Likumprojekts

Grozījumi Robežsardzes likumā

Izdarīt Robežsardzes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 1.nr.; 1999, 20.nr.; 2001, 1., 21.nr.; 2002, 2., 16., 22.nr.; 2003, 2., 6., 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 2., 14., 21., 24.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdus "ārvalstnieks un bezvalstnieks" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "ārzemnieks" (attiecīgajā locījumā).

2. Papildināt 15.panta pirmo daļu ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:

"10¹) veicot ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesuma pārbaudi:

a) uzaicināt uz Robežsardzes telpām fiziskās personas vai juridisko personu pārstāvjus, lai saņemtu paskaidrojumus par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu, laiku un uzturēšanās nodrošinājumu,

b) pieprasīt no fiziskās vai juridiskās personas informāciju, dokumentus vai to kopijas, kas pamato ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesumu,

c) apmeklēt un apsekot valsts un pašvaldību iestāžu, reliģisko un sabiedrisko organizāciju un komersantu telpas, uzņēmumu (organizatorisku vienību, kurās darba devēji nodarbina ārzemniekus) darba vietas, kā arī jebkuras citas vietas uzņēmumā, kas nodarbinātajam ir pieejamas darba gaitā, – iestāžu, organizāciju, komersantu un uzņēmumu noteiktajā darba laikā bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas (arī īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas prombūtnē),

d) apmeklēt fizisko personu, kā arī to juridisko personu, kas nav minētas šā punkta "c" apakšpunktā, īpašumā vai lietošanā esošās telpas un ēkas un ar īpašnieku, lietotāju vai viņu pilnvaroto personu atļauju apsekot telpas;".

3. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošana un dienesta suņu izmantošana

(1) Robežsargiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai:

1) atvairītu uzbrukumu robežsargiem un citām personām;

2) aizturētu personas, kuras ļaunprātīgi nepakļaujas vai pretojas robežsargiem;

3) savaldītu aizturētās personas, ja tās konvojēšanas, izmitināšanas vai izraidīšanas laikā nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamatotas aizdomas, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev;

4) atvairītu uzbrukumu ēkām, atsevišķām telpām un transportlīdzekļiem, ko apsargā robežsargi, kā arī atbrīvotu šos objektus, ja tos ieņēmušas bruņotas personas;

5) novērstu masu nekārtības un sabiedriskās kārtības pārkāpumus, ja tie izdarīti personu grupā.

(2) Pirms fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas persona par to ir jābrīdina, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantot dienesta suņus rada tiešus draudus robežsargu veselībai vai dzīvībai vai var izraisīt citas smagas sekas vai kad šāds brīdinājums konkrētajā situācijā nav iespējams.

(3) Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas veidu nosaka konkrētā pārkāpuma raksturs un pārkāpēja individuālās iezīmes. Lietojot fizisko spēku, speciālos līdzekļus vai izmantojot dienesta suni, maksimāli jāierobežo to nodarītais kaitējums, kā arī jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem, ja tā ir nepieciešama. Ja fiziskā spēka vai speciālo līdzekļu lietošanas vai dienesta suņu izmantošanas rezultātā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsargam nekavējoties jāziņo par to tiešajam priekšniekam, kas šo faktu dara zināmu attiecīgā rajona (republikas pilsētas) prokuroram.

(4) Aizliegts lietot fizisko spēku un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus pret sievietēm, personām ar redzamām invaliditātes pazīmēm un mazgadīgām personām, izņemot gadījumus, kad to rīcība apdraud citu personu dzīvību vai veselību vai kad tās izrāda bruņotu pretošanos vai izdara bruņotu uzbrukumu.

(5) Speciālo līdzekļu veidus un lietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

4. Izslēgt 18.panta otrās daļas otro teikumu.

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis

Likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” anotācija

< tr>

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		Imigrācijas kontroles arvien lielāka nozīme izriet gan no Latvijas Republikas, gan no Eiropas Savienības kopīgās pieredzes, kura atzīst, ka nelegālās imigrācijas tendences ir būtiski mainījušās un nelegālā imigrācija ir kļuvusi par masveidīgu parādību visā Eiropas Savienības teritorijā, kuras efektīvai apkarošanai nepieciešami pastāvīgi pieaugoši administratīvie un finansiālie resursi. Atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Malta, Itālija, Spānija) nelegālā imigrācija tik būtiski ietekmē šo valstu sociālo un ekonomisko situāciju, ka visaugstākajā līmenī tiek lūgta palīdzība no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm gan nelegālo imigrantu aizturēšanā, gan to izmitināšanā savās dalībvalstīs. Vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek pieņemta virkne lēmumu par tajās iekļuvušo nelegālo imigrantu masveida piespiedu izraidīšanu (Francija, Dānija, Nīderlande). Praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veidotas gan jaunas specializētas struktūras nelegālo imigrantu atklāšanai un izraidīšanai (Norvēģija, Somija, Polija, Francija), gan pilnveidoti nacionālie normatīvie akti (Vācija u.c.). Visas minētās aktivitātes Eiropas Savienības dalībvalstīs vērstas uz: - imigrācijas kontroles veicamo pasākumu pastiprināšanu, - kompetento institūciju tiesību palielināšanu, - nelegālo imigrantu identificēšanas un izraidīšanas termiņu saīsināšu, - personu, kuras nelegāli pārvadā, uztur vai nodarbina nelegālos imigrantus, tiesiskās atbildības pastiprināšanu. Latvijas Republika minētajā jomā nav izņēmums. Kaut gan nelegālās imigrācijas līmenis valstī ir salīdzinoši zems, nelegālās imigrācijas, t.sk. nelegālās nodarbinātības, apkarošana un valsts robežas nostiprināšana, ir valsts prioritārais jautājums. Valsts robežsardze kopš 2002.gada veic imigrācijas kontroli visā Latvijas Republikas teritorijā, pilnībā pārņemot Valsts policijas Imigrācijas policijas funkcijas. Šo pienākumu Valsts robežsardzei nosaka Robežsardzes likuma 13.panta 15.punkts un Imigrācijas likuma 3.pants. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 3.pantu, Robežsardzes likuma 13.panta 15.punktu Valsts robežsardze veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli Latvijas Republikā (turpmāk – imigrācijas kontrole). Valsts robežsardzes tiesības, veicot imigrācijas kontroli (izņemot tiesības attiecībā uz jau konstatētiem un aizturētiem nelegālajiem imigrantiem), nosaka četri minēto likumu panti: 1) Robežsardzes likuma 15.panta pirmā daļa: „Robežsargiem visā pierobežā, kā arī robežkontroles punktos un robežpārejas punktos ir tiesības.... pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties, pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas”; 2) robežsardzes likuma 15.panta ceturtā daļa: „Gadījumos, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanu, robežsargiem ir tiesības darboties arī ārpus šā panta pirmajā daļā noteiktajām vietām.”; 3) Imigrācijas likuma 14.pants: „Šā likuma 13.panta otrajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par vīzas izsniegšanu”; 4) Imigrācijas likuma 33.panta sestā daļa: „Šā likuma 3.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām ir tiesības veikt pārrunas ar ārzemnieku un viņa uzaicinātāju un pieprasīt paskaidrojumus un papildu dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi un ārzemnieka sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.”. Faktiski minētā Robežsardzes likuma 15.panta ceturtās daļas norma ir plaša un, veicot imigrācijas kontroli un profilaksi, Valsts robežsardzes amatpersonām ir tiesības pārbaudīt personu dokumentus, kontrolēt transportlīdzekļus un to kravas ārpus pierobežas. Praksē, šīs it kā ļoti plašās tiesības ir nepietiekamas un efektīvi nedarbojas, jo robežojas ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta noteiktiem cilvēktiesību ierobežojumiem tieši tādēļ, ka nav precīzi norādītas šo tiesību piemērošanas vietas un ierobežojumi – tikai konkrēta iestāde, uzņēmums, viesnīca, kā arī fiziska persona – ārzemnieka uzaicinātājs, kur (pie kura) uzturas vai tiek nodarbināti ārzemnieki, kuri, pēc robežsargu rīcībā esošās informācijas, iespējams ir pārkāpuši imigrācijas nosacījumus. Minēto pārbaužu nepieciešamību raksturo šādi piemēri. 1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumu Nr. 44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” 13. punktu Valsts robežsardze atbilstoši savai kompetencei uzrauga un kontrolē tāda ārzemnieka uzturēšanos un nodarbināšanu Latvijas Republikā, kurš ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai ir nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tai skaitā kā kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai personālsabiedrības amatpersona, kurai komercreģistrā reģistrētas pārstāvības tiesības), vai ir pašnodarbināta persona. 2005. gadā sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli: - par nodarbināšanu bez pases vai darba atļaujas (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189. pants) – 26; - par strādāšanu bez darba atļaujas (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 189¹.pants) – 28. 2. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 44.pantu Valsts robežsardze ir viena no tām iestādēm, kura sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi kontrolē vai ārzemnieks, kuram lēmumā noteikts izceļošanas termiņš vai izsniegts izbraukšanas rīkojums, labprātīgi atstājis Latvijas Republiku - minētā pārbaude praktiski veicama tikai, apmeklējot ārzemnieka uzturēšanās vietu, sevišķi tas būs aktuāli pēc robežkontroles atcelšanas uz iekšējām robežām. 3. Saskaņā ar Imigrācijas likuma 16., 34. un 35.panta nosacījumiem, lai pārliecinātos par to, vai nepastāv nosacījumi vīzas izsniegšanas atteikumam, uzturēšanās atļaujas izsniegšanas vai reģistrēšanas atteikumam un termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanai un pieņemtu pamatotus lēmumus, Valsts robežsardzes amatpersonām ir nepieciešams apmeklēt ārzemnieka uzturēšanās vai darba vietu, it īpaši šādos gadījumos: - ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas; - ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim; - ....ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālas imigrācijas risku; - ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā; - ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā; - ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju; - ārzemnieks strādā bez darba atļaujas vai pēdējā gada laikā strādājis bez darba atļaujas; - uzturēšanās atļauja pieprasīta saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 1.punktu, 25.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, 26.panta pirmās daļas 2. un 3.punktu, 30.panta pirmo daļu vai 31.pantu un uzaicinātājs ilgāk par sešiem mēnešiem gada laikā uzturas ārpus Latvijas Republikas, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs ir jūrnieks vai pilda militāro dienestu Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos vai civildienestu ārpus Latvijas Republikas (to nevar pārbaudīt pēc datu bāzēm, jo ES pilsoņus uz robežas nereģistrē); - laulātie neievēro Imigrācijas likuma 26.panta trešās daļas nosacījumus vai ir pamats uzskatīt, ka laulība faktiski nepastāv. - ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus; - vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju; - ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī; - ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas; - ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā u.c. Realizējot iepriekš minētos uzdevumus 2005.gadā Valsts robežsardze kopā veica 12533 pārbaudes, t.sk. veica pārbaudi 9927 (dzīves un uzturēšanās vietās) (atklāti 1984 pārkāpumi), 1109 iestādēs (uzņēmumos) (atklāti 50 pārkāpumi), 449 tūrisma organizācijās (atklāti 3 pārkāpumi), 1048 viesnīcās (atklāti 30 pārkāpumi). Iepriekš minētais apliecina, ka lai veiktu normatīvajos aktos paredzētās pārbaudes Valsts robežsardzes amatpersonām nākas apmeklēt fizisko un juridisko personu īpašumā esošās telpas, taču Robežsardzes likums nepietiekami skaidri definē attiecīgās tiesības. Robežsardzes likuma 15.panta ceturtās daļas redakcija nav pietiekami izprotama pārbaudāmajām personām un regulāri rada nepamatotas domstarpības vai pat konfliktsituācijas ar tām, kā rezultātā ar imigrācijas kontroli saistītie pasākumi nav efektīvi. Iepazīstoties ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu imigrācijas dienestu praksi konstatēts, ka to amatpersonas veic imigrācijas nosacījumu pārbaudes tieši pārbaudāmo ārzemnieku uzturēšanās vai darba vietās, jo citādi nevar nodrošināt pārbaudes precizitāti un objektīvismu, kas gala rezultātā garantē pamatotu lēmumu pieņemšanu. Saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8.panta pirmo daļu ikvienam tiek garantētas tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi un dzīvokļa neaizskaramību. Šī panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību, vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības. Ievērojot iepriekš minēto ir secināms, ka ar imigrācijas kontroli saistītie pasākumi, ir uzskatāmi par tādiem pasākumiem, kas atbilst pasākumiem, kuri minēti Konvencijas 8.panta pirmās daļas izņēmuma gadījumos. Tādejādi, Robežsardzes likumā ir precīzi jānorāda Valsts robežsardzes uzdevumiem imigrācijas kontrolē atbilstošas amatpersonu tiesības veikt nepieciešamās pārbaudes. