Grozījumi Autortiesību likumā

Likumprojekts

 

Grozījumi Autortiesību likumā

 

Izdarīt Autortiesību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2003, 8.nr.; 2004, 10.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Izteikt Autortiesību likuma 35.pantu šādā redakcijā:

 

"35.pants. Atlīdzība par darbu reprogrāfisko reproducēšanu

(1) Bez autora piekrišanas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību autoram un izdevējam, ir atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka.

(2) Atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kuru valdījumā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētās iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību trešajām personām par maksu vai bez tās.

(3) Par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību pēc vienošanās ar šā panta otrajā daļā minētajām personām vai ar šādu personu apvienību nosaka mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kurā apvienojušies autortiesību subjekti.

(4) Ministru kabinets izveido komisiju, kas pārstāv valsts pārvaldi un vienojas ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par attiecīgās atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu. Komisijas sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Komisijas panākto vienošanos apstiprina Ministru kabinets.

(5) Atlīdzību iekasē, sadala un autoriem un izdevējiem izmaksā viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņēmusi Kultūras ministrijas atļauju atbilstoši šā likuma 67.pantam. Iekasēto atlīdzību starp autoriem un izdevējiem sadala, pamatojoties uz vienošanos starp autoriem un izdevējiem."

 

2. Izslēgt 63.panta piektās daļas 5.punktā un astotajā daļā vārdus "vai dienesta".

 

 

 

Kultūras ministre

H.Demakova


Likumprojekta

„Grozījumi „Autortiesību likumā””

anotācija

 

I.                   Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2.pantā teikts, ka autoriem attiecībā uz saviem darbiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji.

Savukārt šīs direktīvas 5.pants paredz izņēmumus un ierobežojumus no iepriekšminētajām izņēmuma tiesībām. Atbilstoši 5. panta otrās daļas a) apakšpunktam dalībvalstis var paredzēt šādus izņēmumus vai ierobežojumus, ja reproducēšana tiek veikta uz papīra vai cita līdzīga materiāla, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību, ar noteikumu, ka tiesību subjekti (piemēram, autori un izdevēji) saņem taisnīgu atlīdzību, ņemot vērā, ka šis nosacījums netiek attiecināts uz nošu rakstiem.

Saskaņā ar direktīvas 5.panta otrās daļas b) apakšpunktu dalībvalstis var paredzēt izņēmumus, ja reproducēšana tiek veikta uz jebkura materiāla, ko personiskai lietošanai veic privātpersona ar mērķi, kurš ne tieši, ne netieši nav komerciāls, ar nosacījumu, ka tiesību subjekti saņem taisnīgu atlīdzību.

Autortiesību likums nosaka, ka reprogrāfiskā reproducēšana ir darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu.

Atbilstoši Direktīvas 2001/29/EK prasībām Autortiesību likuma 35.pantā ir paredzēts izņēmums no autora izņēmuma tiesībām, tas ir, bez autora piekrišanas, bet maksājot taisnīgu atlīdzību autoram un izdevējiem, ir atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskām un dienesta vajadzībām bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. Šī panta sestajā daļā ir dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt par reprogrāfisko reproducēšanu maksājamās atlīdzības lielumu, tās iekasēšanas, atmaksāšanas un izmaksāšanas kārtību.

Autortiesību likuma Pārejas noteikumu 3.punktā ir teikts, 35.panta noteikumi stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. Tātad no šī brīža autoriem un izdevējiem ir tiesības saņemt atlīdzību par publicētu darbu reprogrāfisku reproducēšanu.

2006.gada 30.maijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.399 tika apstiprināta Koncepcija par reprogrāfisko reproducēšanu un atbalstīts viens no Koncepcijā piedāvātajiem risinājumiem: veikt grozījumus Autortiesību likuma 35.pantā. Likumprojekts izstrādāts pamatojoties uz šo koncepciju.

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

Likumprojekts nosaka, ka atlīdzību par reprogrāfisko reproducēšanu maksā personas, kuru valdījumā ir reprogrāfiskai reproducēšanai paredzētas iekārtas un kuras nodrošina šādas reproducēšanas pieejamību trešajām personām par maksu vai bez tās.

Par maksājamās atlīdzības lielumu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija vienojas ar personu, kuras valdījumā ir minētās iekārtas.

No valsts pārvaldes puses par attiecīgās atlīdzības lielumu ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju vienojas tiešās pārvaldes iestāde, kuru pilnvarojis Ministru kabinets.

Atlīdzību iekasēs, sadalīs un autoriem un izdevējiem izmaksās viena mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas saņems Kultūras ministrijas atļauju.

 

3.Cita informācija

Atbilstoši Autortiesību likuma 2.panta sestajai daļai autortiesības tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē. Tādējādi jebkādi darījumi ar autortiesību objektiem (t.sk. atlīdzības maksāšana par autoru darbu reprogrāfisko reproducēšanu) ir civiltiesiski darījumi.

Samaksu par civiltiesisku darījumu nosaka pusēm vienojoties, savukārt, neatrisinot civiltiesiskus strīdus sarunu ceļā, puses parasti vēršas tiesā.

 

 


II. Kāda var būt normatīvā akta

ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

Tūkst. Ls

 

Rādītāji

Kārtējais

gads

(2007.)

 

Trīs nākamie gadi

(2008. – 2010.)

 

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Netiek plānotas izmaiņas valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumos.

559,61

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

559,61

287,50

287,50

287,50

287,50

3. Finansiālā ietekme

 

0

-287,50

-287,50

-287,50

-287,50

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Atbilstoši 2006.gada 30.maija Ministru kabineta rīkojuma Nr.30 „Par Koncepciju par reprogrāfisko reproducēšanu” 5.punktam atlīdzības segšanai par laikposmu no 2001.gada līdz 2006.gadam nepieciešami 1678822 LVL, kas izmaksājami trīs gadu laikā, respektīvi, 559607,33 LVL gadā.

 

 

 

 

 

 

Papildus nepieciešams finansējums atlīdzības maksāšanai par 2008.gadu un nākamajiem gadiem (par pamatu ņemti dati no LR valsts institūciju lapas www.gov.lv un Kultūras ministrijas 2002.gada pētījuma „Darbu reprogrāfiskā reproducēšana Latvijā” rezultāti).

 

Valsts budžeta iestādes.

Papildus nepieciešams finansējums 403 valsts iestādēm, to skaitā 33 augstākās izglītības iestādēm, 83 profesionālās izglītības iestādēm un 4 vispārējās izglītības iestādēm.

(Ja 2002.gadā 110 iestādes 4 mēnešos reprogrāfiski reproducējot radīja 379608 kopijas, tad, ņemot vērā šos rādītājus un situāciju uz 2006.gadu, 403 iestādes 12 mēnešos reprogrāfiski reproducējot būs radījušas 4172237 kopijas.)

Pieņemot, ka autoratlīdzība ir 0.01 LVL* par vienu kopiju, tad atlīdzība par 4172237 kopijām gadā būtu 41722,37 LVL

 

Pašvaldības budžeta iestādes.

Papildus nepieciešams finansējums 530 pašvaldību iestādēm, kuru pārziņā ir 861 publiskās bibliotēkas un 983 vispārējās izglītības iestāde.

(Ja 2002.gadā 110 iestādes 4 mēnešos reprogrāfiski reproducējot radīja 379 608 kopijas, tad, ņemot vērā šos rādītājus un situāciju uz 2006.gadu, 530 iestādes kopā ar to pārziņā esošajām iestādēm 12 mēnešos reprogrāfiski reproducējot būs radījušas 24577893 kopijas.)

Pieņemot, ka autoratlīdzība ir 0.01 LVL* par vienu kopiju, tad atlīdzība par 24577893 kopijām gadā būtu 245778,93 LVL.

 

* Minētais autoratlīdzības apmērs izmantots, pamatojoties uz vienošanos ar mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kas tika panākta 2006.gada 24.marta starpinstitūciju sanāksmē, kurā tika izvērtēti iespējamie risinājumi par atlīdzības apmēru 2001.- 2006.gadam.

 

 

 

 

 

6. Cita informācija

 

Jautājumu par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā reprogrāfiskai reproducēšanai, kas nepieciešami atlīdzības izmaksai par 2007.gadu, izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem, grozījumiem, likumā „Par valsts budžetu 2007.gadam”.

Jautājumu par reprogrāfiskajai reproducēšanai piešķiramo finansējumu, kas nepieciešami atlīdzības segšanai 2008.gadā un turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Nav jāizdod papildu normatīvie akti.

 

2. Cita informācija

Likumprojekta 1.punkta (Autortiesību likuma 35.panta ceturtās daļas) īstenošanai plānots izdot Ministru kabineta rīkojumu.

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

 

Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2.pantam un 5.pantam. Direktīvas 2.pantā paredzēts, ka autoriem attiecībā uz saviem darbiem ir izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu, īslaicīgu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji. Direktīvas 5.pants paredz dalībvalstīm tiesības noteikt izņēmumus un ierobežojumus no iepriekšminētajām izņēmuma tiesībām ar noteikumu, ka tiesību subjekti (piemēram, autori un izdevēji) saņem taisnīgu atlīdzību.

Minētās direktīvas normas jau tika pārņemtas ar Autortiesību likuma 2004.gada 22.aprīļa grozījumiem. Likumprojektā precizēts to ieviešanas mehānisms.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts atbilst arī 1886.gada 9. septembra Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību 9.pantam. Šis pants nosaka, ka aizsargājamo literāro un mākslas darbu autoriem ir izņēmuma tiesības atļaut reproducēt šos darbus jebkurā veidā un formā, tomēr valstu likumdošanas akti var atļaut šādu darbu reproducēšanu noteiktos īpašos gadījumos, ievērojot noteikumu, ka reproducēšana netraucēs normālu darba izmantošanu un nepamatoti neierobežos autora likumīgās tiesības.

 

4. Atbilstības izvērtējums

                                                                                                                                             1.tabula

 

Attiecīgie EK normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā, publicēta Oficiālajā Vēstnesī, Īpašajā izdevumā 2004, 17/1.

 

 

 

 

                         2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe

(atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Likumprojekta 1.punkts

Direktīvas 2001/29/EK 5.panta otrās daļas a) un b) apakšpunkts

 

Atbilst

 

 

 

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

 

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

 

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta prasību izpildīšanai netiks radītas jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts tiešā veidā neierobežos indivīda tiesības. Indivīdam ir iespējas savas aizskartās tiesības aizstāvēt tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

Kultūras ministre                                                                                                H.Demakova

 

Valsts sekretāre

Juridiskās nodaļas vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

 

 

____.____.2007

____.____.2007

____.____.2007

____.____.2007

S. Zvidriņa

I.Millersone

I.Bērziņa

G.Jēkabsons

 

2007.02.14. 14:07

1547

Ilona Pētersone

Ilona.Pētersone@km.gov.lv

7356625