritošajam sastāvam, dzelzceļa infrastruktūrai vai videi, kā arī citi līdzīgi dzelzceļa satiksmes negadījumi, kuriem ir acīmredzami nelabvēlīga ietekme uz dzelzceļa drošības regulēšanu vai drošības pārvaldību. Par lielu kaitējumu u zskatāmi tādi zaudējumi, kurus smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija uzreiz novērtējusi kopumā kā ekvivalentu vismaz 2 miljoniem eiro, ievērojot Latvijas Bankas noteikto oficiālo ārvalstu valūtas apmaiņas kursu.

 

8

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

 

  Izteikt 40.panta 1.1 daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Par lielu kaitējumu uzskatāmi tādi zaudējumi, kurus Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs uzreiz novērtējis kopumā kā ekvivalentu vismaz 2 miljoniem eiro, ievērojot Latvijas Bankas noteikto oficiālo ārvalstu valūtas apmaiņas kursu.”.

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšl. Nr.9

 

 

 

9

Atbildīgā komisija

Aizstāt 40.panta 1.1 daļas otrajā teikumā vārdus „smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija uzreiz novērtējusi” ar vārdiem „Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs uzreiz novērtējis.”

Atbalstīts

8. Aizstāt 40.panta 1.1 daļas otrajā teikumā vārdus „smagu dzelzceļa avāriju izmeklēšanas institūcija uzreiz novērtējusi” ar vārdiem „Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs uzreiz novērtējis.”

 (2) Latvijas teritorijā notikušu dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību.

 

 

 

 

 

          43.pants. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēja izmantojamība

(1) Būvējot jaunu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas infrastruktūru, nodrošina vilcienu kustības ātrumu, kas nav mazāks par 250 kilometriem stundā. Pielāgojot esošu dzelzceļa infrastruktūru ātrgaitas satiksmei, to aprīko atbilstoši vilcienu kustības ātrumam - aptuveni 200 kilometru stundā.

 

 

 

 

 

(2) Būvējot jaunu, Eiropas standarta platumam atbilstošu parastā dzelzceļa infrastruktūru, piemēro Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu šīs infrastruktūras iekļaušanos Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā. Būvējot jaunu vai modernizējot esošu (1520 mm platuma) parastā dzelzceļa infrastruktūru, Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemēro, ievērojot specifiku, kāda ir dzelzceļa infrastruktūrai ar sliežu ceļa platumu 1520 milimetri.

7. 43.pantā:

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

"Ministru kabinets izdod noteikumus par katras savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtību.";

10

Juridiskais birojs   

Papildināt likumprojekta 7.panta pirmo daļu (par 43.panta otrās daļas papildināšanu ar trešo teikumu) aiz vārda “katras” ar vārdiem “dzelzceļa infrastruktūru”

 

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšl. Nr.11

 

 

 

 

11

Atbildīgā komisija

Papildināt 43.panta otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets izdod noteikumus par katras dzelzceļa savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtību.”.

Atbalstīts

9. 43.pantā:

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

 

„Ministru kabinets izdod noteikumus par katras dzelzceļa savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtību.”.

(3) Ministru kabinets pieņem lēmumu par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā un izdod noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību.

svītrot trešajā daļā vārdus "pieņem lēmumu par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā un".

 

 

Redakc. preciz.

izslēgt trešajā daļā vārdus "pieņem lēmumu par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā un".

(4) Valsts dzelzceļa administrācija, papildinot un publicējot dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva reģistra ierakstus, norāda katras iekļautās apakšsistēmas vai tās daļas atbilstību piemērojamo savietojamības tehnisko specifikāciju noteiktajām prasībām.

(5) Lēmumu par Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā pieņem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10., 30., 31., 32., 33. un 34.pants piemērojams ar 1999.gada 1.jūliju.

2. Prasība par pārvadātāja licences saņemšanu (34.pants) līdz 1999.gada 1.septembrim neattiecas uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas saskaņā ar statūtiem līdz šā likuma pieņemšanas dienai faktiski uzsākuši dzelzceļa pārvadājumus.

 3. Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai šā likuma izpildē piemērojami spēkā esošie normatīvie akti, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinets izveido Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

 5. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodiku līdz tās noteikšanai saskaņā ar šo likumu (12.pants) apstiprina satiksmes ministrs.

 6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.decembrim nosaka kārtību, kādā organizējami un koordinējami valsts vai pašvaldības dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumi, kā arī kārtību, kādā saskaņojami un slēdzami dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumi.

 7. Lai novērstu šķērssubsīdijas dzelzceļa transportā, 2004.gadā no valsts pamatbudžeta dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem kompensētā dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa nedrīkst būt mazāka kā 2003.gadā dzelzceļa infrastruktūras fondam paredzētie atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto dīzeļdegvielu.

 8. Šā likuma 13.panta trešā daļa un 27.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

 

 

10. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā, izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu savietojamība, un to, kāda informācija par Eiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, kā arī šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību.

8. Pārejas noteikumos:

svītrot 10.punktu;

 

 

Redakc. preciz.

10. Pārejas noteikumos:

izslēgt 10.punktu;

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 "Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.111 "Dzelzceļa administrācijas nolikums";

2) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.211 "Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums".