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 264.pantu jebkuru personu, kurai var būt zināmi kādi apstākļi, kas jānoskaidro administratīvajā pārkāpuma lietā, var izsaukt par liecinieku administratīvā pārkāpuma lietā. Tomēr normatīvajos aktos nav noteiktas šādas tiesības uzaicināt personu, ja administratīvā lieta vēl nav ierosināta, bet Valsts robežsardzes rīcībā ir materiāli, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas nosacījumu ievērošanas kontroli un kurus ir jāpārbauda, lai konstatētu nosacījumus, kas ļauj ierosināt administratīvo pārkāpuma lietu. Savukārt, saskaņā ar Imigrācijas likuma 5.panta trešo daļu, ārzemniekam ir pienākums pēc kompetentu valsts iestāžu pieprasījuma dokumentāri pierādīt, ka viņš Latvijas Republikā uzturas likumīgi. Taču arī šajā gadījumā Robežsardzes likuma 15.pants precīzi neatrunā kādus dokumentus un paskaidrojumus Valsts robežsardzei ir tiesības pieprasīt, kāda ir šī pieprasīšanas kārtība, tādēļ likumā ir skaidri jānoregulē šis jautājums. Robežsardzes likuma 17.pants nosaka robežsargu tiesības, pildot dienesta pienākumus, pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus. Minētajā likuma pantā noteiktais speciālo līdzekļu pielietošanas gadījumu uzskaitījums nav pilnīgs, piemēram, nav paredzētas tiesības robežsargam pielietot speciālos līdzekļus, lai konvojēšanas, izmitināšanas un izraidīšanas laikā savaldītu aizturētās personas, ja tās nepakļaujas vai pretojas robežsargam. Robežsardzes likuma 18.panta otrās daļas otrais teikums paredz, ka robežsargu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka iekšlietu ministra apstiprināta instrukcija. Dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas nosacījumi ir Valsts robežsardzes iekšējā darba organizācijas jautājums, un atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktam Valsts robežsardzes priekšnieks, savas kompetences ietvaros, var noteikt robežsargu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas nosacījumus Valsts robežsardzē, attiecīgi saskaņojot iekšējo normatīvo aktu ar Iekšlietu ministriju.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Normatīvā akta projekts paredz: 1) nostiprināt Valsts robežsardzes amatpersonu tiesības veikt ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu, tai skaitā nodarbinātības, kontroli juridiskajām un fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās telpās un ēkās, kā arī tiesības uzaicināt personu uz Valsts robežsardzi sakarā ar materiāliem, kas saistīti ar ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās un izceļošanas nosacījumu kontroli, un tiesības pieprasīt un saņemt imigrācijas kontroles procesam nepieciešamo informāciju; 2) tiesības robežsargiem lietot speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai savaldītu aizturētās personas, ja tās konvojēšanas, izmitināšanas un izraidīšanas laikā nepakļaujas vai pretojas robežsargiem vai ir pamats uzskatīt, ka tās var bēgt vai nodarīt kaitējumu apkārtējiem cilvēkiem vai sev; 3) svītrot pilnvarojumu iekšlietu ministram noteikt robežsargu rīcībā esošo dienesta šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtību. Vienlaikus normatīvajā aktā tiek precizēta lietotā terminoloģija.
3. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2			3	4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt						Papildus nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu īpašumā (valdījumā) esošo speciālo līdzekļu veidus un lietošanas kārtību. Ministru kabineta noteikumu projektu plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis” 219.punktā noteiktajā termiņā.
2. Cita informācija						Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas					Projekts tika nosūtīts atzinuma sniegšanai Valsts Cilvēktiesību birojam un Latvijas Cilvēktiesību centram. Papildus Iekšlietu ministrija 2007.gada 4.janvārī rīkoja kopīgu sanāksmi ar Latvijas Cilvēktiesību centra juristi Ilviju Pūci.
2.Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)					Valsts Cilvēktiesību birojs un Latvijas Cilvēktiesību centrs uzskata, ka likumprojektā paredzētais nepārkāpj tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Taču, tā kā likumprojektā ir izmantoti vispārīgi, abstrakti formulējumi, tad ir ļoti būtiski nodrošināt kontroli pār šo tiesību izmantošanu, lai izslēgtu jebkādu šo tiesību patvaļīgas izmantošanas iespēju. Tas varētu ietvert, piemēram, instrukciju vai ieteikumu izdošanu, kas regulētu šo tiesību izmantošanu, nosakot, kādos gadījumos šīs tiesības var tikt izmantotas, kādus dokumentus var pieprasīt, kad var apmeklēt personas un to lietošanā esošās telpas (tam parasti nevajadzētu notikt vēlu vakarā vai naktī) u.tml.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis					Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti un sabiedriskās domas viedoklis nav noskaidrots.
4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem					Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas					Jaunas valsts institūcijas netiks radītas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu					Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo					Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija					Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	M.Petrušins

16.02.2007. 16:39

2368

A.Rogozins

andrejs.rogozins@rs.gov.lv, 7075643