Likumprojekts

Grozījums Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 207.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 145.pantu šādā redakcijā:

"145.pants. Nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, tas ir, par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis sistēmas pārzinis vai personu datu operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Par sistēmas pārziņa, datu apstrādes operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām."

Pārejas noteikums

Tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošajās krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un kvalificēti pēc Krimināllikuma 145.panta, nodarījuma kvalifikācija atstājama negrozīta.

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījums Krimināllikumā”

anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Eiropas Parlaments un Padome 1995.gada 24.oktobrī pieņēma direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk - Direktīva), kurā noteikti personas datu apstrādes nosacījumi. Saskaņā ar Direktīvas 24.pantu, dalībvalstīm ir jāparedz atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas noteikumu ieviešanu pilnībā, un īpaši jānosaka sankcijas, kas jāuzliek gadījumā, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie noteikumi. Minētā direktīva ir adresēta visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un tajā ietvertās prasības ir jāievieš Eiropas Savienības dalībvalstīm nacionālajās tiesībās. Personas datu aizsardzības prasības, kas ietvertas iepriekš minētajā direktīvā, ir ieviestas Latvijas Republikas nacionālajās tiesībās, pieņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz personas datu apstrādi. Patreiz par pārkāpumiem personas datu apstrādes jomā ir noteikta administratīvā atbildība (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.^7, 204.^8, 204.^9, 204.^10pants). Eksperti, kuri atbilstoši Izpildu komitejai, kas darbojas saskaņā ar 1990.gada 13.jūnija konvencijas, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūniju Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk – Šengenas konvencija), 132.pantu, 1998.gada 16.septembra lēmumā Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgai komitejai piešķirtajām pilnvarām, veic Latvijas kā kandidātvalsts, kam jānodrošina Šengenas Konvencijas stāšanās spēkā, novērtēšanu (t.i., vai Latvija ir izpildījusi visus priekšnoteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Šengenas Konvencijas spēkā stāšanos), ir norādījuši, ka nepieciešams izvērtēt, vai noteiktās soda sankcijas par pārkāpumiem personas datu aizsardzības jomā ir pietiekamas. Pamatojoties uz Tiesu administrācijas Tiesu statistikas nodaļas, kas apkopo no tiesām iegūto informāciju par Latvijas tiesās notiesātajām personām, sniegtajiem statistikas datiem, no 1999.gada pēc Krimināllikuma 145.panta nav notiesāta neviena persona.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekta mērķis ir precizēt Krimināllikuma 145.pantu, izsakot jaunā redakcijā, nosakot kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, lai veicinātu personas datu aizsardzību un atturētu personas veikt jebkādas nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem. Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē nelikumīgas darbības ar personas datiem ir nelikumīga personas datu apstrāde. Veicot nelikumīgu personas datu apstrādi, kā arī nepielietojot personas datu apstrādē atbilstošus tehniskos un organizatoriskos līdzekļus, lai aizsargātu personas datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi, tiek pārkāptas cilvēktiesības (Satversmes 96.pants, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants, kā arī Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 17.pants). Grozījumu rezultātā tiesību norma ar līdzīgu būtību, bet ar plašāku saturu, aizstās šobrīd spēkā esošo Krimināllikuma 145.pantu. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikta kriminālatbildība par nelikumīgu personas datu apstrādi (piemēram, Čehijā (brīvības atņemšana uz laiku līdz 3 gadiem vai naudas sods), Vācijā (brīvības atņemšana uz laiku līdz 3 gadiem vai naudas sods)).
3. Cita informācija	Citas informācijas nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Citas informācijas nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada
1< /span>	2007	2008	2009	2010
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Citas informācijas nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija	Citas informācijas nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Likumprojekts atbilst Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvai Nr.95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, kas izriet no Latvijas dalības Eiropas Padomē un Apvienoto Nāciju Organizācijā.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Likumprojekts atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta, kā arī Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 17.panta prasībām.
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.			Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīva Nr.95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
Likumprojekta 1.pants.	Direktīvas Nr.95/46/EK 24.pants			Atbilst
5. Cita informācija				Citas informācijas nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ar nevalstiskām organizācijām ir notikušas, likumprojektu „Grozījums Krimināllikumā” 2006. gada 6. decembrī izskatot Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā, kurā ar padomdevēja tiesībām piedalījās Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p.i. J. Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas prokurore E. Jurkjāne, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis A. Niedre, Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors U. Krastiņš, Rīgas apgabaltiesas tiesnese D. Treija un Latvijas Policijas akadēmijas Krimināltiesību katedras docents D. Mežulis.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Citas informācijas nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”, Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS). Informācija tiks ievietota Datu valsts inspekcijas interneta mājas lapā www.dvi.gov.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Ikviens indivīds savas aizskartās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām.
4. Cita informācija	Citas informācijas nav

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

09.03.2007. 09:28

1073

T. Krūmiņa, 7223131

tatjana.krumina@dvi.gov.lv

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M. Bičevskis	I. Nikuļceva	L. Popova	S. Plūmiņa