 

 

 

 

 

13. Ar terminu "komercsabiedrība" šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu "komercdarbība" - arī uzņēmējdarbība likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

 

12

Atbildīgā komisija

Aizstāt pārejas noteikumu 13.punktā vārdus „Ar terminu „komercsabiedrība” ar vārdiem „Ar terminiem „komercsabiedrība” un „komersants”.

 

Atbalstīts

aizstāt 13.punktā vārdus „Ar terminu „komercsabiedrība” ar vārdiem „Ar terminiem „komercsabiedrība” un „komersants”;

 

14. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 19.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

15. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 28.pantā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā, 36.1 panta trešajā un ceturtajā daļā un 37.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

 

 

16. Līdz šā likuma 27.panta divpadsmitajā daļā, 31.panta pirmās daļas 13.punktā un 37.panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.janvārim piemērojami attiecīgi šādi Satiksmes ministrijas noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Satiksmes ministrijas 2004.gada 4.augusta noteikumi Nr.21 "Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas kārtība";

2) Satiksmes ministrijas 2001.gada 13.septembra noteikumi Nr.25 "Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrācijas kārtība";

3) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.1 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista), vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga kompetences sertifikāta izsniegšanu, tā derīguma termiņa pagarināšanu un anulēšanu";

4) Satiksmes ministrijas 2005.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 "Noteikumi par dzelzceļa speciālista profesionālo kvalifikāciju".

17. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 25.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

 

 

 

 

 

18. Šā likuma 33.1 pants un 40.panta 1.1 daļa stājas spēkā 2006.gada 30.aprīlī.

 

13

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

izslēgt pārejas noteikumu 18.punktu.

Atbalstīts

izslēgt 18.punktu;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

 

"19. Līdz šā likuma 35.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumi Nr.853 "Dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikātu izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

14

Juridiskais birojs

Likumprojekta 8.panta otrajā daļā (par pārejas noteikumu papildināšanu ar 19.punktu):

Iesakām izvērtēt vai atbilstoši vēl piemērojamajiem (līdz 2008.gada 1.janvārim) Ministru kabineta 2004.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.854
būs iespējams nodrošināt piekļuves tiesības publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai atbilstoši 35.panta (jaunajā redakcijā) minētajām prasībām, ņemot vērā, ka attiecīgo sertifikātu forma (saturs) atšķiras no minēto noteikumu prasībām.

Tāpat likumprojektā netiek noteikts vai izsniedzot jaunā parauga sertifikātus būs iespējams izmantot tos sertifikātus, kas izdoti līdz šim un kuru derīguma termiņš vēl nav beidzies.

(priekšlikums turpinās nākošajā lpp.)

Daļēji atbalstīts

Iekļauts priekšl. Nr.16

 

 

 

 

Mūsuprāt, atbilstošākais variants būtu noteikt:

 1) ka likuma 35.panta jaunā redakcija stājas spēkā “XX” datumā, bet līdz šim datumam Ministru kabinets izdod likuma 35.pantam (jaunajā redakcijā) atbilstošus noteikumus;

 2) kā arī paredzēt, ka līdz šim (līdz likuma 35.panta grozījumu spēkā stāšanās dienai) izdotie sertifikāti ir derīgi vai arī noteikt saprātīgu laika termiņu kādā tie var tikt apmainīti pret jaunā parauga sertifikātiem;

 

 

 

 

15

Juridiskais birojs

Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā

“20. Ministru kabinets līdz 2007.gada __._______ izdod šā likuma 43.panta trešajā daļā minētos noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada __._______ ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1025 ”Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšl. Nr. 16

 

 

 

16

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

"19. Šā likuma grozījums par 35.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 35.panta ceturtajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus.

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 19., 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

"19. Šā likuma grozījums par 35.panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 35.panta ceturtajā daļā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus.

 

 

 

20. Drošības sertifikāti, kuri izdoti līdz šā likuma pārejas noteikumu 19.punktā minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām.

21. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim izdod šā likuma 43.panta trešajā daļā minētos noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1025 ”Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

20. Drošības sertifikāti, kuri izdoti līdz šā likuma pārejas noteikumu 19.punktā minētā grozījuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz tajos norādītā termiņa beigām.

 

21. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.novembrim izdod šā likuma 43.panta trešajā daļā minētos noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1025 ”Noteikumi par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

22. Šā likuma grozījumi par 33.1panta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi šā likuma 40.panta 11daļā stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.”

 

22. Šā likuma grozījumi par 33.1panta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījumi šā likuma 40.panta 11daļā stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1991.gada 29.jūlija direktīvas 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību;

2) Padomes 1995.gada 19.jūnija direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu;

3) Padomes 1996.gada 23.jūlija direktīvas 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/12/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/13/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 26.februāra direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta direktīvas 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju (Dzelzceļu drošības direktīva) grozījumiem.

 

 

 

 

 

 

9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

 

"9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/50/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

 

 

 

11. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/50/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību;

 

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/51/EK, kas groza Padomes direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību."

 

 

 

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/51/EK, kas groza Padomes direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību."