Rīgā

2007. gada 20.aprīlī

Nr. 9/1- 2-47-(9/07)

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Ārlietu komisija lūdz iekļaut 2007. gada 26. aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu” ( Nr.311/Lp9 )

( Dok.nr. 790).

Pielikumā:

1) Minētais likumprojekts uz 1.lp.;

2) Likumprojekta precizētā anotācija uz 3.lp.

Ar cieņu,

Andris Bērziņš

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas

Līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”

anotācija

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	1997.gada 7.augustā Latvijas un Krievijas valdību delegācijas parafēja sarunu gaitā izstrādāto līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu (turpmāk – Līgums). Līgums parakstīts Maskavā, 2007.gada 27.martā. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 7.pantu līgumi par Latvijas Republikas robežām slēdzami starpvalstu līgumu veidā. Atbilstoši likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 8.pantam šādi starpvalstu likumi tiek apstiprināti ar Saeimas pieņemtu likumu.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.
3. Cita informācija	Līgums stāsies spēkā pēc tam, kad būs stājies spēkā gan Latvijas Saeimas, gan Krievijas Valsts Domes pieņemts likums par tā ratifikāciju un saskaņā ar Līguma 8.pantu notiks ratifikācijas rakstu apmaiņa. Ratifikācijas rakstu apmaiņas fakts un diena tiek fiksēti īpašā protokolā, kuru paraksta tās pušu deleģētās amatpersonas, kuras veic rakstu apmaiņu.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiešas ietekmes nav, tomēr netieša ietekme paredzama pēc tam, kad, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiks noslēgti citi sadarbības līgumi starp Latviju un Krieviju, piemēram par robežas šķērsošanas vietām.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Ietekme atbilstoši pirmajā punktā minētajam.
3.Sociālo seku izvērtējums	Ietekme atbilstoši pirmajā punktā minētajam.
4. Ietekme uz vidi	Ietekme atbilstoši pirmajā punktā minētajam.
5. Cita informācija	Robežlīguma noslēgšana veicinās vairāku jautājumu, kuri saistīti ar sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, risināšanu. Līgums liks pamatus Latvijas – Krievijas robežas juridiskai sakārtošanai un dos iespēju demarķēt robežu. Lai arī pašreiz robeža kopumā funkcionē, tās juridiskā statusa noregulēšana palīdzēs risināt gan ar robežas izbūvi, gan robežas infrastruktūras sakārtošanu saistītos jautājumus. Līgums palīdzēs novērst atsevišķas juridiskas problēmas, ar kurām sastopas atbildīgie dienesti uz robežas, piemēram, attiecībā uz robežas nelegālo šķērsošanu. Tas palīdzēs aktīvāk vērsties pret nelegālo migrāciju un starptautisko organizēto noziedzību Līgums veicinās tranzīta jomas sakārtošanu ar Krieviju.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi	Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Nav iespējams paredzēt atbilstoši sestajā punktā minētajam.
3. Finansiālā ietekme	Atbilstoši sestajā punktā minētajam.
4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Šobrīd nav prognozējami.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nav iespējams atbilstoši sestajā punktā minētajam.
6. Cita informācija	Budžetā būs nepieciešams pieprasīt līdzekļus robežas demarkācijai. To precīzs aprēķins iespējams tikai atbilstoši Līguma 5.pantā paredzētās Pušu apstiprinātās Kopīgās demarkācijas komisijas lēmumiem, kas saistīti ar demarkācijas procesā pielietojamo materiālu veidu, daudzumu un attiecīgi – cenu. Budžeta līdzekļus kārtējā gadā pieprasīs kompetentās institūcijas, kuru funkcijās ietilpst ar demarkāciju saistītie darbi un kuru pārstāvji tiks nozīmēti komisijā.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Pēc Līguma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdos rīkojumu, ar kuru tiks apstiprināti Latvijas puses Kopīgās demarkācijas komisijas locekļi. Rīkojums atbilstoši Līguma 5.pantā noteiktajam tiks izdots iespējami īsā laikā pēc līguma spēkā stāšanās.
2. Cita informācija	Citas informācijas nav..

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Iestājoties Eiropas Savienībā Latvija apņēmās sakārtot savu Austrumu robežu, kas vienlaicīgi ir Eiropas Savienības ārējā robeža.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.		Atbilst Latvijas saistībām Eiropas drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un EDSO 1975.gada dalībvalstu pārstāvju Helsinku tikšanās Nobeiguma dokumentam, kuram Latvija pievienojusies ar 1990.gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos”
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula 1.tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
5. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Notikušas Konsultācijas par robežlīguma noslēgšanas tiesiskajiem risinājumiem ar Latvijas Juristu biedrību. Robežlīguma noslēgšanas lietderības aspekti, kā arī starptautiskā nepieciešamība apspriesta Ārpolitikas padomē. 2007.gada 16.janvārī Stratēģiskās analīzes komisija organizēja diskusiju par Robežlīgumu.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Latvijas Juristu biedrības pārstāvji vairākumā atbalsta līguma noslēgšanu veidā, kādā to piedāvāja valdība. Ārpolitikas padome atbalstīja līguma noslēgšanu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Valdība ar masu informācijas līdzekļu starpniecību ir informējusi sabiedrību un sekmējusi tās diskusiju un par Līguma parakstīšanas un ratificēšanas nepieciešamību. Pēc valdības iniciatīvas 2006. gada decembrī ir veikta SKDS iedzīvotāju aptauja par attieksmi pret Līgum u un ir notikusi 2007.gada 16.martā Ārpolitikas padomes sēde par Līgumu, kurā norisinājās diskusija ar ārpolitikas speciālistiem.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Notikušas ārpolitiskās debates Saeimā. Diplomātisko kontaktu laikā ir uzrunātas Eiropas Savienības dalībvalstis un Amerikas Savienotās valstis.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” par starptautiska līguma saistību izpildi atbild Ministru kabinets. Tādējādi MK gan apstiprinās Kopīgās demarkācijas komisijas Latvijas puses locekļus, gan uzraudzīs demarkācijas gaitu un saskaņā ar Līguma 5,.panta otro daļu apstiprinās Komisijas sagatavotos demarkācijas dokumentus.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums tiks izsludināts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.

Ārlietu ministra vietā aizsardzības ministrs	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Slakteris	I.Kļava	I.Mangule	I.Bakēvica	J.Kalva

20.04.2007 11:30

1012

I.Mangule

irina.mangule@mfa.gov.lv; tālr. 7016106

fakss: 7828121